Latvija pagriež muguru Ziemeļeiropai

Datums: 05.02.2008
Autors: Sandra Veinberga, speciāli Neatkarīgajai no Stokholmas
Rubrika: Viedokļi

– Neesmu tiesīgs neko komentēt! – jau kuro reizi ietiepīga balss atkārto telefona klausulē latviešu valodā.

– Neesmu, nevaru…

Aģentūras pārstāvis spītīgi maļ savādi konstruēto teikumu telefonā. PR un žurnālistikas tulkojumā tas nozīmē – “sabiedrībai nekas nav jāzina, ko mēs te darām”.

Ekonomikas ministrijas tikko izceptais lēmums likvidēt Latvijas tūrisma pārstāvniecības Somijā un Zviedrijā kā zibens no skaidrām debesīm ir saviļņojis publisko domu gan Zviedrijā, gan Somijā.

Zviedrija ir mums vistuvākā rietumu kaimiņvalsts, kas veido vienu no lielākajām tūristu plūsmām uz Latviju. Sešas transporta kompānijas nodrošina satiksmi starp Zviedriju un Latviju. Ar pasažieru pārvadājumiem nodarbojas galvenokārt trīs prāmju kompānijas (Tallink, Viking Line, Scanlines) un trīs aviokompānijas – AirBaltic, Ryanair un SAS. Saskaņā ar lidostas Rīga pasažieru sadalījumu pa lidojumu virzieniem 2007. gadā Stokholma ierindojās trešajā vietā ar 190 365 pasažieriem, Gēteborga – 44. vietā.

CSB ziņo, ka Latviju 2006. gadā apmeklēja 186,5 tūkstoši zviedru jeb 4% no kopējā tūristu skaita valstī. Pavirši raugoties, zviedri (4%) no kopējā ārzemju tūristu skaita ir trešajā vietā aiz Vācijas (5%) un Somijas (5%) rietumu industrializēto valstu grupā. Kaut arī skandināvu īpatsvars šajā statistikā pagaidām nav rakstāms ar divciparu skaitļiem, viņi, viesojoties Latvijā, iepērkas vispamatīgāk, atstājot viskrietnākās naudas summas (2007. gada 1. ceturksnī zviedri, viesojoties Latvijā, par precēm un pakalpojumiem samaksāja 4941,8 tūkstošus latu, 2. ceturksnī – 16,624 tūkstošus latu).

Zviedru, somu un norvēģu tūristiem pērn bijuši arī vislielākie viena cilvēka tēriņi, viesojoties Latvijā. 2007. gada 1. ceturksnī katrs zviedrs caurmērā, uzturoties Latvijā, iztērējis 88 latus, otrajā vietā ir itālieši ar 81 latu diennaktī, seko īri – 74,5 – un vācieši – 59 lati. Pērnā gada otrajā ceturksnī zviedrus ar naudas šķiešanos Latvijā apsteidz norvēģi (95), holandieši (60) un somi (57,9), apsteidzot zviedru tēriņus ar caurmēra 52,5 latiem diennaktī.

Galvenā Zviedrijas ceļotāju motivācija Latvijas apmeklējumam 2006. gadā ir bijusi vēlēšanās atpūsties (51%), atbīdot darījumus tikai 23% un radu un draugu apmeklējumu 11% līmenī. Tas nozīmē, ka zviedri beidzot ir gatavi pavadīt savu atvaļinājumu Latvijā, un šis fakts ir uzmanības cienīga, pat paradoksāla norise.

Mīklainā un nepazīstamā Latvija

Zviedrijas iedzīvotāji joprojām maz zina par Baltiju un Latviju. Zviedru nekompetencei ir politiski un vēsturiski izskaidrojumi, kas saistās ar PSRS okupāciju, kuru Zviedrijas valdība 50 gadu atzina par likumīgu, un tāpēc zviedru skolu mācību programmās, medijos un publiskajā domā Baltijas valstis bija PSRS province, kas zviedriem saistījās ar krievu kultūru un sovjetiskajām reāliju izpausmēm. Tagad skolu kartēs Latvija ir iezīmēta kā atsevišķa valsts, taču informētība par Latvijas savdabību, kultūru un norisēm joprojām ir nepiedodami minimāla. Mediju ziņojumi no Latvijas (ieskaitot sabiedrisko SVT un SR) ir pārsvarā negatīvi, vairāk pievēršoties politiskajām problēmām un mazāk izrādot vēlmi iepazīstināt zviedrus ar nepazīstamajiem kaimiņiem Baltijas jūras viņā pusē.

