2011. gada 18. maijs
”Propaganda ir slikts vārds. Lūdzu nekad to nelietojiet un nekādā ziņa ar to nenodarbojieties!”, mēģinu stāstīt PR lekcijās un studenti faktiski uzreiz saprot, ar ko atšķiras PR no ”totalitārisma” darbarīka – ”propagandas”.
Gados vecāki cilvēki, kas uz savas ādas piedzīvojuši PSRS laikus, uzreiz sāk nekonstruktīvi kašķēties. Smadzeņu skalošana daudziem joprojām asociējas ar kakla skalošanu. Lai viņi paliek pie savām iedomām. Demokrātija to atļauj. 🙂 Mēs ejam tālāk.
Pirms simts gadiem jeņķu brokastis sastāvēja no tases kafijas ar grauzdētu maizi.
Aizvadītā gadsimta 20. gados Edvards Bernajs piekrita palīdzēt pārdot cūkgaļu un rīkojās nevis ar mārketinga, bet gan PR metodēm. Jā, viņu daudzi uzskata par PR klasiķi un šīs nozares pamatlicēju. Tā tas arī ir.
Viņš lika lieta sava mātes brāļa Zigismunda Freida teoriju un ievilka psihoterapiju publiskās domas dizaina sfērā. Bernajs vispirms griezās pie ārstiem un pavaicāja : ”Kā jums šķiet, vai cilvēkam no rīta pirms darba būtu ieteicamas vieglas jeb kārtīgas brokastis?”
Ko atbildēja ārsti? Protams, protams, ka ….kārtīgas.
Šie ieteikumi pēc tam tika nosūtīti 5000 uztura ekspertiem un medijiem, un omlete ar bekonu nostājās mūsu dienaskārtībā.
Kontinentālās vai nekontinentālās brokastis. Nav svarīgi. Tās noformulēja un palaida pasaulē PR un mēs tās viesnīcās turpinām ēst joprojām, nedomājot par brokastu ”sociālo izcelšanos”.
Bernajs ir pirmais PR gurū. Viņš saskatīja atšķirību starp PR un mārketingu un redzēja, ka attiecībniecība ir daudz svarīgāka kategorija nekā tirgvedība. Tolaik Bernajs daudz konsultējās ar Freidu un mēģināja savu onkuli pierunāt ”pāriet uz PR”. Būtībā OK, taču savādi, ka mūsu senajam klasiķim nekad neienāca prātā, ka PR samērā nesāpīgi mēdz pārkāpt uzarto līniju, kas robežojas ar propagandu.
Vēl vairāk – viņam likās, ka PR stratēģija padarīs sabiedrību cēlāk un labāku.
Viņa maldi kļuva par Gēbelsa un Staļina instrukciju grāmatām.
PR un lobisms ir šodienas masu komunikācijas fons.
Mēs dzīvojam PR vērpeju izvilkto diegu mudžekļa vidū.
Būtībā nav jābrīnās, ka ap mums vērpj un piekrāso.
Pats trakākais ir tas, ka mūsu līdzcilvēki to nejūt.
Ir vieni, kas visu žurnālistiku vai publisko uzstāšanos vērtē ar mērauklu – ”kā interesēs Tu to dari” ? Tie ir paranoiķi. Tā ir diagnoze, tajā iedziļināties nav vērts.
Otri ir ”atslābinātais publiskais fons”, kas ņem pretī visu ko mediji pamet priekšā.
Reizēm man šķiet, ka cilvēki tiek traumēti no mediju informācijas.
Īpaši tad, ja nopietnas lietas tiek saputotas kopā ar nebūtiskiem niekiem.
Mediji piedāvā rosolu (lai būtu izklaidējoši) un ” labās ziņas” (lai būtu labs garastāvoklis) un būtiskas lietas …paliek aiz borta.
Skolā medijus nemāca. Reklāmu arī ne.
Taču visas šīs lietas mūsu bombardē katru dienu.
Nesaprast mediju un PR loģiku nozīmē iziet uz ielas, nezinot kā iespējams pāriet pāri brauktuvei.
Jūs sabrauks.
