Jaunā beduīnu sieviete tikko bija dzemdējusi dvīņus. Mazuļus atnesa nomazgātus un tīrus, dzidrus kā rīta rasa.
Brīdī, kad jaundzimušie iegūla viņas rokās, sieviete nokrita uz ceļiem un sāka savu lūgšanu:
- Mīļais un augstais Dievs! Lūdzu izdari tā, lai šie nevainīgie un skaidrie bērni izaug par labiem un krietniem cilvēkiem! Lai viņi nekādā veidā nelīdzinās maniem brāļiem un viņu tēvam. Es Tevi lūdzu, Dievs!-
Sieviete lūdza skaļi un sirsnīgi. Laimes asaras ritēja pāri viņas vaigiem kā rudens lietus lāses. Sāļas, skaidras un patiesas.
Sieviete bija pārliecināta, ka šajā slimnīcā neviens viņas valodu nesaprot. Viņa runāja arābu valodā, bija pirmo reizi mūžā ārpus sava klana. Slimnīcas sterilajā vidē. Projām no pierastās, patriarhālās vides. Viena pati.
Viņa runāja ar debesīm un nepamanīja, ka daudzi tomēr saprata viņas lūgšanas tekstu un zemtekstu.
Kas ir svarīgi?
Divas lietas:
A) tie, kas dzirdēja bija cilvēcīgi cilvēki; neviens no tiem, kas saprata, neko tālāk ”nenoziņoja” kalnam. Citādi jaunajai mātei par ”šiem tekstiem” nāktos atvadīties no savas dzīvības. Mazie puisīši paliktu bez mammas.
Patriarhālie vīrieši ”šādas lietas” nepiedod. Sieviete viņu izpratnē ir dresēts mājdzīvnieks, kuram jāklausa uz vārda. Musulmaņu ekstrēmisti šajā virzienā ir aizgājuši daudz par tālu, interpretējot islamu pēc sava prāta un ieviešot tajā pravieša Muhameda neakceptētās nejēdzības – neuzticīgu sieviešu publisku slepkavošanu, izvarošanas upuru linčošanu un daudz citu izdarību, kas liecina par vīriešu pieaugošajām bailēm sieviešu seksualitātes priekšā. Taču šiem ”sabijušajiem puikām” ir rokās kalašņikovi un varmācīgi, netaisni likumi. Tāpēc ”savu” viņi panāks arī tad, ja trūks pierādījumu un patiesība jau sen būs noslīkusi vircas bedrē. Nepatikt verdzība nedrīkst. Vergam ir jāiemīl savas važas.
B) Kas īsti notiek ar mūsu vīriešiem, kas pazaudējuši ticību saviem armiju/politiskjaiem atamaniem un vadoņiem, metas virsū sieviešu tiesību ierobežošanai. Musulmaņi šajā absurdajā maniakālismā nav vienīgie. Katoļu celibāts joprojām pārsteidz ar savu liekulīgo ”kalpošanu Dievam”, lai gan baznīckungu seksuāli izmantoto mazgadīgo upuru un mūķeņu skaits jau sen pierādījis šī principa grēcīgumu. Jūdaisma dogmas liek pazust aiz horizonta viņu sievietēm, kas nepiekrīt 1. Ķēniņu grāmatas 1:21 panta interpretējumam mūsdienās.
Sieviete ilgi ir nesusi ”otrā dzimuma” zīmi ikdienā, sabiedrībā un ģimenē. Samierinājusies ar pakārtotību, sliktāku algu, vīru dzērāju, tukšu ģimenes kasi vai smagākiem dzīves apstākļiem.
Šis process turpinās gadu tūkstošiem un gadsimtiem.
Vairāk man mazāk uzkrītoši. Līdz pat mūsu dienām.
Piemēru ir daudz.
Viens no tiem man šķiet īpaši uzkrītošs un pamācošs, jo liecina par ”labākās sabiedrībās daļas” nespēju redzēt cilvēkus ap sevi.
Tātad.
