Eirovīzijas fināls Ventspilī un skandāls vistas Lauras sakarā

2011.gada 28.februārī

Piemineklis vistai -hönan Laura Stokholmā.

Piemineklis vistai -hönan Laura Stokholmā.

 

Pēc Eirodziesmas fināla daudzi vēlas noskaidrot, vai personvārds ”Laura” zviedriem patiešām nozīmē ”vista”, kā uz mani atsaucoties to televīzijas reportierim sestdien vakarā (tiešraidē no Ventspils) skaidroja kolēģis Jānis Šipkēvics.

Tāpēc sākšu tieši ar šo ”Vistu Lauru”.

Jā, šāds jēdziens zviedru valodā eksistē, bet zviedru-latviešu vārdnīcā šo skaidrojumu, šķiet, neatradīsim. Raksimies dziļāk zviedru kultūras vēsturē un valodniecībā, kas formulē šo paradoksālo faktu šādi – ”Laura – vista, apreibusi/apdullusi persona, dumjš cilvēks, muļķis”  (Svensk Uppslagsbok).

Jā, protams, ka vārds Laura latviešu vidū ir ļoti izplatīts personvārds un ar šiem zviedru valodas skaidrojumiem es nekādā ziņā nevēlos pazemot vai kā citādi aizskārt visas jaukās dāmas, sievietes un meitenes, kas ir lieliskas un nekādā ziņā nav pelnījušas negatīvas piezīmes sava vārda dēļ. Taču, diemžēl, zviedriem šis vārds nav ar pozitīvu nozīmi un, lai saprastu kāpēc – īsi ielūkosimies vēsturē.

Vārds ”Laura” Zviedrijā (tieši tāpat kā Latvijā) ienāca kopā ar Petrarkas romantisko un leģendāro, platonisko mīlestību Lauru, taču kopš trīsdesmitajiem gadiem šo personvārdu zviedri izmanto kā apzīmējumu apreibušam, apdullušam cilvēkam un pat 1936. gada satiksmes drošības kampaņas laikā ar Lauru apzīmēja neprognozējamu gājēju, kas pārkāpj visus noteikumus un ir bīstams apkārtējiem.

1971. gadā Stokholmas centrā, Normalmes laukumā tika atklāts skulptores Ebbas Hegkvistas piemineklis. Uz postamenta bija novietota vista un zem tās – iegravētais nosaukums ”Vista Laura”. Tagad šis piemineklis atrodas turpat, tikai no laukuma centra pirms 15 gadiem tika pārbīdīts uz stūri, lai atbrīvotu vietu monumentam, kas veltīts Baltijas atbrīvošanas cīņai. Vista Laura joprojām grezno laukuma vienu malu.

Zviedriem ir vairākas dzērāju dziesmas (šņabja dziesmiņas, kā zviedriem pieņemts teikt) un ziņģes, kurās darbojas dumjā vista Laura jeb vienkārši ”Laura”.

Lai saprastu valodu un kultūru, nepietiek ar vārdnīcām.

Taču, tas nenozīmē, ka tāpēc mēs bēdāsimies un atteiksimies no šī personvārda, ja zviedriem šis vārds nepatīk un ir ar izsmejošu nozīmi. Jā, zviedru meitenes ar šo vārdu atzīstas, ka reizēm nākas noklausīties aizskarošas piezīmes par sevi kā par apdullušām vistām utml.

Tā tas ir.

Taču neatdarināsim un turēsim savu līniju.

Lauris Reiniks, to visu, protams, varēja nezināt  (vēl jo vairāk, ja nemērķē uz zviedru klausītājiem) un tas, ko es personīgā sarunā pateicu Jānim Šipkēvicam, nevar būt publisks pārmetums Reinikam. Žēl, ka kāds to tā uztver. Viņš ir talantīgs mūziķis un viņam viss vēl priekšā.

🙂

Par Eirodziesmas finālu.

Sestdienas fināls bija jauns solis Latvijas televīzijas kolēģu popmūzikas maratona apguvē. Skandināvijā šie pusfināli un fināli ir skatītāko raidījumu skaitā un, cerams, ka arī Latvijā beidzot atbrīvosies no amerikāniskās neizpratnes un provinciālās ironizēšanas šī festivāla virzienā.

