Pēc pirmdienas ukraiņu dronu uzbrukuma krievu raķetēm Krimā, iestājies klusums jūrā. Raķetes vairs nelido Ukrainas virzienā. Rodas iespaids, ka krieviem Krimā nav šo raķešu. (Intefax). Līdz šim Melnajā jūrā atradās pieci kara kuģi, kas spējīgi šaut ļoti tālu ar „Kalibr“  raķetēm. Taču pēc 16. marta šāva vairs tikai viens no tiem un pašlaik nešauj vairs neviens. Turpat līdzās mīņājas vēl deviņi citi krievu kara kuģi. Rodas iespaids, ka arī šiem kuģiem trūkst munīcijas ar ko šaut. 

Kyiv Post vakar intervēti septiņi krievu karavīri, kas atrodas ukraiņu gūstā. Vāgnerieši. Visi atzīstas, ka ir noziedznieki (sodīti), taču piesaistīti karam Ukrainā ar labu algu, kas ir apmēram 1400 eiro mēnesī. 

Pēc sešiem mēnešiem Ukrainas frontē, Krievija bandītiem un cietumniekiem „atlaiž grēkus“ un izdzēš viņu uzvārdus no sodīto reģistra. Tas esot bijis galvenais motīvs iet karā. Tagad visi septiņi atrodas ukraiņu gūstā kopš janvāra. 

Kāpēc viņi bija gatavi doties uz Ukrainu? Vai tikai naudas dēļ? Nē, šajā virzienā atbildes ir citas: 1) „lai atbrīvotu Ukrainu no fašistu režīma“, 2) „lai likvidētu ukraiņu tieksmi iznīcināt tur dzīvojošos krievus.“ 

Tikai viens no viņiem – 27.gadus vecs puisis jūtas slikti un nelāgi. Lūdz piedošanu visām ukraiņu sievietēm par to, ka kā karavīrs ieradies Ukrainā, „lai nogalinātu jūsu vīrus un dēlus“. Šis vīrietis ir no Irkutskas un pats apgalvo, ka ticis samulsināts no krievu mediju puses un nav sapratis kas īsti Ukrainā notiek.  

Visi septiņi ir ar dažādu priekšvēsturi, taču vairumā gadījumu auguši sarežģītās ģimenēs ar vecāku alkoholismu ikdienā, narkotikām un lielākiem vai mazākiem likumu pārkāpumiem.   Tikai viens no krievu gūstekņiem ir ar augstāko izglītību un uzsver, ka ir piekritis piedalīties Ukrainas karā: „jo Krievijai uzbrūk un dzimtene ir jāaizstāv“. Par dzimteni viņš uzskata Doņecku un ir bijis pārliecināts, ka tur tiek vajāti un sistemātiski šauti krievu tautības cilvēki. Pēc viņa domām šo karu iesākusi „kāda trešā valsts“, kas vēlas manipulēt ar tautām un iznīcināt slāvus. Seši no gūstekņiem apgalvo, ka vēloties atgriezties Krievija jo pēc sešiem mēnešiem viņi vairs neskaitīsies sodīti un sākšot dzīvi no jauna.  Cik ukraiņu viņi ir nogalinājuši?  Paši apgalvo, ka nevienu. Ukraiņi jau pirmajā kaujas dienā esot viņus paņēmuši gūstā. Tā esot labāk, jo 70-90% no iesauktā kontingenta esot gājuši bojā Bahmutas ieraukumos pirmajās divās dienās pēc iesākuma.  

Ja viņus apmainītu pret ukraiņiem, vai šie seši karotāji dotos atpakaļ uz Bahmutu karot pret ukraiņiem? Jā, viņi to darītu.  

Kā šonedēļ izskatās Pēterburgā? Anna Lēna ziņo, ka šur tur uz sienām var izlasīt tekstus: „Putins slepkava“. Kādu mirkli šos uzrakstus var izlasīt, bet salīdzinoši ātri tos aizkrāso ar baltu vai zilu krāsu policisti un dažāda cita veida „drošībnieki“. Šāda rakstura izaicinoši konstatējumi „uz sienām“ savairojās pēc Hāgas tiesas paziņojuma par Putina arestu piektdien.

Valsts TV kanāli Krievijā par šo faktu klusē. Patiesību var uzzināt, ja cilvēks (informācijas vākšanai) izmanto vpn vai Youtube kanālus. 

Ķīnas prezidenta ierašanās Maskavā Putinam ļoti noderēja, jo to varēja demonstrēt krieviem kā apliecinājumu tam, ka „neesam vieni“. Lai turpinātu krieviem iestāstīt, ka Putins ir liels, varens un vadonis, ir vajadzīgi propagandas šovi. Ķīnas līdera vizīte te lieliski iekļāvās, suminot draudzību un lielo valstu solidaritāti. Pie viena var stāstīt arī to, ka ir rūpīgi izstudēts Ķīnas piedāvātais miera projekts, kuru Ukraina jau sen noraidījusi. 

„Rietumu pasaulei ir lielas bailes no šīs vizītes.  Šīm bailēm ir pamats. Tiekas divi giganti, divi pasaules varenākie cilvēki“, – tā ķīniešu līdera vizīti Maskavā komentēja Krievijas TV komentētājs Anatolijs Kuzicevs. Simboliski, paralēli demonstrējot liela lāča tikšanos ar lielu pūķi. Taču faktiski šīs visas ir tikai šova šļakatas, nevis patiesība. Putins ir iespiests stūrī gan politiski, gan arī ekonomiski. Sjī Dziņpins ir viņam vajadzīgs kā galvenā propagandas šova dekorācija. Nekā vairāk no šīs divu dienu vizītes arī nav ko gaidīt. 

Protams, ka mēs visi gaidījām un cerējām, ka Ķīnas līderis patiešām uzrunās Putinu un mēģinās pārtraukt karu Ukrainā. Taču brīnums nenotika. Notika vienošanās par citiem jautājumiem: cauruļvadu būvniecību no Krievijas uz Ķīnu, par sadarbību militārās tehnoloģijas jomā un par to kā abas valstis var atbalstīt viena otra ģeopolitisku projektu īstenošanā. Kopējais ienaidnieks abām valstīm (Krievijai un Ķīnai), protams ir ASV.

Kas jauns frontē? 

Krieviem nācās trešdien atvairīt jaunus dronu uzbrukumus Krimā. Sevastopolē. Iznīcināti trīs mērķi. 

Japānas premjerministrs Fumio Kisida solījis palīdzēt Polijai iegādāties ieročus Ukrainas vajadzībām. Vēlme publiskota Kisidas Polijas vizītes laikā. (AP) 

Attēlā Bahmuta 2023.marts (SvD)