Pavērojot šodienas medijus, nākas konstatēt, ka ziņu tajos vispār nav – tikai PR materiāli.
Zatlera kārtējie seklie izteikumi par nebūtiskām lietām (PR), pārtikas dārdzība (PR), futbola oficiālā informācija (PR), Labklājības ministres formālie, nesakarīgie izteikumi (PR), gailis kā simbols (PR) utt. Tam seko ”nopirktas ziņas” jeb personas PR, kuras producē deputāti Rīgā un Briselē un visbeidzot ”labas ziņas” – kaķa draudzība ar pūci vai līgavu mode Barselonā.
Būtībā mēs varam slēgt medijus, kas pārvērtušies par PR afišu stabu.
Izbeigt augstskolās gatavot žurnālistus.
Būtībā – tas ir varas interesēs, lai neviens neko nesaprot kas īsti Latvijā notiek.
Kas tur notiek ar KNAB, kurš kuru vēlas nožmiegt? No mediju ziņojumiem kļūst skaidri uzvārdi un tas ir viss. Lietas būtība joprojām miglā tīta.
Kas noticis ar latviešu toleranto attieksmi pret seksuālajām minoritātēm? Kāpēc no tumsas uzdīgst ”atriebēji” un kurš vēlas ievilkt Latviju atpakaļ viduslaiku tumsā? Kāpēc mediji runā par šīm tēmām aplinkus un neizsakās skaidri un gaiši?
Latvijas biotopi iznīkst, bet mediji Vējonim atļauj turpināt tēlot zaļas līnijas aizstāvētāju. Kāpēc mediji neizgaismo, ka zem ” zaļo vārda” Latvijā atrodas ”0 partija”, kurai ar dabas un vides aizstāvēšanu nav nekā kopīga?
Kāpēc ir tik daudz ”kāpēc”? Tāpēc, ka žurnālistu vairs nav?
Ir tikai Latvijas PR afišu staba administratori ar nosaukumu ” redakcijas līdzstrādnieks” ?
Kā jums šķiet?
PS.
Šodien zviedriem ienākušās pirmās zemenes. Nekad agrāk tik agri – maijā to šeit nevienam nav gadījies piedzīvot. Tas ir rekords! Tas ir notikums! Tā ir ziņa ! 🙂 Vai Latvijā ir jau zemenes?
Fotoattēli no SVD, Expressen, AP, Reuters
Briseles sveicieni!
Tā ir taisnība, un par mēdijiem un pilsoniskās sabiedrības būtību diemžēl LV skolās nemāca. Papildus nesen veiktais ES pētījums skolās parāda, ka LV skolotāji ir visautoritārākie ES, un izveidojuši savdabīgas un “pašaustas demokrātijas saliņas” savās klasēs…
Kara laikā, lai cīnītos pret nedemokrātisku režīmu (GER, ITA, JPN) propagandu Harold Laswell no ChicagoUniversity ieteica veikt pretpropagandu ar tādu jēdzienu, kā tipiskais demokrāts kristalizāciju un tml. Bet labākais piemērs šodienas propagandas mašīnai ir Jaak Kilmi un Kiur Aarma filma “Disko ja tuumasōda” (http://www.imdb.com/title/tt1421032/) – silti iesaku!:)
Paldies!
Starp citu – kā pie jums ar vietējām zemenēm?
Ir?
Diemžēl arī par pašu Sabiedrisko attiecību speciālista profesiju Latvijā ir pamatoti deformēts priekšstats, tieši tāpat kā par politiķiem, modelēm u. c. jomām. Ja veiktu aptauju, vismaz 99% procenti atbildētu , ka profesijas pamatuzdevums ir melnu pārkrāsot par baltu, bez starptoņiem. Kāds konsensuss, dialogs ar sabiedrību, medijiem būtisku tēmu piedāvāšana? Nevar vainot sabiedrību par kroplu do’māšanu, ja Sa lielākoties tieši tā arī strādā. Laikam jau arī katrai profesijai ir savas attīstības stadijas izpratnes ziņā. Aktierus arī kādreiz apglabāja ārpus kapsētas žoga. Pagaidām mēs vēl esam šajā izpratnes līmenī. Es nezinu, ko māca skolās sociālajās zinībās, bet ievads medijos un SA būtu obligāti nepieciešams, lai topošā personība var pilnasinīgi iekļauties sabiedrībā. Vai par to nevajadzētu pacīnīties?
