Nomierinošā kara žurnālistika

NRA Datums: 27.03.2003
Autors: Sandra VEINBERGA Stokholmā
Rubrika: Cilvēks un sabiedrība

Cik nav dzirdēts par to, ka vienreiz vajadzētu izbeigt rādīt televīzijā tikai slikto, blēžus un bēdas! Visiem patīkot labās ziņas. Parastie cilvēki gribot redzēt pareizos politiķus ar saķemmētām frizūrām, kas sola uzlabojumus, pārticību un garantē, ka karā uzvarēs labie un pēc tam visi būs laimīgi. Kāda jēga rakstīt avīzēs un rādīt televīzijā sliktas lietas, kuru tāpat mūsu ikdienā netrūkst? Pie avīžu un televizora labajām ziņām bija tā pierasts PSRS laikos, kad rūpīgi partijas tēvoči visu kontrolēja un cenzūras tantes apņēmīgi realizēja sietu, kuram cauri neizspruka neviena nelāga ziņa. Tautai nekas slikts nebija jāzina, un neuzzināja arī. Tā dzīvoja mierīgi un nesatraucoties.

Amerikāņiem un irākiešiem šajā ziņā ir paveicies. Īpaši tagad – Irākas kara laikā. Viņiem mediji ziņo tikai to, kas ir nepieciešams, pasargājot no sliktajām ziņām. Tāpēc kara atbalstītāju skaits abās pusēs nesamazinās un kaujas spars tikai pieaug.

«Brīnišķīga runa!»

Tā pirmdien Sadāma Huseina otro uzstāšanos televīzijā raksturoja parasts jordāņu amatnieks Kharī Erzalahs Ammānā. Cilvēks, kas līdz šim ienīda kaimiņvalsts diktatūru, taču tagad esot gatavs aplaudēt Huseinam, kurš «savā lieliskajā uzrunā armijai un tautai ne tikai slavēja varoņus, bet arī pierādīja, ka viņš ir dzīvs, vada kauju stratēģiju un panāks Irākas uzvaru pār ASV agresiju». No eiropiešu vai amerikāņu viedokļa Irākas diktatora oficiālā uzstāšanās televīzijā bija samērā gaudena. Nekādu faktu, bez reakcijas uz konkrētiem notikumiem. Taču «tautas tēvs un skolotājs» uzteica irākiešu karavīru varoņdarbu frontē pie Ummkvasras un Basras, sirsnīgi suminot 45. un 51. brigādi, kuras pilnīgi iznīcināja pretinieki!

«Ģeniāli,» Rietumu žurnālistiem apstiprināja arī citi jordāņi, paskaidrojot, ka ar šo Huseins esot «slavējis savu tautu un pierādījis, ka karu joprojām kontrolē tieši viņš, nevis amerikāņi». Aptiekas priekšniece Renija Muhammeda zviedru DN atzīstas, ka «būtu labi, ja Sadāms tādas runas teiktu katru dienu!», un neslēpj savu prieka asaru par to, ka Irākas televīzija rāda sagūstītos ASV karavīrus tuvplānā (lai gan šāda izdarīšanās runā pretī Ženēvas konvencijai). «Lai tie amerikāņi savās mājās arī redz, ka te notiek karš, nevis ekskursija pa tuksnesi,» uzver kāds cits ammānietis.

Amerikāņi uzvar frontē, bet Sadāms to kompensē ar televīzijas palīdzību.

Pirms laika amerikāņi esot bijuši gaidīti atbrīvotāji kā līdzeklis, «lai tiktu vaļā no Huseina», turpretī tagad – pēc sešu dienu bombardēšanas – Bagdādes iedzīvotāji vairs nav gatavi traktēt amerikāņus kā atbrīvotājus. «Viņi ir okupējuši mūsu valsti, nogalina mūsu sievietes un bērnus un domā, ka viņi te varēs rīkoties tieši tā, kā šiem ienāks prātā. Pats iešu un aizstāvēšu savu tēvzemi un Bagdādi!» žurnālistiem paziņo Isams, kas rīt pat iešot uz ienīstās partijas Baath kantori Bagdādē, lai pieteiktos brīvprātīgajos.

Isams nav izņēmums, viņš tāpat kā visi citi katru dienu sēž pie televizora, kas pēdējās dienās pārvērties karavīrā. Irākas programmu tagad vada uniformās tērpti militāristi, kas aicina mīlēt dzimteni. Ekrāns rāda gruvešus pēc uzlidojumiem, notriektus amerikāņu kaujas helikopterus, intervijas ar rakstniekiem, profesoriem un dziedātājiem, kas slavina heroisko tautu, kura ir nesalaužama amerikāņu paverdzinātāju priekšā. Fonā aiz loga kauc trauksmes sirēnas un veļas bumbas. Pēc tam grand karavīru maršs, vīru koris dzied par dzimteni, un dzejnieks runā vārsmas par varonību un uzvaru. 1:0 Sadāma Huseina labā. TV skatītāji un avīžlasītāji ir apmierināti.

«Atbalstiet mūs taču beidzot!»

Tā aicina britu mediji, vēršoties pret tiem tautiešiem, kuri «nezina mēra» un piedalās pretkara demonstrācijās. BBC darbiniekiem jau labi sen aizliegts piedalīties šādās «aktivitātēs», jo Lielbritānija atbalsta ASV Irākas kara iniciatīvas un tāpēc esot jāatbalsta «mūsu meičas un puiši, kas tagad karo Irākā»! Tai pašā laikā amerikāņu televīzijas stacijas jau sen ir samierinājušās, ka Pentagons uzcītīgi pārbauda visu, kas «iziet ēterā». Tieši tāpēc, lai skatītāji būtu apmierināti un viņus nesasniegtu sliktas un nevēlamas ziņas.

