Putina purvs = nabaga Krievija

2012. g. 2. oktobrī. Speciāli TVnet.

TVNet

«Krievijai būtu jāstāv pie kauna staba. Ilgi un dikti. Cilvēktiesību neievērošana šajā valstī joprojām ir neizgaismots jautājums,» uzskata Viljams Brauders (William F. Browder), pretrunīgs amerikānis, finansists un cilvēktiesību entuziasts, kurš pašlaik cītīgi apbraukā dažādas pasaules valstis, lai pārliecinātu rietumu sabiedrību par to, kas «patiesībā notiek Krievijā».

Kāpēc amerikāņu finansistam rūp cilvēktiesības Krievijā? Šāda tipa cilvēkus mēdz interesēt vienīgi paša bizness un peļņa, nevis cietumos ieslodzīti taisnības cīnītāji.

Taču pretēji ierastajai loģikai, šis kolportieris turpina misiju. Kāpēc?

Tāpēc, ka viņš jau ir piedzīvojis pozitīvo un negatīvo sava biznesa periodu Krievijā. Tā sakot, «ir bijis kopā ar Putinu» un tagad nostājies «pret viņu».

Kas mūs var interesēt šajā lietā?

Fakts, ka šis cilvēks ir iesaistīts pašlaik visapjomīgākajā tiesiskajā skandālā saistībā ar krievu advokātu Sergeju Magņitski. No šejienes izriet divkārša saite ar Latviju – krievu korumpētības demonstrējumi «kā paraugs LV oligarhiem» un aktuālā liktenīgās netīrās naudas izmazgāšana tieši Rīgas bankās.

Ēna pār Latviju

Sāksim pēc kārtas. Pirmkārt, tā saucamā Magņitska lieta Krievijā ieguva vispasaules skanējumu, kad mūsu kaimiņvalsts cietumā (joprojām līdz galam nenoskaidrotos apstākļos) mira fonda uzņēmuma «Hermitage Capital» jurists Sergejs Magņitskis. Viņš «oficiāli» tika apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, taču jurista kolēģi, rietumu analītiķi un mediji uzskata, ka advokātu pameta nomirt Krievijas valsts amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājās atmaskot. Putina politiskais varas aparāts korumpēja svešu naudu, publiski eksponējot sevi kā nācijas varoņus. Zogot, tēloja atmaskotājus.

Otrkārt, Magņitska lieta met ēnu arī uz Latviju. Nesen kļuva zināms (Nekā Personīga, FinanceNet,), ka daļu naudas lietā, ko pētījis Magņitskis, negodīgās Krievijas amatpersonas «mazgājušas» caur sešām Latvijas bankām. Tāpēc lietas materiāli nosūtīti arī mūsu tiesībsargājošām iestādēm. Prokuratūra «Hermitage Capital» lietu nodevusi tālāk izmeklēšanai Ekonomikas policijā, kas savukārt, aizbildinoties, ka notikumi ir četrus gadus veci, nav ierosinājusi pat kriminālprocesu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas Latvijā uzrauga banku sektoru, tagad dekoratīvi izsaka bažas par netīrās naudas ieplūšanu Latvijas bankās. Tomēr konkrētu rīcību kontu iesaldēšanā vai naudas atmazgāšanā iesaistīto banku sodīšanu komisija nesola. Esam turpat, kur bijām pirms gada ar «Swedbankas baumu skandālu». Nulles punktā. Tas nozīmē, ka Latvija (ar savu pasivitāti šīs lietas izmeklēšanā) piedalās Putina kukuļņemšanas šovā.

Amerikāņu komunistu pēctecis krievu naudas olimpā

«Hermitge Capital» ir rietumu investīciju fonds, kurš Krievijas tirgū strādā kopš 90. gadu vidus. Tā vadītājs ir slavenā Erla Braudera pēctecis – Viljams Brauders. Vectēvs Erls Rasels Brauders (Earl Russel Browder) bija amerikāņu politiķis un ASV Komunistu partijas ģenerālsekretārs no 1930. līdz 1945. gadam. Darbojies jeņķu arodbiedrībās, bijis Kominternes sastāvā, sēdējis cietumā kā politiskais ieslodzītais, pretendējis uz ASV prezidenta amatu pret Rūzveltu un cietis no makartisma. Šāda vectēva ēnā Viljams esot izvēlējies citu ceļu – «uzcirtis mugurā dārgu uzvalku un atbilstošu kaklasaiti» un kļuvis bagāts. Vectēva politiskie lauri ļāva mazdēlam atvēzēt biznesu arī Krievijā, zem prezidenta Putina saudzējošajiem spārniem. Šeit Brauders dibināja investīciju firmu «Hermitage» un pamanījās piedalīties pirmā Krievijas miljarda paisuma procesā, kad nauda sāka plūst no privatizētajiem valsts uzņēmumiem. Bagātie tobrīd valstījās naudā, turpretī tauta slīka trūkumā, un pa vidu šaudījās kriminogēnās haizivis. «Hermitage» te meklēja investīcijas, realizēja ieguldījumus un rosījās ienesīgajā kaimiņvalstī. Bizness Krievijā viņiem gāja no rokas. Taču 2007. gadā Krievijas nodokļu pārvalde pēkšņi realizēja lielāko nodokļu atgriešanas maksājumu aizvadīto gadu laikā. Firmām «Parfenion», «Makhaon» un «Rilend» tika pārskaitīti 230 miljoni ASV dolāru no amerikāņa kases, lai demonstrētu drosmīgu «nodokļu iekasēšanu» lētticīgai Krievijas publikai. Reāli naudu pārtvēra Putina ezera grupējums un labticīgie aplaudēja savam vadonim.