Protams, ka translācijā bija misēkļi un skaņas brāķi, nevarēja sagaidīt ēterā dziesmu un teksta autorus, balsošanas tabulas un vēl pavīdēja virkne sīku gružu, kas parasti parādās visās tiešraidēs. Taču pats galvenais – notika. Latvijas TV skatītāji un žūrija bija paradoksāli vienoti savā izvēlē, nosūtot uz Diseldorfu ”Musiqq” ar lecīgo repu. ”Angel In Disguise” pielīp un magnetizē, cerams, ka šis efekts saglabāsies arī uz vāciešu lielās skatuves maijā.

Ilgstoši sekojot Eirodziesmas attīstībai Rietumeiropā, jākonstatē, ka Latvijā ir atšķirības, kas uzreiz ”duras acīs”. Arī šoreiz nācās novērot to pašu. Sākšu ar sliktām ziņām un pēc tam – ar labām.

Gandrīz visiem dalībniekiem sestdien Ventspilī nebija profesionālas (modernas!) skatuves horeogrāfijas un stilīgu tērpu. Čūsku dejas nepārliecināja :(.

Spēcīgi bija sajūtama krievu un kantrī mūzikas ietekme, kas eiropiešiem tā īsti pie sirds neiet. Maz ļoti spēcīgu personību (izņemot Oksanu Lepsku, uz kuru es lieku lielas cerības nākotnē un pārsteidzoši labu grupas ”Pieneņu vīns” priekšnesumu!)

Protams, ka es ikdienā Zviedrijā neredzu Latvijas televīziju dziedošo ģimeņu, koru šovus un varu vērtēt tikai pēc tā ko redzēju un dzirdēju sestdienas vakarā Ventspilī. 

Es balsoju tieši tāpat kā balsos zviedri, dāņi vai portugāļi. Es balsoju par dziesmu un ticu Musiqq puišiem no Grobiņas!

Ceru, ka viņi apģērbsies ne tik savādi sapucējušies, bet būs vairāk casual (kaut vai džinsos un T -kreklos), sakārtos četrus stabus aiz muguras un būs vēl enerģētiskāki nekā aizvakar.

Lai veicas!

Turam īkšķus!

Vairāk par Eirovīziju http://sandraveinberga.lv/publicistika/eirovizija/

http://sandraveinberga.lv/publicistika/eirovizija-2003/

http://sandraveinberga.lv/2011/02/19/eirodziesmas-maratons-zviedrija-uznem-atrumu-cetertdalfinals-lincepinga/

http://sandraveinberga.lv/2011/02/19/aklais-kapitalisms-nogruz-mala-zurnalistus-protestet-vai-noskatities-eirovizijas-bernu-dziesmas-un-asinis-uz-asfalta-libija/

http://sandraveinberga.lv/2011/02/06/deju-popmuzikas-cukura-soks-eirovizijas-dziesmu-konkurss-zviedrija/

Eirovīzijas fināls un vista Laura

 

Attēlā Zviedrijā pazīstamais Vistas Lauras piemineklis. Raksts par Eirodziesmas finālu un kāpēc zviedriem Laura nozīmē to pašu ko vārdi “apreibusi vista” tūlīt tiks publicēts. 

Lasīt rakstu šeit: http://sandraveinberga.lv/2011/02/28/eirovizijas-finals-venstspili-un-skandals-vistas-lauras-sakara/

Lībija: varas sabrukums vienas dienas laikā

2011. gada 27. februārī

Šodien, kad liela daļa tautiešu svin liepājnieku uzvaru Eirodziesmas finālā un mēģina sagaidīt ziemas beigas, Lībijā turpinās spriedzes eskalācija.

Šorīt plkst. 09.55 ķīnieši beidzot piekrita balsot par ANO Drošības padomes iniciatīvu, uzsākt Kadafi  cilvēktiesību pārkāpumu izskatīšanu.

Ap desmitiem no rīta Lībijas muitnieki jau bija pametuši valsts robežu un Tunisijas pierobežā sāka sirot revolucionāru bruņotie grupējumi.

