Kā TV ekrānā savaldīt uzbudinātus Lembergu, Šleseru un Žirinovski?

2011.g. 31. maijā

Vakardienas LTV1 100.pants  ar  vairāku Latvijas politisko līderu, to skaitā viena oligarha (Aivara Lemberga) piedalīšanos atkārtoti parādīja ne tikai Lemberga komunikatora talantu, bet arī stūrī iedzīta un tūlīt nomedīta zvēra reakciju uz ne tik labi apbruņotiem un ne tik agresīviem medniekiem, t.i., politiskajiem oponentiem un raidījuma vadītājiem.

Var redzēt, ka Lembergs ir labi trenējies mediju treniņos treniņu zālēs un arī praksē. Viņš labi apguvis pirmo intervējamā likumu (kā to līdzīgi pārliecinoši dara arī viņa kolēģis Šlesers): lai arī ko tev žurnālists jautātu, stāsti tikai savu vēstījumu un jo biežāk, jo labāk! Otrais likums: smaidi un tu iegūsi simpātijas.
Šo PR metožu skaitu varētu turpināt gari jo gari. Tikpat kā visu to var redzēt mūsu oligarhu arsenālā. Jā, viņiem ir nauda, lai pirktu PR biroju un konsultantu pakalpojumus, taču ir arī talants ļoti efektīvi manipulēt ar masu, kas kā zināms pēc pētījumiem, ir tāda pati kā septiņgadīgs bērns, pirmās klases skolnieks. Ja ar šo masu mēs runāsim kā ar pirmās klases skolnieku, tad masu panākumi garantēti. Mūsu oligarhi to zina un prot.

Taču ir arī žurnālistu un TV programmu vadītāju metodes, kā savaldīt un izģērbt šādus PR treniņos uztrenētus un uzbudinātus Lembergus un Šleserus un parādīt viņu patiesos nolūkus un mērķus.

Izmantojot gan viņu pašu ieročus, gan citus, ko māca žurnālistikas studentiem gudrās grāmatās, kursos un praktiskos treniņos.

 Vienīgā problēma, ka ne jau katru dienu ir jāsastopas ar raidījumu viesiem, kas atnākuši uz studiju, lai iekarotu to, nevis respektētu studijas saimniekus – žurnālistus.

Ideāli būtu, ja kolēģi žurnālisti savām intervijām un diskusijām gatavotos tikpat rūpīgi kā to dara viesi, sevišķi, ja zināms, ka uz TV studiju atnāks Lembergs, Šlesers vai Žirinovskis. Tad ir jāņem laukā arī tādi paši ieroči, ko atnesa studijas viesi, ja mums nav sagatavoti citi- spēcīgāki. 🙂

Vai gaidāmo referendumu Cimdars nenovilcina apzināti?

Foto: Delfi.lv

2011.gada 30. maijā

Piekrītu dzejnieces Liānas Langas protestam vakar LTV1 100.panta preses klubā pret Latvijas galvenā balsu skaitītāja Cimdara kārtējo vēlmi maksimāli novilcināt referendumu šovasar.

23. jūlijs ir nepiemērots laiks valstij tik aktuālai norisei. Tālāk to atcelt, laikam, vairs nav iespējams.

Tāpēc šoreiz, lūdzu, taisnīgi. Izbeidziet novilcināt ar cerību – izgāzt.

Kā tas noticis līdz šim.

😦

Ja reiz revolūcija – tad arī rīkojamies atbilstoši.

Ķeramies pie lietas, jo valsts ir musējā, nevis oligarhu SIA.

Ja Cimdara padotie nespēj nodrukāt referenduma biļetenus divu nedēļu laikā un tie paši birokrāti nav gatavi atrast vēlēšanu lokālus pēc Jāņiem, tad acīm redzams, ka tīrīšana būtu jasāk arī šajos enerģētiski un garīgi piesmakušajos gaiteņos.

Pēc manām domām referendumu šoreiz nevajadzētu atļau varai ievilkt garumā.

Tagad mēs esam modri un apņēmīgi.

Tagad mums ir jāiet pie referenduma urnām.

Par prezidenta vēlēšanām tur varai viss skaidrs – 2. jūnijs.

Par referendumu (kas varai nepatīk!) tur …nekas nav skaidrs un ir miglā tīts.

Mēs vēlamies skaidrību.

25. jūnijs – būtu OK.

Nolīgosim, nosvinēsim Jāņus un iesim.

