WordPress.com vietnē publicētā bloga/mājas lapas http://www.sandraveinberga.com autortiesības pieder Zviedrijas Karalistē reģistrētam uzņēmumam Sangun Communication, kas atrodas Zviedrijas jurisdikcijā un ir atbildīgs par tā saturu saskaņā ar Zviedrijas likumdošanu.
Sandra Veinberga ir starptautiski pazīstama komunikācijas un masu mediju zinātniece, profesore, latviešu publiciste, žurnāliste, rakstniece, zviedru literatūras un dramaturģijas tulkotāja.
Alma mater
Latvijas Universitāte – maģistra grāds žurnālistikā, kas iegūts Latvijas universitātes Filoloģijas fakultātē; Maskavas Universitātes Žurnālistikas fakultātes ārzemju literatūras un žurnālistikas katedra* – doktorantūra (aspirantūra) ar aizstāvētu doktora grādu filoloģijā par Vācijas TV programmu žurnālu Hör Zu; Latvijas Universitāte – žurnālistikas katedras vadītāja; Stokholmas Universitātes** Žurnālistikas augstskola – postdoktorantūras pētniecība pēc Svenska Institutet (Swedish Institute) un Stokholmas Universitātes ielūguma; RISEBA – asociētā profesore (kopš 2012.), Liepājas Universitātes Vadībzinātņu institūta vadošā pētniece un viesprofesore (kopš 2011.); Liepājas Universitāte – profesore (kopš 2017.).
*Maskavas Universitāte, kas dibināta 1755. gadā, ir prestiža un autoritatīva augstskola kopš cariskās Krievijas laikiem, tā savu augsto zinātnisko statusu saglabāja arī padomju periodā aiz dzelzs priekškara visā padomju un austrumu blokā, jo PSRS pilsoņi studēt ārpus dzelzs priekškara nevarēja. Tā bija universitāte ar vislielāko akademisko brīvību PSRS un tajā studēja talantīgākie un spējīgākie zinātniskie censoņi ne tikai no padomju republikām, bet arī no visas pasaules. Maskavas universitātē žurnālistiku studēja kā filoloģisku disciplīnu, liekot uzsvaru uz literatūru, sākot no antīkās literatūras un valodniecības un ar preses, foto, radio, televīzijas reportiera un citu prasmju treniņiem arī padomju periodā.
Maskavas Universitātē cara laikā ir studējis pirmais Latvijas prezidenti Jānis Čakste un Gustavs Zemgals, dzejnieks Aleksandrs Čaks, politiskie darbinieki Fricis Brīvzemnieks, Fridriks Veinbergs un citi slaveni latvieši.
** Stokholmas Universitāte ir vadoša Skandināvijas augstskola un ietilpst pasaules 100 labāko augstskolu skaitā.
Vecāki
Sandras Veinbergas tēvs Hermanis Veinbergs, kurš bija Rīgas Kinostudijas darbinieks, iedvesmoja meitu kļūt par žurnālisti un uzskatīja to par interesantu darbu, jo pats Otrā pasaules kara laikā bija strādājis par kara fotogrāfu okupētās Latvijas avīzē Daugavas Vēstnesis. Māte Irēne Veinberga ir Latvijā pazīstamas bērnu vokālās studijas Knīpas un Knauķi dibinātāja.
Zinātniskā darbība
Sandra Veinberga ir autore fundamentāliem pētījumiem masu komunikācijā, kas iznākuši latviešu valodā un kurus izmanto mācību procesā topošie masu komunikācijas speciālisti. Viņa ir starptautiski pazīstama masu komunikācijas pētniece, kuras zinātniskie pētījumi ir publicēti autoritatīvos izdevumos un prezentēti konferencēs, ierindojot viņu izcilāko un izglītotāko latviešu žurnālistikas un masmediju speciālistu virsotnē.
Daži piemēri:
THE SKILLS AND EMOTIONAL INTELLIGENCE OF TWITTER COMMUNICATIONS THROUGH THE LENS OF CULTURAL ANTHROPOLOGY 6th SWS International Scientific Conference on Social Sciences ISCSS 2019, 26 August – 1 September, 2019
The consequences of colonialism in Latvia during a mass migration period in Europe (2015/2016)
Mikhail Bakhtin´s dialogism in media communication. SGEM Vienna Art. Scientific Conference on Social Sciences and Arts. 11-14 April. 2019. Palais Niederösterreich, Vienna, Austria. Speaker 71905. Section Language and Linguistics.
Digital native´s attitude towards news sources. Public Relaltions Review. A Global Journal of Research and Comment. Special Issue on Digital Public. Elsevier. Volume 41, Issue 2 , 2015. Indexing : SSCI, Scopus.299 -301.
