Raksim dziļāk: kas finansē FKTK un kāpēc baņkieri pašlaik ir saudzīgi pret šo iestādi?

 
2011.g. 29. novembrī
 
Vakar kāds no lasītājiem uzrakstīja būtisku komentāru:
Liene:  “Savas domas par banku darbību un bezatbildību jau vienreiz šajā blogā izteicu, neatkārtošos, vien tiem, kas brīnās par FKTK rīcību, ierosināšu papētīt, kā veidojas šīs iestādes budžets jeb vienkāršāk – kas FKTK maksā algu! :)
 
Atradu likumu par FKTK un secināju, ka šo organizāciju finansē arī pašas bankas, kuras FKTK ir jākontrolē.
 
Pārfrazējot populāro izteicienu, var secināt, ka FKTK un nelaimīgā un visu kritizētā Krūmanes kundze faktiski spēlē mūziku (vai ir spiesta to darīt), kuru pasūta bankas.
 
 
 
22.pants. (1) Komisijas darbība tiek finansēta no finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumiem padomes noteiktajā apmērā, kas nepārsniedz šajā likumā noteikto apmēru. Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumi tiek ieskaitīti Komisijas kontā Latvijas Bankā un izmantojami vienīgi Komisijas darbības finansēšanai.(2) Ārvalstu komercsabiedrību filiāles, kuras Latvijas Republikā veic komercdarbību kā viens no finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, kā arī dalībvalstīs licencētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kuras atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam reģistrējušas ieguldījumu fondu Latvijā, maksājumus Komisijas darbības finansēšanai veic šā likuma 23.pantā noteiktajā apmērā un kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2011.)
23.pants. (1) Komisijas ieņēmumus veido:1) apdrošinātāju maksājumi Komisijas darbības finansēšanai no ceturksnī saņemto apdrošināšanas prēmiju kopsummas:

a) līdz 0,4 procentiem ieskaitot — no dzīvības apdrošināšanas operācijām ar uzkrājuma veidošanu,

b) līdz 0,2 procentiem ieskaitot — no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas operācijām,

c) līdz 0,7 procentiem ieskaitot — no pārējām apdrošināšanas operācijām;

2) privāto pensiju fondu maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 0,4 procentiem ieskaitot no pensiju plānu dalībnieku un to labā ceturksnī veiktajām iemaksām privāto pensiju fondu licencētajos pensiju plānos;

3) kredītiestāžu maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 0,033 procentiem ieskaitot no kredītiestāžu vidējā aktīvu apjoma ceturksnī;

4) brokeru sabiedrību maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 1 procentam ieskaitot no brokeru sabiedrību darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 2000 latu gadā;

5) regulētā tirgus organizētāju maksājumi Komisijas darbības finansēšanai – līdz 2 procentiem ieskaitot no to darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 5000 latu gadā;

6) depozitārija maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 2 procentiem ieskaitot no depozitārija darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 5000 latu gadā;

7) ieguldījumu sabiedrību maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 0,033 procentiem ieskaitot no ieguldījumu sabiedrību pārvaldījumā esošo ieguldījumu fondu vidējā aktīvu apjoma ceturksnī, bet ne mazāk par 2500 latu gadā;

8 ) ieņēmumi no Komisijas sniegtajiem likumos noteiktajiem pakalpojumiem;

9) krājaizdevu sabiedrību maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 0,033 procentiem ieskaitot no krājaizdevu sabiedrību vidējā aktīvu apjoma ceturksnī;

10) pārapdrošinātāju maksājumi Komisijas darbības finansēšanai atbilstoši Pārapdrošināšanas likumā noteiktajam apmēram un kārtībai;

11) maksājumu iestāžu maksājumi Komisijas darbības finansēšanai atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam apmēram un kārtībai;

12) elektroniskās naudas iestāžu maksājumi Komisijas darbības finansēšanai atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam apmēram un kārtībai.

(2) Maksājumus Komisijas darbības finansēšanai veic katrs šā panta pirmajā daļā un 22.panta otrajā daļā noteiktais finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2001. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2011. Sk. Pārejas noteikumu 14.punktu)

Antonova lietā klusums. Sākas kauja par mūsu naudas maku dizainu.

2011. gada 28. novembrī

Šorīt zviedru mediji turpina iesākto līniju Vladimira Antonova lietā un informē, ka ” Latvijas Finanšu inspekcija (FKTK) savā e- vēstulē TT ir skaidri un gaiši pateikusi, ka nemēģinās atgūt atpakaļ naudu kuru krievu uzņēmējs Vladimirs Antonovs ir aizdevis SAAB fondam Viktora Mullera uzņēmumam Tenaci, kas ir SAAB koncerna kontrolpaketes īpašnieks” (SvD).

Tātad – Zviedrijā FKTK praktizē vienu līniju, bet Latvijā – citu.

Dubultā grāmatvedība ”saitēs ar sabiedrību” jeb PR.