Ja, Latvijā nav diskusiju par konkrētu priekšmetu apmācības standartu. Par standarta līmeni valstī. Latvijā PR ir nācis pa “dažādām” durvīm un no dažādām valstīm. Katra augstskola māca PR izejot no pasnedzēja kompetences t.i. no kādas valsts viņš ir smēlies gudrības par PR. Tāpēc iznāk, ka viena augstkola Latvijā māca Krievijas PR, otra ASV PR, trešā vācu un vēl cita – vēl kaut ko citu. Nav noslēpums, ka zipratne par PR un arī medijiem dažādās valstīs atšķiras arī šodien. Kurp mēs pieairēsim Latviju. Pie kādas zonas? Arpolitiski, psiholoģiski utt? Kurā pasuales daļā mēs iederamies un jūtamies mājās? Eiropa ir pārķa plašs jēdziens. Tieši kur? Zatlers un pašreizējā valdība airējas Krievijas vrzienā. Pa TV Latvijā katru vakaru ziņas – no Krievijas. Izskatās, ka esam pa ceļam pie PSRS. Žēl. Man liekas, ka mēs iederamies Ziemļvalstu blokā. Tāpēc es mācu Skandināvu PR. PR formāts ir cieši saistīts ar demokārtijas līmeni valstī. Jo attīstītāka demokrātija – jo augstākā līmenī ir PR. Mani studenti ir spiesti salīdzināt PR pieejas un zini…viņi saprot. Cīnāmies tālāk. 🙂
Jā, ne gluži par raksta tēmu, bet par mediju, tieši par analītisko žurnālistiku vispār. Proti, vai aiz centieniem būt vienmēr politkorektiem, lai nekādā gadījumā kādu neaizvainotu, arī mēs, eiropieši nenonākam savā ziņā līdzīgi kā padomijas laikā, kad lai izprastu “kas īsti notiek”, nācās lasīt “starp avīžu rindiņām”? Piemēram, tikko izlasīju ziņu ka piecpadsmitgadīgi “francūži” dodas cīnīties islāma fundamentālistu rindās, bet nav skaidrs, vai runa par imigrantiem, kuru vecāki bijuši jau musulmaņi, vai par “francūžiem francūžiem”, islāma novofitiem? Tas starp citu būtu ļoti nepieciešams analītiska pētījuma objekts, kaut vai atceroties to krievu jaunieti, kurš nesen sevi uzspridzināja Volgogradā. Vai arī piemēram, līdzīgi raksti ka kaut kur kādā no Eiropas pilsētām sākušies “jauniešu nemieri” – vēlāk izrādās, ka imigrantu nemieri.
Te nekādā gadījumā nav runa par to, ka būtu jāpostulē “visi musulmaņu emigranti ir slikti”, vai kā tamlīdzīgi, tā būtu aprobežotu stereotipu kāršana. Runa ir, vai tikai tieši šādu īpatnēju noklusēšanu, spiežot “lasīt starp rindiņām”, patiesībā tieši neveidojas stereotips “viņi visi ir slikti”? Tas ir, analītiski žurnālistiskas pētniecības vietā – noklusēšana. Un kā labi zinām, noklusēšana tieši rada, nevis likvidē nepareizus priekšstatus. Varbūt tieši problēmas politkorekta noklusēšana veicina ekstrēmistu vervēšanas augsni.