The Visualisation of News Reports (A Comparative Analysis of Newspapers in Seven Different Countries): Myths, Identities and Culture. Business Meets Art. RISEBA University. ISBN 978-9984-705-32-3. 113 -125.
Is Communication really food? Epiphany. Journal of Transdisciplinary Studies. Special issue: Education, Culture and Identity. New Trends and Challenges of Today´s Europe. Volume 8, Number 2, 2015. Journal of the Faculty of Arts and Social Sciences, International University of Sarajevo. Epiphany Special Issue.pdf. 143 -159.
Most Dominated Problems of Mass Media Dialogism in National Dailies during the Trial Process of Wikileaks Grounder Julian Assange. International Journal of Social Science Studies Vol. 2, No. 2; April 2014 ISSN 2324-8033 E-ISSN 2324-8041 Published by Redfame Publishing. 41 -56.
The analysis of government’s communications and public engagement’s socio-political effects during the financial crisis in Latvia (2008 – 2011). Asian Journal of Humanities and Social Studies. Volume 1, Issue 5. December, 2013.
Media as a Specific Technology of Culture. The Digital Field is Already Here. The 10th International Conference Exploring Culture: Consumption, Organization and Communication May 17-18, 2012 Vilnius University. Kaunas. The 10th International Conference Exploring Culture: Consumption, Organization and Communication May 17-18, 2012. ISBN 978-609-459-070. 32 – 41.
The Alternative Way for Understanding of Current PR. In: Public Relations and Communication Management: The State of the Profession. Proceedings of the Conference BledCom2012.No 14.
Most Dominated Problems of Mass Media Dialogism in National Dailies during the Trial Process of Wikileaks Grounder Julian Assange. International Journal of Social Science Studies Vol. 2, No. 2; April 2014 ISSN 2324-8033 E-ISSN 2324-8041 Published by Redfame Publishing.
The analysis of government’s communications and public engagement’s socio-political effects during the financial crisis in Latvia (2008 – 2011). Asian Journal of Humanities and Social Studies. Volume 1, issue 5. December, 2013.
Īss ieskats rokrakstu avīzēs kā Latvijas agrīnās periodikas aizmetņos 17. gadsimtā. Brief insight into handwritten newspapers as the onset of the early periodicals in Latvia in the 17th century . Sabiedrība un Kultūra. Rakstu krājums. XIX. Liepāja: LiepPa. 60.- 73. ISSN 14076918. 60 -73.
Efekta verdzība kā satura kvalitātes defekts, raksts krājumā ”Sabiedrība un kultūra”, rakstu krājums, VIII. Liepāja, LiePA, 2011. 241-251.lpp.
The Attitude of digital natives towards intrapersonal communication. 6th European Communication Conference: Mediated (Dis) Continuities: Contesting Pasts, Presents and Futures. 2016. Prague. 10 th November.
Refuges in Swedish and Latvian media. 10th ISMRC Seoul Conference 2016. Media, Religion and Publics. August 04, Seoul, South Korea. Hanyang University. International Society for Media, Religion and Culture University. p 67.
Is Communication Really a Food? 2nd International Conference of Education, Culture and Identity. ICECI. New Trends and Challenges of Today´s Europé. Sarajevo, Oktober 15, 2015
A conversation about healthy media communications in our post-media era. Tartu university, ECREA Audience and Reception Studies Conference 2015. 25-27 June. Lossi 36-214.
Digital natives attitude toward news sources. 21st international Public Relations Symposium BLEDCOM2014 – July 4 & 5, 2014. Digital Publics:New Generation, New Media, New Rules. (program attached file)
Most Dominated Problems of Mass Media Dialogism in National Dailies During the Trial Process of Wikileaks Founder Julian Assange (Analyses of Swedish, British, Latvian, Ecuadorian, Russian and Malaysian Daily Newspapers During the 2012 – 2013 Period). The 3rd International SEARCH Conference 2013. Taylor’s University Lakeside Campus. 30-31 May,2013. (program attached file).
The Visualisation of News Reports (A Comparative Analysis of Newspapers in Seven Different Countries): Myths, Identities and Culture. The Asian Conference on the Social Sciences 2013 (ACSS 2013), Organised by the International Academic Forum in affiliation with conference partners Waseda University (Japan), Birkbeck University of London (UK), The National Institute of Education (Singapure), Tainan University (Taiwan), and the Hong Kong Institute of Education (HKSAR). Held at the Ramada Osaka. Japan. June 6-9, 2013. 49.
Media as a Specific Technology of Culture. The Digital Field is Already Here. The 10th International Conference Exploring Culture: Consumption, Organization and Communication May 17-18, 2012 Vilnius University. 2.6.
