Eirovīzijas dziesmu festivāla fināls kā politiska drāma.

2011. gada 3. maijā


Ievu laiks ir klāt arī Stokholmā un pievakarē atkal vajadzīgi cimdi un šalle. Nekas. Tas pārejoši. Drīz būs klāt baltās naktis un lakstīgalas. Cik nu tās mums te atlikušās. 🙂
Tikmēr kaimiņi un draugi jau sāk gatavoties Eirodziesmas fināla translācijām no Diseldorfas.

Zviedri ir eiro šlāgera piekritēji un šis pasākums spēj pulcināt pie televīzijas ekrāniem iespaidīgu skatītāju skaitu. Taisnību sakot – Diseldorfas notikumi ir vairāk iemesls ballītēm nekā nopietnam ekrāna vērošanas pasākumam.

Man arī patīk šis pasākums kā politiska akcija.
Katru gadu no jauna Eurovision Song Contest man atgādina politiskās dziesmas festivālu nevis šlāgerparādi.

Katra valsts praktiski pasaka par sevi pietiekami daudz un tiem, kas zina kontekstu, nav grūti saprast no kurienes ”vējš pūš”. Kur nu vēl balsojums ”pa reģioniem” un ” par kaimiņiem”. 🙂

Pērnā gada Vācija uzvara liecināja, ka Eiropa beidzot ir Vācijai piedevusi. Pēc ilgstoša pēckara presinga. Nekad viņiem neizdevās izrauties. Vienīgais izņēmums bija 1982. gada Rietumvācijas mazās ģitāristes uzvara dziedot par ”mazliet mieru un mīlu virs zemes”. Diemžēl tas bija izņēmums, kas apstiprina likumu. Viss pārējais bija garām.

Pērn vācieši uzvarēja bez ”miera piesaukšanas”. Angelas Merkeles vadītā – jaunā, modernā, bezkompleksu Vācija pēkšņi izslējās, izskatījās pavisam citādāka savā veidolā nekā garāk. Vairs nebija ne miņas no Francijas mūžīgā pēckara spiediena un ”zemo griestu politikas”. Līdz ar to ”Oslo brīnums” bija noticis.
”Eiropiešiem vairs nav no mums bail!” – gavilēja pērn vācu bulvāru prese un…tā faktiski ir patiesība.

Vairs nav bail.
Tā ir.

Nākamnedēļ klausīsimies Portugāles ”Luta é alegria”. Eiropas birokrāti pašlaik spriež par parādos novārdzinātās Portugāles likteni. “Cīņa par laimi” iet vaļā vārda tiešā nozīmē. Ironiskais Diseldorfas uzvedums ar neļķēm un plakātiem liek atcerēties 1974. gada Lisabonas ”neļķu revolūciju”, kas harmonizē ar pašlaik notiekošo Jasmīnu revolūciju Tuvējos Austrumos. Toreiz portugāļu režīms krita tik pat pavasarīgi kā šopavasar Tunisijā un Ēģiptē.

”Cīņa par laimi” ir portugāļu tagadējās ”izmisušo paaudzes” kaujas vārsmas. Šie jaunie cilvēki ir izglītoti, cītīgi, strādīgi, bet viņiem nav darba vietu. Nav cilvēka cienīgu darba vietu. Dziesmas teksts šajā gadījumā ir nopietna lieta. Tas tiek teikts un domāts nopietni, taču maz ir tādu, kas to patiešām saprot.

Savādi. Jā, iespējams, ka Portugāle Diseldorfā saņems ”nul points”. Var gadīties. Viņiem iespers arī ”parastais skatītājs”, jo šajā – krīzes laika citu tautu problēmas nav mums aktuālāko tēmu skaitā.

Vēl jo vairāk – izklaides pasākumā. Kurš grib domāt par politiku klausoties dziesmu?
Nē, to nevajag darīt. Tas notiek pats no sevis.
🙂

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s