Kad politiskais kļūst personīgs

Datums: 11.03.2008
Autors: Sandra VEINBERGA, speciāli Neatkarīgajai no Stokholmas
Rubrika: Viedoklis

Viņa ir jauna, daiļa, ar smaidu sejā. Kaila kā amors un pozē bez bēdu. Pa visu lapu. Jau 37. gadu pēc kārtas dāņu Extra Bladet 9. lapaspusē. Viņai ir daudz seju, bet apmēram viens un tas pats ķermenis un tas pats vārds. Viņu sauc – 9. lappuses meiča.

Viņa simbolizē erotiku, brīvību un visu dānisko. Seksisma naidniekiem ar saviem iebildumiem te jāpastāv pie ratiem, jo 9. lapas meiča jau gandrīz četrdesmit gadu ir skaistās dānietes simbols pašiem un ārzemniekiem. Viņai jābūt jaunai, ne vairāk kā 25 gadus vecai, ar mīlīgu, nevis pornogrāfisku izstarojumu.

Kļūt par 9. lappuses meiču joprojām ir sapnis daudzām zināmu aprindu jaunkundzēm, kurām 9. lappuse kļūst par durvīm uz smalkajām aprindām, strauju karjeru reklāmas jomā un aktivitātēm labi situētu kungu guļamistabās zem deķa. Pa šo ceļu var uzrāpties arī līdz Se&Hor pigge vai Billed-Bladet pige statusā, un tad jau ceļš vaļā uz ballēm vietējo slavenību un karaļnama zvaigžņu burziņos. Pēc tam var pilnveidoties striptīza karjerā, dodoties turnejā pa Dānijas provinces viesu namiem.

9. lapas meiča ir stabila Dānijas tradīcija, kuras 25. gadskārtā sajūsmu par šo iedibinājumu pauda ne tikai vadošie Dānijas politiķi, bet arī kompetenta žūrija (sastāvoša no trim kungiem), kas izvēlējās smukākās no visām, uzskatot, ka “9. lappuses meiča ir veldzējoša, salda un moža tradīcija, kas kļūst īpaši svarīga šodien. Laikā, kad pasaulē valda terorisms un kriminālā situācija, politika un smagas, gandrīz neatrisināmas problēmas”, konstatēja galvenais redaktors Hans Engels.

Šogad 9. lappuses meiča negaidīti aizvākta uz… 24. lappusi. Neticamais noticis pirmo reizi kopš viņas dzimšanas 1976. gadā! Tagad Dānijas simbols atrodas tālāk uz beigām un pavisam tuvu masāžas sludinājumiem, kas ir šo izdevumu galvenais ienākumu avots. Saprotams, ka protesti neizpaliek! Sašutums sit augstu vilni Kopenhāgenā un citur, jo bija parasts darbavietās pusdienas pārtraukumos apspriesties par to, kura ir kāda, un, pareizi atminot, varēja pat vinnēt 5000 dāņu kronu kā preses balvu. Par 5 latiem katru mēnesi var arī abonēt pieeju 9. lapas meiču arhīvam, un tagad… viss turpinās… nu jau 24. lappusē.

9. lapas dāņu skaistuma standarta devalvācija ir fakts. Plikucis ir pārbīdīts. Nostumts uz leju. Turklāt tas nav starptautiskās sieviešu dienas grēks. Nav vainīgas arī feministes vai tikumības policija. Pie ratiem stāv zilzeķes, morāles fašisti, hbt personas, queer grupējums un parastas mammas, sievietes un tantes. Nav vainīgi arī svētki – 8. marts Vainīgs ir bizness. Plikums vairs neceļ tirāžu

Krievijas prezidents Putins šogad 8. martā uzaicināja pie sevis Angelu Merkeli un apsveica sieviešu dienā. Vācijas kanclere, protams, zināja, ka Krievijā un bijušajā PSRS zonā šī diena ir pārvērsta grandiozā festivālā par tēmu – sieviešu dzimuma sumināšanas svētki ar tulpēm. Taču profesore attapās Putinam pajautāt, vai kopā ar tulpēm Putins šorīt ir sarūpējis savai sievai arī brokastis? Nē, to Krievijas prezidents nebija iedomājies izdarīt. Viņš esot dāvinājis sievai puķes un dāvanu. Krievijas sievietes mīl šos svētkus un tāpēc visu pārējo sarūpē pašas. Vīrietim atliek tikai nopirkt un apsveikt. Ar to pietiek. Reizēm sieviešu dienas entuziastes iet vēl tālāk un atbrīvo vīriešus arī no šīs klapatas. Proti, pašas arī apsveic, tā kā to tikko izdarīja Latvijas ministre Purne, kas pati ne tikai visu sarūpēja, bet arī pati visas apsveica sieviešu dienā. No viņas neatpaliek korejieši.