The alternative way of understanding current PR. BledCom2012. BledCom International Public Relations Research Symposium. Lake Bled, Slovenia. 6-7 July, 2012.
Digitālā jaunatne un iekšējā komunikācija. Digital natives & intrapersonal communication. 20. Starptautiskā zinātniskā konference Saiedrība un kultūra: Izziņa un jaunas zināšanas. Liepājas universitāte, 2017.gada 19.maijs.
Cenzūras ietekmes virzieni latviešu grāmatniecības un publicistikas attīstībā līdz Latvijas valsts neatkarības iegūšanai (1918). Liepājas 23. Starptautiskā zinātniskā konference Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā. Liepājas universitāte, 2017.gada 16.martā.
Monogrāfijas
Sandra Veinberga Komunikācija. Teorija un prakse Grāmatas valoda: LatviešuISBN: 978-91-519-3233-0 Izdošanas gads: 2019. Papīra grāmata Digitāla versija
Publiskās attiecības. Teorijas un prakse Apgāds Zvaigzne ABC. 2004. ISBN 9984-36-529-8
Publicistikā darbība un ietekme uz sabiedrisko domu
Pašlaik komentētāja vienā no Latvijas vadošajiem ziņu portāliem TVNet
Sandra Veinberga ir mākslas publicistikas portāla Karakuda.lv dibinātāja un galvenā redaktore.
Pieredze žurnālistikā, strādājot kā štata redaktore Latvijas radio un Latvijas TV mūzikas programmu redakcijās, vēlāk laikrakstos Literatūra un Māksla, NRA, Diena, LTV Panorāma, TVNet un citur.
Publicistiskā darbība raksturīga ar tiešu, asu un principiālu demokrātisko un liberālo vērtību aizstāvēšanu, netaisnīguma, korupcijas, partiju politikas un baznīcas kritiku.
Sandra Veinbega nav saistīta ne ar vienu politisku partiju un nekad nestrādā kāda uzdevumā, konsekventi ievērojot žurnālista un publicista ētiku – paust tikai savu, bieži vien mākslinieciskā formā veidotu naratīvu, ko viņa uzskata par efektīvāko veidu, kā cilvēkiem paskaidrot sarežģītas lietas.
Sandra Veinberga ir viena no pirmajām publicistēm Latvijas presē, kas sāka kritizēt Krievijas ārpolitisko konfrontācijas kursu ar Rietumiem un tās maigās varas ietekmi Latvijā.
Viņa kritizēja arī Latvijas politiķus par kavēšanos ar iestāju Eiropas Savienībā, kad Latvijai draudēja būt izslēgtai no 2004. gada ES paplašināšanas kopā ar pārējo Baltiju kā arī Latvijas iesaisti Irākas karā.
Kāt Latvijas TV korespondente Zviedrijā Sandra Veinberga plaši atspoguļoja sabraukto latviešu policistu lietu un sagriezto zviedru kuģi, kas radīja zaudējumus Latvijas budžetam.
LTV panorāmā plašu rezonansi gan Latvijā, gan Zviedrijā izsauca viņas reportāžas par pirmajām latviešu celtniecības firmām, kas mēģināja iekarot Zviedrijas tirgu un kurām traucēja Zviedrijas arodbiedrības.
Publicistes Sandras Veinbergas vajāšana
Publicistiskā viņa ir kritizējusi oligarhu lielo ietekmi Latvijas politikā un iemantojusi daudz ienaidnieku Latvijas politiskajās un ekonomiskās ietekmes aprindās.
Par partijas Saskaņa prokremliskās politikas kritiku partija iesūdzēja Sandru Veinbergu tiesā, bet autore uzvarēja visās instancēs.
Žurnāliste Sandra Veinberga bieži ir viņas kritizētā Latvijas oligarha, korupcijā un citos smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga dusmu mērķis, kurai viņš pats un ļoti ticami pēc Lemberga pasūtījuma interneta mediji (portāls Pietiek.com, kura valdes priekšsēdētājs ir Lato Lapsa, portāls Labdien.lv, Neatkarīgā Rīta Avīze un citi) ir veltījuši žurnālisti vajājošas publikācijas. Vairāk par Lato Lapsas kompromitēšanas metodēm un kā uzdevumā viņs to dara, lasīt šeit.
Ņemot vērā Sandras Veinbergas ietekmi, viņu vairākkārt ir mēģinājuši vajāt tādas Latvijas politiskās partijas kā Saskaņa un ZZS un citi konservatīvie spēki un baznīca.