No Magņitska rīcībā esošajiem dokumentiem kļuva redzams, ka firmas «Parfenion», «Makhaon» un «Rilend» nelikumīgi pārņēmuši jauni īpašnieki. Pateicoties viltotiem grāmatvedības dokumentiem, viņi devušies uz tiesu, kas apmierinājusi prasījumu par nodokļu atmaksu. Formāli akciju realizēja noziedzīgs grupējums, kurā dominēja bijušie cietumnieki, tāpat vairāki iekšlietu ministrijas izmeklētāji, tiesneši, nodokļu inspektori. No valsts kases ar Krievijas ierēdņu palīdzību sabiedrības acu priekšā tika nozagti miljoniem nodokļu maksātāju naudas.

Amerikānim izdevās izglābt no Putina «nacionalizācijas» vienu savas naudas daļu un pasargāt dažus no līdzstrādniekiem. Taču viens no viņiem – Sergejs Magņitskis atteicās aizceļot uz ārzemēm (drošībā) un turpināja novērot uz vietas Krievijā, kā Putins uz sagrautā amerikāņu uzņēmuma drupām «modelē» atmaskojošu nodokļu iekasēšanu «valsts interesēs». Pateicoties viltotiem dokumentiem, falšajiem īpašniekiem izdevās izkrāpt no Krievijas valsts kases 1,5 miljardus SEK.

– Sergejs atteicās atkāpties, aizbraukt un samierināties ar notiekošo. Viņš turpināja uzraudzīt procesa norisi un shēmas Krievijā. Viņš bija ideālists un uzskatīja, ka nerīkojas nepareizi, – tā šodien komentē notikušo Viljams Brauders.

Toreiz – 2007. gadā advokāta ticība tiesām un taisnības pārliecība izrādījās naiva. Izmeklēšanas vietā pret reālajiem valsts naudas zagļiem Krievijā tika sākta lieta pret viņu pašu. Magņitski apcietināja, noturēja ieslodzījumā 358 dienas. Cietumā krievu advokātam bija nepieciešama ārsta palīdzība, taču viņš to nesaņēma, un visbeidzot Sergejs Magņitskis (1972-2009) Butirku cietumā tika nosists ar gumijas stekiem (DN. 2011, 26.09.). Lai «visi gali ir ūdenī».

Top «Magņitska likums», kas ierobežotu krievu biznesu ārzemēs

Protams, tā saucamā «pēkšņa nāve cietumā» tieši tāpat kā uzņēmumu apzināta izlaupīšana ir pārbaudītas krievu varas aparāta korupcijas metodes. Ar šo instrumentu palīdzību Krievijas ierēdņi iegūst savā kontrolē aizvien lielākas naudas summas un anulē jebkuru tiesiskuma principu. Ja vēlaties dzīvot mierīgi Krievijā un tur «taisīt biznesu», tad jums nepieciešams ļoti «augsts jumts». Jo augstākā politiskajā amatā vai administratīvajā pozīcijā būs «jūsu jumts», jo neievainojamāks un aizsargātāks būsiet. Visaugstāk šajā sistēmā ir Vladimirs Putins, kas vienlaikus ir arī šīs valsts bagātākais cilvēks, ko, protams, grūti pierādīt ar faktiem.