Ko tad es domāju un teicu 100. panta preses klubā par oligarhiem, Zatleru, Krieviju un Skandināviju.

2011.g. 29.maijā

100.pants preses klubs - links uz raidijumu - spied te.

Šovakar,  piedaloties LTV1 pārraidē 100. PANTA PRESES KLUBS,   izraisījās saruna par to, kādā virzienā Latvijai vajadzētu orientēties.

Es uzsvēru, ka vakar Zatlers ar savu runu nodemonstrēja, ka mēs esam gatavi tuvoties Skandināvu demokrātijas un politiskās kultūras  virzienā. Nevis Krievijas virzienā, kā tos mūs velk oligarhi un viņu kontrolēto partiju uzvedība saeimā.

Es te nedomāju ekonomisko sadarbību ar Krieviju, bet gan tieši Krievijas demokrātijas zemo līmeni un korumpēto politisko vidi un Kremļa un Krievijas oligarhu valdīšanas manieres.

Zatlera vakardienas solis mūs tuvina vēsturiski attīstītākām  skandināvijas demokrātijām.

Jo līdzšinējā oligarhu dominance Latvijā ļoti atgādināja Krievijas politiskos tikumus un manieres, no kā vajadzētu turēties tālāk.

Jautājums par ekonomisko sadarbību ar Krieviju ir pilnīgi kaut kas cits, ja tai netiek izvirzīti politiski nosacījumi no Krievijas puses.

Pret ekonomisko sadarbību ar Krieviju es neiebildu, kā daži mani oponenti to pagrieza. 

Runāju tikai par politisko kultūru un demokrātiju, kuras Krievijā nav un  kuras jaunu dimensiju Latvijā Zatlers vakar nodemonstrēja.

Ceriņu revolūcija jeb Twittera nemieri Latvijā. Referendums – solis tuvāk tautas un valsts attiecībās.

2011.gada 29. maijs

 

”Latvijas parlamenta atlaišana notiks pavisam drīz”, – spriež zviedru rīta avīzes (SvD, DN), taču dzimtenes mediji, visu priekšpusdienu burbuļo nemierīgi un depresīvi.

Kopš rīta pa radio (braucot automašīnā) var dzirdēt nemierīgus un nervozus toņus.

”Kas tagad būs!?” – bikli, bez skaņas balsī, jautā intervētāji un klusi nopūšas. 😦

”Nav svarīgi, kas ir noticis! Pats galvenais – kādas sekas tas mums atnesīs!”- dimdina Eiroparlamenta deputāts, kas nevar atcerēties līdzīgas norises citur pasaulē un tāpēc neslēpj savas bažas par to, ka šitas viss viņam nepatīk. Nemaz nepatīk 😦

Pie samazgu liešanas jau ķērušies sašūpoto oligarhu ”ķēdes PR vērpēji” un viņiem piederošie mediji.

Gāztā kliķe mēģina sēt sabiedrībā paniku un bažas.

Savādi, ka privāto mediju žurnālisti paklausīgi iet priekšnieku pavēļu pavadā un piedalās tautas baidīšanā.

Lai gan žurnālista darba ētika pieprasa redakcionālās līnijas nodalīšanu no īpašnieku privātajām ambīcijām.

🙂

Vakar vakarā, skatoties LNT ziņas un speciālizlaidumu (pēc Zatlera runas),… nezināju smieties vai just kolēģiem līdzi…

Kauns man bija gan… par mankurtu fasoniem privātā kanāla TV ekrānā. 

Kolēģi, lūdzu saglabājiet ēterā vismaz neitrālu balss intonāciju brīdī, kad jūsu vergturis pieprasa ”bāzt tautai vati ausī”! Nepūlieties tik ļoti liet čugunu!

Mūsu profesijas ētika pieļauj neklausīt medija īpašnieku ”uzskatu prasībām”.

To deklarē žurnālista profesionālā darba kodekss.

Mediji nav īpašnieka ķēdes suns.

Nav.

Tagad visu lielā mērā izšķirs mediju komentāri.

Vai nu tauta ies, ticēs, atgriezīsies no ārzemēm un cels ar mums kopā Latviju, vai mēs to iebaidīsim atpakaļ depresijas purvā.

Medijiem ir vara un iespēja to izdarīt. 

Oligarhiem vajag depresīvu un skumju tautu.

Tādu – kas neko neprot, nekam netic un visu varu deleģē ”vīriem ar varu un naudu”.

Oligarhiem, tātad. Šleseram, Šķēlem, Lembergam un viņu garīgajiem brāļiem.

