ASV publicē Magņitska sarakstu, ko var apskatīt ASV Finanšu ministrijas mājas lapā

2013. gada 12. aprīlī

Magnitska sarakstsASV  šodien tomēr  ir publicējusi tā saucamo Magņitska sarakstu (atklāto daļu), kurā ir 18 NVS valstu personas, kas tieši saistītas ar Magņitska slepkavību.

Kremlis šodien brīdināja ASV nepublicēt sarakstu ar Krievijas amatpersonām, kurām ir liegta iebraukšana ASV saistībā ar aizdomām par viņu saistību ar cilvēktiesību pārkāpumiem jeb tā dēvēto Magņitska sarakstu.

Slepenā daļa netiks publicēta, aizbildinoties ar valsts drošības interesēm.

Saite uz sarakstu ASV Finanšu ministrijas mājas lapā.

Papildinformācija par Magņitska lietu un tās saistību ar Latviju:

Putina purvs = nabaga Krievija

Putina buča vai krokodils bērnu dārzā. Kas ir briesmīgāk?

2013. gada 29. janvārī. Speciāli TVNet.

Brežņevs skūpstas ar Honekeru Putins skūpsta patriarhu Kirilu

Pirms nedēļas kādā dāņu bērnu dārzā atrada dzīvu krokodilu. Tas bija tikai pusmetru garš rāpulis. Krokodilbērns nevienam neuzbruka un palēnām nosala. Brīdī, kad ieradās glābēji, reptilis jau bija pagalam, taču satraukums nerimās. Kā šis dzīvībai tik bīstamais rāpulis varēja iekortelēties dārziņa velosipēdu telpā? Kā viņš tu tika iekšā? To pagaidām nav atminējis neviens.

Varbūt caur kanalizācijas caurulēm? – minēja kāds dzīvnieku kopējs no tuvējā zvēru dārza.

Pārējie joprojām rausta plecus un šausminās kas būtu noticis, ja šis dzīvnieks būtu bijis 4m garš un svēris ap 100 kg , kā tas raksturīgs šiem krokodiliem, kas dzīvo Āfrikas vai Dienvidamerikas upēs?

Ja, kas būtu noticis? Vai viņš visus būtu apēdis, nolaizījis lūpas un devies tālāk medībās?

Vai homoseksuāli cilvēki ir bērniem tikpat bīstami kā krokodili?

Varam piedalīties šajā «minēšanas maratonā», taču mani šajā notikumā saista pavisam cits aspekts. Proti – negaidīto briesmu stress.

Par šādām briesmām, kopš PSRS sabrukuma, daudzām postsovjetiskajām valstīm ir kļuvusi homoseksuālo cilvēku esamība.

Latvijā (mēs – mediji) mēģinām satrauktajai sabiedrībai paskaidrot, ka «krokodils nekož», turpretī diženajā Putina Krievijā no bailēm sāk pieņemt likumus, kas savā būtībā ir gan absurdi, gan arī amizanti un smieklīgi.

Tikko Krievijas Valsts dome, pirmajā lasījumā, ar gandrīz 100% balsu atbalstu (388 no 390), sankcionēja tā saucamo «homopropagandas likumu», kas paredz administratīvus sodus līdz 500 tūkstošiem rubļu par «homoseksuālisma propagandu» bērnu vidū. Kā to uzzināju, tā uzreiz iedomājos krokodilu bērnu dārzā.

Skrūvju piegriešana Krievijā

Balsošana par šo jautājumu Maskavā notika tikpat vienprātīgi kā par tā saucamo «antimagņitska likumu», kas aizliedza bērnu adopciju uz ASV, nodarot vairāk ļauna pašiem Krievijas bērniem, nevis sodot ASV, kas uzdrošinās iebelzt ar likuma lineālu par krievu oligarhu un korumpantu pirkstiem.

Ar neapbruņotu aci var redzēt, ka Krievijas režīms ir ķēries pie skrūvju piegriešanas taktikas. Skaidrs, ka stingrās rokas demonstrēšana ar populisma palīdzību liecina, ka Kremļa režīmam ir bailes. Bailes no ASV, no citādi domājošiem, bailes no saviem pilsoņiem. Panikas stress no jaunā laika, kuru nevar apstādināt ar likumiem un cietumiem.