Taču…lai paliek FKTK ”zušu dejas” publisko attiecību jomā, svarīgāks jaunums ir tas, ka FKTK vadītāja Irēna Krūmane ir šodien atkāpusies no sava amata. Būtība tas ir liels solis no viņas puses un drosme atzīt savu vainu. Visu cieņu amatpersonai, kas prot rīkoties civilizēti!

Foto: TVnet.lv

Cerams, ka ar laiku mēs noskaidrosim “Antonova ruletes” aizkulises, taču pagaidām vēlētos izrādīt cieņu Irēnei Krūmanei par viņas principialitāti un spēju atkāpties no amata.

Savu vainu nevienam nav viegli atzīt. Tas ir ļoti grūti. Vēl jo vairāk – amatpersonai.

Taču, ja tas tiek izdarīts, tad sabiedrība kļūst civilizētāka.

🙂

Pašlaik te aktuāla tēma ir kauja par mūsu naudas maciņu izskatu.

Maksājuma karte vai tomēr mobilais telefons. Kurš uzvarēs un kļūs par mūsu ”naudas maku”?

Kā mēs maksāsim savus rēķinus nākotnē?

Ja ieejam veikalā un paņemam no plaukta pienu, dienišķo desu un maizi, tad maksājam ar skaidru naudu jeb bankas maksājuma karti.

Taču nākotnē mēs izvilksim no soma savu kabatas mobilo telefonu un reģistrēsim pirkumu izmantojot ” sensora kārbiņu pie izejas” (kases aparāta vietā). Preču vērtība jau būs reģistrēta iepriekš un pie izejas tiks fiksēta samaksa no mana telefona.

”Kārba” iepīkstēsies un viss kārtībā. Esam samaksājuši.

Pagaidām šādi šeit neviens vēl neiepērkas, bet šo virzienu attīstīja CocaCola ar saviem automātiem, jau pirms 10 gadiem (iegāde ar sms telefonā).

Līdzīgi šodien (ar SMS mobilajā telefonā) var nopirkt autobusa biļeti Stokholmas sabiedriskajā transportā.

Telefons, šķiet, kļūs par mūsu galveno maksājumu rīku. Šodien ar saviem mobilajiem telefoniem maksā apmēram 100 miljoni cilvēku. 2015. gadā šādi norēķināsies jau 400 miljoni pircēju (InSat prognoze).

Pašlaik kredītkaršu ražotāji nevēlas izlaist grožus no rokām.

Tāpēc tiek piedāvāti divi risinājumi: tikai telefons vai karte kopā ar telefonu.

ASV Square un zviedru Izettle piedāvā telefonu kopā ar karti.

Square ir plašāka profila projekts, jo ietver sevī arī programmu veikaliem (uzskaite, inventarizācija) un piedāvā arī kreditēšanas iespējas pastāvīgajiem veikala klientiem.

Tiem pašiem, kuri līdz šim negribēja ņemt pretī maksājumus ar karti.

Zviedru Izettle paredzēta tikai pircējam ”visiem dzīves gadījumiem”.

Google investējot radiotehnikā (Wallet), viņu gadījumā telefonā varēs uzlādēt virtuālo kredītkarti un ar to maksāt ar pirkumu.

Pagaidām šī sistēma ”darbojas” vienīgi ASV, vienā telefonā un ar vienu operatoru.

Protams, ka Google plāno noteikt visu arī šajā sfērā un panākt savas tehnikas pārsvaru citos mobiltelefonu modeļos.

Zviedru Payex arī ”būvēts” uz radiotehnika bāzes (NFC, Near Field Communication) tāpat kā Googles modeļos, taču var izmantot arī vienkāršāku tehniku RFID (Radio Frequency Identification). Abos gadījumos pircējam jārīkojas – norēķinoties ”japavicina” telefons pret ”kārbu” izejot ārā no veikala (kases aparatu).

Zviedru Seamless piedāvā citu variantu – ir jāizveido naudas konts, kuru kontrolē banka vai operators. Kontu papildina ar dažādu transakciju programmu palīdzību.

Pašlaik līdzīgus risinājums sāk piedāvāt Telia (sms pakalpojumi, pasta pārvedu utt.)

Redzēs kā šī sistēma atrisināsies tālāk.

Pašlaik daudz tiek diskutēts kā pasargāt savu telefonu no zagļu izmantojuma.

Nav pārliecības, ka telefons būs drošāks maksājumu veids par bankas karti.

Kā FKTK maina viedokli: ”sabojātais telefons” vai tomēr dubultspēle saziņā ar medijiem Zviedrijā un Latvijā?

2011. gada 27. novembrī

Zviedru piedāvājums – pamēģināt atgūt no Latvijas Krājbankas izzagto ( kā lietas īstajos vārdos sauc A. Oslunds) naudu ir izraisījis veselu komunikācijas vētru Latvijas publiskajā telpā.

Aiz loga Stokholmā kauc vēji, plīst jumti, pārtrūkst elektropārvades līnijas. Kamēr man vēl ir elektrība (gaisma un dators strādā) jāuzraksta par šo fenomenu – FKTK komunikatīvajiem trokšņiem.

