2011. gada 20.maijā
Tas, ka kāds Andris Bērziņš varētu kļūt par nākamo Latvijas prezidentu bija zināms jau labi sen. Par šo ”tēlu” cirkulēja baumas arī ārzemēs ar skaidru komentāru, ka šo kandidātu virza Ventspils Lembergs.
”Andru Bērziņu” Latvijā ir tik pat daudz kā ”Jāņu Liepiņu”.
Tāpēc mūsu starmeši tika virzīti uz tiem ”Andriem Bērziņiem”, kuriem līdz šim bijis kāds sakars ar politiku un publisko telpu.
Tagad izrādās, ka varas mahinatori ir ķērušies klāt – nezināmai kārtij.
”Andrim Bērziņam” ar politisko kontekstu = ”0”.
Pēc ASV manipulatoru parauga – ”ņem tukšu vietu un pagatavo no tā brokastis”.
Tieši tā.
Ņemam nepazīstamu ”banķieri” (par kuru neko nevar pateikt) un pagatavojam Valsts Prezidentu.
Līdz šim es biju pārliecināta, ka Lembergs nenodarbojas ar tik primitīvu Latvijas politikas ietekmēšanu. Biju augstākās domās. Tagad izrādās, ka šahs notiek un nevienam nepazīstams ”melnais zirdziņš” tiek bīdīts uz visaugstāko Latvijas amatu – uz mūsu valsts prezidenta krēslu.
Nepazīstams, neizteiksmīgs, bezkrāsains.
Taču – kādam ļoti vajadzīgs.
Ko mēs no tā varam secināt?
Latvijas oligarhs un ietekmējamie politiķi turpina visu noteikt mūsu valstī.
Iespējams, ka gudrā pieredze gūta no Vairas Vīķes Freibergas ”ievēlēšanas” procesa, kad seniors Bojārs viņu ieveda politikas prožektoru gaismā no anonīmas tumsas. Toreiz, par prezidenta amatu bija sabadījušies Latvijas publiskās telpas smagsvari un kā risinājums ieradās – anonīmā Vaira.
Cerams, ka ”melnais zirdziņš” nekļūs par trumpja dūzi.
Tas būtu politiski amorāli.
Kad Prezidenta kandidātam Latvijā tiks izvirzītas pasaulē tik elementāri saprotamas prasības – personības harizma, prasme sevi pasniegt un izskatīties atbilstoši etiķetes normām? Atvainojiet, bet kaut kādas prāta spējas jau netiek prasītas, tikai prezentprasmes! Vai LR prezidenta kancelejai nav pietiekami līdzekļu , lai prezidenta uzvalkus “piedzītu” augumam, lai krekla piedurķnu un bikšu garums būtu atbilstīgs etiķetes normām un cik stundas prasītu, lai iemācītu , ka žaketes apakšējā poga nav jāaizpogā? Turklāt PRESE to jau māca vismaz 4 gadus! Bet mēs jau esam latvieši, lepni izslietām galvām neņemam galvā un klausamies , ko gāgina, acīmredzami nekompetentu padomnieku koris, kas izvēlēti arī pēc pricipa – nedod Dievs, lai nav gudrāki par pirmajām personām. Nez kāpēc visu citu valstu prezidenti to prot, pat auguma ziņā daudz apdalītāki. Protams, ka mums vajag kārtējo valdi, andri, jāni… Jo pelēkāk, jo labāk! Viduvējībām viduvējību! Un tauta noslāņojas ne vien pēc mantiskā stāvokļa, bet arī intelektuālā. Dumjums + iniciatīva ir iznīcinošs spēks. Bet vispār jau ir bezgala pazemojoši vērot kā prezidents nodurtu galvu apstaigā un izlūdzas atbalstu… Nu kāpēc tik ļoti gribas atkal?
Jā, piekrītu.
Parasti jau amatu pretendentiem izvirza virkni prasību. Prezidenta amatam arī ir vajadzīgs diezgan daudz iemaņu, kas caurmērā visiem ” labiem” un “vajadzīgiem” cilvēkiem nepiemīt. Savādi, ka šo apstākli prezidenta “pretendentu izraudzītāji” vispār neievēro. Humanitāra izglītība ir faktiski priekšnoteikums.
Lai neiznāk, ka cilvēkus un sabiedrību vērtē pēc loģikas un ar matemātiskām formulām. Mums jau valdības vadītāji ir tikai eksaktie un mēs brīnāmies, ka pēc šīs loģikas seku realizācijas… cilvēki bēg ārā no valsts. Humbolts savulaik to jau pierādīja.
Karaļu atvases arī nekad nestudē eksaktas disciplīnas, jo valsts un sabiedrības pārvaldē ir vajadzīga humanitara kompetence, kas Latvijā augstākajos ešalonos ļoti pietrūkst.
[…] Par šo pašu tēmu agrāk: http://sandraveinberga.lv/2011/05/20/melnais-zirdzins%e2%80%9d-ka-latvijas-prezidenta-amata-kandidat… […]