Viņiem ceriņu- kastaņu revolūcija nav vajadzīga.

 Starp citu…Latvijas meži tiek aizvesti un pārdoti tik apjomīgi kā nekad agrāk un pavisam drīz (šādā ceļā) varas ciniķi var nonākt arī pie kastaņu un ceriņu izciršanas zviedru papīrmalkai.

Tad mums nebūs arī vairs ziedošu koku un krūmu. Kad nav – tad nav. Negatīvais fons medijos tiek veidots plaši.

Protams, ka arī paši Saeimas deputāti neslēpj savas bēdas par notikušo.

Gaidāmais ”siltās vietiņas” zudums Jēkaba ielā liek sūdzēties arī ārzemju medijiem. Solvita Āboltiņa zviedru avīzei neslēpj savu sarūgtinājumu par Zatlera lēmumu. Viņa šaubas par šī soļa ”lietderīgumu”, taču ir spiesta atzīt, ka ka šāds referendums būs vēsturisks solis uz priekšu pa ceļam pie tautas uzticības valstij. Referendums paredzēts jūlija beigās. Atkal tas pats – Latvijas referendumiem tradicionālajā brīdī – atvaļinājumu laikā.

Skandināvijas valstīs tā nedrīkstētu rīkoties. Latvijā – var.

 Jasmīnu revolūcija pie mums ieradusies kastaņziedu un ceriņziedu izskatā. Beidzot tas ir noticis. ”Twittera” vētra sašūpojusi arī mūs un panikai nav iemesla. Jo tieši twittera, nevis etablēto un kontrolēto mediju vidē, lielā mērā  veidojās sabiedriskā doma, kas deva svarīgu stimulu un atbalstu Zatleram, veikt šo parlamenta padzīšanas soli.

Latvijas Prezidents Zatlers ir bijis savos pienākuma augstumos.

Savulaik viņu izraudzījās zvēru dārzā tie, kas augstiem amatiem Latvijā meklē un atrod ”stulbeņus”. Muļķa cepuri četrus gadus mēģināja uzstūķēt galvā arī pašam Zatleram.

Tagad ”nelgas galvas rota” guļ zemē,  mētājas maija zālāja.

 Paši žmiedzēji šodien miedz acis prožekora gaismas starā un penterē paštaisnus pantiņus ar apsaukāšanos piedziedājuma vietā.

Alkatīgās ķirzakas ir pazaudējušas asti. Tik drīz tā neataugs.

Tāpēc beigsim just rāpuļiem līdzi.

Neatļausim būvēt aizdomu mūri starp tautu un nākotni.

Mums ir sava trajektorija un mēs to iemācīsimies.

Lidojums ir sācies.

Paldies, prezident Zatler! Mums visiem šovakar izdevās piedzīvot vēstures pagriezienu.

2011.gada 28.maijs

Šovakar 21.17 zviedru ziņu aģentūra TT jau informēja skandināvus par Latvijas prezidenta paziņojumu atlaist Saeimu kā iemeslu minot parlamentāriešu balsojumu pret KNAB kratīšanu Šlesera mājās.

”Latvijas vadītājs rīkojas izlēmīgi”, –  atzinīgi komentē šovakar zviedri.

Igauņi grib detalizētu informāciju. Viņiem tā kā skauž.

🙂

 Lietuvieši vaid, ka viņiem arī kaut ko tādu pašu vajagot, lai ”iztīrītu māju no oligarhiem”.

Mēs?

Ko mēs? Mēs esam faktiski saviļņoti.

Skatāmies uz Gauju, lēkājam pa pontoniem Gaujā pie muzeja,  dzeram Valmiermuižas alu un..un…un… klausāmies uz lakstīgalām.

Vienkārši svinām! Kāda laba diena – 28.maijs! Sajūta kā trešajā valsts atdzimšanas dienā.

Jums arī?

🙂

Ko tālāk?

Tālāk cerams, ka mums visiem izdosies referendumā nobalsot tieši tā kā mēs vēlāmies. Paļaujoties, ka šoreiz vairs nebūs varas spiediena uz referenduma laiku un noteikumiem (kā tas bija novērojams iepriekš).

Jācer, ka ekspīkers Daudze un bijušais politiķis Pauls šoreiz ”no augšas” vairs nepārmetīs vēlētājiem gatavību balsot. Kā to varēja novērot iepriekšējā referenduma laikā.

Viss būs citādi.