TVNet

Magņitskis. Foto: TVNet

Šie pilsoņu tiesības ierobežojošie likumi un citas Kremļa darbības sākās līdz ar Putina pārvēlēšanu prezidenta amatā. Pagājušā gada pavasarī. Trieciens tiek vērsts pret visa veida minoritātēm: politiskām, reliģiozām, seksuālām un pat pret tik neaizsargātu grupu kā bāreņi. Cietumā tiek iespundētas arī izaicinošās Pussy Riot, kas negrib prezidentam bučot roku un lūgties piedošanu. Skaidrs, ka Medvedeva laika iesāktais «atkušņa periods» Krievijā ir garām un tagad PP (prezidents Putins) rībina bungas. Neskatoties uz to, ka premjerministrs Medvedevs, kam ir jurista izglītība, kādā intervijā atzinis, ka «šāds likums ir nevajadzīgs, jo mēs nevaram ar likumu regulēt visus jautājumus, kas skar cilvēciskas attiecības», tas tiek no jauna vilkts ārā no miskastes un celts galdā. Tagad Krievijā pūš citi vēji un Medvedevam vairs nav arī nekāda lielā teikšana.

Pat konservatīvais politiķis Žirinovskis debatēs par homopropagandas likumu atzinis, ka tas ir nevis likums, bet provokācija: «Ja mēs to pieņemsim, žurnālisti visu laiku runās par homoseksuālisma propagandu un iznāks vēl sliktāk. Visur tiks atkārtots: Magnitskis, Pussy Riot un homoseksuālisms. Jau vakar te vienu piekāva, nav svarīgi, kurš kuram uzbruka. Lūk, tā tiek propagandēts homoseksuālisms».

Krievijas Valsts domes komisija norādīja, ka pirms izskatīšanas otrajā lasījumā tajā ir jāveic labojumi, minot, ka homoseksuālisma propagandēšana nepilngadīgo vidū nozīmē, piemēram, pasākumu ar homoseksuālu cilvēku līdzdalību rīkošanu bērniem pieejamās vietās, kā arī aicinājumu uz homoseksuālismu vai pozitīva vērtējuma par tādām attiecībām sniegšanu televīzijā un radio bērniem pieejamā raidlaikā.

Tad nu iznāk, ka arī daudzām krievu un pasaules radošajām personībām, kas neslēpj savu seksuālo orientāciju, ekrāns turpmāk būs ierobežots. Vai bērni vairs nevarēs skatīties koncertus, piemēram, ar Bilana, Kirkorova, Ļeontjeva vai Galkina piedalīšanos, jautā krievu komentētāji internetā? Acīmredzot Krievijā drīz tiek ieviestas lupatiņas bērnu acu aizsiešanai īpaši «bīstamos» brīžos. No kājautiem krievu armija atsakās tikai tagad. Tā kā nav izslēgts, ka birokrātu jaunrade piedāvās krievu bērniem arī «acu autus», kā ideoloģiski pareizu un daudz modernāku aksesuāru cīņā pret homoseksuālisma propagandu valstī.

Vai Putina skūpsts vīrietim nebūs homopropaganda?

Homopropaganda Kremlī Putins skūpsta KrililuPadomāsim tālāk, kamēr «krokodils» ir mūsu acu priekšā. Ja jau «homoseksuālisma propaganda» ir aizliegta, tad kā būs ar kungu savstarpējām oficiālajām bučām? Par skūpstīšanos publiskā vietā pie Krievijas Domes ēkas tikko aizturēja vairākus geju un lesbiešu aktīvistes, kas protestēja pret šo homopropagandas likumu. Taču Krievijas policija neaizturēja Putinu un Krievijas patriarhu Kirilu, kad viens skūpstīja otru prezidenta iesvētīšanas ceremonijā. Viendzimuma personu publiska skūpstīšanās pieder pie Krievijas tradīcijas, kas bija izplatīta jau padomju laikā. Dūšīgas un dziļas bučas uz lūpām saviem sabiedrotajiem dalīja Ņikita Hruščovs un Leonīds Brežņevs, kas savulaik skaudri skūpstījās ar Varšavas pakta valstu līderiem un politiskajiem bosiem. Viens no brīnišķīgiem kungu bučošanās paraugiem ir klasiskais Brežņeva skūpsts uz lūpām ar DDR līderi Ēriku Honekeru. Kāds klasisks, dziļš un kaislīgs skūpsts! Lūpas satiekas kā draudzīgas valstis.

