Pagājusi nedēļa kopš Orbana krišanas Ungārijā. Kādi ir secinājumi? Vai Orbana pazušana bija atvieglojums Eiropas Savienībai? Jā, protams. Kas vēl? Viņa nozušana iedragā agresīvā konservatīvisma jeb “trampisma” uzbrukumu Eiropas valstīm. Rudenī  tepat Rīgā jau piedzīvojām nesaprotamo trampistu “ņemšanos” ap Stambulas konvencijas aizliegumu un mums parādījās arī Latvijas partijas, kas nekritiski sekoja šiem trampistu aicinājumiem. Tāpēc “Nacionālā Apvienība” (NA), “Apvienotais Saraksts” (AS), “Latvija Pirmajā Vietā” (LPV), Zaļo un Zemnieku Savienība” (ZZS), “Stabilitātei” (S) bija un ir partijas, kas seko Trampa pēdās. Viņiem, tāpat kā Orbanam, pagājušā svētdiena bija skumju diena.  “Vēlēšanu rezultāts ir skaidrs un sāpīgs, ”  – komentēja notikušo pats Viktors Orbans. 16 gadus viņš bija darījis visu iespējamo, lai nostiprinātu savu varu, lai manipulētu ar sistēmu, lai to varētu saglabāt mūžīgi un pakļaut sev. Taču tas neizdevās. 

Svētdienas vakarā viņš atzina sakāvi. Ungāri nedeva viņam nekādu iespēju klaigāt, ka “uzvara ir nozagta” (tā kā to darīja Tramps) jo vēlētāju aktivitāte bija rekordaugsta. 53 % vēlētāju atbalstīja opozīcijas līdera Pētera Maģāra partiju Tisza. Tikai aptuveni 38% nobalsoja par premjerministra partiju Fidesz.

Nepalīdzēja arī vēlēšanu sistēmas pārtaisīšana. Ungāri nepiekrita trampismam. 

16 gadi bija Orbāna uzbrukums tiesiskumam un demokrātijai  ar mērķi sadragāt ES pamatus. Tagad liberālā vēlēšanu sistēma palīdzēja aizslaucīt politiskos gružus. Taču viņa zaudējums nebija tikai ES triumfs. 

Vēlēšanu rezultāts ir liels trieciens Vladimiram Putinam un Donaldam Trampam. Vispirms jau krieviem. Tur Orbans bija “Trojas zirgs” Briselei. Grāva un postīja cik spēja. Putinam par prieku. Tāpēc Krievijas izlūkdienests ilgstoši darbojās kā sava veida ārštata kampaņas aģentūra Ungārijas līdera Orbana labā. Pirms mēneša FSB bija pat plānojis viltus slepkavības mēģinājumu, lai vairotu vēlētāju simpātijas pret Viktoru O. Tagad  krievu “izlūks “ un “aģents”  Ungārijā ir pagalam.

Trampam viņš arī noderēja kā “ķīlis” vecā kontinenta liberālā demokrātisma sagraušanai. Tāpēc Tramps nosūtīja pirms vēlēšanām un Budapeštu gan valsts sekretāru Marko Rubio, gan viceprezidentu Dž. D. Vensu. Viņiem bija jāpalīdz Orbanam turpināt vadīt Ungāriju un jāsaka, ka abi “mīl Viktoru”. Diemžēl šī atzīšanās mīlestībā panāca pretēju efektu ungāru vēlētājos. Noskaņoja pret vietējo diktatoru. 

“Jums nav kāršu,”  – klaigāja Donalds Tramps pagājušajā gadā, ievilinot slazdā Ukrainas prezidentu Zelenski. Tagad izrādās, ka Viktors Orbāns ir bijis viena no Vladimira Putina spēcīgākajām kārtīm karā pret Ukrainu. Tagad šīs trumpja dūzis ir pagalam. Maskava par to nav sajūsmā. 

Tramps ienīst ES un vēlas to vājināt līdz sairšanai.  Šajā graušanā Orbāns arī viņam bija ideāls instruments. 

Protams, ka būs nepieciešams laiks, lai atjaunotu tiesisku valsti, kuru Orbans gandrīz iznīcināja. Nav īsti skaidrs kāds būs par Pēteris Maģārs, kurš varbūt nav Donalds Tusks, kurš (kopš ievēlēšanas par Polijas vadītāju) ir pārveidojis valsti par virzītājspēku ES sadarbībā. To mēs nezinām. Taču ir svarīgi, ka viņš nav Putina un Trampa “Trojas zirgs” – Viktors Orbāns. Ungāri ir devuši Eiropai jaunu cerību. Paldies par to. 

Fotogrāfija: NYT