Ukraiņi noenkurojušies ap Slovjansku, lai atvairītu gaidāmo uzbrukumu Doņeckas reģionam. Zināms, ka krievi uzbruks pilsētām Bahmuta un Avdijivka (AP), kas viņiem nepieciešamas reģiona okupācijai. Pagaidām apšaudes rezultātā miruši 5 civiliedzīvotāji un 14 smagi ievainoti (TT). 

Tikmēr turpinās kašķis par to kurš apšaudījis Zaporižjes AES. Pastāv risks, ka tur var noplūst radioaktīvas vielas un nav izslēgts ugunsgrēks.  

Ukraiņu drošībnieki atklājuši divus krievu spiegus, ziņo The Guardian. Viņi tiek apsūdzēti par aizsardzības informācijas piegādāšanu Kremlim. Piegādājuši ienaidniekam ar kartēs iezīmētus artilērijas mērķus ostas pilsētā Mikolajivā. Viņus apsūdz arī par infrastruktūras spiegošanu, armijas daļu pārsviešanu frontē un tml. (TT).  

Ukrainas karš ieviesis korekcijas krievu armijas vadībā. Kopš februāra beigās miruši vismaz seši augsta ranga krievu ģenerāļi frontē. Daudzus atceļ no amatiem arī Putins pats. 

Turpinās „viļņošanās“ ap Amnesty ziņojumu, kura rezultātā no amata atteikusies Ukrainas pārstāve Oksana Pokaltjuka. Ar šo viņa protestē pret starptautiskās organizācijas ziņojumu, kas kritizē Ukrainas militāro aizsardzību pret krievu uzbrukumiem. 

Šis ziņojums pārmet, ka ukraiņu armija izmantojot dzīvojamos namus un skolas kā kara bāzes. Tādēļ šie objekti automātiski pārvēršas krievu uzbrukumu mērķos. Ziņojumā uzskaitīti šādi „mērķi“ 19 pilsētās un apgalvots, ka šo viedokli esot iespējams argumentēt un pierādīt. Taču vienlaikus organizācija nosodot Krievijas agresiju Ukrainā. Ukrainas prezidents uzsver, ka Amnesty ar šo pārliek akcentus no uzbrucēja uz upuri.  Kara tiesību eksperts, profesors Marks Klambergs  domā, ka armijas daļu izvietojums tuvu skolām vai citām civilam ēkām nav humāno tiesību pārkāpums (kā to norāda Amensty), taču ar šo šīs ēkas var kļūt par uzbrukumu mērķiem un vairs nav drošas. 

Idejas autore ir Stokholmas nodaļas ģenerālsekretāre Anna Juhansone, kas apgalvo, ka organizācijas pārstāvji ir atradušies Ukrainā vairākus mēnešus un intervējuši lieciniekus un cietušos. Pēc viņas domām ukraiņu armija ir pakļāvusi civilos riskam, pakļaujot tos savai militārajai stratēģijai.  Viņai šķiet, ka visām karojošajām pusēm jāievēro humānas rīcības noteikumi. Priekšniece nesaprot kāpēc šis ziņojums izraisījis sašutumu medijos un sabiedrībā.

Domāju, ka nav humāni pašreizējā situācijā meklēt vainas ukraiņu armijas rīcībā, kad valstij uzbrūk pārspēks un gigantiskās kaimiņvalsts puses. Pieļauju, ka arī šajā gadījumā ir „nostrādājusi“ Kremļa uzpirkšana tiešā un pārnestā nozīmē. 

Mūsu iecienītais eksperts Joakims Pasikivi (no Aizsardzības augstskolas Stokholmā) ir pārliecināts, ka fronte lēnām un pamazām tiek pārvietota no austrumiem uz dienvidiem. Tas nozīmējot jaunu fāzi šajā karā un šoreiz notikumu attīstību nosaka ukraiņi, nevis krievi. No mediju ziņojumiem daudz izlobīt nevar, jo krievi stāsta, ka notriekuši ukraiņu lidmašīnas, bet Kijeva lepojas ar krievu armijas noliktavu iznīcināšanu. Pašlaik ir izdevies atbrīvot no krievu okupācijas ap 50 ukraiņu ciemu. 

ISW un britu aizsardzības departaments ziņo, ka krievi pašlaik pārsviež savus spēkus uz dienvidiem. Projām no Doņeckas un Luhanskas. Visus garos kara mēnešus viņi šajā zonā ir pavirzījušies uz priekšu par 0,5%. Par ļoti augstu cenu. Jā, viņiem ir Luhanska, bet tas ir viss. 

Pēc Joakima domām pašlaik pats būtiskākais ir inicatīvas pārņemšana. To tagad pievākuši ukraiņi. Viņi nosaka kur būs fronte un krieviem jāreaģē. Līdz šim bija otrādi – krievi uzbruka un ukraiņi reaģēja. 

Attēlā ziņojuma autore un Anna Juhansone un sagrautas ēkas Harkivā.