Par medijiem

Latvijā trūkst kvalitatīvas mediju regulācijas sistēmas

LETA

2010. g. 26. decembris

  

Žurnāliste un publiciste Sandra Veinberga, Foto: LTV Panorāma

Latvijā trūkst kvalitatīvas mediju regulācijas sistēmas, jo patlaban esošā ir 20 gadus veca un savu uzdevumu vairs nespēj veikt, šādu viedokli biznesa portālam “Nozare.lv” pauda žurnāliste un publiciste Sandra Veinberga.

Komentējot britu laikraksta “The Economist” izteiktās bažas par mediju neatkarību Baltijas valstīs, Veinberga pauda viedokli, ka Latvijā būtu jāizveido jauna, kvalitatīva mediju regulācijas sistēma un neatkarīga organizācija, kas to kontrolētu. “Šādai sistēmai būtu nozīmīga ietekme uz mediju attīstību. Tai vajadzētu būt institūcijai, kas cīnītos pret mediju kļūdām, nepieļautu atklātu reklāmas tekstu parādīšanos vai lobēšanu, kā arī rūpētos par mediju neatkarību,” sacīja Veinberga.

Žurnāliste atzīmēja, ka patlaban Latvijā mediju uzraudzība ir “bērnu autiņos” un tajā valda haoss. Viņa uzskata, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir lieka institūcija, kura patlaban vajadzīgos uzdevumus pilnībā nepilda.

“Šādai institūcijai jābūt bezkaislīgai, no politikas ietekmēm pilnīgi brīvai, lai netiktu lobētas kāda intereses. Lietuvā šāda organizācija jau ir izveidota un Latvijā tādas tapšanai ir potenciāls,” uzskata Veinberga.

Eksperte domā, – lai novērstu mediju atkarību no politiskām kaislībām un mēģinājumiem ietekmēt to saturu, svarīgāk būtu kontrolējošās iestādes aktīva darbība, nevis mediju īpašnieku atklāšana.

Kā ziņots, britu biznesa žurnāls “The Economist” pauž bažas par preses brīvību Baltijas valstīs, īpaši kritiski vērtējot situāciju Latvijā. Latvijas mediju situācijai kopumā “The Economist” velta skarbus vārdus – “daži laikraksti un televīzijas kanāli pieder magnātiem, citi nav nekas vairāk kā Kremļa rupori, valsts televīziju un radio netieši kontrolē politiskās partijas”.

Žurnāls norāda uz Krievijas magnāta Vladimira Antonova kontrolētā uzņēmuma “Snoro Media Investicijos” aktivitātēm Baltijas valstīs, pārņemot reģiona medijus, kas ekonomiskās krīzes ietekmē kļuvuši salīdzinoši lēti iegādājami. Starp Antonova potenciālajiem nākamajiem pirkumiem “The Economist” min Baltijas ziņu portālu “Delfi”, Latvijas laikrakstus “Biznes&Baltija un “Čas”.

“Preses brīvība Baltijas valstīs, un īpaši Latvijā, gadiem nav izskatījusies tik drūma. Kādreiz tik dzīvīgā un labas kvalitātes pēcpadomju laika prese piedzīvo panīkumu saistībā ar ekonomisko krīzi, strukturālām izmaiņām industrijā un – kā daži baidās – ietekmīgu ārēju interešu manipulācijām,” žurnāla Austrumeiropas bloga sadaļā raksta komentētājs.

Kā piemērs rakstā minēti nesenie notikumi ar Latvijas laikrakstu “Telegraf”, ko “The Economist” apskatnieks atzīst par vienu no labākajiem krievvalodīgajiem medijiem visā Baltijas reģionā.

Kā ziņots, laikraksts “Telegraf” pirms vairāk nekā mēneša mainījis īpašniekus, taču nav zināms, kas izdevumu pārņēmis.

 Links uz TVnet rakstu ar diskusiju

Advertisements

One thought on “Par medijiem

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s