Sāksim ar to, ka ceturtdien FKTK pārstāvis J. Placis zviedru TV4 paziņo, ka ”dzenās ciet Antonova izšeptēto” naudu.

Piektdien zviedru prese atbild: –   Ja Baltijas iestādes mums pieprasīs ”sadzīt rokā” pazudušo naudu, tad mēs noteikti to darīsim un palīdzēsim”, – apgalvo Linalota Pretelius Ndsi – Zviedrijas Ekonomiskās Noziedzības Novēršanas pārvaldes (Ekobrottsmyndigheten, EMB) juriste avīzei Dagens Nyheter.

SAAB var sanakt atmaksāt naudu atpakaļ. DN. 26.11.2011.

Sestdien FKTK no Rīgas sūta e-vēstuli  zviedru ziņu aģentūrai TT, ka FKTK neplāno prasīt atpakaļ no Saab naudu, kuru Saab vadītāja Viktora Millera firmai Tenaci aizdevis Vladimirs Antonovs. Vēstulē TT Latvijas  banku uzraugi norāda, ka FKTK uzdevumos neietilpst pieprasīt naudas atdošanu šādos gadījumos.

 

 

 

 

 

 

 

Zviedru prese to izceļ savos virsrakstos, ka nekādu naudu Latvija neprasīs piedzīt Zviedrijā.

 Dagens Nyheter:  http://www.dn.se/ekonomi/ingen-jakt-pa-antonovs-saablan

 Svenska Dagbladet:  http://www.svd.se/naringsliv/ingen-jakt-pa-antonovs-saablan_6666258.svd

 Šodien – svētdienā FKTK Latvijas medijos nāk klajā ar pretēju apgalvojumu, ka Latvija tomēr vērsīsies Zviedrijas Ekonomiskās noziedzības novēršanas pārvaldē, lai atgūtu “Latvijas Krājbankas” līdzekļus.

 

 

 

 

 

 

Kas ir patiesībā – vai zviedru ziņu aģentūra TT ir nepareizi sapratusi Irēnas Krūmanes sestdienas ”e-mesidžu” angļu valodā vai arī teksts ir bijis tā uzrakstīts ka neko citu arī saprast nevar, jeb tomēr ir notikusi viedokļa maiņa?

 Vissliktāk – ja atkal tiek likta lietā dubultā grāmatvedība – zviedriem paziņojot, ka nekas netiks darīts, bet Latvijā vienlaikus dekorējoties ar ”varonības un drosmes ” lauriem.

Tā ir bijis arī agrāk – vienu lietu Latvijas institūcija ziņo ārzemēm, otru – Latvijai.

Tas ir ērti un parocīgi, jo tā visiem var izdabāt un izdarīt pa prātam.

Rodas mazāk konfliktu un darba.

 Publiskā doma Latvijā nav sajūsmā par daudzu mūsu valsts institūciju komunikāciju ar sabiedrību.

Notikušais liecina, ka problēma vēl nav galā.

Pie fināla šajā lietā vēl neesam nokļuvuši.

Vēl par to pašu:

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/26/fktk-sestdienas-pazinojums-zviedriem-mes-nemedisim-saab-aizdoto-naudu/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/25/latvijas-valsts-varetu-klut-par-saab-ipasnieci-baumo-zviedri-jeb-ka-antonovs-sagazis-baltijas-finansu-stabilitati/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/26/zviedri-gatavi-palidzet-latvijai-un-lietuvai-atrast-no-bankam-pazuduso-naudu/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/23/antonova-banku-krahs-satrauc-zviedrus-vai-nozagtie-miljardi-glabs-saab/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/24/antonovu-tagad-parstavot-kads-cilveks-latvija/

FKTK sestdienas paziņojums zviedriem: mēs nemedīsim SAAB aizdoto naudu

2011. gada 27. novembrī

Prof. Anderšs Oslunds (Anders Åslund) Austrumeiropas eksperts. Foto: DI

“Tā ir vistīrākā zādzība! Viņš paņēma naudu un aizmuka! – tā Antonova rīcību Latvijas Krājbankas un Snoras “iztīrīšanas sakarā” komentē pazīstamais un autoritatīvais Austrumeiropas eknomikas eksperts, profesors Anders Oslunds (Anders Åslund)* sestdien pēcpusdienā Zviedrijas biznesa avīzē Dagens Industri.

Oslunds uzskata, ka Snoras un Latvijas Krājbankas sabrukums riskē būt smags trieciens šo valstu nodokļu maksātājiem, jo izzagtās summas ir liela nauda šīm valstīm.

Snoras gadījumā tas ir ap 1 miljards eiro.

 

 

 

 

 

Medības pēc Saab Antonova aizdevuma nebūs – raksta Dagens Nyheter

Sestdien pēcpusdienā ar savu pazinojumu nāca klajā arī Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas bija nosūtījusi vēstuli Zviedrijas ziņu aģentūrai TT, kurā paziņoja, ka FKTK neplāno prasīt atpakaļ no Zviedrijas autogiganta Saab naudu, kuru Saab vadītāja Viktora Millera firmai Tenaci aizdevis Vladimirs Antonovs. Tenaci ir Saab  lielākais īpašnieks.