Vienlaikus Eiropas Savienības Catherine Ashton publiski maigi piedraudēja Kadafi nepārkāpt cilvēktiesības. Tikmēr Lielbritānijas pilsoņi turpina bēgšanu no valsts ar lidmašīnām caur Maltu un ar fregates HMS Cumberland palīdzību. 

Divi kuģi ar ārzemniekiem visu dienu nostāvēja bija noenkuroti Tripoles ostā, taču tie vētras dēļ Tripoles ostu atstāt.

Austrumpiekrastē krievu prāmjiem tomēr izdevās pietauvoties un uzsākt savu pilsoņu evakuāciju.

10.45 BBC ziņo, ka apmēram 10 000 bēgļu jau šķērsojuši Tunisijas robežu, humanitārā katastrofa, tātad, ir fakts.

 AlJazira informē, ka plkst.11.00 trešo lielāko Lībijas pilsētu Misuratu kontrolē opozīcijas spēki.

Zviedri šodien uz Maltu nosūtīja savu armijas transporta lidmašīnu ar mērķi evakuēt savus pilsoņus. Uz borta ir medicīnisks aprīkojums, kas paredzēts Lībijas slimnīcām. Pašlaik Lībija palikuši tikai septiņi zviedri.

Pēdējo trīs dienu laikā Kadafi valstī beidzot ielaiž ārzemju žurnālistus un, kā pusdienlaikā norādīja Peter Beaumont (Observer) – ” Kadafi vēlas radīt iespaidu, ka valstī viss ir kārtībā”, taču reāli ”visapkārt ir jukas, pat viesnīcu personāls ir pametuši savas darba vietas”(Guardian), Al Zavya 12.00 jau plīvo opozīcijas karogs.

Šodien 15.35 Indija uzsāk savu 18 000 tautiešu evakuāciju.

16.24 britu ārlietu departaments ziņo, ka Lielbritānijas vēstniecība Tripolē turpmāk skaitās slēgta un britus Lībijā tagad pārstāvēs Turcijas vēstniecība.

ANO pieņem lēmumu par sankciju uzsākšanu pret Lībiju, lai gan praktiski visiem ir skaidrs, ka Kadafi neatkāpsies bez cīņas un upuru kalniem.

Eiropas vadītāju gļēvā šodienas reakcija nav pārsteigums, jo ir izdevīgāk prioritēt biznesa intereses cilvēktiesību vietā. Kamēr Lībijas nafta un gāze ir pieejama un kamēr lībiešu armija bloķē afrikāņu bēgļu paisumu Eiropas virzienā, nopietnas politiskas represijas viņiem nedraud.

Tāpēc visu pagājušo nedēļu Kadafi varēja 100% ignorēt un noliegt savas valsts pilsoņu cilvēktiesības. Lībijas pārstāvis pat paguva ieņemt ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētāja amatu!

Šodien Lībijas ”revolūcijas tēvs” noteikti jūtas nepatīkami pārsteigts. Pirms dažām dienām Berne informēja, ka Muamara Kadafi konts Šveices bankās ir bloķēts.

Kadafi šodien pametusi arī viņa privātā medmāsa ukrainiete Haļina Konloņicka, kuru amerikāņu Wikileaks atslepeniskotie dokumenti raksturo kā diktatoram ”vistuvāk stāvošo cilvēku”. ”Lībijas revolūcijas tēvam” muguru pagriezis arī viņa tuvākais bērnības draugs, Lībijas vēstnieks ASV – Muhameds Šalghams, kurš Ņujorkā publiski pieprasīja diktatora atkāpšanos uz beidza savu uzstāšanos ar vārdiem ”Lūdzu palīdziet! Lūdzu glābiet Lībiju!”

Diktatori savas karjeras bankrotu apzinās pēdējie – ”viņa dienas ir skaitītas” (Kevin Rudd), taču viņš ” kausies līdz pēdējam!” (Fawaz Gerges, BBC)

Tikko atkāpies Tunisijas premjerministrs, Omanā un Bahrainā sākušās demonstrantu kaujas ar policiju. Nemieri pagaidām nav sasnieguši Saūda Arābiju, taču šāds notikumu attīstības process nav izslēgts un tad būs klāt smaga krīze, jo šeit atrodas viena ceturtā daļa no visiem naftas krājumiem. Šodien interneta medijos tika publicēta augstskolu mācību spēku, uzņēmumu vadītāju publiskā vēstule, kurā pieprasīts likvidēt karaļnama privilēģijas un nodibināt Saūda Arābijā konstitucionālu monarhiju. 

