Rietumu mediji ziņo, ka palielinās ārzemju karotāju rindas, kas vēlas cīnīties ukraiņu pusē šajā karā. Motivācija šiem cilvēkiem ir ļoti dažāda – sākot no vēlmes pārbaudīt savas militārās zināšanas praksē, līdz dzīves jēgas meklējumiem. (The Washington Post)

Pavasari Kijiva ziņoja, ka 20 000 ārzemnieku (no 50 valstīm) karo ukraiņu armijas rindās.  Pēc pāris mēnešiem liela daļa aizbrauca projām un mājām un kaujas laukā palika tikai apm. 3000 karotāju no citām valstīm. Tie, kas palikuši, esot motivēti cīnīties un uzticami.

Kāds Lielbritānijas pilsonis, kuru intervē amerikāņu laikraksts, paskaidro savas rīcības motīvus šādi: man bija izvēle vai nu izvēlēties darbu apsardzes firmā un katru dienu darīt to paši, vai arī doties palīgā tautai, kuru mēģina iekarot Krievija. Viņš ir ļoti apmierināts ar savu izvēli.  Viņa dzīvē tagad ir liela jēga, jo tas ko viņš dara, var noteikt simtiem un tūkstošiem cilvēku likteņus. „Šis karš ir šausmīgs Ukrainai. Briesmīgs ukraiņu tautai. Taču mana dzīve te ir patiešām aizraujoša un es nenožēloju ne brīdi, ka uz šejieni atbraucu“, – viņš apgalvo telefoniski avīzes Washington Post žurnālistam. Viņš karojot pienākuma pēc. Cilvēcība ir jāsaglabā arī šādos apstākļos. Anglim ir 38.gadi.

Kāds cits viņa kaujas biedrs ir amerikānis, 28.gadus vecs. Karo Ukrainā jau gadu. Esot vēlējies paveikt ko lielu un cēlu. Atbrīvot cilvēkus no ļaunuma. Lai gan lielākā daļa ukraiņu ar filozofiju frontē nenodarbojoties. Viņu uzdevums – „nosist maksimāli daudz krievu un viss“. (DN)

Kāds pensionārs uzskata, ka ir spējīgs palīdzēt ukraiņiem sapieru darbā. Šo profesiju viņš ir apguvis dienējot britu armijā. Tagad palīdz ar mīnu neitralizēšanu un rok aizsarggrāvjus. „Man nav svarīgi saņemt pensiju un blenzt griestos. Labāk palīdzu cilvēkiem,, kuriem tas ļoti nepieciešams“. 

Protams, ka ir liela daļa tādu karotāju, kas vēlas pārbaudīt videospēlēs pagūto reālajā dzīvē. Ir arī tādi karavīri, kas karo Ukrianā lai aizbēgtu no kāda soda dzimtenē. Netrūkst arī Instagram karotāju, kas vēla spar visu paziņot tīmeklim.

„Karš ir varoņu cīņas vieta. Daudz jūtas izcili labi, ja viņiem piedāvā kauju uz dzīvību un nāvi. Tas viņiem ir tāpat kā adrenalīna iešļircinājums“, – konstatē kara psiholoģijas pētnieks Dāvids Bergmanis (DN)   

Frontei pašaik tuvojas 120-140 ārzemju tanku, kas piegādāti no 12 valstīm. 

Satelīti konstatējuši, ka krievu būvē gigantiskus vaļņus ap Ukrainas lidostu Berdjansku. Tas palīdzēšot apturēt ukraiņu uzbrukumus (Pravda)

Vāgnerietis Medvedjevs (26 g.v.), kurš pašlaik atrodas Norvēģijā, sācis liecināt pret Prigožinu.   Tos iesauktos karavīrus, kuri nav gribējuši karot, nošāvuši pārējo acu priekšā. Nošautie aprakti turpat pie ierakumiem. Viņa stāstus apšauba laikraksta Aftonposten žurnālisti, kas sākuši pētīt Medvedjeva dzīves gājumu un uzskata, ka tik jauns cilvēks ar īsu frontes pieredzi nevarēja kļūt par virsnieku. Maz ticam, ka viņš varēja šķērsot viens pats Krievijas robežu. Kāds viņam ir palīdzējis. Daudz no tā ko viņš stāsta nav iespējams pārbaudīt. Pats viņš apgalvo, ka sācis karot vagneriešu rindās vasarā. Līgums noslēgts uz četriem mēnešiem. Viņš apgalvo, ka krievu karavīri karo tā kā pašiem tīk. Pavēles no augšas esot pretrunīgas. Kā veidot kara taktiku, esot izlēmuši zaldāti paši: kurš šaus, kurš dosies uz priekšu utt. Nekādas kara taktikas vispār krieviem neesot. 

Attieksmē pret Medvedjevu Norvēģijā nav vienota. Viena daļa domā, ka viņam vajag pieškirt politisku patvērumu, citi uzskata ka viņš melo.  

Attēlā Soledara