Nevienam nav noslēpums, ka privātā TV stacija CNN tieši šī kara vajadzībām ir izstrādājusi «jauno scenāriju iepriekšējās pārbaudes sistēmu», t. i., visiem reportieriem vispirms jānosūta savs sagatavotais ziņu izlaiduma teksts cenzoram Atlantā (ROW) vai jāsaskaņo ar cenzoru uz vietas. Pēdējais CNN cenzūras dokuments datēts ar 27. janvāri un norāda, ka bez ROW «akcepta» nekas nedrīkst «tikt noraidīts».

CNN nav vienīgā amerikāņu TV stacija, kas rūpējas, lai skatītāji saņemtu tikai labas, uzmundrinošas un patīkamas bildes no šī kara. Jau pirms kara sākuma Pentagons organizēja žurnālistiem militārus treniņus ASV karabāzē Quantico uz dienvidiem no Vašingtonas. Ap 500 mediju darbinieku iemācījās ne tikai lietot gāzmaskas un citas drošības ierīces, bet piedalījās arī Pentagona organizētajās kaujās ar «iespējamiem kritiķiem», kas esot bijis mēģinājums jau laikus mācīties reaģēt pret «propagandu, kuru piekops ienaidnieks».

Tagad, kad karš Irākā jau liesmo un ideja par zibenskaru paguvusi pašiznīcināties, ASV sākumā negribēja vispār rādīt amerikāņiem kadrus ar sagūstītajiem ASV karavīriem kā «nevajadzīgi satraucošus». Taču Eiropas TV stacijas ietiepās un parādīja tos savos raidījumos. Amerikāņiem nācās rādīt vismaz stopkadru versijā.

«Paldies, ser, par darbu, kuru veicat godam!» – šāds televīzijas sižeta nobeigums ASV jau kļuvis par tradīciju, stāstot par ASV armiju. Īpaši tagad, kad skatītāju audimats ASV kopš kara sākuma Fox News pieaudzis par 500%, CNN par 675% un MSNBC par 750%. Kara atspoguļošanā investēti milzīgi līdzekļi, un redakciju sienas dekorē valsts karogi ar aicinājumiem «Strike on Iraq», «Target Iraq: Disarming Saddam», un sakomponēta īpaši dramatiska stīgu orķestra mūzika kara patriotisma vajadzībām.

Vienas nedēļas kara atspoguļošanas izmaksas ik dienas 24 stundu apjomā ASV televīzijas kanāliem maksājot apmēram 850 miljonus dolāru plus 1300 miljoni zaudējumos par zaudētajiem reklāmas ieņēmumiem.

Vjetnamas un Kuveitas kara veterāns Pīters Ārnets ziņo NBC, ASC News un CNN, turpretī Fox TV pat esot nosūtījusi Oliveru Nordu uz Irāku kā televīzijas reportieri. Runas ir garas, taču darbs reizēm iznāk īss. TV attēls, par spīti cerībām, rāda tikai tuksneša smiltis, tanku joņošanu, kas izskatās inscenēta, un nepavisam nav droši, ka ielu kaujas Bagdādē vispār nokļūs līdz televīzijas ekrāniem, ja par to neparūpēsies Al-Jazeera – arābu TV stacija, kuru konsekventi izmanto Osama bin Ladens saviem paziņojumiem ārpasaulei.

Citādi atliek vienīgi reportiera runas pa telefonu, jo reālas bildes ko rādīt vienkārši nebūs, ja neskaita iepriekš sagatavotos piefilmējumus, kuru nekad netrūkst, un skatītājs jau nevar zināt, kas ir īsts un kas sameistarots iepriekš.

Nejaukā Eiropa

New York Times reportieris Pauls Krugmanis jau pirms kara sākuma paredzēja, ka Eiropa iespītēsies un «citādi stāstīs savējiem par konfliktu starp ASV un Irāku». Viens iemesls esot eiropiešu neizpratne par amerikāņu patriotismu, otrs – pašu amerikāņu gatavība nostāties kritiskā pozīcijā pret Irākas karu, ja šāda nostāja palīdz labāk pārdot mediju ziņas.

Nejauka ir arī tā pati Al-Jazeera, kurai vienīgajai ir atļauja filmēt Irākā, un tieši tāpēc tā izplata baumas, ka «piecu stundu braucienā no Bagdādes līdz Basrai piektdien nekur nebija redzams neviens amerikāņu tanks», lai gan CNN rādīja gigantiskus tanku uzbrukuma viļņus tieši šajā reģionā. Amerikāņi uzsver, ka pirms nedēļas Kuveitas virzienā lidojušas irākiešu raķetes, Al-Jazeera to noliedz. Amerikāņi nebeidz cerēt, ka Sadāms Huseins ir miris un ieraksti ir iepriekš sagatavoti, turpretī televīzijā viņš turpina runāt un izskatās pavisam dzīvs.

«Jārēķinās, ka kara laikā dezinformācija tiks novadīta tālāk nekā patiesība,» konstatē zviedru avīžnieks Mats Holmbergs.

Tiem, kas nevēlas sliktas ziņas avīzē, radio un televīzijā, šāds secinājums nav satraukuma iemesls. Lai pilnīgi nomierinātos, ieteicams lasīt tikai vienu avīzi, skatīties tikai vienu – iespējami patriotisku – televīzijas kanālu un klausīties tikai radio stīgu mūziku. Beidzot arī kara žurnālistika būs iemācījusies kļūt izklaidējoša un nomierinoša.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s