PSRS laikā sievietes nekur nevarēja nopirkt higiēniskās paketes. Tās neražoja vietējās ražotnes un paketes neimportēja no ārzemēm.
Tiem, kas Padomju Savienībā un arī Latvijā noteica industrijas un preču sortimentu – vīriešiem šāda manta nebija vajadzīga, jo viņiem katru mēnesi nebija ”mēnešreižu” . Tāpēc šāda prece veikalu vai aptieku plauktos neparādījās.
Tas, ka mijoniem sieviešu Austrumeiropā 50 gadu garumā, katru mēnesi centās tikt pāri kārtējai asiņošanai bez paketēm ar pašdarinātu ”salvešu” palīdzību ir tikai viena liecība par mūsu komunistisko vīriešu sabiedrības netolerancei pret ”otro dzimumu”. Viņi saprata tikai sevi un iekārtoja pasauli atbilstoši savām vajadzībām. Piemērojot to tikai savām nepieciešamībām. Pārējie (bērni, sievietes) varēja stāvēt pie ratiem.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas higiēniskās paketes un mazbērnu autiņi vienā mirklī kļuva par pirmās nepieciešamības preci arī mūsu pašu Latvijā.
Taču cilvēku psiholoģija vēl nebija pārkārtojusies Vecie aizspriedumi bija spēkā un sieviešu vajadzības večus kaitināja.
Piemēram, kādā ballē Rīgā (deviņdesmito gadu sākumā), pie svinību galda man līdzās sēdošs sirms kungs sāka skaļi uzjautrināties uz stāstīt anekdotes par ”tām ar spārniņiem” un ” tām, bez spārniņiem”. Runa bija par sieviešu higiēniskajām paketēm, kas tobrīd tika plaši reklamētas televīzijas reklāmās un laikam manu blakussēdētāju bija stipri samulsinājušas.
Vīrietis skaļi ņirgājās un izsmēja ”šīs paketes”, sludinot, ka visos laikos sievietes ir iztikušas ”bez šādām ākstībām” un tāpēc ”muļķošanās ir jāizbeidz” arī tagad. Tāda manta viņam nebija vajadzīga un krita uz nerviem un pēc viņa domām ”higiēniskās paketes” ir nevajadzīga ”ākstīšanās pakaļ ārzemniekiem”.
Tāpēc šo preci vajadzēja anulēt.
Aizliegt. Izmest no veikalu plauktiem un reklāmas ētera TV. Kā nevajadzību greznību.
Ja viņam būtu vara!
Neizturēju un skaļi pavaicāju – ”kādas paketes Jūs lietojat pats. Tās ar vai bez spārniņiem? – Es tādus mēslus nelietoju. Man tos nevajag! – viņš turpināja zviegt. Pēc brīža zviedza un gārdza līdzi vēl daži ”līdzvērtīgie vīrieši” un es nolēmu atstāt saviesīgo pasākumu.
- Ja man būtu vara tad es…, – teica toreiz aprobežotais kungs Rīgā.
Jā, ja viņam būtu neierobežota vara tad mēs nonāktu līdz valsts un cilvēcības bankrotam.
Faktiski tur mēs jau arī pašlaik esam.
Acīm redzot viņam un līdzīgie joprojām mūsu valstī ir vara, bet šie cilvēki nav varas cienīgi.
Kā šo situāciju izmanīt?
Beidzot pagriezt ceļu sievietēm uz reālajiem varas amatiem valstī. Bez feminisma karoga mastā. Vienkārši pagriezt ceļu…
Taču šeit mūsu vietējie talibāņi gandrīz visus ceļus aizdambējuši.
Piemēram, mūsu pašu Latvija (un vēl astoņas Eiropas Savienības neattīstītās valstīs) pagājušajā nedēļā oficiāli iebilst pret Eiropas Komisijas plānu ieviest 40% kvotu sieviešu pārstāvniecībai biržā kotētu uzņēmumu valdēs. Savas rebes veči vēlas turpināt paši, jo lielo uzņēmumu valdes (kā siltas vietiņas) jau sen sadalītas draudzības un politiskā korumpētības dūžiem. Savējiem džekiem.
