Mediju ministrs Polijā + patriotisma kultūrtrēģeri

Piotr GlinskijPolijā ātri un viegli izdevās nobalsot par likumiem, kas paredz valsts mediju ērtāku kontrolēšanu no politiķu puses. Jaunais kultūras ministrs Piotrs Glinskijs uzskata, ka “tas ir labi”, un gatavojas “pieņemt mērus”, lai būtu iespējams vispirms atlaist no darba visus žurnālistus un pēc tam pieņemt viņu vietā paklausīgākus.
Nevarētu teikt, ka 61 gadus vecais socioloģijas profesors un vienlaikus kultūras ministrs jaunajā poļu valdībā būtu klasisks tumsoņa. Taču viņš uzskata, ka šāda mediju pārvaldība palīdzēšot vieglāk pārvaldīt valsti. “Mums ir jāglābj mediji no bijušās poļu valdības ietekmes. Tas pats būs jādara ar Satversmes tiesu,” – atzīstas medijiem ministrs, jo 14 no 15 tiesnešiem esot iecēlusi iepriekšējā valdība. Tas, ko domā Eiropas Parlaments un spīkers Martins Šulcs, jauno ministru neinteresē. Šis neesot valsts apvērsums. Pēc profesora domäam valsts apvērsums notiek tikai tad, ja ielās ir armija, šauj un dauza logus. Polijas valdība esot tikai sakārtojusi lietas.
Pirms apmēram nedēļas prezidents Andžejs Duda parakstīja jauno poļu mediju likumu, kas dod iespēju valdībai tieši ietekmēt valsts TV un radio, ieskaitot ziņu dienestu Pap. Tagad no šīm iestādēm metīs ārā liberālos žurnālistus un “stums iekšā” konservatīvi orientētos žurnālistus. Viņam pašam nepatīk, ja žurnālisti viņa runas pārtrauc un nevienam nav noslēpums, ka runa ir par skandalozo interviju, kur jauno ministru intervēja TV žurnāliste Karolīna Levicka. Pēc intervijas ministrs esot vēlējies, lai Levicku nekavējoties atlaiž no darba, jo viņa esot uzdevusi nepatīkamus jautājumus par Elfrīdes Jelinekas lugu Vroclavas teātrī. Ministrs esot iejaucies, jo esot “izplatītas baumas, ka lugā kā aktrisi pieņemšot pornofilmu zvaigzni” un tas nu esot par daudz!

Skärmavbild 2016-02-28 kl. 19.43.24
Pret māksliniecisko brīvību viņam neesot iebildumu, taču, ja runa esot par pornogrāfiju, tad gan ministram esot jāiejaucas. Tāpēc viņš ir paplašinājis kultūras ministrijas mandātu līdz patiesības ministrijas līmenim, lai apkarotu Nobela prēmijas laureātes Elfrīdes Jelinekas lugu Vroclavas teātrī.
Nez kāpēc uzreiz atcerējos Latvijas Labklājības un Tieslietu ministrijas pamācošo brošūru par sieviešu un vīriešu “lomu laulības dzīves spēlē”, vaimanas par metodiskās dāņu bērnu grāmatiņas “Todien, kad Kārlis bija Karlīne” izdošanu un Latvijas reliģiozo fundamentālistu asociācijas “Ģimene” Stambulas konvencijas apriešanu. Laikam jau mūsu sabiedrībā potenciālo geju, lezbiešu un transvestītu ir krietni vairāk nekā no malas izskatās, ja reiz bail bija pastāstīt bērniem, ka šāda cilvēku orientācija eksistē. Bērni šo problēmu saprot daudz labāk nekā daži pārbaidītie pieaugušie.