Vai Putins, bučojoties ar patriarhu, nevilina jaunos un ambiciozos krievus uz līdzīgām bučām ar ietekmīgiem čomiem ģērbtuvēs, dušās, diskotēkās un ielas vidū? Galu galā pats Putins šajā virzienā nav labāks par abiem «perversajiem» futbola komandas Zenit spēlētājiem (pret kuriem protestēja līdzjutēji) vai popdīva Madonna, kurai par «izrunāšanos» koncertu laikā Pēterburgā draudēja naudas sods 10,7 miljonu dolāru apmērā par to, ka viņas uzvedība esot radījusi morālas ciešanas vairākiem viņas koncerta apmeklētājiem.

Pirmā uz kaujas takas ar cirvi rokā bija Pēterburga. Tur 2012. gada martā tika pieņemts tā saucamais «antigeju» likums, kas «aizliedz homoseksuālisma propagandu» Krievijas logā uz Eiropu. Visdīvainākais ir pats «propagandas formulējums» šajā likumā. Propaganda esot «vilināšana, pozitīvi izteikumi un komentāri, kas adresēti jauniem cilvēkiem un atbalstot netradicionālas seksuālās attiecības».

Komunistu un nacistu aizspriedumi pret dabas likumiem

Statistika rāda, ka 64% (2007.g.) krievu uzskata homoseksualitāti par nosodāmu. Krievijai šāds fenomens nav nekas jauns. Jau 1933. gadā Josifs Staļins padarīja vīriešu homoseksualitāti par kriminālu noziegumu, par ko draudēja 5 gadi spaidu darbos. Gorbačova laikā sākās publiskas diskusijas par šiem neatbildētajiem, «zem paklāja pabāztajiem jautājumiem», taču tikai 1993. gadā pēc PSRS sabrukuma šāda orientācija tika dekriminalizēta. Taču ne likvidēta. Cilvēki, kas iemīlas savā dzimumā tāpēc nepārstāja dzimt.

Taču, ja jau tērauda Josifam neizdevās likvidēt homoseksualitāti, kāpēc Kremļa pātagotājiem šķiet, ka viņi būs veiksmīgāki? Jeb neveiksmīgā Krievijas stūrēšana liek Putinam motoriski meklēt un atrast ienaidniekus, kurus apkarojot, viņš «caurmēra tantiņai Tambovā» izskatās kā varonis un nācijas glābējs? Vai kauja pret seksuālām minoritātēm nav Krievijas kārtējā Afganistāna? Ar viegli prognozējamu kara iznākumu?

Rodas iespaids, ka Putins un Krievijas dome, kas atbalstīja jaunā likuma pirmo lasījumu, neseko zinātnes attīstībai pasaulē.

Šajā jautājumā visu valstu homofobiem labi sabiedrotie ir komunisti un nacisti, kas ir līdzīgās pozīcijās un ar stingru roku grib ieviest savu kārtību. Jau 1933. gadā nacionālsociālistu studenti sarīkoja vēsturiskos, «nepareizo grāmatu» dedzināšanas ugunskurus un viņu aktivitātes toreiz sākās pie Pētniecības institūta Berlīnē, kurā zinātnieki nodarbojās ar seksuālo noslieču zinātnisku analīzi. Pirmās tika aizdedzinātas Magnusa Hiršfelda grāmatas un viss viņa arhīvs. Turpat dega arī zviedru ārsta un zinātnieka Torštena Amundsona darbi. Iemesls? Abiem autoriem (Hirschfeldt, Amundson) bija izdevies izvirzīt tēzi, ka homoseksualitāte ir iedzimta un tāpēc dabiska. Tolaik Vācijā par to sodīja, tāpēc nav neparasti, ka hitleriešu grāmatu ugunskuri sākās tieši ar šīm grāmatām.