Vērojam tālāk.

Asanžu izdos zviedriem

2011. gada 25. februārī

Vakar Londonas tiesa paziņoja savu spriedumu izdot Wikileaks vadītāju zviedriem.

 ”Šis spriedums man nav pārsteigums, taču vienalga tā ir kļūda”, – notikušo komentēja pats Džulians Ansanžs ”Guardian” korespondentam un atsāka verbālu uzbrukumu Eiropas tiesu sistēmai un visbeidzot aicināja visus klātesošos zviedrus palīdzēt un ”padarīt šo procesu nozīmīgāku un lielāku par mani pašu”.  

Septiņu dienu laikā spriedumu var pārsūdzēt. To viņš arī darīšot. Viņa advokāts Mark Stephens jau tagad apšauba zviedru tiesu praksi iztiesāt izvarošanas lietas aiz slēgtām durvīm un pieļāvumu, ka līdz tiesai Asanžu Zviedrijā var turēt ieslodzījumā.

Tātad izdošanas laiks ievelkas garumā.

Pagaidām nav skaidrs, kad vakardienas spriedums tiks pārsūdzēts un, cik ilgi High court šo pārsūdzību izskatīs. Tas var ilgt vairākus mēnešus, jo pēc nākamā sprieduma Asanžs var pārsūdzēt spriedumu vēlreiz (Suprime court), ja šī instance šādu pārsūdzību pieņems.

Juridiskās lapsu spēles, tātad, turpinās.

Laika ievilkšana iet vaļā.

Cietušo sieviešu advokāts Zviedrijā Klāss Borgštroms par notikušo nav pārsteigts un uzsver, ka ”britu advokāti apzināti ievelk izdošanu, lai gan ir skaidrs, ka galu galā Asanžam nāksies atgriezties Zviedrijā un stāties tiesas priekšā”. Procesa ieilgšanai ir gatavas arī viņa klientes.

Protams, ka advokāti arī 24. februāra procesā Londonā mēģināja mest cilpas, pārspīlēt sīkumus un visiem spēkiem draudēt ar gaidāma Asanža procesa politizēšanu Zviedrijā, uzsverot, ka Džulians Asanžs šobrīd esot ” Zviedrijas ienaidnieks nr. 1”.

Zviedrijas pusē uz šiem apgalvojumiem raugās pragmātiski un jau gatavojas masīvam mediju spiedienam gaidāmo Asanža tiesas procesu laikā Stokholmā.

Zviedru sabiedrība nav vienota viedoklī.

Vienai daļai zviedru šķiet, ka gaidāmais Asanža tiesas process ir prokuratūras pārspīlējuma sekas, citiem šķiet, ka Wikileaks vadītājs ir gļēvulis un bailīgs skandālists.

Lielas intereses par šo lietu sabiedrībā vairs nav.

Sakoties tiesas procesam viedoklis, protams, saviļņosies, taču pagaidām grūti prognozēt kad tas būs.

Asiņainais klauns Kadafi un mīklainie krievu hakeri pret Swedbanku.

2011.gada 23. februārī

”Esmu revolucionārs! Savu zemi nekad nepametīšu! Miršu te varoņa nāvē!” – skaudri paziņoja diktators no televizora. Fonā viņam bija gruveši. Tie paši, kurus amerikāņi sabombardēja 1986. gadā. Valsts televīzijas kadrs bija skaudrs jo Kadafi pavēstīja, ka ”ar dūrēm sadragāsim amerikāņus un angļus, neliešus – arābu medijus, nepateicīgos padotos, ārzemju spiegus, konstitūcijas neievērotājus!” Pēc viņa domām nekārtības ceļ neliela grupa narkomānu, kas uzbrūk miermīlīgajiem lībiešiem ” kā žurkas”! Protams, ka Kadafi nolasīja citātus arī no savas ”Zaļās grāmatas” (viņam ir šāds traktāts, tāds pats kā Mao). Tur bija viss precīzi norādīts kādi sodi gaida demonstrantus un visus pārējos nepaklausīgos. Skatoties ekrānā uz šo grāmatu, es iedomājos, ka mums latviešiem tomēr ir paveicies, jo mums vēl nav nācies piedzīvot ”Oranžo grāmatu”. No tās liktenis mūs tomēr pasargājis 🙂

Kadafi runa ir jau iegājusi vēsturē. Kā nikna, realitāti neaptveroša maniaka murgi.