Dāņu brošūra
Tikmēr poļu ministrs turpina savu murgu tekstu par to, ka ārzemju mediji ir tie riktīgi sliktie. Piemēram, CNN esot apvainojuši cienījamo poļu ministru par vēlmi ieviest Polija kultūrā PSRS laika cenzūras metodes. Tādas pašas kā Rīgas mērs Ušakovs ieviesa pērngad, kad tika cenzēti plakāti, ko realizēja partijas Gods kalpot Rīgai biedre un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane.

Eiženija Aldermane Viņa, tieši tāpat kā PSRS laikos, pārtrauca sociālo kampaņu” Mana Rīga – no ienaidnieka brīva!” un publiski maldināja sabiedrību, aizliedzot runāt par iecietību Latvijas sabiedrībā. Par viendzimuma pāru diskrimināciju Latvijā nedrīkst runāt tieši tāpat kā Putina Krievijā.
Taču atstāsim pašmāju reliģiozos fundamentālistus un pavērosim tālāko Polijas demokrātijas sabrukumu. Glinskis skrien maratonu, ir veģetārietis un tagad esot gatavs ieviest dzimtenē kultūru, kas būs patriotiska un vēstīs par īstajiem Polijas varoņiem. Ar šo viņš ļoti atgādina mūsu urrānacionālistus, kas arī runā tekstus par labajām ziņām, pozitīvajiem varoņiem un intelektuālajām patriotisma injekcijām.
Ar Poliju būs slikti, ja parastie pilsoņi atļaus valdību korumpējušajiem indivīdiem realizēt savus absurdos projektus. Tāpēc šodien tūkstošiem cilvēku izgāja Varšavas ielās, lai protestētu pret konservatīvās, antidemokrātiskās valdības politiku.

Varšava, šodien
Kāpēc mums būtu jāuztraucas par sabiedrisko mediju iznīcināšanu valstī? Tāpēc, ka šie ir vienīgie mediji, kuru misija ir noturēt kvalitātes latiņu maksimāli augstu, nodrošinot iedzīvotājus ar vispusīgu, bezkaislīgi informāciju, viedokļiem un saturīgu izklaidi. Uzrunāt pilsoņus, nevis pircējus.
Cerams, ka,  pateicoties starptautiskajam spiedienam un pašmāju protestiem, vietējiem poļu “ gļinskiem” neizdosies realizēt savas ieceres.

Cerams!

Ticība un pārliecība jeb anti – intelektuālisms Latvijā?

Jasmund17

Pirms mēneša amerikāņu reperis BoB sāka izvietot internetā ”pierādījumus” par to, ka zeme nav apaļa. Viņš nespēja saskatīt vietu, kur ”zeme apliecas, lai izveidotu loku”. Pēc viņa domām horizonts vienmēr ir acu augstuma līnijā un tāpēc viņš neticot idejai par to, ka zeme ir apaļa. Pēc viņa domām tā ir plakana. ”Ar šo es vēršos pret visiem šiem zinātniekiem, kas mūs visus jau sen ir piemānījuši. Mūs piešmauca! Tā. To nu mēs tagad zinām.”

Neil de Grasse Tyson pēc tam centās viņam pierādīt pretējo un paskaidrot, ka tā tas patiešām ir, taču – bez panākumiem.

Diskusijas vietā BoB uzrakstīja dziesmu ”Flatline”, kurā apgalvots, ka slavenais zinātnieks ir ”uzpirkts”, taču fiziķis viņam atbildēja ar otru dziesmu ”Flat to fact”. Kā viss beidzās? Grūti uzminēt. Iespējams, ka pasaulē palielinājās šarlatānu skaits, jo viens reperis apgāza fiziku.

Tik vienkārši?

Tas, ka zeme ir apaļa esam zinājuši kopš antīkās pasaules laikiem, 200 gadus pirms Kristus. Taču BoB gadījumā tas neko nenozīmē, jo interneta iespējas tagad atļauj katrai “populārai personai” deklarēt savu patiesību un atrast līdzgaitniekus. Jo neizglītotāki ir šie sekotāji, jo vieglāk viņi pakļaujas viltus ”patiesības” sludinātājiem.