Zinātne pieļauj, ka meitas manto seksuālo orientāciju no tēviem, dēli no mātēm

Laikā, kad Krievija pieņem homopropagandas likumu, zinātniskais žurnāls The Quarterly Review of Biology, izvirza tēzi par to, ka homoseksualitātes pārmantošana saistīta ar tā saucamajām epiģenētisko marķieru (epigenetic marks) pārmaiņām. Cilvēka genoms sastāv no trīs miljardiem bāzu pāru, apmēram 23 tūkstošiem gēnu un veselu lērumu sekvenču, kuras tagad mēģina pētīt zinātne, lai saprastu, kā «šī nosliece» var tik pārmantota no paaudzes uz paaudzi. Upsalas biologa Urbana Frīberga vadītās pētnieku grupas atklājums liecina, ka jārunā par epiģenētisku informāciju, kas veidojas mazulim jau mātes organismā. Reizēm tā tiek pārmantota un reizēm nē. Tas nozīmē, ka meitas var mantot seksuālo orientāciju no saviem tēviem un dēli no mātēm. Tiem, kas vēlas dziļāk iedziļināties jaunajā atklājumā, iesaku izstudēt norādītā žurnāla rakstu . Pārējiem varu pačukstēt priekšā, ka daudzi zinātnieki, dažādās pasaules valstīs aktīvi (pēdējos 20 gadus) pēta šo problēmu. Pagaidām nav pierādījumu, ka homoseksualitāti cilvēks pārmantotu ar gēniem. Taču pati pārmantojamība ir zinātniski noskaidrota un tagad atliek tikai precizēt, kā īsti tas notiek. Šobrīd uzmanības centrā nonācis cilvēka epiģenētisko marķieru kopums, kas regulē un nosaka gēnu sakārtojumu un nosaka izmaiņas DNS spirālē, kas tiek vai netiek pārmantotas nākamajās paaudzēs.

Vai Maskavā un Pēterburgā drīz sāks kurt ugunskurus un pirmie tur sadegs šie pētījumi? Tāpat kā nacistiskajā Vācijā pirms gandrīz 100 gadiem?

Kamēr jūs domājat, kur kurināt ugunskurus Rīgā vai Vaiņodē, es atgriezīšos pie Putina bučošanos ar vīriešiem. Vai ir briesmīgi, ja pats «tā dara», bet citiem «to» darīt neļauj un pat draud «par to» sodīt? Vai krievu parlamenta «pretgeju propagandas» aktivitātes nav būtībā kaušanās ar krokodilu bērnudārzā? Atgādināšu, ka katrā valstī ir apmēram 5-10% cilvēku ar homoseksuālu orientāciju, vai viņus var izdzēst no šīs pasaules ar likuma dzēšamgumiju?

Esam nonākuši pie soda bataljoniem, masu iznīcināšanas līdzekļiem un zobena vicināšanas?

Vai atkal būs asinspirts, jeb tomēr liekulības meistarklase?

Kā būtu labāk?

Vairāk par tēmu:

http://sandraveinberga.lv/2013/01/21/putins-nostiprina-savu-ietekmi-latvija-izskatas-ka-vins-uzvares-ari-rigas-domes-velesanas/

http://sandraveinberga.lv/2012/10/02/putina-purvs-nabaga-krievija/

http://sandraveinberga.lv/2012/08/22/smagais-krievijas-laiks-un-tolstojs-politkovska-pussy-riot/

Putina purvs = nabaga Krievija

2012. g. 2. oktobrī. Speciāli TVnet.

TVNet

«Krievijai būtu jāstāv pie kauna staba. Ilgi un dikti. Cilvēktiesību neievērošana šajā valstī joprojām ir neizgaismots jautājums,» uzskata Viljams Brauders (William F. Browder), pretrunīgs amerikānis, finansists un cilvēktiesību entuziasts, kurš pašlaik cītīgi apbraukā dažādas pasaules valstis, lai pārliecinātu rietumu sabiedrību par to, kas «patiesībā notiek Krievijā».

Kāpēc amerikāņu finansistam rūp cilvēktiesības Krievijā? Šāda tipa cilvēkus mēdz interesēt vienīgi paša bizness un peļņa, nevis cietumos ieslodzīti taisnības cīnītāji.

Taču pretēji ierastajai loģikai, šis kolportieris turpina misiju. Kāpēc?

Tāpēc, ka viņš jau ir piedzīvojis pozitīvo un negatīvo sava biznesa periodu Krievijā. Tā sakot, «ir bijis kopā ar Putinu» un tagad nostājies «pret viņu».

Kas mūs var interesēt šajā lietā?