Pats dīvainākais, ka aģentūras BNS rīcībā bija nonākusi vēstules kopija, kas datēta ar 14. septembri un liecina, ka no Latvijas puses šo slēdzienu ir parakstījusi Latvijas labklājība ministre Ilze Viņķele.
Tā pati ministre, kuru mēs tikko aizstāvējām pret kristīgo fundamentalistu (54 nevalstisko organizāciju) uzbrukumiem bērnu grāmatiņas sakarībā.
Savādi.
Tikko Ilzi Viņķeli aizstāvējām pret ”aprobežotības presingu”, taču tagad izrādās, ka viņa neaizstāvēja mūs.
Nodeva ”otrā dzimuma” tiesības.
Sieviešu 40% garantēta klātbūtne biržā kotētu uzņēmumu valdēs ir ļoti nozīmīgs un būtisks solis uz priekšu Latvijas ceļā no tumsonības pie civilizētās attiecībām publiskajā telpā.
Ļoti būtisks solis.
Tāpēc dzemdētājai un beduīnu sievietei ir taisnība – mūsu bērni nedrīkst līdzināties pašreizējai Latvijas patriarhālo vīriešu sabiedrībai, kas pati neapzinās savu aprobežotību.
No šī posta jātiek ārā.
Valsts nākotnes un mūsu visu vārdā. Sievietes vairs neklausa un …labi vien ir.
Sandra Veinberga | Blogs 
Izlasīju tekstu un tagad manu prātu nodarbina šāda veida jautājumi. Kādēļ man no mušas jāveido ziloni, ja muša jau ir muša un zilonis jau ir zilonis? Kādēļ man ir tik varena pārliecība, ka es zinu vislabāk vienīgo patiesību kā ir jādzīvo šiem aborigēniem? Kādēļ darbā pieņemšanā pats svarīgākais ir izpildīt kaut kādu mistisku kvotu nevis darba labai izpildei nepieciešamās prasmes un zināšanas?
PatīkPatīk
Nav mistiska kvota. Vīrieši ir pārāk egoistiski un sievietēm ceļu karjerā nekad negriež. Iespējams, ka Jūs to nezinājāt.:) Arī ar visām nepieciešamajām prasmēm un zināšanām sievietei negriež ceļu. Diemžēl. Tāpēc šīs kvotas ir vajadzīgas.
PatīkPatīk
Pilnīgi apzinoties dažādas problēmas, kas saistītas ar cilvēku savstarpējām attiecībām, es tomēr neatzīstu nekādas kvotas nekur. Vienalga – sievietēm, invalīdiem, melnādainajiem vai jebkurai citai tā vai citādi, to, vai citu brīdi diskriminētai grupai. Natzīstu vienkārši tā iemesla dēļ, ka manuprāt nav iespējams ar likumu piespiest cilvēkus būt labiem, godīgiem, līdzcietīgiem, laipniem utt. Domāju, ka viena no nopietnām mūsu (Rietumu) sabiedrības nelaimēm ir vēlēšanās visu aprakstīt un sistematizēt tik sīki un smalki, lai visu un vienmēr būti iespējams nevis domāt, bet vienkārši sekot instrukcijām, kas noved pie vēl mazākas vajadzības, tātad spējas, domāt līdz ar to prasot tālāku un vēl detalizētāku aprakstīšanu. Un šim tomēr ir jābūt audzināšanas jautājumam, nevis legālai klauzulai. Ja šī kvota nonāk šādi audzinātā sabiedrībā, tā nemainīs šo sabiedrību – sabiedrība to vienkārši pielāgos savai saprašanai. Nu ieviesīs kvotu un būs valdē amats “sieviete” kā tas jau bija piemēram ar aizliegumu ārzemniekiem pirkt Latvijā zemi – radās jauns direktoru amats “latvietis”.