Vēstulē TT Latvijas  banku uzraugi norādot, ka FKTK uzdevumos neietilpst pieprasīt naudas atdošanu šādos gadījumos.

Saskaņā ar Millera (Muller) apgalvojumu Saab pirkšanas reizē tika izmantoti 74 miljoni eiro.

Sestdien no rīta Zviedrijas  lielākajā rīta avīzē Dagens Nyheter parādījās publikācija, kurā tika paziņots , ka var gadīties, ka auto koncernam SAAB nāksies ”atdot atpakaļ” Latvijas un Lietuvas bankām summu, kuru Antonovs savulaik ”aizdeva” šai ražotnei, iztukšojot savu banku kontus Latvijā un Lietuvā.  Zviedrijas ekonomiskā noziedzības apkarošanas institūcijas ir gatavas aizstāvēt Latvijas un Lietuva banku intereses.

Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības dienests apgalvojis, ka daļu no šīs iztrūkstošās summas Antonovs esot ieguldījis SAAB akciju pirkšanas darījumā.

–   Ja Baltijas iestādes mums pieprasīs ”sadzīt rokā” pazudušo naudu, tad mēs noteikti to darīsim un palīdzēsim”, – apgalvoja Linalota Pretelius Ndsi – Zviedrijas Ekonomiskās Noziedzības Novēršanas pārvaldes (Ekobrottsmyndigheten, EMB) juriste Dagens Nyheter korespondentam.

Tāda, neparasti zīmīga ir bijusi Zviedrijas preses komunikācija ar Latvijas banku uzraugiem vakar. Sestdien.

——————————————————————————————-

 * Anderšs Oslunds ir daudz konsultējis Austrumeiropas valdības. Deviņdesmito gadu sākumā viņš bija Krievijas prezidenta Jeļcina ekonomikas padomnieks un palīdzēja arī nesen Latvijas premjeram Valdim Dombrovskim sarakstīt grāmatu  „Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” .

 

Vēl par to pašu:

           http://sandraveinberga.lv/2011/11/25/latvijas-valsts-varetu-klut-par-saab-ipasnieci-baumo-zviedri-jeb-ka-antonovs-sagazis-baltijas-finansu-stabilitati/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/26/zviedri-gatavi-palidzet-latvijai-un-lietuvai-atrast-no-bankam-pazuduso-naudu/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/23/antonova-banku-krahs-satrauc-zviedrus-vai-nozagtie-miljardi-glabs-saab/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/24/antonovu-tagad-parstavot-kads-cilveks-latvija/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/27/ka-ftkt-maina-viedokli-sabojatais-telefons-vai-tomer-dubultspele-sazina-ar-medijiem-zviedrija-un-latvija/

Zviedri gatavi palīdzēt Latvijai un Lietuvai atrast no bankām pazudušo naudu.

2011. gada 26. novembris

Dagens Nyheter - lielākā rīta avīze 26.11. iznāk ar virsrakstu: Saab varētu būt jāatmaksā

Zviedru mediji šodien aktīvi turpina sekot notikumiem ”ap Antonovu”, kas izraisījuši nopietnu Baltijas banku krīzi. Var gadīties, ka auto koncernam SAAB nāksies ”atdot atpakaļ” Latvijas un Lietuvas bankām summu, kuru Antonovs savulaik ”aizdeva” šai ražotnei, iztukšojot savu banku kontus Latvijā un Lietuvā.  Zviedrijas ekonomiskā noziedzības apkarošanas institūcijas ir gatavas aizstāvēt Latvijas un Lietuva banku intereses.

Pavisam abās Antonova bankās Latvijā un Lietuvā iztrūkstot 10 miljardi SEK (Dagens Nyheter).

Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības dienests apgalvo, ka daļu no šīs iztrūkstošās summas Antonovs esot ieguldījis SAAB akciju pirkšanas darījumā.

–   Ja Baltijas iestādes mums pieprasīs ”sadzīt rokā” pazudušo naudu, tad mēs noteikti to darīsim un palīdzēsim”, – apgalvo Linalota Pretelius Ndsi – Zviedrijas Ekonomiskās Noziedzības Novēršanas pārvaldes (Ekobrottsmyndigheten, EMB) juriste.

Ceturtdien Antonovs un viņa darījumu partneris tika aizturēti Londonā, taču vakar jau atbrīvoti pret ķīlas naudu.

Izejot no paša Vladimira Antonova publiskajiem izteikumiem, viņš ir ”aizdevis”  800 miljonu kronu Viktoram Milleram SAAB vajadzībām. Citas, neoficiālas ziņas (šīrīta avīze ”Dagens Nyheter”) liecina, ka aizdevuma summa faktiski ir bijusi daudz lielāka, t.i., 1,4 miljardi SEK (skat. agrākās intervijas ar Antonova pārstāvi Zviedrijā Laršu Karlštromu).

