”Putina sapņi par Krievijas impēriju traucē Baltijas reformu procesam”. Pārdomas augusta vidū.

2011. gada 13. augustā

Šodien ar šādu, rosinošu virsrakstu zviedru Dagens Nyheter uzsāk diskusiju savā debašu lapā. Raksta autors ir Moderātu partijas politiķis Mats Juhansons un viņš analizē aizvadītos 20 gadus, gaidāmo Latvijas parlamenta vēlēšanu gaisotnē.

Pēc autora domām, Latvijas vēlēšanas kā zibens šautra izgaismo Baltijas valstu pašreizējo politisko procesu problēmas, kas Latvijā novērojamas viskošāk.

Tātad – vai nu velties atpakaļ Austrumeiropas postsovjetiskās morāles un pelēkās ekonomikas zonā (ar tur valdošo korumpētību un ”melno tirgu”),  vai arī saglabāt kustību rietumu demokrātiju virzienā.

”Vladimirs Putins no Kremļa, protams, uzmundrina savējos Latvijā un lielā mērā traucē ar savu rīcību Latvijas atsvabināšanos no PSRS laika mantojuma, t.i. tikšanas vaļā no oligarhiem un Krievijas spiediena” – konstatēts rakstā.

Pirmdien, 15. augustā Stokholmā notiks unikāls atceres pasākums.

Normalmes laukumā pulksten 12.00 sāksies astoņdesmitais ”Pirmdienas mītiņš” ar Zviedrijas premjerministra Fredrika Reinfelda, Igaunijas Andrusa Ansipa, Lietuvas Andrius Kubilius un Latvijas Valda Dombrovska piedalīšanos.

Šis mītiņš ir atceres diena tradicionālajām Stokholmas baltiešu ”Pirmdienas sapulcēm Normalmes laukumā” pirms 20 gadiem, kad trimdas tautieši 79 reizes pulcējās katru pirmdienu Stokholmas centrālajā laukumā, lai atbalstītu Baltijas valstu atbrīvošanos no PSRS okupācijas.

”Baltijas lieta ir mūsu lieta” – uzsver autors.

Viņš neslēpj, ka toreiz, pirms 20 gadiem, atbalstīt Baltijas brīvības cīņas zviedriem nebija 100% pašsaprotama nostādne.

Sociāldemokrātu valdība toreiz vairāk simpatizēja Gorbačovam un Padomju Savienības saglabāšanas tieksmēm (skat. Zviedrijas Ārlietu ministra Stena Andersona izteikumi Tallinā un Rīgā 1989. gadā) nevis brīvas valsts idejai.

Tagad valsts kurss ir mainīts.

Baltieši ir kļuvuši par ”mūsējiem”. Zviedru varas gaiteņos lielā mērā jau atvadījušies no sev tik mīļā ”neitrālisma” (neitralitātes politikas).

Pasaule nav mierīga.

”Krievu impērijas ambīcijas demonstrē reālus draudus arī šodien un Vladimira Putina izteikumi par vēlmi no jauna reanimēt veco impēriju bijušajās robežās, atgūstot lielvaras gloriju, iekļaujot šajās robežās arī kaimiņrepubliku ”sfēru”,  ir reāls drauds Latvijas drošībai un demokrātiskās attīstības iespējām”, – secina autors.

Pirmos Krievijas triecienus 2007. gadā saņēma Igaunija IT un Gruzija – pavisam reālā frontē. ”Tas pierāda, ka Krievijai ir vēlēšanās un spējas okupēt no jauna” – konstatē autors.

Pēc Juhansona domām pastāv vairāki aspekti, kas turpina sēt bažas Baltijas valstīs:

  1. Krievija ir politiski totalitāra valsts, tajā nav reālas opozīcijas centra varai un Putina ”vertikālei”.
  2. Iekšpolitiskās nestabilitātes dēļ Krievija turpina iekšēji grūt. To saēd korupcija, varas ļaunprātīgs izmantojums, iedzīvotāju skaita sarukšana.
  3. Oligarhu ekonomiskā vara būtiski apdraud Baltijas valstu politisko un ekonomisko neatkarību.
  4. Militārie izdevumi 650 miljardu ASV dolāru apmērā (līdz 2020.g.), būtiski ietekmē Baltijas jūras zonas valstu stāvokli tuvāko 10 gadu laikā.