Piemēram, Ziemeļkorejā komunistiskie vadoņi bija nolēmuši iet vēl tālāk par Staļinu, Hruščovu un Brežņevu sieviešu dienas saulaino svētku tradīciju attīstīšanā un aicināja visas valsts sievietes svinēt šo dienu, nepakļaujoties Rietumu neglītās morāles un modes vilinājumam. Komunistu partijas rīta avīze Rodung Sinmun sestdien, 8. martā, tieši tāpat kā savulaik tulpju svētku iedibinātāja Pravda uzmundrināja korejiešu sievietes “būt skaistām, laimīgām, priecīgām un kļūt par piemēru visai pasaulei visās kultūras jomās, parādot, kā ģērbjas, sakārto matus un runā īsta sieviete”. Arī Kabulā svinēja līdzīgi kā Krievijā. Tur sieviešu dienā manifestēja modes šovs, lai visiem būtu saulaini un laimīgi. Tikai nākamajā dienā prezidents Karzajī klusi un neuzkrītoši lūdza tautiešus neturpināt senseno tradīciju, kad 2/3 meiteņu, jaunākas par 16 gadiem, joprojām tiek ar varu izprecinātas “trīsreiz un četrreiz vecākiem vīriem”, kas šos bērnus “pakļauj apgraizīšanai”.

Bagdādē 8. martā sievietes gāja demonstrācijā, lai protestētu pret okupantiem no ASV un tai skaitā arī no Latvijas, pieprasot valstij sekulāru režīmu. Ungārietes Budapeštā organizēja laukumā sarkanas koka skulptūras, kas simbolizēja sievietes, kuras mājās nogalinājis vīrs. Manilā protestēja filipīnietes, tāpat ielās bija izgājušas sievietes Nepālas galvaspilsētā Katmandu, kas mēģināja pievērst uzmanību pieaugošajai prostitūcijai valstī. Brīvību un vienādas tiesības ar vīriešiem pieprasīja Pakistānas sievietes Multanā un ASV – Čikāgā.Skandināvijā turpinājās semināri par sieviešu sirds infarktu ārstēšanu, kam pētnieki pievērš sekundāru nozīmi, un demonstrācijas pret goda glābšanas slepkavībām, kas izplatītas arī Ziemeļvalstīs imigrantu vidū.

Kā paliek ar 9. lappuses meiču? Vai viņai patiktu tulpju festivāls? Protams. Vai 9. lappuses meiču dēļ līdztiesības politika Latvijā joprojām ir svešvārds? Iespējams, ka daļa sabiedrības vēl nezina, ka mēs dzīvojam laikā un pasaulē, kurā sievieti izvaro, pazemo un nogalina tikai tāpēc, ka viņa ir sieviete. Sievietes mēdz saņemt mazāku algu par to pašu darbu nekā vīrieši, un visu būtisko šajā modernajā laikā… faktiski… nosaka patriarhālā loģika. Vai tāpēc būtu jāiet demonstrācijās 8. martā? Vai feminisms ir vienīgā izeja? Protams, ne. Svarīgākais ir pakāpeniska šo problēmu apzināšana.

Joprojām nedzīvojam līdztiesīgā sabiedrībā. Tieši šā nojēguma izpratnei pirms 100 gadiem tika iedibināts 8. marts. Diena, kas bija paredzēta sieviešu līdztiesības veicināšanai. Komunistu režīmiem Austrumeiropā 50 gadu laikā, šķiet, izdevies pārvērst šo solidaritātes dienu – puķu festivālā. Ja nav politisko un citu tiesību klātbūtnes, tad sievietei vismaz paliek sekss, dzimums un erotika, par ko saņemt puķes 8. martā. Iespējams, ka daļai 9. lappuses pretendentu ar ziediem pietiek. Taču var gadīties, ka Putina, Zatlera un Purnes tulpju festivāliem ar laiku nāksies pārvietoties uz politiskās ikdienas 24. lappusi, jo modernais laiks jau klauvē pie durvīm un anulēt nākotni nav iespējams, arī aizverot tās priekšā acis.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s