Ārstu un medicīnas personāla darbs Bahmutā nav apskaužams. Ap simts ievainoto katru dienu un lielāka pacientu daļa – psiholoģiski traumēti tik lielā mērā, ka kontakts ar viņiem vairs nav iespējams. Putina eksperiments ar ukraiņu tautu turpinās. „Visu laiku esam darbā. Guļam, ēdam un strādājam turpat“, – konstatē ārste Ludmila Simičenko aģentūrai AFP. 

Ukraiņi aizstāv Bahmutu jau 10 mēnesi pēc kārtas pret krieviem, kas dzen viņu virzienā savējos cietumniekus. Kara slimnīca atrodas apmēram 15 km attālumā no frontes līnijas un tajā strādā 15 ārsti un medmāsas. Cauru diennakti. Darba uzdevums – panākt, lai ievainotie ukraiņu karavīri izdzīvo un tiek līdz slimnīcai. „Dažkārt mēdz būt ap 100 ievainoto dienā. Citreiz 50, vai 60. Viss atkarīgs no kauju situācijas Bahmutā“, – saka ķirurgs Volodimirs Pikhuļevskis (AFP). 

Ievainotie šeit nonāk tieši no frontes ar granātu šķembām ķermeņos. „Vakar bija problēma ar kādu pacientu, kura rokās bija cirvis. Viņš nelaida to vaļā. Bija kā sasalis. Neko nedzirdēja un nekādi nereaģēja. Tā ir stresa reakcija un ārkārtēju situāciju“, – konstatē ārste. 

Strādāt ārsta darbu šāda situācijā ir smagi. „Ja ir tik daudz ievainoto katru dienu, tad gribot negribot ir jāprioritē un to izdarīt ir neizturami smagi“, – secina katastrofu medicīnas profesors Johans Šerebs. „Vissmagākās ir asiņojošas brūces. Asiņošana ir jāaptur vismaz stundas laikā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Ātri, ātri. Ja gadās trauma tuvu nierēm vai plaušām, tad to izdarīt ir grūti“, – viņš saka. 

Visbiežāk karavīri frontē tiek ievainoti kājās un rokās. Vestes palīdz aizsargāt ķermeni un ķiveres – galvu. Frontē ir troksnis, tāpēc vairumam pacientiem bojāta dzirde. Tas apgrūtina cietušo izmeklēšanu.

„Šie ukraiņu ārsti un māsas ir varoņi. Es viņus dziļi cienu,“ – saka Johans. 

Francija sākusi izmeklēšanu nogalinātā franču (AFP) žurnālista lietā Bahmutā. Armanu Soldīnu nogalināja krievu raķete. Pie Bahmutas. (TT) 

The New YorK Times ziņo, ka ukraiņiem izdevies apturēt krievus pie Bamutas. Vakar krievi zaudējuši 3 kvadrātkilometrus uz dienvidiem no pilsētas. Tas ir ļoti liels sasniegums, jo kaujas šajā frontē notiek kopš vasaras. (TT)  Reuters ziņo, ka 72. Krievijas motorizētā vienība ir jau atstājusī savas pozīcijas Bahmutā. To apstiprina vāgnerieši un ukraiņi, taču Kremlis par to klusē. Tas nozīmē, ka ir atkāpušie apmēram 1000 kaujinieku. (Reuters). Vāgnerieši tur tomēr paliek uz vietas. (TT)

Japāna vēlas izveidot „tuvākas attiecības“ ar NATO. Tāpēc tiks izveidots pirmais NATO birojs, kas būs pirmais šāds sadarbības mēģinājums ar Āzijas valsti. Ārlietu ministrs Jošimasa Haiašī uzskata, ka „Krievijas uzbrukums Ukrainai radījis komplicētas sekas arī teritorijām tālu aiz Eiropas robežām. Tas liek nopietni pārdomāt drošības garantijas“- uzsver ministrs. Par šo iniciatīvu interesējas arī Dienvidkoreja, Austrālija un Jaunzēlande. (CNN)

Polijā izlemts vai nesaukt Kaļiņingradu tā kā to krievi vēlas. Tagad šī zona sauksies tieši tā kā tas bija agrāk, pirms Krievijas okupācijas. Tātad – Krolewiec, kas ir poļu nosaukums Kēnigsbergai. Šādas rīcības jēga ir samazināt krievu vārdu skaitu poļu valodā. Lietuviski  un latviski šo pilsētu sauc Karalauči. 1946.gadā, pēc krievu okupācijas, vācu pilsētu Kremlis pārdēvēja tuva Staļina līdzgaitnieka Mihaila Kaļiņina vadā. Pilsētas un apgabala pārdēvēšanu Krievija novērtējusi ļoti agresīvi. „Tā vairs nav rusfobija, bet poļu sajukšana prātā“, – tā notikušo komentējis Dmitrijs Peskovs. (TT)

Krievija turpina ziņot par bīstamu dronu lidošanu Voroņežā. Ukraiņi noliedz savas aktivitātes šajā pilsētā (TT)