Protams, ka līdz ar varas ass līdzšinējā līdzsvara zudumu pasaules politikā (pateicoties ASV ekonomiskajam norietam un plaisai Eiro valstu vidū par labu Putina Krievijai) ir pamats nervozitātei.

Latvija aizvien noteiktāk tiek ierauta Krievijas ēnā.

To veicina Latvijas ekonomiskā noliesēšana un krievu kapitāla ieplūšana caur politiski stūrētiem fondiem Latvijas virzienā. Tāpat arī Krievijai labvēlīgu politisku spēku aktivizēšanās Latvijas politikā un šādas orientācijas personu izbīdīšana visos valsts atslēgas posteņos, visaugstāko ieskaitot.

Tāpēc Latvijas vēlēšanas (pēc autora domām) ir Latvijas sabiedrības sašutuma un nākotnes nedrošuma demonstrācija, vēloties saprast vai oligarhiem ir vai nav konkrētas atkarības saistībās ar Krieviju.

Ainārs Šlesers un Aivars Lembergs ir zviedriem pagalam neinteresantas personas (to atzīst arī raksta autors), taču arī viņš uzsver, ka abi šie cilvēki” apzināti kandidē uz premjerministra krēslu, kaut gan pret viņiem ir izvirzītas smagas apsūdzības, kas lielā mēra atgādina zviedru aizdomas pret lietuviešu Snoras bankas vadītāju Vladimiru Antonovu”.

Tas ir smagi sacīts.

To zviedri saprot.

Rakstā uzsvērts, ka 2009. gadā Bonjēriem piederošais Dienas koncerns caur starpniekiem” ārzemēs nonāk tā paša Aivara Lemberga rokās. Par to, ka Latvijas oligarhu rokās Diena noasiņo – nav šaubu. Taču, par īpašnieku spektru man personīgi ir mazliet cita informācija, kas diemžēl arī nav iepriecinoša.

Atgriežoties pie šodienas raksta DN jākonstatē, ka Mats Juhansons uzsvēris arī Latvijas Tiesu varas korumpētību un nespēju tikt galā ar ”korumpētības procesiem” savās mājās.

Tiek paausta neizpratne arī par ”krievu” partiju nevēlēšanos atzīt Latvijas okupācijas faktu un absurdās prasības, kas no Saskaņas centra puses tiek izvirzītas šajā sakarībā.

Protams, ka šīs partijas kalpo Krievijai nevis Latvijai.

Tāpēc Latvijas vēlēšanas Kremlis iespaido patlaban tieši un tas tiek darīts Putina varas ambīciju interesēs, lai varas situācija Latvijā joprojām būtu nestabila un  non – stopp ķīvēšanās turpinātos.

”Ieguvējs šādai pretrunu pilnai pagātnes situācijai sēž Kremlī” – secina autors.

Skaidrs un tiešs skatiens uz Latvijas politiku no Baltijas jūras viņas puses.

Vai mums šādu komentāru nevajadzētu vairāk?

Tieši tagad, kad oligarhi žņaudz Latvijas medijus savā nāves skāvienā.

Mums paliks tikai PR ziņojumu ”‘dēļi’ avīzes, radio un TV izskatā un televīzijas šovi ar glīti tērptiem mapetiem starp gaumīgi izkārtotiem bezsatura politiķiem.

Iespējams, ka Saskaņas centrs grib mums labu, taču arī ”labu gribot” var neviļus nobruģēt ceļu uz elli.

Turpināsim pretoties un lasīsim ārzemju medijus?

 

 

4 thoughts on “”Putina sapņi par Krievijas impēriju traucē Baltijas reformu procesam”. Pārdomas augusta vidū.