Dagens Nyheter 26.11.2011. publicē shēmu kā Antonovs iepludināja naudu SAAB

Viktors Millers šodien noliedz, ka Vladimirs Antonovs būtu viņam vai viņa uzņēmumiem SAAB vai holandiešu Swan (caur  kuru Millers kontrolē SAAB Trollhetenā) lielas summas.

Millers atsaucās uz 2010. gada janvāra sarunām ar MG.

Taču tai pat laikā Millers nenoliedz, ka Vladimirs Antonovs ir aizdevis 74 miljonus eiro jeb 700 miljonus kronu viņa investīciju uzņēmumam Tenaci Capital.

Pēc Millera domām pēdējo dienu turbulentie notikumi ap Antonova bankām neietekmēšot SAAB ražotni.

Lielākas problēmas būšot ”problēmu uzņēmumam AirBaltic” – uzskata Dagens Nyheter, norādot, ka abas bankrotējošās bankas bija galvenie lidkompānijas finansētāji. 

Vladimirs Antonovs zviedru medijiem ir skandaloza persona, kas formāli skaitās Convers Group īpašnieks un nodarbojas ar banku, lidkompāniju, mediju un autoražotņu biznesu.

 Viņam piederošo industriju kodols bija Snoras banka.  Taču paralēli nosauktajam, viņš bija arī britu futbola kluba Portsmouth īpašnieks, CPP līdzīpašnieks, viņam daļēji pieder vairāki basketbola un hokeja klubi.

Caur savu Bahamu salās reģistrēto Gemini fondu, Antonovs varēja investēt SAAB mātes uzņēmumā Spyker. Būtībā šis Gemini ir lietuviešu investīciju fonds, kas veicis investīcijas arī Snoras Bankā un Latvijas Krājbankā. Šie biznesi ir cieši sasaistīti (bijušais Snoras valdes priekšsēdētājs 2009. un 2010. gadā bija arī Spyker valdes loceklis).

Pavasarī Eiropas Investīciju banka neakceptēja Antonovu kā SAAB kontrolpaketes īpašnieku. Tagad zviedru medijos turpinās diskusijas par to, vai valsts institūcijām ir jācenzē ārzemju investori vai nē.

Šis jautājums ir ļoti nopietns, lai gan institūciju vadītājiem patīk atsaukties uz ”likumiem un noteikumiem”, kas it kā attaisno vienaldzības liberālismu šajā jomā.

Riksgälden vadītājs Bū Lundgrēns uzskata, ka viņš nav pārkāpis noteikumus un Antonova ” iespējamā – kriminālā rīcība”   neietekmēs nedz Zviedrijas drošību nedz SAAB koncerna nākotni.

Papildu informācija:

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/26/fktk-sestdienas-pazinojums-zviedriem-mes-nemedisim-saab-aizdoto-naudu/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/25/latvijas-valsts-varetu-klut-par-saab-ipasnieci-baumo-zviedri-jeb-ka-antonovs-sagazis-baltijas-finansu-stabilitati/

         http://sandraveinberga.lv/2011/11/23/antonova-banku-krahs-satrauc-zviedrus-vai-nozagtie-miljardi-glabs-saab/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/24/antonovu-tagad-parstavot-kads-cilveks-latvija/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/27/ka-ftkt-maina-viedokli-sabojatais-telefons-vai-tomer-dubultspele-sazina-ar-medijiem-zviedrija-un-latvija/

Latvijas valsts varētu kļūt par SAAB līdzīpašnieci – baumo zviedri jeb kā Antonovs sagāzis Baltijas finanšu stabilitāti.

2011. gada 25. novembrī

Antonovs šodien dusmīgs iznāca no Westminster magistrate court Londonā, kur tika atbrīvots pret galvojumu, ka neizbrauks no valsts. Nākošā tiesas sēde 16.decembrī, kad tiesa atkal lems par izdošanu Lietuvai. Tiesnesi pārliecināja Antonova advokāta argumenti, ka Antonovs nekur neaizbēgs, jo viņam Londonā pieder māja, ir sieva un divi bērni un pieder futbola klubs Portsmouth. Antonovu atbrīvoja uz nosacījumu, ka viņa pase paliek policijā, jāsamaksā 75000 mārciņas tiesas laikā un katru dienu jābūt mājās starp 8.00 līdz 10.00. Raimondas Baranasuskas arī tika qtbrīvots uz līdzīgiem nosacījumiem, bet ar galvojumu 250 000 mārciņas. Uz žurnālistu jautājumiem viņš atbildēja: Vai jūs esat dumji? Nekādu komentāru un iesēdās taksometrā. Foto: Aftonbladet.se http://www.aftonbladet.se/nyheter/article13989375.ab

 

 

 

 

Zviedrijā šodien ir divas karstas ziņas, kas skar Latviju: Latvijas Krājbankas akcionāra Antonova aizturēšana Londonā un fakts, ka zviedru autogigants SAAB, kurā ieguldīta Antonova aizdotā nauda, algas dienā neizmaksā algas saviem strādniekiem, jo kase ir tukša.