Vērienīgākie diskreditēšanas un vajāšanas mēģinājumi bija 2017. gadā, kad izmantojot autores kritisko tvītu par to, ka no valsts naudas nevajadzētu maksāt apdrošināšanu profesionālā basketbola zvaigznei Porziņģim, vienotā kampaņā saslēdzās Latvijas Basketbola Savienībā ietilpstošie politiskie spēki (Saskaņa un ZZS un citi), veicinot interneta “troļļu” uzbrukumu autorei.
Tas tika veikts arī ar Rīgas Domes dibinājuma “Rīga.LV” štatā esošo Saskaņas troļļu palīdzību. Arī šajā gadījumā uzbrukums tika vērsts uz autores personību nevis fokusējoties uz autores rosināto diskusiju par nodokļiem.
Veinbergas atbilde vajātājiem.
Ar aicinājumiem vērsties pret publicisti Sandru Veinbergu un viņu izolēt par viņas rakstiem Latvijas Satversmes preambulas sakarā nāca arī radikāli kreisie politisko spēki.
2021.gada aprīlī un maijā Latvijas valdības sastāvā esoša politiskā partija Nacionālā Apvienība kopā ar baznīcu organizēja publicistes Sandra Veinbergas vajāšanas kampaņu sakarā ar autores publikācijām lielākajā Latvijas ziņu medijā TVNet par homofobiju Latvijā un secinājumiem, ka politiķi un baznīca ir atbildīgi par to, ka Latvija ir viena no homofobiskākajām valstīm pasaulē.
Dalība profesionālās organizācijās: Zviedrijas publicistu kluba locekle. Zviedrijas mediju un komunikācijas pētnieku asociācija, Foreign Press Association in Sweden, ECREA (European Communication Research and Education Association), Starptautiskā Eiropas PR pētniecības un izglītības asociācija EUPRERA.
Izdevēja e-pasts: nordcom@telia.com
Mājas lapa zviedru un angļu valodā www.sandraveinberg.com
Svarīga juridiska piezīme. WordPress.com vietnē publicētā bloga/mājas lapas http://www.sandraveinberga.com autortiesības pieder Zviedrijas karalistē reģistrētam uzņēmumam Sangun Communication, kas atrodas Zviedrijas jurisdikcijā un ir atbildīgs par tā saturu saskaņā ar Zviedrijas likumdošanu.
Bloga un tā publikāciju autortiesību īpašnieka atrašanās, rakstu publicēšanas un administrēšanas vieta ir Zviedrijas Karaliste. Adrese sarakstei: P.O. Box 1230, 18124 Lidingö, Zviedrija. nordcom@telia.com
Pārpublicēšanas noteikumi
Jebkuru vietnes www.sandraveinberga.com materiālu var pārpublicēt tikai ar autora un/vai izdevēja atļauju/licenci pēc faktūrrēķina samaksas un pie publikācijas norādot autortiesību turētāju un saiti uz teksta vai attēla oriģināla atrašanās vietu šajā blogā. Pārpublicēšanas noteikumi un cena ir atkarīga no materiāla izmantošanas konteksta, klienta auditorijas, izmantošanas apjoma un termiņa. Lai saņemtu cenas piedāvājumu un šīs vietnes materiālu izmantošanas nosacījumus, rakstiet nordcom@telia.com
Nesankcionētas materiālu izmantošanas gadījumos tiek piestādīts rēķins ar licences pamatmaksu un soda naudu, kas var tikt noteikta līdz pamatcenas summai.
ABOUT THE AUTHOR
Sandra Veinberg, Ph.D. is a professor of Communication Sciences at Liepājas University and International School of Economics and Business Administration (RISEBA University) and Senior Researcher at the Institute of Management Sciences of Liepaja University.
Approved expert for science of communication at Latvian Academy of Sciences.
Sandra Veinberg is an author of several books on the mass media and public relations: TheMission of the Media (2010); Censorship—The Mission of the Media (2010); Public Relations or PR (2008) and Mass Media. Press, Radio and Television (2008). Currently, the publishing house of the university is preparing for printing the monograph Communication.
Sandra Veinberg is a member of ECREA, EUPRERA and the Swedish Journalists’ Association (Publicistklubben), Foreign Press Association of Sweden, FPA.
She is also known as a writer & journalist.