PatīkPatīk
Ziniet, es arī sākumā biju līdzīgās domās un pat apvainojos, ja kāds te sāka runāt par sieviešu kvotām it kā sieviete pati saviem spēkiem nevarētu sasniegt Džomolungmu. Taču dzīve man pierādīja, ka vīrietis vienmēr pagrūdīs nost sievieti. Sabiedrība šo grūdienu centīsies neredzēt un aizmirst. Otrais dzimums kā suns zina savu vietu. Fonā. Sievietes var būt tikai sekretāres dižiem vīriešiem. Vai ne? Tur arī lai viņas paliek….Nedomāju, ka būs profesija “sieviete – valdē”.
PatīkPatīk
Līdz šim man ir sanācis strādāt vietās, kur primāri skatās uz profesionalitāti un arī ir pietiekami daudz vadītājas – sievietes. Līdz ar to praksē neesmu redzējis vajadzību pēc šādām kvotām. Drīzāk pretēji – sieviete šādā amatā automātiski tiks novērtēta, ka savu amatu dabūjusi kvotas dēļ, pat, ja viņa šai amatā var nonākt, pateicoties savai profesionalitātei.
Drīzāk jāveic pasākumi dažādu diskrimināciju ierobežošanai, bet kvotas, drīzāk, ir šādu pasājumu imitācija. Nevar jau noliegt, ka, savā ziņā, daļā jomu sievietēm ir vairāk sevi jāpierāda, arī ir gadījumi, kad par vieniem un tiem pašiem pienākumiem sievietei maksā mazāk, nekā vīriešiem.
Savukārt, klajš piemērs šādiem administratīviem regulējumiem ir armija. Latvijas armijā fiziskie normatīvi sievietēm ir divas reizes mazāki, bet alga ir līdzvērtīga. Tad nu iztēlojieties misiju kādā karadarbības zonā, kur nekas neparasts nav gadījums, kur kareivim jānes savs ekipējums ~50kg, ievainotais biedrs ~100kg un ievainotā biedra ekipējums ~50kg. Kādas ir iespējas tikt ārā no kaujas lauka diviem cilvēkiem – ievainotam vīrietim un sievietei, kuras normatīvi sagatavošanā bija 2 reizes mazāki? Es nesaku, ka sievietēm nav vietas armijā, bet šī administratīvā mākslīgā nolīdzināšana neved ne pie kā laba.
Jūsu pieminētie smiekli par paketēm – varat būt droša, citā laikā viņi smejas arī par vīriešiem, kas neiederas viņu uzskatu modelī, piemēram, par “zilajiem”, “lupatgalvām”, “zālēdājiem” un citiem. Tam nav sakara ar augstprātību pret sievietēm, bet gan ar augstprātību, kā tādu.
Lai cīnītos ar diskrimināciju, drīzāk ir nepieciešamas plašas informatīvas kampaņas, lai cilvēki, pirmkārt, zina, ka viņi tiek diskriminēti.
PatīkPatīk
Jā, armija ir smaga lieta un Jūsu pieminēti “normatīvi” nedarbojas. Slikti…Taču es savā rakstā runāju par vadību visaugstākajā līmenī. Tur nevajag fizisku muskuļu masu. Smadzenes vajag un arī šeit…sievietes diskriminē. Šajā virzienā mani pārsteidz cik vienot LV vīrieši ir “pret kvotām”. Taču nekā cita (konstruktīva) piedāvāt nevar. Nekā konkrēta viņiem nav, bet kvotas…to nu gan nē!!!! Jā, 100% piekrītu, ka to “zviedzēju” mums ir mazliet par daudz. Man kauns, ka viņu ir tik daudz.
PatīkPatīk
Man ir bijušas priekšnieces – sievietes, arī reģionālās nodaļas priekšniece un man nav iebildumi pret sievietēm vadībā. Man arī nepatīk negodīga attieksme, kad sievietes tiek “noliktas” tikai dēļ dzimuma. Esmu pret to, kad profesionālāks cilvēks tiek atstāts “aiz borta”, lai dotu iespēju citam kādu ambīciju dēļ, piemēram, amatā ieliktu radinieku; izvēloties vīrieti, lai neņemtu sievieti; nepieņemtu vīrieti, jo jāizpilda kvota sieviešu pieņemšanai.