Tāpēc liela nozīme ir tūrisma attīstībai ar aktīva PR klātbūtni. Ieraugot Latviju savām acīm, daudziem zviedriem ir radikāli mainījies priekšstats par to, pierādot, ka Baltijas jūras dienvidu piekrastē atrodas savdabīga un interesanta valsts.

Latvijas tūrisma biroji Helsinkos un Stokholmā trīs gadu laikā ir prasmīgi veidojuši publiskās attiecības ar zviedru sabiedrību, medijiem un lielajiem tūrisma gigantiem. Vienaldzības barjera no zviedru puses pavisam drīz būs pārvarēta. Tieši šajā brīdī Rīga noslēdz skābekli.

Mīklainā performance

Neloģiskās cilpas ir vairākas.

Biroju likvidācijas process Stokholmā un Helsinkos notiek klusumā, izvairoties no mediju uzmanības (ministra runas par to, ka Ziemeļvalstu vietā tūrisma pārstāvniecības tagad tikšot atvērtas Japānā un Ķīnā, vairāk atgādina joku, nevis reālu tūrisma industrijas attīstības procesu pārzināšanu).

Nožņaugšana tiek traktēta kā “solis taupības vārdā”, taču biroju atvēršana Pekinā, Šanhajā vai Tokijā valstij maksās nesalīdzināmi dārgāk un neatbraukušie skandināvi iesitīs pa kabatu tūrisma servisa sektoram Latvijā.

Fakts, ka TAVA darbinieki izvairās no kontaktiem ar medijiem un atbildīgie nespēj paskaidrot šādas rīcības motīvus, rada pamatu aizdomām, ka Ekonomikas ministrijā un tās pakļautībā esošajā Tūrisma attīstības valsts aģentūrā (TAVA) ar informācijas caurspīdīgumu kaut kas nav kārtībā.

Var gadīties, ka tie, kas regulē Latvijas publicitāti un tūrisma industriju, īsti nesaprot, ko dara, vai viņiem kāds liek giljotinēt Latvijas publicitātes zelta teļu.

Iespējams, ka kategorisko lēmumu izskaidro ministra Aināra Šlesera ambiciozie plāni Latvijas tūrisma procesu regulācijā, kas dod priekšroku lidostai un gaisa satiksmei, atstājot otrajā plānā ostu un ceļus. Statistika liecina, ka pa autoceļiem cauri jūras un sauszemes robežām Latvijā ierodas 79% tūristu. 2006./2007. gadā pasažieru ostā Tallink pārvadāja ap 250 000 pasažieru, plānojot 50% pasažieru plūsmas pieaugumu 2007./2008. gadam. Ar 2008. gada jūliju rēdereja sāks izmantot Rīgas virzienam jaunu kuģi Silja Festival ar 2000 pasažieru vietām.

Skandināvi labprāt brauc ar kuģiem, ņemot līdzi savas automašīnas, velosipēdus ar mērķi apceļot Latviju (zviedru ģimene caurmērā katru gadu iztērē 20% no saviem ienākumiem ceļošanai, skat. SCB). Tieši šis tūristu kontingents ir īpaši nozīmīgs Latvijas lauku tūrisma biznesam, jo, ceļojot pa Latviju, samaksā par visu provincē. Tāpēc jaunais valdības lēmums nav taupības pakete, bet gan samērā nekautrīga lielā biznesa interešu lobēšana (lidosta – lidmašīnas – Rīga).

Visbeidzot – var gadīties, ka lēmums par TAVA biroju slēgšanu Stokholmā un Helsinkos ir izteikti politisks un marķē Godmaņa valdības jauno ārpolitikas kursu Latvijai, kas mērķēts austrumu, tai skaitā Putina Krievijas, virzienā.

Kalvīša valdības pēdējie rudens mēneši pēc prezidenta nomaiņas iezīmēja krasu V. Vīķes-Freibergas iesāktā ārpolitikas kursa nomaiņu.

Zviedrija un Somija ir Latvijai vistuvākās attīstītās rietumvalstis. Slēdzot tūrisma birojus Stokholmā un Helsinkos, Latvijas valdība pagriež muguru Rietumiem un Ziemeļvalstīm.

Paradoksāli, ka šo soli sper ekonomikas ministrs ar partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK biedra karti kabatā. Tātad – ministrs, kas pārstāv partiju, kura savulaik vadīja Latvijas atbrīvošanos no okupācijas diktāta, iebīdot Latviju ES.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s