Visas cerības uz jauno  ķīniešu investoru, taču Zviedrijā tauta baumo, ka SAAB laikam būs spiests iet Latvijas Krājbankas un Snoras pēdās, t.i., bankrotēs.

Dagens Industri šodien uzsver, ka krievu miljonārs Vladimirs Antonovs esot iztukšojos Krājbankas kasi, lai finansētu savu akciju paketi auto koncernā SAAB. Zviedru mediji mēģina analizēt šo Latvijas TV izskanējušo apgalvojumu, atsaucoties uz J. Brazovska (Latvijas banku uzraugu komitejas viscepriekšēdētāja) izteikumiem. Pēc viņa teiktā Antonovs esot sācis tukšot Krājbankas kasi jau augusta vidū, lai ar to piepildītu SAAB ražotni.

Pagaidām šīs deklarācijas ir apgalvojuma līmenī un ”100% skaidrības par notikušo vēl nav” – TV4 komentējis notikušo J. Placis (Latvijas Finanšu inspekcijas pārstāvis).

Pagaidām esot skaidrs, ka no ”Snoras”  kases ir pazuduši 1,3 miljardi dolāru un 1,3 miljardi iztrūkst ”Krājbankas” kasē (DI).

Antonovs esot aizdevis 800 miljonus kronu Viktoram Mulleram  (SAAB glābšanas paketei).

Tādi apgalvojumi esot bijuši.

Tagad izrādās, ka krievu banķiera vājība pret zviedru SAAB šobrīd radījusi nopietnu banku krīzi Baltijas valstīs.

Latvijas premjers tikko atcēlis plānoto braucienu uz Lietuvu kā protestu tam, ka Lietuvas Centrālā banka atļāvusi bankrotēt Snoras bankai. Sekas atstāšot iespaidu arī uz Latviju.

Šodien bija paredzēta Valda Dombrovska tikšānās ar Andriusu Kubiļus tieši Snoras bankas jautājumā, taču tā nenotiekot

Dombrovskim nepatīkot lietuviešu lēmums,- konstatē Dagens Industri, atsaucoties uz premjera preses sekretāru Mārtiņu Penki.

Taču jau tagad esot skaidrs, ka latviešiem būšot jāakceptē arī savas bankas bankrots.  (Krājbanka bankrots tikšot pasludināts nākamajā nedēļā).

Valsts garantēšot klientu noguldījumus 100.000 eiro apmērā.

Vai un kā tas ietekmēs valsts budžetu? – uz šo jautājumu Penke neesot varējis atbildēt.

Pēc DI domām Latvijas valdība pašlaik riskē ar reālu valsts budžeta krīzi.

Pirmais akmens kaklā esot problēmām plosīta aviokompānija AirBaltic, ka netieši pieder Antonovam (caur Convers Group)  un tika ”uzstutēta uz kājām” patiecoties naudai no  abām bankām ”Snoras” un ”Krājbanka”.

Latvija valsts ar 52% akciju ir pagaidām Ari Baltic kontrolpaketes īpašniece, tagad izrādās, ka valstij vajadzēs finansiāli glābt arī Antonovam piederošo daļu AirBaltic.

Valdis Dombrovskis esot vēlējies, lai abas bankas tiek glābtas.

Saprotams, ka šī Dombrovska vēlme sasaucās ar salīdzinoši neseno, bēdīgi slaveno ”Parex” glābšanas akciju, kuras rezultāta bankas vietā valsts bankrotēja pati.

Jauna Baltija banku krīze var būtiski traucēt budžeta stabilizēšanu Latvijā, cenšoties saglabāt deficītu 2,3 -3% robežās un plānojot ieviest eiro 2014. gadā.

Rodas iespaids, ka lēmējiem nav īsti skaidra rīcības programma.

Vai tā ir?

Daži lasītāju komentāri šodienas zviedru interneta medijos par Latvijas Krājbankas , Snoras un SAAB krīzi:

Dārgs Saab fiasko

Ak tā, tad jau iznāk, ka latvieši un lietuvieši, bet ne zviedri, ir samaksājuši par lielāko daļu no SAAB fiasko.
Lewi

***

 Saab neko nav aizņēmies

Pa vidu ir kāds cits uzņēmums. Ja ķīnieši nopirks visu Saab, tad Latvija var dabūt atpakaļ to naudu.

Ja Saab darījums ar ķīniešiem neizdosies, tad Latvijas valsts, prasot atpakaļ apķīlātos līdzekļus (100 miljonus latus) un tos nesaņemot, var dabūt sev īpašumā visu Saab! Apsveicu Latviju!

***

Bankrots

Tā kā bankas aizdevušas kādam naudu, kuras tām nav, tad tās būtu jāpasludina bankrotējušas uzreiz. Vienīgais, kāpēc tās nebankrotē uzreiz ir, tas, ka mēs esam paņēmuši kredītus tajās bankās un solām tām tos un vēl procentus  atmaksāt.
Kungen

***

Solidaritāte ar baltiešu pensionāriem

Metālapstrādes darbinieku arodbiedrība Metall  visu laiku kliedza, ka jāļauj Antonovam pirkt SAAB, jo Antonovs taču glābšot darba vietas SAAB!