Homepage: www.sandraveinberg.com
Sandra Veinberga | Blogs 
Labvakar, Veinbergas vai Vainbergas, kā nu tur pareizi, k-dze! Ar interesi vienmēr sekoju līdzi Jūsu publikācijām. Reizēm tās liekas samērā tendenciozas, jo rezumējums parasti ir par to: “kā viss ir pareizi pie mums demokrātiskajā Zviedrijā” un “cik briesmīgi viss caur un cauri garām ir šeit post-sovjetiskajā Latvijā”. No, otras puses, skats no malas tomēr ir veselīgi un tā jau ir, ka mēs te savā pīļu dīķī, iespējams, daudz ko vēl nesaprotam, ir vēl, ko mācīties un mācīties!…:) Tā, ka, ir jau, labi, mīļš Jums paldies par to visu! Ja runājam nedauz konkrētāk, tomēr maz pārliecināja tas Jūsu buratino tēmas raksts, pirms tam agrāk – geju aizstāvības raksts. Šodienas raksts par Madonnu pārliecināja, tikai nesapratu, kādēļ tur nabaga Pauls vai Lapčenoka k-gs bija jāpiepina, manuprāt, šajā tēmā viņi “ņe pričom”…:) Pauls nav cilvēks, kurš zīmējas sabiedriskos pasākumos bez liekas vajadzības, tāpt Lapčenoka k-gs, kādreiz, vēl treknajos gados, vasaras vakaros bija manāms dzīvās uzstāšanās Līvu laukuma krodziņos, bet kas tur tāds salīdzināšanas vērts ar Madonnas ekshibicionismu, nudien nesaprotu…:) Un vēl, aizķēra teksts par to nabadzīti Monu Salīnu ar Toblerone šokolādi, aizkustinoši, protams… Tomēr, Vainbergas k-dze, atgriežoties pie post-sovjetiskās Latvijas reālijām, kamdēļ nevar nekur izlasīt Jūsu vērtējumu labi noaugušā deputāta Dz. Zaķa rīcībai, tiešām viss kārtībā, nekā komentēšanas vērta?!… Kaut kāda dubultā morāle sanāk…
PatīkPatīk
Patiešām žēl, ka manus rakstus uztverat tik virspusēji. Tiem, faktiski ir “vairāki slāņi”.
Cerēju, ka uzmanīgs lasītājs ieraudzīs problēmu dziļāk. Nekad nevienā savā publikācijā neesmu apgalvojusi, ka:”Zviedrijā viss ir pareizi”, es faktiski neesmu Zviedrijas fans. Es lietoju piemērus no karalistes un salīdzinājumus, lai padziļinātu problēmu, bet nevis, lai imperatīvi apgalvotu, ka ” tur ir lieliski”, bet “te nekā nav”.
Bēdīgi, ka lasītājs mani saprot tik vienkāršoti un melnbalti. Faktiski nerakstu tik primitīvi. Vispār labi, ka mani raksti Jūs nepārliecina, jo mans mērķis nav kādu pārliecināt, bet parādīt, ka problēma eksistē.
Par Paulu un Lapčēnoku ir tā, ka viņi var uziet uz skatuves arī galīgi “neformā” un publika piedos. Te nav runa par pieticību, bet par dzimuma priekšrocībām vai defektiem. Tātad – nevis par ekscentrismu (kuru cilvēks pats var vai nevar regulēt), bet par to, ko cilvēks pats nekādi nevar regulēt – savu dzimumu. Par aizspriedumiem pret dzimumu. Kā pret rasismu.
Kāpēc Jums liekas, ka man būtu jākomente Zaķa skandāls. Mani tas faktiski neinteresē un es tajā neredzu nekā ievērības cienīga, kā tikai partiju savstarpējo izrēķināšanos ar konkurentiem, kur blēdībā pieķertais politiķis atvainojās un partija viņu nosodīja. Tas ir gan nebijis gadījums Latvijas politiskajā kultūrā un solis uz priekšu civilizētu demokrātiju virzienā, taču es tur nekā pārāk revolucionāra nesaskatīju, lai par to rakstītu. Kāpēc Jums liekas, ka tur ir kaut kāda dubultā morāle. Paskaidrojiet lūdzu?
PatīkPatīk
“viņi var uziet uz skatuves arī galīgi “neformā” un publika piedos. Te nav runa par pieticību, bet par dzimuma priekšrocībām vai defektiem’ –
Nedaudz “atkāpšos”. Reiz skatījos vienu filmu, kur bija situācija – māte saka dēlam, kurš nepārtraukti sēd pie mācību grāmatām, lai taču aiziet izvēdināt galvu, padejot, kaut vai pastaigāties. Dēls atbild – lai ebrejs varētu iestāties prestižā augstskolā, viņam visi priekšmeti esot jāpārzina labāk kā pasniedzējiem. Netaisnīga prakse tika pārvērsta par nākotnes priekšrocību bāzi.