Fakts, ka šis cilvēks ir iesaistīts pašlaik visapjomīgākajā tiesiskajā skandālā saistībā ar krievu advokātu Sergeju Magņitski. No šejienes izriet divkārša saite ar Latviju – krievu korumpētības demonstrējumi «kā paraugs LV oligarhiem» un aktuālā liktenīgās netīrās naudas izmazgāšana tieši Rīgas bankās.

Ēna pār Latviju

Sāksim pēc kārtas. Pirmkārt, tā saucamā Magņitska lieta Krievijā ieguva vispasaules skanējumu, kad mūsu kaimiņvalsts cietumā (joprojām līdz galam nenoskaidrotos apstākļos) mira fonda uzņēmuma «Hermitage Capital» jurists Sergejs Magņitskis. Viņš «oficiāli» tika apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, taču jurista kolēģi, rietumu analītiķi un mediji uzskata, ka advokātu pameta nomirt Krievijas valsts amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājās atmaskot. Putina politiskais varas aparāts korumpēja svešu naudu, publiski eksponējot sevi kā nācijas varoņus. Zogot, tēloja atmaskotājus.

Otrkārt, Magņitska lieta met ēnu arī uz Latviju. Nesen kļuva zināms (Nekā Personīga, FinanceNet,), ka daļu naudas lietā, ko pētījis Magņitskis, negodīgās Krievijas amatpersonas «mazgājušas» caur sešām Latvijas bankām. Tāpēc lietas materiāli nosūtīti arī mūsu tiesībsargājošām iestādēm. Prokuratūra «Hermitage Capital» lietu nodevusi tālāk izmeklēšanai Ekonomikas policijā, kas savukārt, aizbildinoties, ka notikumi ir četrus gadus veci, nav ierosinājusi pat kriminālprocesu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas Latvijā uzrauga banku sektoru, tagad dekoratīvi izsaka bažas par netīrās naudas ieplūšanu Latvijas bankās. Tomēr konkrētu rīcību kontu iesaldēšanā vai naudas atmazgāšanā iesaistīto banku sodīšanu komisija nesola. Esam turpat, kur bijām pirms gada ar «Swedbankas baumu skandālu». Nulles punktā. Tas nozīmē, ka Latvija (ar savu pasivitāti šīs lietas izmeklēšanā) piedalās Putina kukuļņemšanas šovā.

Amerikāņu komunistu pēctecis krievu naudas olimpā

«Hermitge Capital» ir rietumu investīciju fonds, kurš Krievijas tirgū strādā kopš 90. gadu vidus. Tā vadītājs ir slavenā Erla Braudera pēctecis – Viljams Brauders. Vectēvs Erls Rasels Brauders (Earl Russel Browder) bija amerikāņu politiķis un ASV Komunistu partijas ģenerālsekretārs no 1930. līdz 1945. gadam. Darbojies jeņķu arodbiedrībās, bijis Kominternes sastāvā, sēdējis cietumā kā politiskais ieslodzītais, pretendējis uz ASV prezidenta amatu pret Rūzveltu un cietis no makartisma. Šāda vectēva ēnā Viljams esot izvēlējies citu ceļu – «uzcirtis mugurā dārgu uzvalku un atbilstošu kaklasaiti» un kļuvis bagāts. Vectēva politiskie lauri ļāva mazdēlam atvēzēt biznesu arī Krievijā, zem prezidenta Putina saudzējošajiem spārniem. Šeit Brauders dibināja investīciju firmu «Hermitage» un pamanījās piedalīties pirmā Krievijas miljarda paisuma procesā, kad nauda sāka plūst no privatizētajiem valsts uzņēmumiem. Bagātie tobrīd valstījās naudā, turpretī tauta slīka trūkumā, un pa vidu šaudījās kriminogēnās haizivis. «Hermitage» te meklēja investīcijas, realizēja ieguldījumus un rosījās ienesīgajā kaimiņvalstī. Bizness Krievijā viņiem gāja no rokas. Taču 2007. gadā Krievijas nodokļu pārvalde pēkšņi realizēja lielāko nodokļu atgriešanas maksājumu aizvadīto gadu laikā. Firmām «Parfenion», «Makhaon» un «Rilend» tika pārskaitīti 230 miljoni ASV dolāru no amerikāņa kases, lai demonstrētu drosmīgu «nodokļu iekasēšanu» lētticīgai Krievijas publikai. Reāli naudu pārtvēra Putina ezera grupējums un labticīgie aplaudēja savam vadonim.

