Laila Freivalde – jaunā ārlietu ministre Zviedrijā

Datums: 04.10.2003
Autors: Sandra VEINBERGA, Neatkarīgās korespondente Stokholmā
Rubrika: Latvijā

Vakar Zviedrijas premjerministrs Jorans Pēršons par ārlietu ministri iecēlis latviešu izcelsmes juristi Lailu Freivaldi. Ministru amatus ieguvušas vēl divas dāmas, līdz ar to premjeram izdevies panākt apsolīto dzimumu līdzsvaru ministru portfeļu sadalījumā.

«Ar šo es vēlos uzsvērt, ka valdībā tiek iesaistīti vairāk gados jauni ministri, un galvenokārt tās ir sievietes. Mans mērķis bija panākt līdzsvaru, lai puse ministru būtu vīrieši, un otra puse – sievietes. Tātad desmit ministri un desmit ministres. Tas man ir izdevies!» piektdien preses konferencē lepni konstatēja Zviedrijas premjers.

Pie kvotu stabilizēšanas līdzdarbojusies arī jaunā Zviedrijas ārlietu ministre L. Freivalde, jo viņu premjerministrs ir izraudzījies ārlietu resora vadībai 10. septembrī noslepkavotās Annas Lindas vietā. «Laila ir ļoti pieredzējusi politiķe. Viņa palīdzēja noenkurot iekšpolitiskos jautājumus Eiropas Savienības kontekstā, un tieši tagad, kad mūsu priekšā ir ļoti grūts periods konventā, lieti noderēs viņas jurista kompetence,» uzsvēra valdības vadītājs.

Tādējādi L. Freivalde, latviešu izcelsmes juriste, kas zviedru tautai līdz šim bija pazīstama kā tieslietu ministre no 1988. līdz 1991. gadam un no 1994. līdz 2000. gadam, kļūst par ārlietu vadītāju. Zviedru avīzes norāda arī uz L. Freivaldes motīviem, viņai savulaik ar troksni aizejot no politikas; viņa «bija spiesta atstāt valdību 2000. gadā tāpēc, ka viņa un viņas vīrs Juhans Hedstrems piekrita privatizēt dzīvokli īres namā, kurā viņi dzīvoja», lai gan šāda rīcība bija pretrunā ar ministres pausto politiku, kas aicināja neprivatizēt īres dzīvokļus pilsētu centros, lai neveicinātu segregāciju.

Ministres reakcija toreiz izraisīja asus protestus viņas pārstāvētajā partijā un sabiedrībā. Žurnālisti, atmaskojot šo procesu – pamatā bija apgalvojums, ka politiķa vārdi nesaskan ar darbiem, – ministri pamatīgi sadusmoja, un viņa atkāpās no amata, solot politikā nekad vairs neatgriezties. Tagad L. Freivalde atzīst, ka valdību esot «pametusi dusmu lēkmē, un, kā raksta Aftonbladet, Annas Lindas slepkavība likusi viņai pārdomāt, mainīt savu agrāko lēmumu». L. Freivalde piebildusi, ka viņa neesot pirmā tieslietu ministre, kas pāriet darbā par ārlietu resora vadītāju, kā piemēru piesaucot Lielbritānijas ministru Džeku Strovu.

Vairākās zviedru avīžu intervijās L. Freivalde uzsver, ka esot mainījusi savu lēmumu no jauna atgriezties politikā tieši A. Lindas slepkavības iespaidā.

Atbildot uz jautājumu par kompetenci ārpolitikā, L. Freivalde uzsver, ka visu laiku esot sekojusi ārpolitiskajiem procesiem medijos. J. Pēršons uzsver, ka turpmākajās Zviedrijas sarunās ar pārējām dalībvalstīm konventā būšot vajadzīga juridiska kompetence; tā esot L. Freivaldes priekšrocība.

Lai gan Zviedrijā varas pozīcijā patlaban ir trīs partijas – sociāldemokrāti, Vides partija un kreisie, valdību veido tikai sociāldemokrāti. Koalīcijas partneri ar šādu statusu samierinās. Tāpēc arī ministru portfeļu pārdalīšana ir nevis valdības koalīcijas partiju bet gan tikai sociāldemokrātu kompetence.

Valdību atstājis migrācijas un ekonomisko jautājumu ministrs Jans Karlsons, kas tagad vadīšot ANO komiteju bēgļu jautājumos. Viņa agrākos pienākumus tagad pildīs divas ministres: Barbrū Holmberga, kas kļūst par jauno migrācijas jautājumu ministri (līdz tam Imigrācijas departamenta direktore) un Kārina Jemtina, kas līdz šim strādāja ar ekonomiskās palīdzības jautājumiem Ūlova Palmes centrā un pirms tam darbojusies sociāldemokrātu jaunatnes organizācijas vadībā.

Valdību atstājusi arī līdztiesības jautājumu ministre, bijusī lauksaimniecības ministre Margareta Vinberga, kas pāriet diplomāta darbā, kļūstot par Zviedrijas vēstnieci Brazīlijā. M. Vinbergas pienākumus savā kompetencē pārņem demokrātijas un integrācijas lietu ministre Mona Salīna.

***

Fakti

Laila Freivalde

Dzimusi 1942. gadā Rīgā.

1970. gadā beigusi juridiskās studijas Upsalas universitātē, pēc studijām – tiesnese.

12 gadus strādājusi Patērētāju tiesību aizsardzības pārvaldē, vispirms – biroja vadītāja, vēlāk ģenerāldirektore.

1988. gadā kļūst par sociāldemokrātu valdības tieslietu ministri. Saglabā šo amatu līdz 2000. gadam, izņemot laika periodu no 1991. gada līdz 1994. gadam, kad Zviedrijā pie varas ir liberālā koalīcija ar K. Biltu premjerministra amatā; šajā laikā L. Freivalde strādā par advokāti.

2000. gadā – Zviedrijas Teātru apvienības direktore.

2003. gada 3. oktobrī izraudzīta Zviedrijas ārlietu ministres amatam Jorana Pēršona sociāldemokrātiskajā valdībā.

Advertisements

3 thoughts on “Laila Freivalde – jaunā ārlietu ministre Zviedrijā

  1. Paldies par labo rakstu!!! žēl, bet Skandināvijā isritketība ir pamatīgi atšālējusies Toties, ja nemaldos, Zviedrijā jau ir ap 0,5 miljonu musulmaņu, kuri par reliģiozitātes trūkumu droši vien nesūdzas !Latvijā islama invāzija vēl nenotiek, bet pārējie cipari līdzīgi!!!apm 60% no Latvijas iedz pieder pie kādas denominācijas.No tiem dievkalpojumus regulāri apmeklē TIKAI kādi 3% !?!Izņēmums ir baptisti un samērā jaunās baznīcas Vasarsvētki, Prieka Vēsts, Jaunā paaudze uc

  2. Lūdzu ikvienu palīdzēt atrast Lailas Freivaldes e pasta adresi un atsūtīt to Valdim Freimantālam -“Nameja” demogrāfiskās un kultūras programas vadītājam, ! Mana e pasta adrese : elvismuseumlv@gmail.com (tas nepieciešams sakarā ar traģisko Rīgas Latviešu Biedrības brutālo likvidāciju 1993.gada 18.februāra naktī).

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s