Pirmajā mirklī šis stāsts šķiet jautrs un komisks. Taču problēmas būtība slēpjas dziļāk. Brīdī, kad bļaujošu cilvēku bariņš, kas (pēc uzskatu sinhronizēšanas internetā) metas ārā uz ielas un pieprasa savu tumsonīgo uzskatu legalizēšanu, var notikt neiespējamais – sabiedrības attīstības piespiedu deģenerācija.

Tie, kas esam piedzīvojuši PSRS okupācijas laiku, labi atceramies, kā ideoloģija potēja cilvēkos debilus priekšstatus par laimi, mīlu, pārticību un tikumību un liela sabiedrības daļa šai pārliecībai sekoja, veidojot homos sovieticus ganāmpulku.  Ar šiem reptīļveidīgajiem cilvēkiem vēl šodien netiekam galā mūsu publiskajā telpā.

Tāpēc brīdī, kad zināma, neizglītota sabiedrības daļa sāk skaļi deklarēt muļķības, nevajadzētu smieties un novērsties, bet gan padomāt, vai zinātnes atklājumu noliegums neved mūs atpakaļ pie viduslaikiem un inkvizīcijas.

Šis process ir tā saucamā inti – intelektuālā kustība, kas plaši izplatījusies ne tikai ASV un citur Rietumeiropā, bet arī Latvijā. To iedarbinājis internets, kurā ”katrs sētas miets” var izteikt savu viedokli par tēmām, kuras nesaprot, taču tieši tāpēc panākt publiskās domas reakciju uz saviem izteikumiem. Vēl vairāk, ja šis cilvēks ir “populāra persona” vai politiķis, tad var nešaubīgi sludināt savu viedokli par visu un būs cilvēki, kas tam noticēs.

To var novērot ne tikai Latvijā ar smieklīgo Tieslietu ministrijas pirmslaulības apmācību brošūru, kurā zinātnes un modernās pasaules atklājumi un izpratne par ģimeni, erotiku, sensualitāti, maigumu un savstarpējo cieņu nomainīti ar viduslaiku reliģiozā fundamentālisma dogmām Zemgales tantiņu izpratnē. To pierāda mūsu valsts nespēja pievienoties Stambulas konvencijai un palikt kā vienīgajai valstij (kopā ar Krieviju) klaunu rindā, kas šo dokumentu nav parakstījušas, u.c. nožēlojami procesi.

Latvijā šī anti – intelektuāļu kustība ir ļoti plaši izplatīta pat politisko aprindu lēmējinstitūciju līmenī. Tas ir traģiski, jo nozīmē, ka šis grupējums neņem vērā faktus un zinātniskus pierādījumus, bet gan spriež un vērtē sabiedrības procesus, izejot no savas privātās pieredzes vai kompetences līmeņa.

Šādu cilvēku galvenais arguments parasti ir ”shēmas” vai ”konspirācijas teorijas”, kurām viņi paši svēti tic, lai gan vērā ņemamu pierādījumu šiem apgalvojumiem nav.

Tas arī nav nekas jauns, jo kopš senseniem laikiem neizglītoto iedzīvotāju daļa ir mēģinājusi sev izskaidrot visas sarežģītās pasaules norises ar tik pat sarežģītām sazvērestībām.

Sistemātiskie zinātnes atklājumi, protams, paver ceļu gan valstīm, sabiedrībām, gan arī indivīdiem attīstīties un iet līdzi laikam.

Taču antiintelektuālisti to noliedz. Pēc viņu domām nekas nevienam nav jāmācās, jo tie, ”kas zina un saprot, spēj visu izlemt arī bez skolām un kompetences”.  Pat ISIS kaujinieki vārdos noliedz zinātni un progresu, bet darbos šauj ar ieročiem, kurus piedāvā zinātnes atklātās tehnoloģijas.