Nē, tā nav noklusēšana. Jā, to dara apzināti, domājot tālredzīgi. Mums ir ētikas noteikums – neminēt tautību, jo tad iznāks kūdīšana un rīdīšana pret attiecīgo nāciju. Piemēram, ja latvieši vai lietuvieši zog Zviedrijā, tad avīzē šo zagļu tautību nepiemin. Lai neiznāk secinājums – “lietuvieši ir zagļi”, kas būtībā ir ļoti aplams vispārinājums. Arī slavenajām pedofilam holandē nedrīkstēja minēt tautību, jo automātiski iznāk sakūdīt vietējos pret “pedifila nācijas” iedzīvotājiem. Vairums ārzemnieku jauniešu ir normāli cilvēki un tikai saujiņa no viņiem ir ekstrēmisti. Es patiešām priecājos, ka šāds noteikums eksistē, jo citādi negatīvu aizspriedumu pret “jauno” nāciju pilsoņiem būtu krietni vairāk un nacionālie kari kļūtu aizvien aktuālāki.
Labi, tomēr uzskatu ka tādā gadījumā sabiedrībā veidojas mīti. Un – kā piemērs – viens no šādiem sadzīviskiem mītiem ( un pārbaudīt taču nav iespējams) ir ka korejiešu, ķīniešu vai japāņu imigranti grautiņus nerīko, bet “strādā acis pārgriezuši”, kamēr pakistāņu, kaukāziešu, arābu vairākums tikai vēlas “sēdēt uz pabalstiem”. Protams, šādi aizspriedumi neizturētu loģisku analīzi – bet ja par ko šādu nerunā, tad kā gan iespējams analizēt? Nedomāju ka šajā gadījumā tas būtu īpaši “tālredzīgi”, jo – par vienu esmu pilnīgi pārliecināts – ikviena problēma, negācija, ja to noklusē, tikai “rūgst” un “palielinās”. Lai to novērstu – problēma jāanalizē, nevis jānoklusē. Un galvenais – cēloņi jāmeklē bez aizspriedumiem.
Protams, mēs visi cilvēki savā pamatbūtībā esam pilnīgi vienādi – tas jāatceras vienmēr un visur, mēs visi esam no vienas “ciltsmātes” Āfrikā. Tas skaidrs, rasisms kā tāds ir pilnīgas blēņas un nezinātnisks. Atšķirības ir kultūrvides ieaudzinātajos stereotipos.
Un vēl – tad pirms dažiem gadiem pie mums ļoti plaši rakstīja par “čurājošajiem britu tūristiem”. Tad arī tas bija šā principa pārkāpums?
Jā, tā jau tas ir – visas problēmas vajag izventilēt, lai “nesarūgst”. Tikai brīžos, kad sākam ventilēt kādu “tabū” tēmu, tad jārēķinās, ka publika gāzīs Jums galvā mēslu spaini. Liela daļa žurnālistu, (kas vēlas būt publikas mīluļi) tāpēc par uzrūgušajām tēmām neraksta. Es mēģinu turpināt to darīt. Jā, par “čurājošajiem britiem” tika pārkāpts šis noteikums.
http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/530093-hamburga_izcelas_sadursmes_starp_islamistiem_un_kurdiem – Tā, nedaudz pa tēmu, ka šobrīd žurnālistikā neesot korekti norādīt noziedznieka reliģisko, vai īpaši etnisko piederību. Lūk, kurdi pieminēti, kuri kaujas ar kādiem mistiskiem islāmistiem, iespējams vēl mistiskākajiem salāfistiem (vai tie kādi radi tiem vahabītiem, kurus Putins savulaik draudēja atejā slīcināt), kurdi minēti kā nācija, lūk atkal Sallē minēts ka jezīdu kurdi, kuri kāvušies ar čečeniem (ja jau čečeni kaujas salafīdu pusē, tad tas nozīmē ka Putins neko nav atrisinājis, un līdzko Kadirovam negrūdīs piķi, tā atkal viņam, vai viņa pēctecim uz kakla būs “čečenu bandīti”), bet kas tad Hamburgā bija, kurdi musulmaņi, vai? Jo lielākoties kurdi taču arī ir musulmaņi!
