Latvijas PR nemākulība, atdzesēts entuziasms Japānā, ārzemju ”palīgi” Bahreinā un Krievijas karogu vicināšana Ziemeļpolā

2011. gada 16. martā

Japāņu sabiedriskās  TV NHK ziņas un live pārraidi angļu valodā skatīt te: http://www3.nhk.or.jp/nhkworld/

Šorīt Bahreinas galvaspilsētā armijā sāka uzbrukumu mierīgajiem demonstrantiem, kas pieprasa reformas valstī un cilvēktiesību ievērošanu. Ar ieročiem un asaru gāzi armija centās iztriekt demonstrantus no pilsētas centra. Virs Pērļu laukuma šodien patrulē helikopteri un ielās maršē kaimiņvalstu karavīri, kas ieradušies sakarā ar vietēja karaļa lūgumu – palīdzēt. Karalis cīnās pret savu tautu ar ārzemju armijas palīdzību.

Saūda Arābijas un Apvievoto Emirātu kaujinieki kopā ar vietējiem pakistāniešu policistiem cenšas nodrošināt vietēja monarha varas saglabāšanu.

Irānas ”pirksts” šajā lietā ir nepārprotams, taču veids kā pret to cīnīties – nemākulīgs un amorāls.

Līdzīgi šodien rīkojas Kadafi Lībijā. ANO bēdīgi slavenā Drošības padome tomēr nevarēja vakar vienoties par Lībijas gaisa telpas slēgšanu. ”Pret” balsoja Ķīna, Krievija un ASV.

Eiropa ir nodevusi Lībijas opozīciju.

Pasaule ir sašūpojusies jo arī jeņķi vairs netiek līdzi notikumu attīstībai. ASV aizsardzības ministra viesošanās Bahreinā izskatījās sasteigta, jo kaimiņvalstu armiju ”anšluss”, šķiet, arī Robertam Gaitam (Robert Gates) bija ”par daudz”. Piektās flotes pozīcijas šajā valstī ir jāsaglabā, upurējot lielās politikas vārdā parastu cilvēku tiesības.

Kā parasti. 😦

Kāds karaļnama opozīcijas pārstāvis vakar mēģināja lūgt patvērumu vispirms slēgtajā ASV vēstniecībā un pēc tam amerikāņu kara bāzē. Tur viņam vispirms telefoniski pajautāja kādai ticībai viņš pieder un pēc tam parādīja durvis.

Līdzīgi trauksmaini notikumi šodien notiek Rīgā pie Brīvība pieminekļa. Svešu valstu lobijisti maršē pie pieminekļa Rīgas centrā un pašmāju ideologi plāta rokas un gatavi iebāzt galvu smiltīs, lai neko neredzētu.

Savādi, ka Latvijas vadītāji joprojām nav tikuši galā ar ”leģionāru problēmu‘” un savas nevarības dēļ joprojām atļauj demagogiem šūpoties Latvijas Otrā pasaules kara skumjās pieredzes priekšplānā ar savām PR akcijām.

Paradoksāli, ka šis ”trādirīdi” turpinās un atkārtojas gadu no gada un Latvijas valsts vadītāji, prezidentus ieskaitot, nav spējuši tikt ar šo pasākumu galā, pārvēršot to par Latvijas PR aktivitāti.

Pagaidām mēs baidāmies no vēstures un pieņemam visus sitienus, kurus agresīvā kaimiņvalsts un aprobežotie skandālu mediji adresē Latvijas virzienā 16. martā. Uzjautrinoši, ka Ārlietu ministrija pat attīsta iekšējas instrukcijas ar šo jautājumu skaidrojumu amatpersonu vidū kas norāda, ka Latvijas varas elitei nav skaidrs iekšējais PR. Apjukums varas gaiteņos ir nožēlojams.

Varas tumsonības kalngals ir aicinājums vispār aizmirst šo dienu un latviešu leģionu.

Tumsonība ir varens spēks.

Tā ir.

Savādi, ka mums pārējiem ir kauns par to kas šodien Rīgā notiek un, ka visi iepriekšējie valsts prezidenti šo problēmu nav nokārtojuši. Tas ir bija viņu uzdevums un tas nav izdarīts.

Tikmēr sviedrus slauka arī ietekmīgie pasaules atomelektrostaciju karteļi, kas līdz šim skaļi bazūnēja par labu atomstaciju renesansei. Jā, situācija ir kritiska arī citur, ne tikai Japānā. Atomelektrostacijai ir nepieciešams liels ūdens daudzums dzesēšanas sistēmām un tāpēc lielākā daļa no tām atrodas ūdenstilpņu malā. 2004. gada cunami rezultātā ”rāmjos” knapi noturējās Madrasas AES Indijā (medijos par to gandrīz nerakstīja), 1992. gadā pēc orkāna ”Endrjū” uz kritiskās robežas balansēja Floridas AES.

Mēs reizēm nemaz nerunājam par to, kas notiek ar ūdeni, kas ir izmantots atomelektrostaciju dzesēšana vajadzībām. Jā, to iepludina atpakaļ ūdenstilpnēs. Bez attīrīšanas. Īpaši kritiski šis process analizējams vietā, kur AES dzesēšanai izmanto saldūdeni kā tas piemēram ir Ignalinas vajadzībām.

Interesanti kādā kvalitātes stāvoklī ir Latgales pierobežas ūdenstilpnes.

Cerams, ka normas robežās?

Francija lepojas ar savām atomstacijām (nodrošina 78% no valsts elektroenerģijas patēriņa), taču izmanto dzesēšanai 19 miljardus kubikmetru ūdens no valsts upēm un ezeriem, ka faktiski veido ½ no valsts kopējā ūdens patēriņa. Protams, ka šis pats ūdens tālāk nonāk dzeramā ūdens rezervuāros.

Atomelektrostaciju entuziasma dzesēšanai šonedēļ ir pārāk daudz iemeslu.

Izrādās, ka arī Baltijas jūru mēdz ietekmēt cunami.

Pirms 8000 gadiem esot bijis gigantisks cunami Ziemeļjūrā, līdz 11 m augsts vilnis sadragājis norvēģu piekrasti, sekas esot vēl šodien jūtamas arī zviedru Skonē un Blekingē. Tātad – Baltijas jūras pusē.

Sāksim baidīties. 🙂

Tikmēr Krievija turpina uzjautrināt ziemeļvalstis ar savu karogu. Tikko Krievijā esot nodibināta ”arktiskā brigāde” Ziemeļpola ”atgūšanai”, – ziņo šodienas Svenska Dagbladet. Kolas pussalā ģenerālis Aleksandrs Postņikovs ir uzlocījis piedurknes un  gatavojas ar tankiem aizstāvēt Krievijas ” tiesības uz arktisko gāzi un naftu”.  Norvēģi un zviedri tagad gaida jaunas karnevāliskas akcijas ar Krievijas karoga iespraušanu sniegā vai zem ūdens pie polārā loka. Taču ir problēma, ģenerālis nav apmierināts ar saviem ”Vitjaz” tankiem, viņam vajagot vācu ”Leopardus” tie esot lētāki un labāki. Cerams, ka baltos lāčus ģenerālis atstās mierā.

Kā suns viņš marķēs gāzes un naftas iegulas.

Karogs šim nolūkam noderēšot.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s