Tagad šai arodbiedrībai būtu jāsolidarizējas ar Baltijas pensionāriem un mazajiem noguldītājiem Snoras un Latvijas Krājbankā un jāizmaksā viņiem tas, ko Antonovs noblēdīja viņiem!

Jo Metall arodbiedrībai taču ir nauda, lai palīdzētu baltiešu pensināriem, jeb visa nauda paredzēta tikai saviem advokātiem un sociāldemokrātu kasei?
Kontingentslav

***

Kas par putru!

Vispirms Saab nogremdēja Investor, vēlāk Saab panāca GM bankrotu, un kā putukrējums uz kūkas tagad nāk ziņa, ka Saab nogremdējis arī divas bankas Baltijā! Kas par skandālu!

****

Bo Lundgren uzskatīja Antonovu par nopietnu biznesmenu

Bosse Lundgren taču vasarā paziņoja, ka Antonovs ir goda vīrs, kam vajdzētu atļaut investēt Saab. Tagad mēs zinām, ka investēt bija paredzēts ar zagtu naudu.

Johan

****

Ryssar Krievi

Det finns inga seriösa affärsmän i Ryssland.  Krievijā nav nopietnu uzņēmēju.
JPM

****

Antonovs darīja pareizi.

Ņemot vērā visus tos aizdevumus, ko Baltija  jau ir dabūjusi no zviedru bankām, ši Antonova gājiens ir tikai maza atlīdzība Zviedrijai par ieguldīto un zaudēto Baltijā. Antonovs darīja pareizi.
Vintage51

****

Zagt no nabagiem, lai dotu  bagātajiem . Stjäla från de fattiga och ge till de rika.

Nauda ir paņemta no nabdzīgas Latvijas un Lietuvas, lai izmaksātu algas Saab Zviedrijā.

Lai būtu īsti tafs un oligarhisks viņš ir nopircis arī angļu futbola klubu un parūpējies par dārgu dzīves vietu Londonā, – un par visu to maksā nabadzīgie baltieši!

Jūs brīnaties par kādu naudu viņš nopirka Airbaltic akcijas? Un kur pazuda nauda no Airbaltic, kad tas bija uz bankrota sliekšņa?

Pilnīgi neticami, ka tas viss var notikt, kad mums ir vesela rinda iestāžu, kas zināja, ka Antonovs nav īsti godīgs.
En Svensson i Lettland

****

Arī Swedbanka…..

Kad tēvocis policists atnāks un paņems ciet arī mūsu banku direktorus???? Taisnībai ir jābūt! När kommer farbror polisen och hämtar våra bankdirektörer??????
Rätt ska va rätt.

TV 4 intervija ar FKTK pārstāvi Placi 24. nov. http://www.nyheterna.se/tv?videoid=774267

 

Links uz Expressen TV

Antonovu tagad pārstāvot kāds cilvēks Latvijā.

2011. gada 24. novembris

Attēls no Dagens Industri

–   Ne, nē, es vairs Antonovu nepārstāvu, – deklarē Karlštrēms, kurš vēl pirms gada aktīvi centās krievu miljardierim palīdzēt nodibināt viņa Latvijas Krājbankas  filiāli arī Zviedrijā.

Kamēr prokuratūra Lietuvā dzenā bankrotējušo baķieri, viņa zviedru partneri vairs neko nevēlas dzirdēt par darījumiem ar Antonovu un norāda, ka tagad Antonovu pārstāv ” kāds cilvēks Latvija”. (DI).

Bijušā ”bosa” noliegšana ir kaut ka jauns. Vēl jūlijā Karlštrēms palīdzēja Antonovam šeit cīnīties ar Zviedrijas valdības un EIB (Eiropas Investīciju banka) sazvērestību pret ”krievu investīcijām Zviedrijā”. Karlštrēms toreiz (Antonova vārdā) apgalvoja, ka banka un  Zviedrijas valdība esot slepeni vienojušās ”neatļaut Antonovam investēt SAAB akciju iegādē”.

E24: Antonova lieta met tumšu ēnu uz SAAB. 24. novembris.

–   Pie visa ir vainīgs Anderšs Borgs (Zviedrijas Finanšu ministrs) un Frederiks Reinfelds (Zviedrijas Premjerministrs), kas faktiski ir sarūpējuši šo neglīto un zīmīgo procesu,” – toreiz sūdzējās Karlštrēms portālam E24.

Antonova zviedru partneris gatavojās kļūt par Latvijas Krājbankas  Skandināvijas filiāļu vadītāju – ” mēs strādāsim un nepadosimies un plānojam atklāt filiāles Zviedrijā jau vasarā”, – tā Karlštrēms prognozēja šopavasar.