Kvotas ir lēts variants, kā imitēt cīņu pret diskrimināciju, jo pēc tam vairs nevar apvainot sieviešu diskriminācijā, kaut arī realitātē nekas nav izdarīts. Tā vietā es labprāt gribētu redzēt vairāk sievietes vadošajos amatos, kuras tur nokļuvušas, pateicoties savām profesionālajām kvalitātēm. Un vairāk redzēt pamatotus pētījumus, kur tiešām tiek norādīts uz diskrimināciju un rakstus, kas tiešām liek aizdomāties un cilvēkiem beigt citus diskriminēt.
Vienkāršs sašutums par kvotas noraidīšanu nav konstruktīvs.
…bet, paldies par rakstu.
PatīkPatīk
Savādi, ka šis “lētais variants”rietumvalstīs palīdz. Darbojas.
PatīkPatīk
Ilze Viņķele, visticamāk, parakstījās pret kvotām kā tādām, ne jau pret savu dzimumu. Un, piekrītot tam, ka mēs (domāju, vīrieši), ļoti bieži tiešām nepamatoti “noliekam” sievietes (kaut vai klasiskais piemērs par “blondīni pie stūres”, arvien vairāk pārliecinos, ka daudz bīstamāks uz ceļiem ir vīrietis pēc sešdesmit, kurš “perfekti precīzi pareizā ātrumā – 85” velkas pa pašu ceļa vidu), kaut kā neesmu pārliecināts, vai kvotas, tāpat kā visas “pozitīvās diskriminācijas” veida kvotas tikai nepadziļinās nesapratnes plaisu, ja var tā izteikties. Jo katra darbība rada pretdarbību.
Piemēram, tajās pašās valdēs, tur jau viss ir sačakarēts ka vairs tālāk nav kur, bet līdzko pamatojoties uz kvotu principa, kādā no tām tiks iecelta kāda sieviete, tad uzreiz pagājušais tiks aizmirsts – un pār šās nabadzītes galvu visa žults gāzīsies trīskārtīgi (līdzīgi, kā šobrīd visi aizmirsuši TP, LC, un visā vainīgs JL).
Jo tik tālu sabojāto vienkārši nav iespējams kaut cik pārredzamā nākotnē uzlabot, pilnīgi neatkarīgi no uzlabotāja dzimuma.
Piedevām, jāatceras Latvijas “specifika” – pamatojoties uz šīm kvotām, gluži vienkārši “savējo” vietā ieliks viņu sievas vai mīļākās.
Lai cik tas banāli neskanētu, vajag mainīt domāšanu, varbūt vispār vadības līmenī jāatmet dalījums dzimumos. Nu, cik nu tas iespējams.
PatīkPatīk
Darbosies visi varianti, arī, ja sieviešu tiesību aizstāvji pasludinās, ka sievietēm vispār nevajag strādāt. Jautājums ir, kā darbosies?
Pameklējot internetā atsauksmes rietumu valstīs, arī žurnālistes – sievietes izsakas kritiski par kvotām, kaut vai tāpēc vien, ka, vienkārši pārņemot Norvēģijas likumus, parādās nepieciešamība mainīt citus likumus, piemēram, bērnu pabalstu likumus. Kvotas nerisina problēmas ar lielajām algu starpībām starp augstākā un zemākā līmeņa darbiniekiem. Turklāt kvotu likums ir pretrunā ar valsts dzimstības politiku.
…nu tie argumenti, uz ātro sazvejoti internetā, rietumu presē.
Tiesa, vienu pozitīvu aspektu kvotām tiešām varu iedomāties – kolektīvā, kur ir dažas sievietes, gaisotne ir pozitīvāka.