Te negrasos teikt, ka Jūsu aprakstītā situācija ir laba un pareiza, vienkārši, nedaudz apskatīties no šāda viedokļa, varbūt tieši tāpēc Madonna saglabājusi tik labu formu? (Nu, personīgi viņas izpildītā mūzika nekad nav patikusi, īpaši viņas pirmās dziesmas, vēlāk viņas dziedāšanas maniere uzlabojās, varbūt Holivudas profesionāļi izskoloja, bet ne par to stāsts, tas gaumes jautājums. Tāpat nekādi nespēju apjēgt, ko var saskatīt Lēdijā Gāgā… lūk, dāņu Oh land, tas cits jautājums, “kaifoju” dzirdot viņas balsi).
Nu jā, tātad, vai tieši šī netaisnība “nepadara sievietes stiprākas”?
PatīkPatīk
Jā, es rakstot TVNET, vienmēr brīnos par to cik cilvēki sekli uztver rakstus. Norauj kādu detaļu un sāk apmētāt ar zalvēm. Būtībā esmu ieinteresēta dziļāk apspriest jautājumus, kas man šķiet svarīgi. Piemēram, es rakstu par Kantu vai Hēgeli, bet mani bar un saukā par to, ka “slavinu vāciešus”. Brīnos un nespēju saprast vai tautieši patiešām nespēj iedziļināties piedāvātajās problēmās vai vienkārši patīk ecēties un mētāties pa tukšo. Briti saka “vafeļošana” = vārīšanās pa tukšo.
Par strādīgo pusi piekrītu. Man šī tēma ir ļoti pazīstama un tā patiešām ir.
Līdz šim latvieši emigrācijā lietoja šo pašu shēmu – mums jābūt labākiem par zviedriem, citādi mēs nekur netiksim.
To pašu jūtu ar studentiem auditorijā arī šodien Rīgā – iebraucēji ir daudz čaklāki un strādā vairāk nekā vietējie laiskie sliņķi.
Jā, netaisnība padara visus vajātos stiprākus. Taču es principiāli vienmēr atbalstu “mazo cilvēku” un to, kam bars dara pāri.
Vienkārši tāpēc, ka to nav “iekodējusi” daba, bet gan pauž cilvēka niķi.
PatīkPatīk
Vispirms, paldies, ka atbildējāt, jo, jā, protams, mans komentārs nebija neko dziļš, bija tāda fiksā ideja vēlā vakarā pie datora sēdot:) Par to virspusējību, šodien Jūsu rakstu pārlasīju vēlreiz, nesteidzīgāk, jā, kaut kādas nianses vairāk atklājās. Vienkārši, tā ir, kā jau tipiskam interneta lietotājam, ieejot TVNET portālā un redzot, o!, atkal kaut kas no Sandras Veinbergas, ir interese to visu ātrāk izlasīt, bet raksti Jums gari, pamatīgi, reizēm lasīšana sanāk “pa diognāli”, tur tie slāņi arī pazūd…:). Bet, jebkurā gadījumā, gari vai ne tik gari, ir super, ka TVNET publicē Jūsu pārdomas par dažādiem tematiem, tas liek aizdomāties (kaut vai raksti par banku alkatību, interneta spiegošanu utml., bija kaut kad pavasarī…). Tāpat priecājos, ka ir interesanti viedokļi Otto Ozolam, Lato Lapsam, arī NRA, abstrahējoties no saimniekiem, Baibai Lullei, Elitai Veidemanei u.c. reizēm sanāk interesanti vērojami (reizēm sanāk ne tik ļoti…). Atgriežoties pie Madonnas, šī konkrētā piemēra… Nezinu, ko cilvēki pasaulē tviteros raksta, bet man un arī manai sievai ir vienots viedoklis, kurā nekādā veidā neapspriežam Madonnas izskatu, kuram patiesībā joprojām nav ne vainas, bet gan par māžošanos atsevišķās dziesmās/klipos, kuros Madonna kā karsējmeitene izkliedz kaut kādus saukļus un arī tālāk aiziet pat ne 20gadīgas, bet tīniskas meitenes lomas tēlošana… Nu jā, arī par to visu var vikipēdijā izlasīt dziļus skaidrojumus, kas ar ko ir domāts utt., bet, ja tas Jūsu piesauktais Džegers vai Ļeontjevs sāktu savās uzstāšanās repot, domāju, arī cilvēkiem būtu nievas, līdz ar to konkrēti Madonnas “problēma” drīzāk ir mākslīgi izzīsta… Viņas latiņa ir ļoti, ļoti augstu, un ja viņa savā vecumā klipos tēlo karsējmeitenu, stieņa dejotāju vai vēl kaut ko, tas, protams, izsauks reakciju, bet tas jau arī ir viņas mērķis…:) Un nav ar Madonnu nemaz tik traki, albūma pēdējās 2 dziesmas: “Masterpiece” un “Falling Free” ir fantastiskas! Un es arī ceru, ka Madonna nāks pie prāta, un kāds no nākamajiem albūmiem beidzot kopumā būs rāms un pilnībā baudāms, nu ne gluži tik rāms kā Leonardam Koenam vai Brūsam Springstīnam, bet kaut kas uz to modi…:)