Dienu iepriekš viņš pavīdēja valsts TV ekrāna 22 sekundes, ievēlās limuzīna aizmugurējā sēdeklī ar visu lietussargu.

Viņš esot gatavojies ” iet palīgā” jauniešiem laukumā, taču…līstot lietus.

Taču jau nākamajā dienā Kadafi trakoja pa īstam. Dusmu izvirduma laikā viņu mēģināja sazvanīt ANO ģenerālsekretārs, lai 40 minūšu garā telefonsaruna pierunāt viņu nešaut uz saviem pilsoņiem revolūcijas vārdā.

Žurnālistus valstī joprojām neielaiž un vietējie novērotāji ziņo par milzīgu upuru skaitu. Spāņu El Pais liecina, ka cilvēki uz ielām Tripolē vakar šauti no helikopteriem. Amira, zviedru kolēģu radiniece, kas strādā lībiešu bērnudārzā , pa telefonu liecināja, ka karavīri šāvuši vakar un šodien cilvēkus uz ielas, visur mētājas līķi un no sava virtuves loga pilsētas centrā viņa redzot pašlaik uz ielas  vismaz 50 ievainotos un mirušos. Esot bail iet ārā un sniegt cietušajiem palīdzību. Drošībnieki sirojot kā apdulluši, šaujot katru, kas atrodas uz ielas. Pašlaik sākoties bruņoto bandu ”tīrīšanas akcijas”, drošībnieki zvana pie dzīvokļa durvīm un uzdod tikai vienu jautājumu ’” Esat par vai pret Kadafī?”. Ja esat pret, tad nolinčos uz vietas.

Vakar un šodien turpinās demonstrācijas pie Lībijas vēstniecības Stokholmā. Vakar vēstniecības personāls beidzot tomēr uzvilka mastā jauno Lībijas revolūcijas karogu, kā zīmi, ka solidarizējas sar savu tautu. Sarkan-melni-zaļais karogs saucas ” atbrīvošanās karogs”  un ir Lībijas karaļvalsts oficiālais valsts karogs (pirms Kadafi valsts apvērsuma 1969. gadā).

Tikmēr zviedru mediji, turpinot lasīt Wikileaks dokumentus, atklāj aizvien jaunas un interesantas lietas savas valsts sakarā. Izrādās, ka krievu hakeri ir mēģinājuši sagraut Swedbankas drošības sistēmas. Amerikāņu diplomātu ziņojumos šie fakti datēti ar 2008. gada 22. septembrī, uzbrukumi esot vērsti pret Swedbankas Igaunijas biroju Tallinā.

ASV dokumentos norādīts, ka krievu hakeri vajā Swedbanku jau sen, lai ”testētu uzbrukumu rietumu bankām” un gatavotos vēlākiem uzbrukumiem lielākām bankām. Bankas vadība Stokholmā šos faktus nekomentē. DN ir pārliecināta, ka šie uzbrukumi saistīti ar krievu hakeru uzbrukumiem Igaunijai 2007. gadā un, ka šo darbību atbalsta un finansē Kremlis. Amerikāņu dokumentos norādīta šo uzbrukumu saistība ar Gazprom akcijām pret Ukrainu 2006. gada janvārī.

Swedbanka piedzīvojusi vairākas hakeru blokādes, arī 1010. gada novembrī bankas darbība bija paralizēta vairākas stundas. Arī toreiz Swedbankas vadība noliedza organizētu hakeru uzbrukumu.

Motīvi šādai rīcībai var būt ekonomiski un politiski, nav izslēdzama arī šantāža.