  1. Kaut kā šī tēma, man šķiet, jau ir izspēlēta un diez vai ir aktuāla. Būtu pamats bažām, ja Krievija uzvestos agresīvi un neprognozējami, tomēr piemērs par Gruzījus diez vai vispār ir vērā ņemams, jo pat BBC atzina mēnesi pēc konflikta, ka pirmā uzbruka Gruzija un tādā gadījumā nav saprotams, kāpēc, ja argresors būtu Krievija, tā neieņēma visu Gruzījas teritoriju un negāza Saakašvillī režīmu, jo līdz Tbilisi palika pāris km. Arī par Oligarhiem Krievijā ir ļoti sadomāts, jo ņemot vērā tāds naudas summas, kas tiek iegūtas no naftas tirdzniecības un citām ienesīgām sfērām, diez vai kādu no oligarhiem interesētu mūsu valsts, ja oligarhu aktīvi ir reizes lielāki nekā viss Latvijas gada budžets. Pēc manām domām šī tēma tiek izspēlēta, lai celtu sev popularitāti un parunātu par kaut ko, par ko labprāt runā Skandināvijā un ASV, kaur arī reālas situācijas analīze nemaz nav bijusi. Arī tēze, ka Krievija traucē Latvijas ekonomikai, nav pamatota, jo zinot krievu valodu mums ir daudz lielākas biznesa iespējas ar šo valsti nekā, piemēram, zviedriem. Ekonomiskā sadarbība parasti tieši ienes naudu ekonomikā ar nodokļu un patēriņa palīdzību. Esmu bijis vairākas reize Krievijā un runājis ar vietējiem iedzīvotājiem: noteikti neviens neuzskata Latviju ,kā Krievijas sastāvdaļu, bet visi apzinās, ka Latvija ir suverena valsts. Pieņemu, ka šis komentārs tiks izdzēsts, tomēr aicinu žurnalistus sekmēt ekonomisko sadarbību nevis mēģinot nopelnīt kādus reitinga punktus, radīt samērā nepareizu sabiedrisko domu šajā jautajumā, jo pasaule mainās un tas, kas bija aktuāls vakar, noteikti vairs nav aktuāls šodien.

    • Temats ir aktuāls un es Jums nepiekrītu. Par Grūziju Jums ir Kremļa viedoklis. Diemžēl. Laikam rietumu medijus Jūs nelasāt. Nu nekas. Var arī tā. Turpināsim veidot sabiedrisko domu bezkaislīguma un nealkatīguma vizrienā. Jums nāksies samierināties, ka proputina viedoklim nepieder monopols uz patiesību. Krievijas nedemokrātisms un agresija ir ļoti aktuāla tēma šodien. Ekonomiskā sadarbība nenozīmē klanīšanos Krievijas politiskajām ambīcijām. Tik vienkārši tas ir.

  2. http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-12935149 ANO tiesa neuzsāka izskatīt lietu pret Krieviju. Atļaušos piebilst, ka ANO ir no Krievijas neatkarīga iestāde.

    http://news.bbc.co.uk/1/hi/8281990.stm ES komisija atzina, ka agresiju uzsāka Gruzija.

    http://www.euronews.net/2011/04/02/world-court-drops-georgia-s-case-against-russia/ Arī Francijas medījs saka, ka uzbruka Gruzīja.

    Līdz ar to, apgalvojums, ka es lasu tikai Krievijas presi ir samērā pārspīlēts un jautājums, kāpēc tas netika ņemts vērā atbildot uz manu komentāru paliek atvērts.
    Protams, cienu Jūsu viedokli, tomēr uzskatu, ka mēdīju pārstāvim jāskatās nedaudz objektīvāk uz notiekošām lietām, jo pirmais, ko māca Latvija Universitātes Sabiedrisko attiecību studentiem, ka reportieris nedrīks vadīties pēc savām emocījām, bet tam ir jāvadās izejot no faktiskajiem apstākļiem.

    • Gruzija neuzbruka, tā aizstāvējās. Gruzija aizstāvēja savu teritoriju.Tik vienkārši. Neko neizšķir kurš pirmais sāka. Neatrodamies taču smilšu kastē. 🙂 Jūsu citētie izvilkumi ir tendenciozi un ciešā saistībā ar Krievijas energoresursu ietekmi uz Eiropas politiku. Nezinu ko māca Jums, bet tieši tāpēc es mācu studentiem Liepāja un RISEBA bezkaislību un nevis vadīšanos no “faktiskajiem apstākļiem” (kā Jūs norādāt). Objektīvas patiesības nav un žurnālista misija nav rakstīt atskaites, zīmēt shēmas vai atreferēt politiķu vai institūciju viedoki (kā to plaši prakstizē LV mediji). Šodienas DN raksts nav manas emocijas. Tas ir ļoti rosinošs viedoklis un diskusiju vērts. Medijiem viss jāapšauba. Ieskaitot Jūsu norādītie “praktiskie apstākļi”.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s