Pašlaik zviedru TV 4 turpina sarunas par sadarbību ar britu BBC World News, lai pastiprinātu un palētinātu ārzemju informācijas piegādi zviedriem.

Tv4 šeit gatavojas (ar gadu miju) piedāvāt diennakts ziņu izlaidumus. Ar iekšpolitiku vai reportāžam no reģioniem nepietiks.

Protams, ka BBC nepiešķirs zviedriem kādas unikālas tiesības. Taču šāda divpusējas sadarbības prakse eksistē.

Britu public service sadarbosies ar zviedru TV komerckanālu, kurš saprot, ka izskatīties pēc ”sabiedriskā televīzijas” ir magnētiski un stilīgi.

Gudri darīts, protams.

Pašlaik BBC skatās apmēram 30% zviedru, pateicoties satelītu un kabeļtelevīzijas kompektiem.

Eiropā BBC skatās apmēram 12 miljoni skatītāju (12%) un aktuālākās jaunāko fanu valstis ir Polija (+127%) un Vācija (+67%).

Pavisam BBC World News rada 200 valstīm ar 74 mijoniem skatītāju, katru nedēļu.

TV4 grupa un Bonnier Broadcasting Zviedrijā pavasarī izveidoja kopīgu diennakts ziņu kanālu. Liekot akcentu uz ziņu un sabiedriski politisko žurnālistiku. Tas sāks raidīt ap jaungadu.

Ārzemju ziņas tagad būs smagas. Tas, protams, labi.

Zviedri neiet amerikāņu ceļu, kuru kā savējo ir izraudzījušās Latvijas TV stacijas.

Ziņu žurnālistika ir viens no galvenajiem modernās televīzijas konkurences līdzekļiem, cīnoties par publiku ar citiem medijiem un tīmekli.

”Betonētie” TV ziņu  izlaidumi vairs nav modē, jo publika vairāk skatās datoros ar interneta starpniecību. Līdz ar to izzūd arī prasības pēc montāžas zibeņošanas un kameras vietā ”strādā skype”.

Tā uzskata arī Andrew Roy, BBC News šefs. Avīzei DN viņš šodien atzīstas, ka – ”visbriesmīgāk televīziju skatās Dienvidkorejā. Tur pie sienas ir viens liels ekrāns, kas sadalīts sekcijas. Katrs ģimenes loceklis skatās savu stūri – Facebook – pa labi,  TV ziņu izlaidums – pa kreisi, lejā e-pasts un Youtube. Viss notiek vienlaicīgi. Grūti saprast vai šie skatītāji ziņu vēstītāja teikto … vispār sadzird”.

Pēc BBC šefa domām ”betonētie” televīzijas ziņu izlaidumi ir valsts identitātes apliecinājums. Tur kopā skatītājus, valsti, sabiedrību.

Tātad – ugunskurs pie kura sildīties. Piemēram ”Panorāma” LTV.  🙂

BBC turpina dzenāt klientus ārvalstīs, jo katrai pasaules daļai ir savs ziņu izlaidums, piemērots etnopsiholoģijai.

Pēc dažiem gadiem satelītu vai kabeļtelevīziju pakešu piedāvājumus izkonkurēs platfrekvenču kabeļi.

Vai arī bezvadu interneta pieslēgums.

TV kastes vietā būs datora un TV hibrīds ar lielu distanču kontroli un mazu tastatūru.

Ja kaut kas notiek, mēs paši ejam meklēt caut Twitter vai Facebook.

Televīzija var piedāvāt vienīgi komentārus.

Kad beidzot Rīgā mēs pamodīsimies un sapratīsim, ka modernais laiks ir klāt arī pie mums?