Pagājušajā nedēļā kāds noziedzīgs grupējums bija ielauzies norvēģu bankas klientu datoros ar mērķi uzzināt viņu interneta bankas kodus. Tikmēr Wikileaks turpina atmaskot un patiešām žēl, ka kolēģi Latvijā tos maz izmanto. Iespējams, ka tajos ir pārsteigumi 🙂 !

Sniega gurkstēšana, Kadafī snaiperu imports un mediju ģēnija kārtējā atbraukšana pie mums

2011. gada 21. februāris

Aiz loga šodien -7 grādi, ziema neatkāpjas. Zviedru avīzes aizraujas ar sniega gurkstēšanas izskaidrojumiem zinātniskā līmenī, sniegpārslu formas estētikai nepievēršoties. Auksts, droši, stabili un vienīgais sarūgtinājums – inflācijas celšanās tirgū.
Tikmēr citos platuma grādos Kadafī drošībnieki Benghāzi pilsētā Lībijā ceļ barikādes uz ielām, lai šautu uz mierīgajiem iedzīvotājiem. Valsts austrumu daļa pārvērtusies par kara zonu. Ir ziņas, ka 170 civilie iedzīvotāji jau nogalināti (Human rights watch), taču šie fakti var būt aptuveni, jo valstī nedrīkst strādāt ārzemju žurnālisti. Režīms Lībiju izolējis no ārpasaules, neviens novērotājs nav vēlams.


Ziņas no Tripoles var saņemt, patiecoties telefona sarunām ar tur pazīstamiem cilvēkiem. Tie šodien informē, ka slimnīcās situācija ir katastrofāla, mirstošo pacientu skaits turpina pieaugt un 90% no tiem ir ievainoti pierē vai krūšu zonā. Tas nozīmē, ka šāvēja mērķis bijis nogalināt (nevis baidīt un padzīt, kā to parasti dara demonstrantu šāvēji).
Muamars Kafadi (”revolūcijas tēvs” pie varas kopš 1969. gada) šodien turpina importēt leģionārus, lai izrēķinātos ar savu tautu. AlJazira infromē, ka par katru ārzemju leģionāru Kadafī maksā 30 000 dolāru skaidrā naudā, uz rokas. Tiek šauts uz garāmgājējiem, bērnus ieskaitot. Lībijā notiek cilvēku medības uz ielas, gaišā dienas laikā. Interesanti kad pret šo situāciju sāks protestēt mūsu Valdis Kristovskis?
Internets Lībijā ir izslēgts.
Vērojam tālāk.