Tātad – ja zinātnes atklājumi šiem cilvēkiem ir ērti un ”pa prātam”, tad viss kārtībā. Problēmas rodas brīdī, kad zinātnes atklājumi apstrīd esošos priekšstatus. Piemēram, par klimata pārmaiņām, vides piesārņojumu, evolūcijas teoriju, homoseksuālo cilvēku eksistences tiesībām vai vakcināciju.

Līdz šim bijām pārliecināti, ka šāda tumsonība saistāma ar zināšanu un kompetences trūkumu. Taču izrādās, ka tik vienkārši šo problēmu atrisināt nav iespējams.

Nepietiek ar kompetenci un zināšanām, ir nepieciešams arī intelektuāls godīgums. Ja ir godīgi nostāties kāda cita cilvēka pusē (kurš pauž patiesību) un ar šo faktiski izstāties no sava domubiedru grupējuma (kas nav ērti), tad katrs no mums šādu soli spert tomēr neuzdrīkstas. Šim solim pietrūkst drosmes. Ērtāk un vieglāk ir piemest pagales ”galileja sārtam”, nekā godīgi atzīties, ka “tam tur” ir taisnība. Šķiet, ka sabiedrības briedums ir mērāms tieši ar šo olekti. Spējam vai nespējam būt godīgi arī pret svešiem atklājumiem, patiesībām un loģiku, kas ir pierādīta.

ASV debates par šo tēmu pašlaik sit augstu vilni. Diskusijas ir skarbas, naidīgas un saskaņas ”grupu” starpā pagaidām nav novērojamas. Taču izeja ir – mums jācenšas akceptēt citādas idejas, ja tām ir loģiski argumentēti pierādījumi, nevis tās balstās uz ticības vai pārliecības imperatīva.

Piemēram, zviedru sabiedrībā pašlaik augstu vilni sit skandāls ap slaveno ķirurgu Paolo Macchiarini un viņa neētiskajām metodēm ārsta darbā. Televīzijas žurnālistu atmaskojums novedis pie nopietnām diskusijām par ķirurga atlaišanu no darba, leģendārā, karaliskā Karolinska Institutet vadības maiņu (rektoru ieskaitot) un atspoguļots New York Times, Nature un Science slejās. Vai tas, ka zviedri šādas problēmas izgaismo un atļaujas noraut karali no troņa nozīmē, ka viņu medicīna ir sliktāka par mūsējo, jo mums šādu skandālu nav?

Nē, tas nozīmē, ka viņu sabiedrībā cenšas izvairīties no purva sindroma, ka ietekmes sfēras un siltās vietiņas ir sadalītas. Arī pasaules slavens ārsts var izrādīties blēdis, politiķis – stulbenis un ministrs – kretīns. Tā notiek. Cits jautājums- vai sabiedrībā ir instrumenti, kas dod iespēju šos cilvēkus noraut no amatiem, kuros viņi (savas nekompetences dēļ) nevar savārīt lielu ļaunumu visai sabiedrībai. Mums šādu nepiemērotu cilvēku (ļoti atbildīgos amatos) ir mazliet par daudz.

Pagaidām Latvijā šādu instrumentu nav. Mediji ir vārgulīgi un rokošā žurnālistika nav savu pienākuma augstumos.

Taču atgriezīsimies pie sabiedrības – vai nebūtu laiks sākt runāt par anti – intelektuālisma biedēkli daudz dziļāk un pamatīgāk nekā tas tiek darīts līdz šim mūsu medijos, kas gatavi mūs izklaidēt līdz nāvei?