Latvija centīsies nokratīt vieplīgos ”Š – dvīņus” un ”hūti, kas aizmirst seifu kodus” no varas svirām un iespējams, ka ar vēlētāju palīdzību mums tas izdosies.

Prezidents Zartlers šovakar izdarīja to ko mēs cerējam, taču neticējām, ka viņam pietrūks drosmes un vīrišķības to izdarīt.

Viņš izdarīja.

Paldies!

Ar šo Valdis Zatlers ir iegājis Latvijas valsts vēsturē kā drosmīgs un izlēmīgs prezidents.

Ir lieliski piedzīvot savā dzīvē šādus mirkļus – kā Zatlera runu šovakar, sajūtot kā vēlāk par šo dienu stāstīs filmas un grāmatas.

Mums visiem šovakar izdevās piedzīvot vēstures pagriezienu.

Brīnišķīgi, ka modernais laiks mums sagādāja šo iespēju.

Zatlera pienākums valsts priekšā – oligarhu ”korķa” izraušana no valsts attīstības trajektorijas.

2011. gada 28. maijs

Valsts un iedzīvotāju saprātīgākā daļa Latvijā gaida uz prezidenta runu šovakar, televīzijā.

Mēs ceram, ka sestdienas vakara prezidenta kandidāta teksti nebūs tik pliekani ka piektdien 100. panta preses konferencē AB egocentriskā vāvuļošana.

Zatleram būtu jāizšķiras un jāizlemj atlaist Saeimu. Rosināt atlaišanas referendumu.

Tad beidzot viņš pieslietos KNAB mēģinājumam sākt ”šķīdināt” oligarhu Lemberga -Šķēles – Šlesera izveidoto korķi, kas traucē mūsu valsts attīstībai.

Kādā veidā tas traucē?

Neatkarīgas valsts pārvadē no PSRS laikiem ir ievazāta ”draugu būšanas” un ”draugu lojalitātes” gangrēna, kas stāv pāri valsts un sabiedrības interesēm.

Visus svarīgākos amatus dala tikai un vienīgi ”saskaņojot” ar politiski-ekonomiskajām mafijām.

Būtībā funkcionē mafiju loģika.

Vistraģiskākais ir nevis valsts materiālo resursu izlaupīšana, bet nepiemērotu – mafijām padevīgu cilvēku iecelšana svarīgos amatos.

Valsts prezidents nav izņēmums.

To ieceļ mafijas.

Balsojošās lelles parlamentā piešķir mafijas krusttēvu izraudzītajiem bandiniekiem leģitimitāti.

Nožēlojami.

Fakts.

Apburtais loks ir jāpārrauj.

Mafiju bosi no savām atslēgas pozīcijām labprātīgi neatkāpsies.

Viņiem ir pārāk ērti un pārāk liels varas vilinājums.

Kā no šiem cilvēkiem atbrīvot mūsu dzimteni Latviju?

Kā izrauties no Šķēles – Šlesera – Lemberga cilpas valsts kaklā?

Grūti.

Zatlers to rītvakar varētu mēģināt izdarīt.

Pamēģināt ielaist pūznī ūdeni, aizskalojot pie viena arī pēdējā sasaukuma Saeimu.

Raugoties uz ”buldozeru”, ”hūti” un ”ar bārdas rugājiem apaugušo resnīti”  es bieži mēģinu uzminēt vai viņi paši saprot cik daudz ļauna mūsu valstij ir izdarījuši.

Iespējams, ka viņi (līdzīgi Hitleram, Musolīno vai Pinočetam) savu reālo posta sakni nemaz neredz.

Egoisma destrukcija?

Jo sliktāk visiem – jo labāk man?

Tā vai citādi – maniakāli slimnieki ir jāaptur un jāsavalda.

Vai dakteris Zatlers to saprot, ka šodien ir viņa iespēja ieiet Latvijas vēsturē?  

 

 

 

Vai miljonārs bez zobiem un garīgs ubags būs Latvijas prezidents?

2011.gada 27. maijs

Mūsu nākamais prezidenta kandidāts Andris Bērziņš tikko intervijā Neatkarīgajai apgalvoja, ka ”pasaulē ubagi nevalda un tikai pie mums dažs labs domā, ja izvirzīs pēdējo nabagu, tad viss būs kārtībā”.

Vai miljonārs spēs sakopt Latviju, ja to nespēj izdarīt ar saviem zobiem?

Turpat viņš norāda ”uz vāciešu filozofiju – ja tu nespēj priekš sevis, tad nespēsi arī priekš citiem”.