Marshall McLuhan: The Medium Is the Message

Tikmēr mums – mediju cilvēkiem par prieku, ir iznācis kārtējais darbs par mediju gurū un gaišreģi, manuprāt, lielāko personību mediju pētniecībā Maršalu Makluenu
(Douglas Coupland, Marshall McLuhan, You know nothing of my work, 216, Atlas & Co).
Maršals Makluens ir iegājis mediju vēsturē kā orākuls, jo jau 1962. gadā prognozēja ”informācijas sabiedrības” piedzimšanu un deklarēja, ka mēs visi saslēgšoties vienotā tīklā un šis apstāklis radikāli pārmainīšot mūsu dzīvi.
Makluena apgalvojums par to, ka vispirms mēs izgudrojam jaunas informācija tehnoloģijas un tad (pateicoties tām) mainās mūsu dzīve, ir izrādījušies viedi vārdi.
”Pasaule pārvērtīsies par vienu lielu datoru, tā centrā būs vienotas elektroniskas smadzenes un ap tām izkārtosimies mēs pārējie, tieši tā kā to iztēlojas bērnu science fiction filmās”, – raksta orākuls pirms 40 gadiem un protams, ka šo savu izteikumu dēļ toreiz galīgi nokaitināja savus kolēģus un universitāšu mediju pētniecības nomenklatūru.
Makluens faktiski nebija mediju pētnieks, viņš bija angļu literatūras profesors no Toronto, taču kļuva plaši pazīstams tieši ar saviem izteikumiem mediju sakarībā.
Viņam pieder jēdzieni ”globālais ciems”, ”medijs ir vēstījums” un pats svarīgākais, ka tieši tagad mēs beidzot esam aizdreifējuši līdz vietai, kuru Toronto profesors paredzēja pirms pusgadsimta.
Mēs tagad dzīvojam tīklā, radām tur sava identitātes, attīstām attiecības, medijs ir kļuvis par mūsu vēstījumu. Tas nozīmē, ka katram medijam ir tik spēcīgs unikalitātes efekts, ka tas pats pārvērš jebkuru informāciju par sev atbilstošu unikālu ziņojumu.
Paradoksāli, ka mēs – tie, kas strādājam presē, radio vai televīzija, joprojām šo efektu ignorējam un turpinām lasīt ausīm un trallināt acīm.
Protams, ka par Makluenu līdz šim ir jau uzrakstītas vairākas biogrāfiskas grāmatas (Philip Marchands, Marshall MacLuhan, The medium and the messenger, 1989, Terrence Kordon, Marshall McLuhan, Escape into understanding, 1997 u.c.).
Aktuālā grāmata ir kārtējais ģeniālā savādnieka biogrāfijas apraksts.
Makluens nav viegli lasāms teksts, viņš lēkā starp jēdzieniem, svaidās ar aforismiem un eksplodē katrā otrajā lappusē. Salīdzinājumi vietām ir absurdi (piemēram, tad kad viņš salīdzina elektrību ar mediju vai komentē kā pa telefonu runā krievi un kā amerikāņi 🙂 !
Viņa straujais domu gājiens izvirza neargumentētas tēzes, reizēm pietrūkst kopsakarību utt. Vārdu sakot ir 100 iemelsu viņu neciest. Tā ir. Daudzi viņu arī neieredzēja un necieš joprojām, jo orākuls raksta un spriež citādi nekā akadēmiskajā vidē pieraksts. Pieņemt ģēniju ir grūti, jo liela personība ienāk un nosaka kā būs tālāk. Iespējams, ka pārējiem tas šķiet ļoti neērti. Gaidīsim kad beidzot kāda izdevniecība sāks tulkot visas Maršala Makluena grāmatas pēc kārtas un varbūt pienāks brīdis, kad arī šo biogrāfisko darbu varēsim izlasīt latviski ar adekvātiem terminu tulkojumiem latviešu valodā.

Eirodziesmas maratons Zviedrijā uzņem ātrumu. Ceturtdaļfināls Linčēpingā

2011.gada 19. februārī

19. februāra Melodifestivalen koncerta stopkadrs

Tikko noslēdzās zviedru Eirodziesmas trešā atlases kārta.

Par galveno līderi, ar izeju uz finālu izvirzījās Ēriks Sāde (Eric Saade).

Tas pats zviedru puiku elks, kurš arī šoreiz neiztika bez skatuves pārsteigumiem. Pērn viņš refrēnu uz skatuves dziedāja zem tekoša ūdens dušā, tagad – stikla kastē, kuras sienas finālā sadauzīja šķembu šķembās.

Eric Saade dziesmas Popular stopkadrs no TV strīminga svt 19 feb 2011

Laikam tāpēc dziedot, vienā rokā Ērikam visu laiku bija ādas cimds. 🙂

Tiktāl par ārišķībām.

Būtībā kopā ar viņu uzvarēja kārtējā Fredrik Kempe dziesma, kas pateicoties Justin Timberlake stila dejai, izmantoja veco un pārbaudīto bērnu refrēna paņēmienu. Jā, arī šoreiz Ērika dziedātais refrēns ”Gribu būt slavens! Gribu būt populārs!” pielips lieliem un maziem. Horeogrāfija bija šovakar vislabākā. Testosterons no skatuves pa taisno plūda pāri zālei uz ekrāniem – tieši virsū publikai. Dinamiskās vīrišķības efektu pastiprināja perfekta kameru kustība un gaismu šovs.