No Magņitska rīcībā esošajiem dokumentiem kļuva redzams, ka firmas «Parfenion», «Makhaon» un «Rilend» nelikumīgi pārņēmuši jauni īpašnieki. Pateicoties viltotiem grāmatvedības dokumentiem, viņi devušies uz tiesu, kas apmierinājusi prasījumu par nodokļu atmaksu. Formāli akciju realizēja noziedzīgs grupējums, kurā dominēja bijušie cietumnieki, tāpat vairāki iekšlietu ministrijas izmeklētāji, tiesneši, nodokļu inspektori. No valsts kases ar Krievijas ierēdņu palīdzību sabiedrības acu priekšā tika nozagti miljoniem nodokļu maksātāju naudas.

Amerikānim izdevās izglābt no Putina «nacionalizācijas» vienu savas naudas daļu un pasargāt dažus no līdzstrādniekiem. Taču viens no viņiem – Sergejs Magņitskis atteicās aizceļot uz ārzemēm (drošībā) un turpināja novērot uz vietas Krievijā, kā Putins uz sagrautā amerikāņu uzņēmuma drupām «modelē» atmaskojošu nodokļu iekasēšanu «valsts interesēs». Pateicoties viltotiem dokumentiem, falšajiem īpašniekiem izdevās izkrāpt no Krievijas valsts kases 1,5 miljardus SEK.

– Sergejs atteicās atkāpties, aizbraukt un samierināties ar notiekošo. Viņš turpināja uzraudzīt procesa norisi un shēmas Krievijā. Viņš bija ideālists un uzskatīja, ka nerīkojas nepareizi, – tā šodien komentē notikušo Viljams Brauders.

Toreiz – 2007. gadā advokāta ticība tiesām un taisnības pārliecība izrādījās naiva. Izmeklēšanas vietā pret reālajiem valsts naudas zagļiem Krievijā tika sākta lieta pret viņu pašu. Magņitski apcietināja, noturēja ieslodzījumā 358 dienas. Cietumā krievu advokātam bija nepieciešama ārsta palīdzība, taču viņš to nesaņēma, un visbeidzot Sergejs Magņitskis (1972-2009) Butirku cietumā tika nosists ar gumijas stekiem (DN. 2011, 26.09.). Lai «visi gali ir ūdenī».

Top «Magņitska likums», kas ierobežotu krievu biznesu ārzemēs

Protams, tā saucamā «pēkšņa nāve cietumā» tieši tāpat kā uzņēmumu apzināta izlaupīšana ir pārbaudītas krievu varas aparāta korupcijas metodes. Ar šo instrumentu palīdzību Krievijas ierēdņi iegūst savā kontrolē aizvien lielākas naudas summas un anulē jebkuru tiesiskuma principu. Ja vēlaties dzīvot mierīgi Krievijā un tur «taisīt biznesu», tad jums nepieciešams ļoti «augsts jumts». Jo augstākā politiskajā amatā vai administratīvajā pozīcijā būs «jūsu jumts», jo neievainojamāks un aizsargātāks būsiet. Visaugstāk šajā sistēmā ir Vladimirs Putins, kas vienlaikus ir arī šīs valsts bagātākais cilvēks, ko, protams, grūti pierādīt ar faktiem.

Vismaz pagaidām. Viljams Brauders šo misēkli centīsies izlabot, izveidojot īpašu likumu, kas sarežģīs Maskavas oligarhu eksistences iespējas uzturēties brīvajā pasaulē. Likums attiektos uz visiem tiem, kas ir vainīgi Sergeja Magņitska nāvē. Tātad 60 vārdos un uzvārdos nosauktas personas, kas strādā dažādos Krievijas varas aparāta līmeņos. Viņu iekrājumi ārzemju bankās ar šo tiktu iesaldēti un viņiem būtu aizliegta iebraukšana visās valstīs, kas parakstīs «Magņitska likumu». Tāds ir Viljama Braudera plāns, un tā realizēšanai viņš apbraukā tagad visas pasaules valstis. Pagaidām šo priekšlikumu ir akceptējusi Eiropas Savienības ārlietu komisija, tāpat arī analoga komisija ASV Pārstāvju palātā un Senātā.