Atgriežoties pie Paula un Lapčenoka, es saprotu, tas Jums bija tikai tēlains piemērs, tomēr ne gluži izdevies… Kungi nebūs laimīgi, ka esiet viņus tur tā, bez liekas vajadzības, piesaukusi…:) Pauls nav izklaidētājs, bet gan izcils pianists, gadi viņam par Madonnu daudz, daudz vairāk, un neskatoties uz to, nav redzēts uz skatuves nevīžīgs, nesakopts, nu, nav labs piemērs… Ja minējāt Ļeontjevu, arī savā ziņā var diskutēt, jo viņa līdzgaitniece CCCP laikos – Sofija Rotaru, sieviete, savos gados izskatās perfekti! Abiem droši vien bijušas plastiskās operācijas utt., bet nedomāju, ka viņu īstos fanus tas uztrauc, galvenais ir dziesmas, to saturs, tāpat kā Madonnai… Kamēr viņiem visiem, vienalga, vīrišķiem vai sievišķiem ir ko teikt, un ja tas izdodas, viss kārtibā, tauta to novērtēs, neatkarīgi no vecuma un dzimuma, nopietni! Bet, tas, ka ir stereotipi, šāda veida domāšana, nenoliedzami… Man nenāk prātā Jūsu mīļās karalistes piemēri, bet viņiem kaimiņos ir Norvēģija… 1987/88 g. jaungada naktī skatoties, toreiz vēl Centrālās TV raidījumu: “Peter’s Pop Show” no Dortmundes, mani apbūra kāda fantastiski skaista blonda norvēģiete – Anita Hegerland, kas kopā ar savu toreizējo dzīvesbiedru – Maiku Oldfīldu izpildīja: “The Time Has Come” (te klips: http://www.youtube.com/watch?v=fYm3xempZME&feature=related), pirms kāda laika par viņu atcerējos, pameklēju bildes internetā, kā izskatās šodien, norvēģu blondīne ir aptuveni Madonnas līdzgaitniece, bet vizuālais tēls tik spožs vairs nav… Vai es tāpēc novērsīšos un vairs neklausīšos tās dažas viņas izcilās dziesmas, ko 80to gadu beigās sarakstījis M.Oldfīlds? – taču jau nē! Jo viņa ir un paliek personība, ar savu īpašo likteni, vēsturi (izrādās, jau bērna gados kļuvusi par šlāgerzvaigzni milzīgajā Vācijas tirgū…). Cits Norvēģijas piemērs – kurš gan nezin a-ha un viņu solistu – Mortenu Harketu?! Šis džekiņš ir A.Hegerlandes un Madonnas vienaudzis, visu laiku skaitījies pasaules vīriešu skaistuma etalons, bet, raugi, paskatamies, viņa solo karjeras koncertu video ierakstus- skaistulim uz galvas kronītis aizmugurē veidojas… Vai man viņš tāpēc mazāk patiks, protams nē!… Cits jautājums, cik gadus vēl M.Harkets pa skatuvi ar arvien lielāku kronīti lēkās, kamēr, visticamāk, Anitas skatuves karjera sen jau beigusies… Tā ka zināma Jums ir… LV mērogā indikators varētu būt: cik ilgi uz skatuves būs Jumpravas vīri: Grāvers, Krēsla un Grauba un cik ilgi Olga? Bet, no otras puses, varbūt tas nav būtiski, galvenais, lai ir labi ieraksti, vīriešiem un sievietēm, kāda starpība, kādi kuram pases dati…
