Izskatās, ka Putina vienošanās ar Prigožinu par vāgneriešiem vairs nav spēkā. Viņi pašlaik pamet Baltkrieviju un atgriežas Krievijā. Divi avoti ISW ziņo, ka tas notiek finansējuma dēļ. 

Lukašneko esot domājis, ka „viesnīcu Baltkrievijā“ vāgneriešiem finansēs Putins. Taču tā nenotiek. Pats Lukašneko neesot gatavs vāgneriešiem neko maksāt. Tagad viņi ar autobusiem tiek transportēti atpakaļ uz Krasnodaru, Voroņežu un Rostovu Krievijā. Pavisam neliela daļa no šīs privātās armijas palikšot uz vietas Baltkrievijā. 

Pulkvežleitinants Juhas Hoiviens domā, ka šī transportēšana ir saistīta ar nākamo vāgneriešu kaujas uzdevumu Āfrikas valstīs. Proti – bijušajās Francijas kolonijās. Ar mērķi ieriebt Francijai par Ukrainas atbalstīšanu. 

Pašlaik vāgnerieši ir īpaši aktīvi Mali, Sudānā, Kongo un Centrālāfrikas Republikā.  26.jūlijā Nigērā notika valsts apvērsums, kurā militārs grupējums sagrāva valdību un atcēla prezidentu. Priogožins pieteicās apvērsuma rīkotājiem palīdzēt un piedāvāja vāgneriešu atbalstu pret samaksu. Līdz šim vāgneriešiem Āfrikā ir maksāts arī „graudā“: ar zeltu un dārgakmeņiem. Melnajā kontinentā vāgneriešiem ir nelāga slava dēļ viņu nežēlības. 

Tie 7000 vāgneriešu, kuri pēc „apvērsuma mēģinājuma“ parakstīja līgumus ar Šoigu, tagad dienē Krievijas armijā. Viena daļa vāgneriešu tomēr tiks atstāta Baltkrievijā, lai turētu stresā Lietuvu, Latviju un Poliju. (DN)

Neraugoties uz sankcijām, krievi tomēr turpina saņemt ārzemju rezerves daļas saviem ieročiem. (BBC) Krievu raķetēm ir nepieciešamas rezerves daļas no ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Nīderlandes, Japānas, Izraēlas, Ķīnas. Tieši šī iemesla dēļ kara sākumā tika prognozēts, ka krieviem drīz beigsies rezerves un nebūs ar ko šaut pa Ukrainu. Taču viņi ieguva šīs rezerves daļas „caur trešo valsti“. „Artilēriju krievi sev saražo paši, taču elektronikas viņiem nav. Tā ir jāiepērk ārzemēs. Piemēram detaļas navigācijas sistēmām“ – skaidro Juhans Hoivinens. Izskatās, ka „kāds“ turpina krieviem piegādāt vajadzīgās detaļas no ārzemēm. Piemēram, Intel no ASV. 

Tā kā Krievija neko šodien nevar iepirkt no Eiropas vai ASV, tad tas tiek darīts ar Čehijas, Serbijas, Armēnijas, Turcijas, Kazahstānas, Turcijas vai Ķīnas starpniecību. 75% no amerikāņu elektronikas aizceļojusi uz Krieviju caur Ķīnu. 

Maijā tika izveidots 38 preču saraksts, kuras nedrīkst pārdot Krievijai. Taču visu laiku atrodas personas, kas riskē, lai labi nopelnītu uz kara rēķina. Vienīgais labums ir tas, ka krievi šādi neiegūst augstas kvalitātes preces, bet sliktas kopijas.  

Frontē pašlaik krievi gatavojas atgūt ukraiņu pilsētu Kupjansku. (AFP)     

Attēlā krievu raķere (TASS)