PatīkPatīk
Pirmajā mirklī visi ir PRET kvotām. Es pati arī sākumā biju sašutusi par “pašu šo ideju” – kvotēt cilvēkus. Man tas pat likās pazemojoši. Gan tiem, kas kvotē un tie, kurus kvotē. Viedoklis mainījās, kad es pirmo reizi SVT gaitenī ieraudzīju ziņu diktori invalīd ratiņos. Nebiju zinājusi, ka šī – tautai tik pazīstamā “seja”, kas lasa ziņas katru dienu plkst. 18.00 TV ekrānā ir invalīde. Jā, izrādās, ka televīzijas vadība bija apzināti veidojusi ziņu ditoru atlasi, lai kvotas tiek ievērotas un ziniet…bija labs rezultāts. Man šķiet, ka kvotas ir labs sākums. Lielisks starta izaicinājums. Pēc tam, kad šo problēmu beidzot saskatām un izprotam tās “dziļumu”, tad jau kaut kā pat kvotas vairs nav vajadzīgas…
PatīkPatīk
Kā mēs varētu mainīt domāšanu? Protams, ka cilvēka dzimums vai tautība nav nekāds godīguma garants. Taču kvotu sistēma pievērš uzmanību netaisnībai, kas mūsu sabiedrībā eksistē jorpojām un mēs jau sen ar šo netaisnību esam samierinājušies. Pats fakts, ka bez kvotām nevar nogrūst nost nespējīgus politiķus no augstiem amatiem (vismaz daļu no viņiem) liecina, ka šis laikam ir labs PIRMAIS SOLIS.
PatīkPatīk
Mēste tomēr esam 40 gadus vadāti pa psrs cilvēcisko kvalitāšu tuksnesi.
PatīkPatīk
Varbūt, tās manas pārdomas, domāšana jāmaina nedaudz savādāk – te uz reiz nebrēcu, ka šīs kvotas noteikti ir nepareizas, neatļaujamas, u.t.t., vienkārši cenšos jautājumu apzelēt no visām pusēm – ja atļausiet tā izteikties. Jo kaut kā šķiet ka šādas kvotas ilglaicīgā perspektīvā tieši izceltu dzimumu nelīdztiesību, lai cik tas paradoksāli neizklausītos, īstermiņā varbūt arī šķietami atrisinātu.
Jo Jūsu rakstītais “Pēc tam, kad šo problēmu beidzot saskatām un izprotam tās “dziļumu”, tad jau kaut kā pat kvotas vairs nav vajadzīgas…” baidos, ka ko tādu atcelt vairs nebūs tik viegli.
Ar kvotām vispār interesanti. Saulainajā Kalifornijā koledžu izglītībā kvotas tika izveidotas pamatojoties ar pozitīvās diskriminācijas mērķi, pret baltās rases pārsvaru, bet šobrīd bez kvotām arī baltie būtu maz tur sastopami, vieni aziāti. Korejieši šķiet ir piedzimuši ar kādu centības, strādīguma gēnu. Jā, starp citu, no citas tēmas, bet interesanti, ka aziātus LA ienīst tieši afroamerikāņi – sak, kā tā drīkst, atbraukuši te ar pliku pakaļu, visa ģimene pirmos desmit gadus nakšņo savā dārzeņu bodītē zem letes, bet pēc desmit gadiem, to sīkie izauguši un strādā, piemēram, bankās. Nevis vaino visu pasauli savās nedienās…
Starp citu, tieši mums, latviešiem beidzot būtu jāatradinās vainot visu pasauli savās nedienās.
PatīkPatīk
“Male supremacy has kept woman down. It has not knocked her out.” –Clare Boothe Luce via http://twitter.com/anaturalday
PatīkPatīk
Esmu izbaudījusi diskrimināciju pilnā mērā: rūpējos par māju, bērniem, par slimnieku.
Kad mums bija 3 bērni, man mājās pateica, ka mana pusslodzes skolotājas alga ir par mazu, lai būtu vērts strādāt.
Bija nemitīgi strīdi, līdz es padevos.To, ka tā varētu būt diskriminācija, sapratu pēc nedēļu ilga ceļojuma Zviedrijā 90. gadu beigās, kur mūs uzņēma sievietes no Sociāldemokrātu partijas.