Tātad:

  • Klimata izmaiņas veicina cilvēks un globālā sasilšana patiešām eksistē, neraugoties uz to, ka ASV republikāņu prezidenti/kandidāti to noliedz (Donald Trump).
  • Vakcīnas nav tik kaitīgas, kā liela sabiedrības daļa uzskata,
  • HIV var novest pie AIDS, neraugoties uz to, ka Thabo Mbeki (Dienvidāfrikas Prezidents, 1999. -2008.) to noliedza.
  • Vēža ārstniecībā var izmantot zāles, neraugoties uz to, ka Apple dibinātājs Steve Jobs to noliedza.
  • Homoseksualitāte nav slimība, kas jāārstē, neraugoties uz to, ka dažiem Latvijā tā šķiet.
  • Bērni nav neattīstītas būtnes un viņiem nav jāaug no dzīves izolētā pasaulē tikai tāpēc, ka viņu vecmāmiņas tā dzīvoja.

Vai vēlaties turpināt šo sarakstu?

 

 

Karš elpo sejā. Vai tā ir?

Skärmavbild 2016-02-04 kl. 22.38.24Tātad – 2013. gada 29. martā Krievija veica kaujas uzbrukuma imitāciju Zviedrijai. Ar kodolieročiem. Šo ”kodoluzbrukuma vingrinājumu” dokumentējis NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs savā 2015. gada atskaites ziņojumā. Paradoksāli, ka šis fakts patlaban ir jaunums ne tikai ”caurmēra Svensonam”, bet arī Zviedrijas parlamenta deputātiem. Pat tagad – trīs gadus vēlāk.

  • Šādas informācijas mums nav, kur jūt to rāvāt? – brīnās Kristīgo demokrātu aizsardzības politikas pārstāvis Mikaels Oskarsons. Viņš ir arī aizsardzības politikas izstrādātāju skaitā un reāli atbild par zili – dzeltenās karalistes drošības garantijām.

Tātad – par ko ir runa?

Krievijas armijas inscinētais uzbrukums Zviedrijai norisinājās piektdienas naktī un ieguvis vēsturisku nosaukumu ”krievu Lieldienas” visiem tiem, kas toreiz saprata kas notiek. Uzbrukumu tobrīd diezgan strauji atmaskoja avīzes Svenska Dagbaldet reportieris  Mikaels Holmštroms, taču lēmēji un pārējie tā īsti tam nenoticēja. Tagad –  trīs gadus vēlāk mēs skaidri un gaiši uzzinām, kas toreiz notika un, ka krievu simulētais uzbrukums tomēr bija kodoluzbrukuma treniņš krievu spēkiem Zviedrijā.

Pat liberālie zviedru politiķi šodien taisnojas, ka valdība 2013. gadā neesot gribējusi pārspīlēt notikušo. Tā šodien medijiem taisnojas liberāļu drošības politikas spīkers Alans Vidmans. Tas liekas ļoti savādi,  pie varas tobrīd Stokholmā nebija Krievijai lojālie sociāldemokrāti, bet gan Reinfelda pilsoniskā valdība. Pie kam – bija pat mēģinājums izreķināties ar žurnālistiem, kas šo faktu tobrīd publiskoja. Taču tieslietu kanclers noraidīja šo Aizsardzības ministrijas iesniegumu pret avīzi Svenska Dagbladet un Zviedrijas sabiedriskās televīzijas ziņu dienestu.

Tagad NATO ziņojums ir pliķis sejā visiem ”pārspīlējumu necietējiem” un ”panikas klusinātājiem”.

Paralēli notiek Gotlandes militarizācija. Mundierotie kož pirkstos un nožēlo, ka pirms par desmit gadiem noticēja Krievijai kā miermīlīgai kaimiņvalstij un armijai piederošos īpašumus + inventāru izpārdeva un aizdāvināja pa smieklīgi zemām cenām. Tagad zeme jāpērk atpakaļ un militārās bāzes jāiekārto no jauna. Jāietiesājas ar vietējiem, kas nevēlas sev kaimiņos ”šautuves”, jo ir pieraduši pie miermīlīgas un klusas nomales dzīves.

Tiek runāts par obligātā karadienesta atjaunošanu un meiteņu iesaukšanu armijā.

Karš elpo sejā.

Cerams, ka ne pa īstam.