Cilvēcības uzvara īru referendumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Jā“ puses uzvara īru referenduma (par aborta legalizāciju) ir vēsturiska robežu šķirtne starp vecajiem un jaunajiem laikiem šajā izteikti konservatīvajā katoļu valstī. Tas ir liels notikums arī sieviešu tiesību aizsardzības jomā Eiropā, pierādot, ka vairāku gadu desmitu robežās ir iespējams mainīt sabiedrības aizspriedumus un panākt būtiskas pārmaiņas. Tās pašas, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi sievietēm, kas vēlas atteikties no grūtniecības.  

1983 gada „nē“ atbalss

Pirms 35 gadiem Īrijā tika pieņemts aizliegums veikt abortu, salīdzinot embrija jeb nedzimušā bērna dzīvību ar pieauguša cilvēka dzīvības vērtību. Toreiz 67% īru nobalsoja par šo iniciatīvu, jo katoļu baznīcai bija milzīga neformāla ietekmē pār valstī notiekošajiem procesiem. Seksuālā un intīmā dzīve tika pieskaitīta tabū jomai un runāt par to neskaitījās pieklājīgi. Izglītošanā šajā jomā skolā bija gandrīz aizliegta un aborts tika pielīdzināts bērna slepkavībai. (Toreiz Īrijā notika apmēram tas pats, kas šodien tiek mēģināts panākt Latvijā no baznīcas un katoļu Stankeviča puses).  Starp citu šodien Īrijā par aborta veikšanu var tiesa piespriest sievietei 14 gadu cietumsodu. Vīrieti, kas ir likvidētā bērna tēvs, protams, neviens nesoda un pat nedomā sodīt. Atbildība tiek uzkrauta vienīgi tikai sievietei. Lai gan katram nedzimušam bērnam ir bijis tēvs, kas izliekas, ka uz viņu nekas neattiecas. Savādi, ka šī vīrieša „neredzēšana” turpinās arī šodien un par tēva atbildību aborta situācijā neviens pat nedomā satraukties. Pat vēl vairāk – „spermas sējēji“ turpinām lepoties ar savām uzvarām par sieviešu ķermeņiem, uzskatot panākto par savas vīrišķības apliecinājumu. Nepatīkamu seku šajā jomā viņiem joprojām nav. Savādi, bet fakts. Tā notiek un neviens par to vīrieti nenosoda. Abu vaina jāuzņemas vienīgi sievietei. Tagad īri ir nobalsojuši „par” aborta legalizāciju un tas nozīmē, ka veselības aprūpes vadītāji (Simon Harris) rūpēsies par likumu un noteikumu maiņu un legāla aborta iespēju mātēm, kuras nevēlas vai nevar dzemdēt (līdz 12 nedēļām).

Paaudžu konflikts

Šonedēļ īri ar pārliecinošu vairākumu nobalsoja par to, kas 1983. gadā šķita neiespējami. Var gadīties, ka šeit novērojama paaudžu maiņa. Jauniešu (18 -34 gadus vecu) vēlētāju vidū 83%-87 % nobalsoja par aborta aizlieguma atcelšanu (Irish Times, Ipsos). Līdzīgu viedokli pauda arī gados vecāki vēlētāji.  Izņemot tos īrus, kas ir vecāki par 65 gadiem. Šajā vēlētāju grupā tikai 40% atbalstīja aborta aizlieguma atcelšanu un 60% nobalsoja par esošā likuma saglabāšanu. Interesanti, ka vīriešu un sieviešu balsojums īpaši neatšķiras. 70% sieviešu un 65% vīriešu balsoja par likuma anulēšanu. Zīmīgi, ka referenduma laikā nebija novērojama būtiska viedokļa plaisa starp pilsētām un provinci vai ekstrēmi konservatīvajiem reģioniem, kā to varēja novērot „brexita“ laikā.

Sieviešu problēmas

Protams, ka īrietes līdz šim devās veikt abortus uz  Lielbritāniju. Tieši tāpat kā polietes izmanto aborta klīnikas uz kuģiem Baltijas jūrā vai Skandināvijas valstīs. Caurmērā (kopš 1983) ik gadu ap 3000 -7000 sieviešu no Īrijas šo nepatīkamo procedūru regulāri un sistemātiski veica Liverpūlē, Mančestrā un citās kaimiņvalsts pilsētās. Tas ir samērā augsts rādītājs valstij ar 4,7 miljoniem iedzīvotāju un nozīmē, ka daudz ģimeņu bija spiestas kaunēties, slēpties un bēgt uz ārzemēm pēc palīdzības nevēlamas grūtniecības dēļ. Ir pamats uzskatīt, ka šī katoļu baznīcas uzspiestā norma tomēr palīdzēja cilvēkiem saprast, ka situācija nav normāla un iedomu kategorisms nav ceļa rādītājs modernajam laikam. Savu daļu argumentu šim izšķirošajam lēmumam piegādāja arī neskaitāmie pedofilijas atmaskojumi katoļu baznīcas iekšienē, kas ļāva īriem nosvērties par labu sieviešu tiesību aizstāvībai. Traģiskā indiešu zobārstes nāve Īrijā (esošā aborta aizlieguma dēļ) sašūpoja valsti un lika saprast sieviešu beztiesīgumu likumu un sabiedrības priekšā īpaši uzkrītoši.

Tagad Īrija ir nobalsojusi par šo ļoti jūtīgo un daudziem nepieņemamo jautājumu. Protams, ka lieli nopelni sabiedrības izglītošanā ir aktīvistiem (vīriešiem un sievietēm), kas devās pie tautas un skaidroja savas referenduma nostādnes. Līdzās baznīcas aģitētājiem. Uzvarējis ir saprāts un cilvēcība. Nākamais solis – izglītot garīgi + intelektuāli, nodrošināt sabiedrību materiāli, panākot, ka nevienai mātei vairs nebūtu jāiznēsā negribēts bērns.  

Līdz šim lieliskajam brīdim vēl garš ceļš ejams.

Diemžēl.

 

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s