Lielbritānijas grautiņu aculiecinieki – novērošanas kameras šobrīd spēlē noteicošo lomu vandāļu atmaskošanā. Ierakstus rāda visiem, sabiedrība pazīst sejas un ”atpazītie” stājas tiesas priekšā. Novērošanas tehnika šādi ir it kā attaisnojusi savu eksistenci.
Lielbritānija ir visintensīvāk novērota valsts Eiropā. Tā mēs uzskatījām līdz šim.
Tagad noskaidrojies, ka ”lielais brālis” visintensīvāk vecajā kontinentā uzrauga dāņus.
Dānija ir visblīvāk novērotā valsts.
Dienesta informācija liecina, ka valstī pašlaik funkcionē 350 000 novērošanas kameru. Tas nozīmē, ka katram piektajam dānim ir viena kamera, kas regulāri novēro viņa kustības publiskajā telpā (Aftonbladet).
Novērošanas kameru pārdošanas apjomi Dānijā pašlaik turpina pieaugt un pat tirgotāji uz notiekošo skatās nedaudz skeptiski. ”Visintensīvāk noverošanas kameru blīvums palielinās publiskajā telpā – skolās, pašvaldības iestādēs, auto stāvvietās” – konstatē šodien Politiken.
Zviedru likumi ierobežo lūriķu skaita palielināšanos un te videonovērošanas kameras nav tik iecienītas un plaši izmantotas. Piemēram, tikko Datu uzraudzības inspekcija aizliedza kādai skolai Malmē pieskatīt skolēnus ar 80 videonovērošanas kameru palīdzību. Skolai, kas atrodas imigrantu priekšpilsētā, līdz šim bijušas smagas problēmas ar vandāļiem. Lai savaldītu nemierīgos skolēnus, tika ieviesta īpašā starpbrīžu apsardze un palielināts novērošanas kameru skaits gaiteņos, ēdamzālē un citur. Kameras (izrādās) bijušas novietotas arī slēgtajās telpās (kabinetos, ģērbtuvēs) un varēja nofilmēt diskrētas situācijas bez iesaistīto atļaujas.
Tagad skolai no ”lielā brāļa”, kas visu redz – jāatvadās.
Inspekcija ļāva saglabāt tikai 21 kameru, kas automātiski ieslēdzas pēc mācību laika beigām un brīvdienās.
Kā īsti ir Latvijā?
Vai mēs zinām un redzam kur mūs ikdienā filmē?
Vai videonovērošana aptver tikai publiski atvērto, jeb arī slēgto zonu? Lielveikalu ģērbtuves un uzlaikošanas kabīnes ieskaitot?
Rīgas videonovērošanas centrs turpina attīstīties. Par to var pārliecināties viņu mājas lapā.
”Lielais brālis” mūs novēro Rīgas publiskajās vietās, kur ikdienā ir liela cilvēku koncentrācija un paaugstināta kriminogēnā situācija.
Taču – vai tur visur ir uzraksti ”notiek video novērošana”?
Vai šāds uzraksts ir obligāts? Loģiski tā vajadzētu būt.
Neaizmirsīsim privātās videonovērošanas kameras veikalos, frizētavās, salonos, pie ēkām.
Cik Latvijā šodien ir šādu ”lielo brāļu”, kas reģistrē mūsu pārvietošanos telpā?
Vai kāds to zina?
Kur tās atrodas un kurš video novēršanas kameru izmantojumu kontrolē?
Tik ilgi, kamēr mani nefilmē tualetē, apģērba pielaikošanas kabīnēs un tamlīdzīgās vietās, un kamēr fakts, ka esmu piebraucis pie konkurenta biroja un iegājis tur iekšā, netiek izmantots pret mani (muļķīgs piemērs, bet doma skaidra), un kamēr kameras tiek izmantotas, lai nodrošinātu kārtību, tikmēr to atbalstu.
Ja vēl nav, tad noteikti tuvākajā laikā parādīsies programmas, kas spēj analizēt attēlu un automātiski atpazīt kautiņus, avārijas un nelaimes gadījumus, kas ļautu operatīvāk reaģēt dienestiem.
Tur jau tas āķis – kurš pie mums kontrolē ko filmē un kur filmē? Nav izslēgts, ka arī baseinos, ģērbtuvēs un pielaikošanas kabīnēs ir kameras.
”Āķis” ?! Kurš kontrolēs situāciju valstī ar t.s. ‘ atvērto sabiedrības ‘ modeli ? Kas meklē – tas atradīs/apjēgs – radītājs/-i cenšas ne tikai kontrolēt, bet arī vadīt procesus sev vēlamajā virzienā.
http://www.soros.org/
Par šīs sfēras patreizējo nesakārtotību Latvijā man lika domāt kāda fotogrāfiju izlase, kas bija publiski aplūkojama internetā vienā no daudzajām joku lapām. Momenti, kas bija fiksēti kadros, rādīja ko no nakts dzīves kādā no Latvijas pilsētām, pie dažiem no tās veikaliem, krustojumos. Pārsvarā tās attēloja dažādas piedzērušos ļaužu neveiklības, pārgalvības un vienkārši dzēruma stulbumu, bet lielajā vairumā no šīm bildēm cilvēku sejas, kaut ne ļoti skaidri, bet varēja sazīmēt un, droši vien, arī atpazīt… Visas fotogrāfijas bija šīs pilsētas pašvaldības uzstādītās un municipālās policijas pārraudzītās ielu novērošanas kameru fiksētas…
Lai kāda arī būtu fotogrāfijās fiksēto cilvēku rīcība, šādi izplatīt drošībai uzstādīto kameru fiksētos kadrus, manuprāt, ir nepieņemami un nepieļaujami. Vai pie pilsētas robežas uzliktā informatīvā zīme, ka pilsētā notiek video novērošana, tiešām dotu iespējas kādam ar safilmēto materiālu pēc tam izrīkoties kā vien ienāk prātā?
Nevajag pat novērošanas kameras. Man draugs, kurš Facebook lietoja, lai sakārtotu telefona kontaktus, izdzēsās tikai tāpēc, ka FB radīja problēmas privātajā dzīvē. Lieta tā, ka viņš pats jau savas bildes tur nelika, bet, dažkārt, pēc izklaides pasākumiem viņa draugi ieliek bildes, kur viņš redzams, un kāds pamanās atzīmēt viņu bildē, kas uzreiz padara šo bildi pieejamu visiem viņa draugiem un visi redz, kādā pasākumā šams bijis.
T.i., var rakstīt noteikumus par novērošanas kamerām, bet reāli tevi var safočēt kāds pilnīgi nepiemērotā brīdī. Labi, ka vismaz sejas atpazīšanas FB pasludināja par nelikumīgām.
Jā, publiskā filmēšana un fotografēšana kļūst par lielu problēmu. Jaunie likumi šajā jomā ir ļoti nepatīkami medijiem, jo izskatās, ka mums filmēt un fotografēt nākotnē klūs aizvien grūtāk. Žēl, ka šī tēma nav populāra Latvijā un cilvēki tik tālu neaizdomājas. Būtībā jau mums vajadzētu satraukties par to, ka ik uz stūra būs novērošanas kameras un mēs nevaram tās kontrolēt tā kā to dara, piemēram, skandināvi.