Par Zaķi un dubultmorāli: labi, atvainojos, tas jānoraksta uz vēlo vakaru, neadekvāti sarakstīju… Jums, protams, ar Zaķi nekāda sakara… Paskatījos, par ko rakstiet tviterī, savā mājas lapā, zaķi, kampari, dombrovsku juridiskās padomnieces ar savām rebēm, viss kas tāds, kā saprotu, nav Jūsu profils, nav laikam vērts maizīti L.Lapsam atņemt…:) Vienkārši, konkrētajā gadījumā piesaucāt M.Salīnu ar Toblerone tāfelīti, kas, bez šaubām, aizkustinošs keiss… Taču, katru reizi, kad savas post-sovjetiskās valsts TV kanālu ekrānos vai interneta portālos redzu/lasu šos zaķu/kamparu utt. gadījumus, man, godavārds, uzreiz automātiski nāk prātā doma: nedz, ko par šo visu Sandra Vainberga, korespondente Stokholmā, domātu?… Bet, izrādās, Jūs sakāt, tās jau tikai partiju intrigas, kašķi… (nu, gluži, Saeimas spīkeres citāts, viņa arī apgalvoja, ka tas viss pret koalīciju vērsts un tā, nu, protams…) un, vispār, Zaķis, malacis, ka atvainojies… Bet, ar kādu piespiešanos un pauzi atvainojies un kam atvainojies – formāli Saeimai, ne jau sabiedrībai… Un te jau varam pēc Jūsu parauga atkal līdz vīriešiem/ sieviešiem aiziet…:) Linda Mūrniece pirms gada ar blīkšķi dabūja no sava ministres amata aiziet, bija šmuci ar poliču apšaušanu Jēkabpilī, pirms tam mītiņa apspiešana Bauskā, bet visi viņu beigās aprēca, kad nabadzīte no silta kūrorta cik tur simtus latu no kroņa mobilā krīzes dienās nopļurināja… Traki, a te Zaķis “optimizē” savus nodoķlu maksājumus par nepilniem 10 tūkst. LVL (cik tobleroni sanāk?…), un nekas, tie jau tikai partiju kašķi, nenovīdīgu ļautiņu rejas… Nekas, ceru, LV tiešām mainās, nebūs vairs tāda muļķu zeme, kampars jau stāv pie ratiem, tur arī zaķa vieta, agrāk vai vēlāk… Atvainojos par tik garām pārdomām… Lai Jums veicas!
PatīkPatīk
Paldies par superīgu tekstu! Godīgi, viegli, ar pašironiju bez gorīšanās un ar sulīgām domām. Paldies! Būtu lieliski, ja cilvēki savas domas šādi paustu biežāk. Tad ir jēga lasīt un pārdomāt kas un kā ir bijis uzrakstīts un kas citiem gājis “gar ausīm”. Jā, skatuves varoņi ir dažādi un viņu izdarības atškirīgas. Vīriešiem mēs uzreiz piedodam ekscentrismu, bet sievietēm – nē. Madonna ļoti daudzos aspektos nav man (personīgi) pieņemama, bet viņas
skatuves tēls man lieliski noderēja, lai pievērstu uzmanību šai konkretajai problēmai: kā mēs vērtējam sievietes un vīriešus un kā izpaužas vecuma rasisms. Man likās, ka lasītāji runās par problēmu kopumā (loģiski) un nevis skaldīs matus par dažādiem Madonnas “pārrāvumiem” vai sašutīs par to kā esmu uzdrošinājusies vispār rakstīt “par tādām lietām”! Traki konservatīva mums tā sabiedrība joprojām ir. Sabangojās par dažām, izolētām frāzēm un aiz nervozitātes krīt histērijā par nebūtiskām lietām. Būtu labi, ja mēs runātu par lietu un par problēmu nevis par personām. Pagaidām tas diez ko neizdodas. Par veciem varoņiem man tikko bija piedzīvojums. Kādreiz bērnība biju aizkustināta, noskatoties Videberga filmu “Elvīra Madigāna”. Toreiz man likās, ka nav nekā “skaitāka par šo”. Pirms mēneša nejauši, Līdinges kafejnīcā, man nosēdās līdzās Elvīras lomas toreizējā tēlotāja, kuras liktenis izrādījies drausmīgi traģisks.Vai nav briesmīgi – mēs apbrīnojam cilvēku, kas faktiski staigā pa žiletes asmeni un pēc tam krīt dziļi dziļi. Cik savādas ir spoguļa abas puses. Paldies vēlreiz par pārdomām! Par tiem PVN manipulētājiem zaķiem, biedriņiem es protams zinu. Lato stāv kā klints un vicina zobenu. Tā ir 🙂
PatīkPatīk
Jūs, cien. Sandra Veinberg, vienmēr esat brĪnišķīga! Jūsu rakstīto un runāto vienmēr lasu un klausos ar vislielāko interesi, jo tas balstīts uz labu izglītību, zināšanām, pieredzi, gaumi, normālās pasaules izpratni un domāšanu! Un, lai cik varbūt dīvaini tas nebūtu, vienmēr esmu ar jums vienisprāt! Take care and God bless.
PatīkPatīk
par vilku&lūšu šaušanu LV var uzzināt šeit:
https://www.facebook.com/profile.php?id=100008906229043
Sarkangalvītes aizstāvju dumpis jeb Dzīvnieku ferma-2
PatīkPatīk