Pagaidām Obamas administrācija pret šo priekšlikumu izturas samērā skeptiski. Līdzīgi reaģē arī vairums Eiropas valstu vadītāju. Pats Putina režīms Krievijā šo iniciatīvu kritizē skarbi, un tāpēc biklajiem politiķiem ārzemēs ir bail raustīt «krievus aiz ūsām». Pārāk daudz tiek likts uz vienas kārts, un spēlē iesaistītas lielas naudas un smagi politiskie spēlētāji.

Raugoties uz šo lietu no ētikas viedokļa, jākonstatē, ka šis gadījums nav vienkāršs. Ja mēs vēlamies ieviest sankcijas pret uzņēmēju, kas ieguvis savu naudu noziedzības ceļā, apspiežot citu cilvēku cilvēktiesības, tad atradīsies samērā daudz šādu noziedznieku ne tikai šajā, bet arī viņā pusē okeānam. Neaizmirsīsim to pašu ASV, kas ražo vienus likumus un noteikumus, kas piemērojami pašmājās, un pavisam citus – ārzemēs. Rezultātā mēs iegūsim sankciju karu, kurā krievi (ar vai bez pamatojuma!) metīsies kaujā pret ārpasauli.

Šādu cilvēku eksistence arī pie mums Latvijā ir reāls fakts. Likuma lekālu ar laiku varētu izmantot arī pret Latvijas pašvaldību vadītājiem, lielu uzņēmumu direktoriem, augstiem ierēdņiem un izbijušām amatpersonām.

Jo likumdevēju varas saaugšana ar izpildvaru ir viens no smagākajiem politiskās korumpētības veidiem un būtiski traucē ne tikai Krievijai un Latvijai, bet arī daudzām citām valstīm nostāties uz stabila progresa ceļa. Rietumu pasaulei būtu jāsaņemas un jāņem pie sirds «Magņitska lieta».

Tas ir nopietni. Pārāk nopietni

Magņitska nāve ir padarījusi Vijamu Brauderu par atriebēju, detektīvu, lobistu. Ir pamats cerēt, ka novembrī Vašingtonā kongress nobalsos par «Sergeja Magņitska aktu» – likumu, kas aizliegs vismaz 60 Krievijas pilsoņiem (policistiem, tiesnešiem, ierēdņiem) ieceļot ASV un iesaldēs viņu īpašumus pasaules bankās. Krievija atbild uz šo iniciatīvu aukstā kara stilā. Putins attiecīgi draud iekļaut savā «melnajā sarakstā» visus tos, kas atbalstīs šo iniciatīvu. Taču krievu fīreram nebūs viegli apbērt Magņitska piemiņu ar pelniem.

Visi, kam iznācis nodarboties ar biznesu Krievijā, zina, ka šajā valstī bez korumpētības un kukuļdošanas nenotiek nekas. Reizēm šim izspiešanas komplektam tiek pievienotas arī slepkavības un spīdzināšana pat visaugstākajā līmenī – konstatē medijiem Viljams Brauders Stokholmā. Pagaidām nekā jauna no Maskavas Magņitska lietā uzzināt nav izdevies. Oficiālās iestādes vēsta, ka izmeklēšana turpinoties un ārzemniekiem šajā lietā nav ko maisīties. Jā, viens cietuma ārsts esot aizturēts un notiesāts par paviršību. Pēc tam viņš paziņojis, ka nekur nav vainīgs un tas ir viss. Pagaidām arī šajā lietā «visi gali ūdenī».

Viljamam Brauderam šķiet, ka visbriesmīgākais esot redzēt, ka Magņitska slepkavas ir joprojām brīvi cilvēki, kas vienā mirklī ar lielceļa laupītāju metodes palīdzību ir kļuvuši nežēlīgi bagāti. Braudera organizācija sīki un smalki ir izpētījusi, kurš no 60 ir nopircis nekustamos īpašumus un kurā pasaules valstī tas noticis (Melnkalnē, Dubajā u.c.). Kādas privātās automašīnas «viņiem» pieder un kas viņi ir – šie būtībā «sīkie birokrāti», kas ikdienā pārtiek it kā no pieticīgām algām, bet reāli barojas no «pienesumiem», «honorāriem», «dāvanām», «otkatiem» utm.