Šim prezidenta kandidāta zemajam domu lidojumam un loģikas savārstījumam ir absurds kopsaucējs.

Pirmkārt – pasaules politikā cilvēku ietekmi nenosaka iedalījums ”miljonāros” un ”ubagos”.

Pie varas ir neskaitāmi cilvēki, kas paši nav sarausuši sev miljonu un ar to faktiski lepojas.

Tādas ”vāciešu filozofijas” arī nav. Ir konkrēti klasiķi un neviens no viņiem šādi nav formulējis Bērziņa absurdo apgalvojumu.

Skumji, ka prezidenta kandidāts svaidās ar pašizdomātiem citātiem. Prezidenta amatā ”no kanceles” nedrīkstētu burbuļot kā savā lauku virtuvē.

Otrkārt – paskatoties uz Bērziņu TV ekrānā un fotogrāfijās kļūst skaidrs, ka viņa ķermeņa valoda un izskats, tēls un garīgā izstarojuma trūkums liecina, ka viņš spēj parūpēties tikai par sava naudas maka biezumu visu pārējo uzskatot par otršķirīgu – piemēram, savu personisko izskatu, valodas plūdumu, analīzes spējas un humanitāro intelektuālo kapitālu ieskaitot.

Tātad – viņam ir raksturīgs kampēja pasaules uzskats (pēc viņa loģikas cilvēks ir vai nu miljonārs vai ubags), t.i. –  ja neproti nokampt no valsts, un citiem – esi muļķis un Bērziņš ir nokampis un tieši tāpēc ”nav muļķis” un der par prezidentu.

Otrkārt – viņa biogrāfija pierāda, ka visa viņa bagātība ir izveidojusies kampjot.

To viņš prot (miljoni un gigantiskā pensija).

Ar kampšanu mūsu prezidenta kandidāts saprot tautsaimniecību (normālas uzņēmējdarbības vietā).

Acīmredzot kampšana un tautsaimniecība pēc viņa loģikas ir sinonīmi.

Izskatās, ka ”lielā nauda” viņam pašam nav devusi neko, jo intelektuālais līmenis viņam ir ekstrēmi zems un izskats – valsts prezidentam nepiemērots.

Bērziņš ir nekopts cilvēks – iekšēji un ārēji. Prezidenta misijai viņš vienkārši neder.

Intelektuāli sekls, spriežot provinciāls, ārēji nekopts – bez harismas.

Tāpat kā Zatlers.

😦

Bērziņš nespēj formulēt domas latviešu literārās valodas līmenī. Valodas nabadzība ir simptoms gara nabadzībai. Diemžēl.

Analfabēti – miljonāri faktiski nav nekas jauns. Pasaules vēsture tādus pazīst.

Taču es šaubos vai mums šāds ”non literacy” ir vajadzīgs kā valsts prezidents.

Latvijas oligarhiem viņš ir ideālā nulle. Manipulējams kā uzgriežamais spēļu autobuss.

Mums pārējiem = Latvijas tautai (pēc viņa loģikas – ubagiem) šāds cilvēks būs tukša vieta prezidenta krēslā.

Nākamais prezidenta kandidāta citāts – ” protams, ja tu spēj priekš sevis, tas negarantē, ka tu gribēsi darīt arī priekš citiem. Bet, ja nav prasmes darīt sev, tas izslēdz prasmi veikt kaut ko citu labā”, – tā uzskata prezidenta kandidāts.

Persona, kas neizstaro nedz intelektuālu dziļumu, analīzes spējas, humānismu vai harismu (tātad neatbilst prezidenta amatam) pati deklarē, ka ”spēj” un ”negarantē, ka gribēs to darīt”.

Tā teikt – paklīrējas arī!

Liekot mums saprast, ka latviešu tautai jābūt pateicīgai par to, ka mežsargs ir gatavs nākt strādāt par kapteini uz kuģa.

Paldies – nevajag.

Iztiksim bez kampējiem valsts augstākās, reprezentējošās amatpersonas krēslā.

Pats viņš savu nekompetenci nejūt.

Diskomforta laikam nav.

Laikam viņa tuvumā nav spoguļa.

Tieši šīs paškritikas trūkuma dēļ, viņu nedrīkst laist pie augstā amata kloķiem.

Mūsu labā viņš neko nevarēs izdarīt, jo viņa spoguļattēls nav iepriecinošs.

Tikai viņš pats to neredz.

Diemžēl.