Toreiz viņš informēja, ka vēl neesot skaidrs, vai Zviedrijā Antonovs atvērs Krājbankas filiāles vai arī tie būs bankas meitas uzņēmumi.

Tagad visi apgalvojumi izkūpējuši gaisā.

Apņēmīgas darbošanās vai vismaz aizstāvības vietā skan – ”nezinu”, ”nepazīstu’, ”bez komentāriem”.

Paradoksāli, ta tieši šodien zviedru avīzes velta ievadrakstus sava Finanšu ministra Anderša Borga triumfam Lielbritānijā. Financial Times viņu nosaukusi par Eiropas labāko Finanšu ministru. Ja agrāk ārzemju žurnālisti ironzēja par Borga savādo frizūru ar ”zirgasti”, tad tagad laikam daudzi sāks domāt, ka pareizs finanšu ministrs ”izskatās tieši tā”.

Interesanti, ka Borgs nav ”pieaicinātais” tehnokrāts, kas piesaistīts valdības vadīšanai no malas (kā ta pašlaik notiek Grieķijā un Itālijā). Viņu iebalsoja tauta vēlēšanās un viņš ieradās pie Zviedrijas finanšu stūres kā nevienam nezināms, talantīgs bankas darbinieks.

Tieši šis cilvēks iebilda pret Antonova investīcijām Zviedrijā.

Kritiku izpelnījies Borga skolotājs -Bū Lundgrēns (Riksgälden), kuram aizvadītā gada laikā nācās novērtēt Antonova piemērotību akciju īpašuma iegādei Zviedrijā.

–   Mēs (līdz tam) jau bijām saņēmuši daudz nepatīkamas informācijas no Lielbritānijas. Biju dzirdējis baumas par saistību ar krievu mafiju,  par ”naudas atmazgāšanu pēc Kaukāza shēmas” un mēs tāpēc izvēlējāmies divus birojus, kas mūsu uzdevumā pētīja Antonova pagātni (Rietumeiropā un Krievijā). Neizdevās iegūt dokumentālus pierādījumus pret viņu”, šodien atzīstas Bū Lundgrēns avīzei Dagens Industri.

Birokrātijai neizdevās taču rokošā žurnālistika bija pienākumu augstumos.

Jau vasarā zviedru Eko redakcija (Zviedrijas sabiedriskajā radio), bija ”parakusies apakšā” Snoras bankai Lietuvā un informēja klausītājus par nelikumībām šīs bankas kreditēšanas procedūrās.

Bū Lundgrēns par šīm reportāžam neko neesot dzirdējis, no atbildīgajām institūcijām nekādus kompromitējošus faktus nebija saņēmis. Viņs tāpēc atļāva Antonovam (pēc garām sarunām Stokholmā) tomēr… iegādāties SAAB akcijas. Taču pretī atkal nostājās EIB un valdība.

–   Vai  esat tagad gandarīts, ka Antonovs nekļuva par Spyker un SAAB kontrolpaketes īpašnieku?

–   Nē. Mēs visi zinām, ka tieši Antonovs izglāba SAB grūtā brīdī un iepludunājā šajā uzņēmumā savu naudu, caur Viktoru Milleru (Viktor Muller). Bez šī aizdevuma auto ražotnē nevarētu turpināt funkcionēt.  Ir pilnīgi skaidrs, ka toreiz tā bija Antonova nauda un tieši patiecoties šīm investīcijām SAAB eksistē līdz šodienai.

–   Ja aprīlī Stokholmā būtu zinājuši to ko mēs zinām par Antonovu tagad, kā Jūs tad būtu izlēmis? Vai Jūsu lēmums tādā gadījumā butu bijis citāds?

–   Ja mēs treiz būtu zinājuši to ko zinām tagad, tad mēs gaidītu procesa iznākumu. Taču nebūtu pareizi kādu nosodīts pirms sprieduma. -tā saka Bū Lundgrēns.

Zviedru komentētāji šodien secina, ka krīzes risku novērsa Borgs, Reinfelds un EIB, un jūtas gandarīti, ka pie varas šogad nebija sociāldemokrāti, kas noteikti būtu klanījušies Krievijas un krievu investīciju priekšā politisku un ideoloģisku motīvu dēļ.

Rakstā izmantota informācija no Dagens Industri, Svenska Dagbladet un citiem medijiem.

 

Papildu informācija:

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/26/fktk-sestdienas-pazinojums-zviedriem-mes-nemedisim-saab-aizdoto-naudu/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/25/latvijas-valsts-varetu-klut-par-saab-ipasnieci-baumo-zviedri-jeb-ka-antonovs-sagazis-baltijas-finansu-stabilitati/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/26/zviedri-gatavi-palidzet-latvijai-un-lietuvai-atrast-no-bankam-pazuduso-naudu/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/23/antonova-banku-krahs-satrauc-zviedrus-vai-nozagtie-miljardi-glabs-saab/

         http://sandraveinberga.lv/2011/11/27/ka-ftkt-maina-viedokli-sabojatais-telefons-vai-tomer-dubultspele-sazina-ar-medijiem-zviedrija-un-latvija/