Tikt līdzi Ērikam bija grūti, taču tas izdevās ”ballīšu spēlētājiem” ”The Platones”, kas arī atskaņoja tā paša autora Frederika Kempes dziesmu (pavisam šovakar tika izpildītas četras viņa dziesmas, izvērtās savdabīgs viņa autorvakars).  Derēs gan bērnudārziem gan pansionātiem, gan tiem, kas zina, kas ir Preslijs gan tiem, kas  domā, ka ”tas tāds deju gabals vien ir” jo uzraksts uz skatuves paskaidroja – ”rock`n`roll dance party”. Zilas žaketes (nedaudz par lielu), zilas stjuartes no 60. gadiem, flīģelis, kas sadeg zilās liesmās un refrēns par ”mēnesgaismas karali” uz beigām sāka šķebināt, bet ko gan cilvēks nevar izturēt, lai citiem arī ir prieks.

No fināla Globenā izkrita festivāla organizētāju favorīte Širleja Klampa, kurai kopā ar ”saviem eņģeļiem” nāksies cīnīties par finālu papildus mačā. Par eņģeļiem uzdevās profesionāla koriste un horeogrāfe. Viss bija un muzikāli notika profesionāli, taču mazliet neatbilstoši laikam, pārspīlēti un pārsātināti. Pozējošās amazones, ar superaugstiem papēžiem un savu 200% sievišķību nespēja pierādīt, ka sensuālisms ir sievietes varenākais ierocis.  Neizdevās. Pārāk daudz dekoratīvisma un imperatīvu sāka bērt gružus skatuves enerģētikā.  Kontakts neizdevās. Patiesību var pateikt arī nekliedzot megafonā.

Iespēju startēt tālāk zaudēja Linda Sundblāda, kas dziedāja pirmā. ”Lucky you” izvērtās par labi koordinētu meiču popmūziku, kurā tērpi, horeogrāfija un mūzika veidoja elegantu veselumu,  taču kaut kas atkal bija par daudz, sarkanās sirsniņas ieskaitot. Tālāk cīnīsies Sāra Lumbolta ar savu deju popmūziku, kas savilaik dziedāja A Teens un tagad ar labas horeogrāfijas palīdzību mēģinās tikt līdz valsts šlāgermaču finālam. Dziesmas tēls ir agresīvs, ar militāriem elementiem un milzīgu stikla tenisa (pingponga) galdu pāri skatuves centram, kuru dejotāji izmanto visādā veidā (ieskaitot arī kā slidkalniņu) valšķīgi dziedot piedziedājumu ” Ienaidnieks! Ienaidnieks!”. Fantāzijai patiešām nav robežu!

Lielākais pārsteigums bija Spy Bar diskožokeja Sāras Vargas nokļūšana līdz otrajai kārtai. Viņa dziedāja nevarīgi, zviedriski un faktiski deklamēja, bez personīga attieksmes pret savu recitatīvu. Mēs varam tikai minēt kurš balsoja par viņas derīgajiem padomiem dziesmas teksta izteiksmē – ” ja jums dara pāri nevajag sist pretī”, ” vajag iet projām”, ” pavisam projām!”. Loģika it kā ir, taču, ja godīgi, rodas aizdomas, ka kaut kas nav īsti godīgi. Ja cilvēks labi izskatās, ir glīta kleita, bet dziedāt nevar, tad tomēr vajadzētu labāk doties uz dzejas lasīšanas pasākumiem.

Zviedru žūrija šogad ir daudz lemtspējīgāka nekā publikas balsojums. Izskatās, ka tiek formēts fināla koncerts (saglabājot žanru un izpildījuma dažādību) un, acīmredzot, ir jau zināms kurš brauks uz Diseldorfu. Mēs noskatāmies tikai šovu galerijām.

Žūrijas balsojums netiek publiskots, tas uzreiz ir sapludināts ar skatītāju balsojumu un  ”mazās skudras” 🙂 pie telefoniem var tikai minēt, kas notiek Zviedrijas Televīzijas Eiro dziesmas ģenerāļa Bjorkmana apspriežu telpā brīdi, kad tautai jāpaziņo kārtējais uzvarētājs. Iespējams, ka ar šo jau esam visu uzminējuši.

Eirovīzijas dziesmu festivālā, tieši tāpat kā olimpiskajās spēlēs, pats svarīgākais ir – piedalīties.

Gaidīsim ka notiks tālāk. Vēl trīs mači un fināls martā.

Mūzikas maratons Zviedrijā ir uzņēmis ātrumu.