– Šie cilvēki Krievijā uzvedas kā kanibāli un vienlaikus vēlas sēdēt kopā ar mums pie smalkajiem, civilizēto cilvēku galdiem Eiropā. Jā, mēs varam viņus nosodīt par kanibālismu un parādīt pasaulei, ka viņu rīcība nav akceptējama. Šķiet, ka ar šo brīdi sods pret viņiem pirmajā fāzē būs jau iestājies, – uzskata Viljams Brauders. Tas būs sākums. Korupcijas apkarošanas sākums.

Nauda pludināta caur Latvijas bankām

Latvija šajā shēmā izskatās ļoti nepievilcīgi. Atklājās, ka 2008. gada februārī 20 miljoni ASV dolāru no Krievijas bankām tālāk pārskaitīti uz sešām Latvijas bankām. TV3 analīze liecina, ka vairāk nekā divi miljoni skaitīti caur Rietumu banku. Gandrīz seši miljoni caur Trasta komercbanku, gandrīz miljons caur «Baltic Trust Bank», kura tagad pievienota «GE Money bank», pusmiljons caur banku «Paritāte», kas tagad saucas «Privatbank», un vairāk nekā miljons caur Aizkraukles banku. Pārskaitījumos figurēja arī «Baltic international Bank». Neviena no bankām kameras priekšā runāt nav vēlējusies. Finanšu un kapitāla tirgus komisija bloķēt bankas kontus nav gatava, tāpat kā sodīt minētās bankas, jo Krievija oficiāli nav paziņojusi, ka nauda būtu nozagta, lai gan naudaszīmes ir notraipītas ar Sergeja Magņitska asinīm.

«Hermitage Capital» savākto informāciju par Latviju nosūtījusi prokuratūrai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Prokuratūra Magņitska lietu pārsūtījusi ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei. Policija nav ierosinājusi pat kriminālprocesu. Pārvaldes priekšnieks interviju TV3 atteicis, tai vietā atsūtot preses sekretāri.

Visticamāk, no Krievijas objektīvu informāciju Latvijas policija nesaņems, tā uzskata Krievijas avīzes «Novaja Gazeta» žurnālists Romāns Aņins. Viņaprāt, Krievija lietas izmeklēšanā nav ieinteresēta, jo lietā iesaistītas augstas amatpersonas. «Hermitage Capital», saprotot, ka Krievijā tā nevarēs panākt taisnību, izvēlējusies citu taktiku. Tā prasa valstīm, kuros notikuši Magņitska lietas darījumi, iesaldēt banku kontus, nedot vīzas amatpersonām, kas bija iesaistītas lietā, neļaut viņu bērniem mācīties Eiropā.

Latvijas pozīcija šajā jautājumā joprojām ir nogaidoša

Latvijas Ārlietu ministrija pagaidām nav gatava iniciēt Eiropas Savienībai lēmumu liegt konkrēto Krievijas amatpersonu ieceļošanu (TVNET, TV3). Šleseristu «naudas izpletnis» (likums par uzturēšanās atļaujas tirgošanu pret investīcijām) joprojām plīvo mūsu publiskajā telpā kā maitasputna spārns? Vai esam kļuvuši par Krievijas noziedznieku patvērumvalsti, par Putina impērijas melno finanšu patvertni? Šlesers un Ušakovs to gribēja un panāca, bet vai tas ir arī mūsu visu interesēs?

Šķiet, ka nē. Šādas naudas skalošana un investīcijas nevar būt par pamatu enkura nolikšanai Latvijā. Asiņainā nauda nav investīcijas. Tā morāli kompromitē Latviju un esošās mūsu valsts netīrās bankas.

Kurš var pamodināt FKTK un policiju šajā lietā? Kura Latvijas parlamenta partija uzņemsies atbildību par «Sergeja Magņitska likuma» pieņemšanu arī mūsu valstī?

Par šo partiju mēs balsosim gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Latvijā ir arī godīgi cilvēki, un to nav maz.

Interesanti, vai par šo likumu nobalsos esošā sasaukuma Saeima, kurā Putina režīmu atbalsta gan Saskaņas centrs (sadarbības līgums ar valdošo Krievijas partiju), gan arī Nacionālā apvienība (kas neko citu kā ar baznīcu saaugušo Putina režīmu Krievijā negrib atbalstīt – R. Dzintara raksts 23.08.2012. Visu Latvijai mājas lapā)?

Cik godīgu cilvēku ir mūsu Saeimā? Ārlietu ministrijā? Policijā un KNABā?

To parādīs lakmusa papīrītis – «Magņitska likums».