Būtu interesanti papētīt, cik laika diennaktī tā saucamos mājas darbus veic viens vai otrs dzimums, cik laika viens vai otrs velta bērniem, mājas solim, ģimenes pasākumiem utt.
Diemžēl bieži tieši pašas sievietes ir nežēlīgi izsmejošas pret citām sievietēm. Atceros komentārus, kad kādās vēlēšanās startēja “sieviešu partija”. Bet tā jau ir: visiem šķiet esošā kārtība laba esam, kamēr neierauga, ka var būt citādi un labāk 😦
PatīkPatīk
Atceros vēl vienu gadījumu. Tas bija Karlstadē, Zviedrijā, hokeja čempionātā.
Bariņš latviešu puišu nolēma izklaidēties kādā vietējā diskotēkā. Bet notika kas “šausmīgs”.
Vietējās meitenes viņiem atteica, negāja dejot, negribēja, lai viņām izmaksā dzērienus. Visu nedēļu pēc šī atgadījuma nācās klausīties komentārus no labi situētiem, labi izglītotiem latviešiem, cik “nenormāli” pašapzinīgas ir zviedru sievietes, cik viņas neglīti, nesievišķīgi ģērbjas, ka nelieto kosmētiku…
Ak šīs skābās vīnogas 😀
PatīkPatīk
Jūs esat “pacēlusi” ļoti nopietnu problēmu – dzimumu lomu problēmu modernajā sabiedrībā. Lieta tāda, ka vecās “jaunkundzes”, “kundzes” vai “jaunkunga” un “kunga” lomas vairs nedarbojas modernajā laikā. Zviedru sabiedrībā ir attīstījusies bez kompartijas okupācijas važām, bet mūsu mīļo Latvijas sabiedrību PSRS laika ideoloģiskās bremzes turēja “sociālajā bezgaisa telpā”. Konkrēti – sabiedrības attīstās un mainās attīstoties. Rietumos viņi ir aizgājuši daudz tālāk uz priekšu šajā sabiedrības iekšējās kompetences attīstībā nekā mēs Rīgā, Alūksnē vai Jelgavā. Salīdziniet bērnu, kuram ir pieci gadi un 14. Liela starpība. Jā, normāla rietumu jaunkundze neģībst latviešu labi situēto (barbarisko) vīriešu priekšā pēc shēmas, kas joprojām darbojas mazāk attīstītajā Austrumeiropā (5 gadi!:-/) Taču tas nenozīmē, ka “šīm zviedrietēm” nepatīk forši džeki vai viņas ir “augstprātīgas muļķes” utml. Nē, viņām ir citas un augstākas prasības pret modernā laika vīriešiem. Starp citu, arī LV ir moderni kungi un viņu nemaz nav maz. 🙂 Taču liela daļa no viņiem jorpojām uzvedas un domā pāķiski, konservatīvi un aprobežoti. Diemžēl. Kā to mainīt? Vairāk par to diskutēt! Tas ir pavisam normāli un nozīmē, ka mūsu mediji nerunā pietiekoši dziļi un plaši ar cilvēkiem par šīm lomu problēmām. Vārās par politiku, bet nevis par eksistences konfliktiem, kas skar ikvienu no mums.
PatīkPatīk
Par jautājumu, “kā to mainīt”, efektīgākā metode ir uz sieviešu pleciem. Ja nebūs iespēja izvēlēties no sievietēm, kam šāda uzvedība ir pieejama, būs nepieciešamība pašiem kvalitatīvi mainīties. Cilvēks pēc dabas ir slinks – kāpēc kaut ko mainīt, ja var pa vecam.
Bet vispār ceļš ir viens – informācija. Cilvēkiem jānorāda, ka vienā situācijā viņi ir upuri, bet citā, ka viņi nodara kādam pāri. Problēmas apzināšanās ir solis uz tās risināšanu.
PatīkPatīk
Jā, piekrītu. Diskusijas ir kā svaiga gaisa ventilators. 🙂
PatīkPatīk
Quo vadis, Sandra?
PatīkPatīk