Vismaz pagaidām. Viljams Brauders šo misēkli centīsies izlabot, izveidojot īpašu likumu, kas sarežģīs Maskavas oligarhu eksistences iespējas uzturēties brīvajā pasaulē. Likums attiektos uz visiem tiem, kas ir vainīgi Sergeja Magņitska nāvē. Tātad 60 vārdos un uzvārdos nosauktas personas, kas strādā dažādos Krievijas varas aparāta līmeņos. Viņu iekrājumi ārzemju bankās ar šo tiktu iesaldēti un viņiem būtu aizliegta iebraukšana visās valstīs, kas parakstīs «Magņitska likumu». Tāds ir Viljama Braudera plāns, un tā realizēšanai viņš apbraukā tagad visas pasaules valstis. Pagaidām šo priekšlikumu ir akceptējusi Eiropas Savienības ārlietu komisija, tāpat arī analoga komisija ASV Pārstāvju palātā un Senātā.

Pagaidām Obamas administrācija pret šo priekšlikumu izturas samērā skeptiski. Līdzīgi reaģē arī vairums Eiropas valstu vadītāju. Pats Putina režīms Krievijā šo iniciatīvu kritizē skarbi, un tāpēc biklajiem politiķiem ārzemēs ir bail raustīt «krievus aiz ūsām». Pārāk daudz tiek likts uz vienas kārts, un spēlē iesaistītas lielas naudas un smagi politiskie spēlētāji.

Raugoties uz šo lietu no ētikas viedokļa, jākonstatē, ka šis gadījums nav vienkāršs. Ja mēs vēlamies ieviest sankcijas pret uzņēmēju, kas ieguvis savu naudu noziedzības ceļā, apspiežot citu cilvēku cilvēktiesības, tad atradīsies samērā daudz šādu noziedznieku ne tikai šajā, bet arī viņā pusē okeānam. Neaizmirsīsim to pašu ASV, kas ražo vienus likumus un noteikumus, kas piemērojami pašmājās, un pavisam citus – ārzemēs. Rezultātā mēs iegūsim sankciju karu, kurā krievi (ar vai bez pamatojuma!) metīsies kaujā pret ārpasauli.

Šādu cilvēku eksistence arī pie mums Latvijā ir reāls fakts. Likuma lekālu ar laiku varētu izmantot arī pret Latvijas pašvaldību vadītājiem, lielu uzņēmumu direktoriem, augstiem ierēdņiem un izbijušām amatpersonām.

Jo likumdevēju varas saaugšana ar izpildvaru ir viens no smagākajiem politiskās korumpētības veidiem un būtiski traucē ne tikai Krievijai un Latvijai, bet arī daudzām citām valstīm nostāties uz stabila progresa ceļa. Rietumu pasaulei būtu jāsaņemas un jāņem pie sirds «Magņitska lieta».

Tas ir nopietni. Pārāk nopietni

Magņitska nāve ir padarījusi Vijamu Brauderu par atriebēju, detektīvu, lobistu. Ir pamats cerēt, ka novembrī Vašingtonā kongress nobalsos par «Sergeja Magņitska aktu» – likumu, kas aizliegs vismaz 60 Krievijas pilsoņiem (policistiem, tiesnešiem, ierēdņiem) ieceļot ASV un iesaldēs viņu īpašumus pasaules bankās. Krievija atbild uz šo iniciatīvu aukstā kara stilā. Putins attiecīgi draud iekļaut savā «melnajā sarakstā» visus tos, kas atbalstīs šo iniciatīvu. Taču krievu fīreram nebūs viegli apbērt Magņitska piemiņu ar pelniem.

Visi, kam iznācis nodarboties ar biznesu Krievijā, zina, ka šajā valstī bez korumpētības un kukuļdošanas nenotiek nekas. Reizēm šim izspiešanas komplektam tiek pievienotas arī slepkavības un spīdzināšana pat visaugstākajā līmenī – konstatē medijiem Viljams Brauders Stokholmā. Pagaidām nekā jauna no Maskavas Magņitska lietā uzzināt nav izdevies. Oficiālās iestādes vēsta, ka izmeklēšana turpinoties un ārzemniekiem šajā lietā nav ko maisīties. Jā, viens cietuma ārsts esot aizturēts un notiesāts par paviršību. Pēc tam viņš paziņojis, ka nekur nav vainīgs un tas ir viss. Pagaidām arī šajā lietā «visi gali ūdenī».

Viljamam Brauderam šķiet, ka visbriesmīgākais esot redzēt, ka Magņitska slepkavas ir joprojām brīvi cilvēki, kas vienā mirklī ar lielceļa laupītāju metodes palīdzību ir kļuvuši nežēlīgi bagāti. Braudera organizācija sīki un smalki ir izpētījusi, kurš no 60 ir nopircis nekustamos īpašumus un kurā pasaules valstī tas noticis (Melnkalnē, Dubajā u.c.). Kādas privātās automašīnas «viņiem» pieder un kas viņi ir – šie būtībā «sīkie birokrāti», kas ikdienā pārtiek it kā no pieticīgām algām, bet reāli barojas no «pienesumiem», «honorāriem», «dāvanām», «otkatiem» utm.