Tātad, atļaušos izteikt savas nespeciālista amatierprātvēdera dīvānkomentētāja pārdomas – vai šis “Islāma valsts” pasludinātais karš nav gadsimtos ilgušais arābu un kurdu konflikts (analoģiski, Turcijā turku un kurdu)? Ko “Islāma valsts” pārstāvji ļoti veikli ietērpuši reliģiozajā mantijā, bet patiesībā vecum vecā cīņa par teritoriju. Tātad, pasniedzot to kā “islāmistu” cīņu pret “nepareizajiem” kurdiem, ievērojot principu, neminēt tautības, mūsu prese tieši lej ūdeni uz šo islāmistu arābu dzirnavām? Jo, kāda velna pēc piemēram, čečeniem būtu jākaujas atbalstot kādus tur arābus – bet cīnīties vispareizāko musulmaņu pusē pret nešķīstajiem jezīdiem taču katram musulmaņu treņiņbiksim ir saprotami un pieņemami! Tas vēl īpaši attiektos arī uz “baltajiem” islāma novofitiem, jo redzot ziņas ka kaut kur Sīrijā nodibināta “vispareizākā islāma valsts”, taču neaizdomājas, ka varbūt tā valsts varbūt ir tikai vienas nācijas, vai cilts vecāko dominance.
Nav tik vienkārši!
Man nācies diezgan daudz studēt augstskolā kopā ar kurdiem un palestīniešiem, pēc tam darba vietā daudzi no viņiem ir bijuši mani kolēģi. Viņu motīvi ir skaidri – “atdodiet okupēto valsti”. Nav tādu pareizo vai nepareizo kurdu. Man šķiet, ka liela problēma ir tā, ka Latvijas medijiem nav profesionālu ārzemju korespondentu ārzemēm, precīzāk- Austrumu zonā. Nav ārzemju notikumu komentētāju, kas regulāri skaidrotu “kas tur īsti notiek”. Par tautības un ticības pieminēšanu biju domājusi, ka to nedrīkst darīt kriminālās hronikās un ziņojot par noziegumiem.
Jā, bet kur robeža, kur beidzās kriminālā hronika un sākās politiskā? Kaut vai piemēram, tas pats slavenais revolucionārs Koba, kurš pēc “diženā Ļeņina” rīkojuma aplaupīja bankas – tātad, krimināls akts, bet kad viņš salaupīto nodeva partijas kasē – iznāk, ka kādā brīdī kriminālais transformējas par politisko. Un par ļoti cēlu un cildenu politisko, visu zemju apspiesto atbrīvošanu! Ironiski, protams.
Nu jā, un par tautībām tomēr vēl viens ļoti interesants moments – kaut kur esmu saskāries ar apgalvojumu (gan neko neesmu dzirdējis par puslīdz nopietniem pētījumiem, varbūt šādi pētījumi jau a priori būtu metodiski subjektīvi… ) ka dažādu tautību, vai rašu mistrojuma indivīdi esot talantīgāki kā “monoasiņu” īpatņi. Piemēram, tas pats “vectētiņš Ļeņins” – kā nekā, veselus trīs bērnības gadus biju viņa mazdēls, oktobrēns – izrādās esot bijis kalmiku, ebreju, krievu gēnu mistrojums. Protams, kad kā klases politinformators līmēju materiālus par Ļeņinu, nekur tas nepavīdēja… jo Padomijā taču tautību jautājuma nebija – vēl viens iemesls, kāpēc esmu skeptisks pret “tautību noklusēšanu”.
Nekas krimināls nav attaisnojams ar politiskiem motīviem. Par Ļeņinu tas pats. Bandīts ar bandītu loģiku. Man gan liekas, ka tautībām nav nekādas nozīmes, lai šķirotu cilvēkus. Tas ir pat netaisni un negodīgi karināt cilvēkam klāt viņa tautību. Man zināmi ļoti cēli un tikumīgi romu tautības cilvēki un nejēdzīgi blēži zviedri, piemēram. Primitīviem cilvēkiem gribas šķirot visus apkārtējos pēc tautības, dzimuma, vecuma, ticības utt. , lai būtu vieglāk orientēties. Tas nozīmē, ka mēs no Latvijas esam trešā kastā un rietumniemiem skaitāmies vēl sliktāki par aziātiem. Vai Jums šī pieejam šķiet saprātīga?
