DN šodien publicē intervijas ar 10 tēviem un dēliem. Ar tiem, kuri strādā, ceļo, mīl un nemīl, pazūd un atstāj ģimeni, jūt vai nejūt savu saikni ar dēliem, kas šodien attiecīgi  paši ir tēvi saviem puikām.

Intervētie zviedri uzskaita avīzes korespondentam visas savas sievas un bērnus, korekti atskaitās par kaislībām un pasijām ar skaitļiem (kā grāmatveži).

Laikam ejot tēva loma (izrādās) mainās.

Patriarhālās normas pamazām erodē un ir cerība, ka mēs (ar laiku!) nonāksim pie mazāk liekulīgas sabiedrības nekā pašreizējā …

Latvijā patriarhālisms un konservatīvais spiediens ir dzelzsbetona mūra biezumā.

Pagaidām.

Cerams, ka jaunie laiki un emigranti (pēc atgriešanās) atvedīs sev līdzi arī uz Latviju modernāku tēva un vīrieša ideālu.

Kā īsti ir ar zviedriem?

Protams, ka mačo elements šeit ir dzīvs joprojām un daudzos gadījumos sieviete arī šeit joprojām tiek traktēta kā seksa objekts, kas ”nodibināts” vīrieša apmierināšanai. Sieviete (šādā shēmā), protams, ir vienmēr izprotoša un pakļāvīga – servisa institūcija. Taču zviedrietes šim piegājienam vairs nav gatavas un konservatīvie baudītāji tagad dodas pāri Baltijas jūrai meklēt pakļāvīgās un iztapīgās/pareizi dresētās sievietes turienes bordeļos. Rīgu ieskaitot. Šeit tādu servisa institūciju gandrīz vairs nav.

Taču…atstāsim nelaimīgos un atgriezīsimies pie tētukiem.

Foršajiem, mīļajiem labajiem tētukiem.

Vai lomas saglabājas?

Kā dzīvo šodien tētu tēti (nevis tēvu tēvi)?

Izlasīju un konstatēju, ka visiem kopīgs ir ”savs piemērs” – manējais tēvs, drauga tēvs un ”kāds, kuru ir vērts kopēt”.

Tātad, lomu tēlojumā mēs meklējam paraugu arī tēva lomai ārpus savas ģimenes.

–  Es ļoti vēlējos būt labs tēvs, taču man tas izdevās tikai epizodiski. Vienīgais ko es droši zinu – mēs kopīgi krājām markas un pēc tam rakstījām vēstules. Tas bija vislabākais!” – konstatē psihologs Viljams Krafords (75.g.v) -komponista Vilija Kraforda tēvs.

Ko domā dēls?

–  Tētis rīkojās kā mācēja. Godīgi un prata pierunāt un atbalstīt. Tas forši, – secina Vilijs.

Vai šodien var tāpat?

–  Nē, šodien – modernais tētis ir pavisam cits. Šodien es rakstu mūziku un cepu rupjmaizi virtuvē ar savu bērnu uz muguras. Šodien ir citi tēti un citas attiecības ar saviem bērniem. Daudz tuvākas un daudz maigākas, – secina Vilijs – 45 gadus vecs tētis. Pašlaik precējies ar Kārinu, taču ir tētis 16 gadus vecajam Roderikam (kura māte ir Viljama pirmā sieva Jozefīne Kraforda),10 gadus vecajai Olgai (māte Sanna Lundela), un vienu gadu vecajam Dorianam (kura māte ir pašreizējā dzīvesbiedre Karina).

Aptaujātajiem tēviem sieva mēdz būt viena, bet dēliem bērnu mātes ir vairākas.

Šī shēma atkārtojas katrā nākamajā intervijā.

Vai tēvu dēli ir godīgāki atskaitoties par savām attiecībām ar bērnu mātēm?

Pazīstamajam žurnālistam un bijušajām Expresssen redaktoram Bū Štromstedam (82 g.) ir bijusi viena dzīvesbiedre Margareta un divi bērni. Turpretī dēlam – mūziķim Niklasam Štromstedam (53 g.) ir dēls Ādams (24) un Simons (20) kopā ar viņu māti dizaineri Elfu, meita Maija (13) kopā ar žurnālisti Agnetu Šjodinu un adoptētie ”bonusa bērni” Mika (11), Kitija (11) un Vanja (8) kopā ar pašreizējo dzīvesbiedri Jenniiju.

Vai šodienas tēti ir godīgāki jeb mazāk tikumīgi?

Vai tas ir labi vai slikti?

Vai tas ir svarīgi?

Ko domā bijušais Tieslietu ministrs, futbolists un modernais tētis – Tomass Būdeštrēms?

–  Mans tētis bija lielisks. Daudz strādāja, kā jau visi tēti tajā laikā. Viņš bija laipns, taču vienmēr panāca savu. Tagad tas viņam neizdotos. 🙂

Ko tu iemācījies no sava tēva?

–  Pārliecību, ka ir vērts aizstāvēt savus uzskatus. Neatkāpties.

Ko tu dari citādi?

–  Es esmu cita laika tētis. Tagad ir cita ēra. Atšķirībā no mana tēva, es paņēmu bērna kopšanas atvaļinājumu un patiešām audzinu savus bērnus ikdienā. Tagad ir citi laiki, – tā domā advokāts un bijušais ministrs.

Ieceļotājiem ir cita pārliecība. Respekts pret tēvu, kurš ” ir labs tāds kāds ir” un ideāls tiek meklēts no malas.

–  Mans tēva ideāls nāk no malas. No draugiem un viņu tēviem, – konstatē režisors Zaniars Adami (30). Paša tēvs Tahers Adami (58) esot ”varonis” un ”cienījams cilvēks” , kas ”izpelnījies visu cilvēku cieņu” , taču, kuram vienmēr pietrūka laika ”būt tuvu klāt”.

Interesanti kādi pašlaik ir  tēvu-dēlu ideāli šodienas Latvijā?

Cik lielā mērā 2011. gada jaunie tēti atkārto vai neatkārto savu tēvu dzīves modeli?

Vai šodien tēvs ir godīgāks uz mazāk autoritārs, jeb tomēr liekuļo tāpat kā agrāk?

Kāds izskatās modernā laika latviešu tētis?