– Šie cilvēki Krievijā uzvedas kā kanibāli un vienlaikus vēlas sēdēt kopā ar mums pie smalkajiem, civilizēto cilvēku galdiem Eiropā. Jā, mēs varam viņus nosodīt par kanibālismu un parādīt pasaulei, ka viņu rīcība nav akceptējama. Šķiet, ka ar šo brīdi sods pret viņiem pirmajā fāzē būs jau iestājies, – uzskata Viljams Brauders. Tas būs sākums. Korupcijas apkarošanas sākums.

Nauda pludināta caur Latvijas bankām

Latvija šajā shēmā izskatās ļoti nepievilcīgi. Atklājās, ka 2008. gada februārī 20 miljoni ASV dolāru no Krievijas bankām tālāk pārskaitīti uz sešām Latvijas bankām. TV3 analīze liecina, ka vairāk nekā divi miljoni skaitīti caur Rietumu banku. Gandrīz seši miljoni caur Trasta komercbanku, gandrīz miljons caur «Baltic Trust Bank», kura tagad pievienota «GE Money bank», pusmiljons caur banku «Paritāte», kas tagad saucas «Privatbank», un vairāk nekā miljons caur Aizkraukles banku. Pārskaitījumos figurēja arī «Baltic international Bank». Neviena no bankām kameras priekšā runāt nav vēlējusies. Finanšu un kapitāla tirgus komisija bloķēt bankas kontus nav gatava, tāpat kā sodīt minētās bankas, jo Krievija oficiāli nav paziņojusi, ka nauda būtu nozagta, lai gan naudaszīmes ir notraipītas ar Sergeja Magņitska asinīm.

«Hermitage Capital» savākto informāciju par Latviju nosūtījusi prokuratūrai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Prokuratūra Magņitska lietu pārsūtījusi ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei. Policija nav ierosinājusi pat kriminālprocesu. Pārvaldes priekšnieks interviju TV3 atteicis, tai vietā atsūtot preses sekretāri.

Visticamāk, no Krievijas objektīvu informāciju Latvijas policija nesaņems, tā uzskata Krievijas avīzes «Novaja Gazeta» žurnālists Romāns Aņins. Viņaprāt, Krievija lietas izmeklēšanā nav ieinteresēta, jo lietā iesaistītas augstas amatpersonas. «Hermitage Capital», saprotot, ka Krievijā tā nevarēs panākt taisnību, izvēlējusies citu taktiku. Tā prasa valstīm, kuros notikuši Magņitska lietas darījumi, iesaldēt banku kontus, nedot vīzas amatpersonām, kas bija iesaistītas lietā, neļaut viņu bērniem mācīties Eiropā.

Latvijas pozīcija šajā jautājumā joprojām ir nogaidoša

Latvijas Ārlietu ministrija pagaidām nav gatava iniciēt Eiropas Savienībai lēmumu liegt konkrēto Krievijas amatpersonu ieceļošanu (TVNET, TV3). Šleseristu «naudas izpletnis» (likums par uzturēšanās atļaujas tirgošanu pret investīcijām) joprojām plīvo mūsu publiskajā telpā kā maitasputna spārns? Vai esam kļuvuši par Krievijas noziedznieku patvērumvalsti, par Putina impērijas melno finanšu patvertni? Šlesers un Ušakovs to gribēja un panāca, bet vai tas ir arī mūsu visu interesēs?

Šķiet, ka nē. Šādas naudas skalošana un investīcijas nevar būt par pamatu enkura nolikšanai Latvijā. Asiņainā nauda nav investīcijas. Tā morāli kompromitē Latviju un esošās mūsu valsts netīrās bankas.

Kurš var pamodināt FKTK un policiju šajā lietā? Kura Latvijas parlamenta partija uzņemsies atbildību par «Sergeja Magņitska likuma» pieņemšanu arī mūsu valstī?

Par šo partiju mēs balsosim gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Latvijā ir arī godīgi cilvēki, un to nav maz.

Interesanti, vai par šo likumu nobalsos esošā sasaukuma Saeima, kurā Putina režīmu atbalsta gan Saskaņas centrs (sadarbības līgums ar valdošo Krievijas partiju), gan arī Nacionālā apvienība (kas neko citu kā ar baznīcu saaugušo Putina režīmu Krievijā negrib atbalstīt – R. Dzintara raksts 23.08.2012. Visu Latvijai mājas lapā)?

Cik godīgu cilvēku ir mūsu Saeimā? Ārlietu ministrijā? Policijā un KNABā?

To parādīs lakmusa papīrītis – «Magņitska likums».

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s