“Tas nozīmē, ka mēs no Latvijas esam trešā kastā un rietumniemiem skaitāmies vēl sliktāki par aziātiem. ” Hm, gan pirmo reizi dzirdu ka aziāti rietumos tiek uzskatīti par “sliktajiem”. Piemēram, LA vai NY japāņu, korejiešu vai ķīniešu kvartālos arī “baltie” labprāt uzturas bez jebkādām bailēm. Jā, gan 91, kad LA ārdījās nēģeri – interesanti ka visvairāk cieta tieši korejiešu dārzeņu veikali. Lūk tieši tā arī bija tā pati skaudība – kā tā, atbrauc tādi no Korejas, “pliku pakaļu”, bet pēc pārdesmit gadiem dzīvo vēl labāk kā mēs. Nu jā, varbūt Rietumeiropā savādāk, nezinu, bet ASV domāju, arī baltie iedzīvotāji aziātus neuztver kā “sliktus”.
Protams, ja ar “aziāti” saprot arī vidējo austrumu musulmaņus, jā, tad aina savādāka. Bet vai tur vainojami tikai un vienīgi “stereotipi”? Tāpat par attieksmi pret mums, latviešiem – nu būsim atklāti, cik daudzi no mums “rietumniekus” neuztver vienkārši par kādām “slaucamajām govīm”? Par šādu attieksmi jāpasakās mums pašiem, mūsu pašu bāleliņiem!
Protams, te uzreiz jau daudz filozofiskāks jautājums, kas vispār ir “spējīga personība”. Piemēram, tas pats Ļeņins taču bija līdz galējībai “vienvirziena” īpatnis, viņš neko neizvērtēja dziļumā, bet tikai kā izmantot varas sagrābšanā. Ļevs Tolstojs šāda tipa cilvēkus brīnišķīgi noraksturoja Karā un mierā, aprakstot Buonaparti, kā savā ziņā “šaurpierainu” tehnokrātu. Nu jā, bet te varbūt vispār cilvēku ierobežotība kā tāda, taču mūsu attīstīto valstu vis – vis – izglītotākie, speciālisti, ar tādiem un tādiem bla ba grādiem pilnīgi nespējīgi novērst ekonomiskās krīzes. Tas jo īpaši interesanti apzinoties, ka ekonomika taču ir pilnībā cilvēku radīta, tā taču nav kā dabas kāda kataklizma! Bet cilvēki paši netiek galā ko radījuši.
Ai, tagad aizmuldējos ne tur.
Nu ja, protams ka “tautību jautājums” jāskata profesionāli, te nederēs “viņi visi tādi”. Bet tā pilnīga noklusēšana arī sanāk tāda pati neprofesionalitāte kā “tādi viņi visi”.
Man šķiet, ka mēs latvieši esam stipri provinciāli, jo mums patīk visi svešie un tiem mēs klanamies. Savējie gudrīši, turpretī, nav nekas. Par tiem, kas mūs noveda pie ekonomiskās krīzes, nevajag trīsreiz minēt – tie bija ambiciozi, bet dumji cilvēki. Tie paši, kas atkal mēģināja šogad tikt pie varas caur Šlesera partiju. Prieks, ka vēlētājs viņus ir atšifrējis un Godmanis vai Šlesers man vairs nerēgosies televizorā. 🙂
Oi, par gudrīšiem kuri noveda pie krīzes, šoreiz biju domājis nedaudz plašāk, ne tikai Latvijas mērogā. Protams, par mūsējiem “neiznīcināmajiem” viss skaidrs, un tur nav pat ko muti dzesēt… tas ir, klaviatūru klopēt. Bet arī saulainajā LA, lūk, 2006 ziemā (protams, ja 20 grādus var uzskatīt par ziemu) tur tāda Ventura iela visa bija pilna ar neskaitāmiem maziem, un ne tik maziem, veikaliņiem, saloniem, u.t.t., viss bija piepildīts. Savukārt pagājušā gada februārī… vismaz pusei no visām ēkām logu aizsista ar finieri, un visur uzraksti ka izīrē vai pārdod. Proti, arī visā pasaulē cilvēki neprot novērst krīzes! Ne tikai pie mums. Un tāpēc esmu nelielā neizglītota cilvēka apjukumā – ko tad īsti māca tajās visās Hārvardās un tamlīdzīgās iestādēs?