Cenzūras tēma aktualizējusies

Datums: 01.12.2003
Autors: Sandra Veinberga, Stokholmā
Rubrika: Ārzemēs

BBC šefs Gregs Daiks, izmantojot pirmdienas kokteiļa vakaru ASV, ir atļāvies kritizēt amerikāņu medijus sakarā ar tur ieviesto cenzūru Irākas kara laikā. Eiropieša kārtējā uzdrošināšanās vērsties pret ASV ideoloģijas aparātu notika, saņemot Emmy balvu. Britu vadītājs “izmantoja iespēju, lai kārtējo reizi iezāģētu amerikāņu presei par to, kā tā veica Irākas kara uzraudzības darbu,” konstatē trešdienas Dagens Nyheter.

G. Daiks savā runā uzsvēra, ka BBC kā sabiedriskā medija uzdevums ir “kritiski analizēt varas aparāta rīcību”, atspoguļojot “visu pušu viedokli”. Viņš norādīja, ka tieši daudzpusība Irākas kara atspoguļojumā kļuvusi par amerikāņu mediju galveno upuri.

Iespējams, ka tieši eiropiešiem raksturīgās public service tradīcijas ir tās, kas ļauj Eiropas sabiedriskajam radio un televīzijai tagad izkonkurēt amerikāņu medijus, jo tieši pēdējo gadu laikā BBC radio un TV auditorija Amerikas Savienotajās Valstīs ir dubultojusies.

G.Daiks atsaucās arī uz Guardian, norādot, ka no 840 ekspertiem, kas uzstājās amerikāņu televīzijā Irākas uzbrukuma laikā, tikai četri nostājušies pret šo karu. Šādu ekspertu izvēli nekad neakceptētu, piemēram, BBC.

“Apgalvojums, ka medijiem ir jāziņo tas, ko tauta grib dzirdēt, neiztur kritiku. Protams, ir nepatīkamāk izaicināt savu valdību vai strikti nostāties pret kādu populāru, pieņemtu uzskatu, viedokli vai aizspriedumu, taču tieši šis aspekts ir tas, kura dēļ mēs eksistējam,” uzsvēra BBC vadītājs.

Viņa uzstāšanās sakrīt ar paškritiku, kas aizvien plašāk izvēršas arī ASV, kur mediju areāls galvenokārt ir privātās rokās un sabiedriskie ētera mediji neeksistē Eiropai pierastā formātā. ASV propagandas mašīnas izgāšanos Irākas kara laikā uzsvēra arī pazīstamā CNN ārzemju informācijas zvaigzne Kristiana Amapūra, kas izskaidro CNN krīzi ar “iebaidīšanu no Buša administrācijas”, kā arī ar valdībai uzticīgā, superpatriotiskā Fox Televisions panākumiem.

Starp citu, reālus panākumus šajā Emmy plūca arī Dānijas televīzija ar savu drāmas sēriju Nikolajs un Jūlija, ziņu žanrā Emmy ieguva The Fall of Sadam (ITN Channel 4, Lielbritānija).

Bez balvām, taču ar cenzūras ierobežojumiem patlaban lepojas virkne itāliešu mediju, kas cieš no ES prezidējošās valsts Itālijas vadītāja Silvio Berluskoni personīgajām ambīcijām.

Tikko valsts televīzijā ar Berluskoni rīkojumu apturēta ironiska satīras programma, kurā premjerministru parodē Sabīne Gucanti. Līdz ēteram “dīvainā kārtā” esot nokļuvusi pagaidām tikai viena viņas šova sērija. Berluskonī piederošā mediju grupa Mediaset paziņoja par gatavību iesūdzēt kanālu tiesā par apmelojumu, tāpēc valsts TV kanāls RAI aiz bailēm no tiesas izdevumiem un strīdiem ar bagāto Berluskoni nekavējoties nolēma apturēt šā satīras šova demonstrāciju ēterā. Pārējās sērijas netiks rādītas. Gucanti ir izlēmusi citādi. Viņa gatavojas rādīt turpmākās daļas tiešraidē uz lielajiem ekrāniem vairākās Itālijas pilsētās. Pirmdien notika pirmais šīs tiešraides demonstrējums, kas savienoja I Auditorium Romā ar 22 ekrāniem citās Itālijas pilsētās. La Republica ziņo, ka šova otro daļu esot noskatījušies 40 000 skatītāju.

Taču kauja par satīru RAI un Itālijā turpinās. Daļa parlamenta deputātu aicina televīzijas vadību pārskatīt savu lēmumu. Vienā šova epizodē S. Gucanti informē, ka preses brīvības jomā Itālija ir 53. vietā pasaulē aiz Benīnas, Ganas un Bolīvijas. Šie fakti atrodami organizācijas Reportieri bez robežām 2002. gada statistikas izdevumā, un tagad aizliegtā šova dēļ sāk izskatīties, ka tie atbilst patiesībai. Aizvien skaļāk tiek runāts par to, ka līdz ar Berluskoni nākšanu pie politiskās varas pastiprinājusies arī viņa mediju vara. Vairāki kritiski žurnālisti tiek atlaisti no darba, pārcelti vai apklusināti. Citi mediji pastiprina pašcenzūru, lai neiekultos ķezā strīdos ar Berluskoni egocentriskajām ambīcijām. No kadra pazuduši arī divi kritiski žurnālisti Enco Bjadži un Mišela Santora, kas līdz šim vadīja politiskās programmas RAI.

Berluskoni šodien pieder trīs privātie TV kanāli, viņš kontrolē valsts TV, tātad 90 procentus Itālijas televīzijas. Tas ir būtiski, ņemot vērā, ka 80 procentiem itāliešu televizors ir vienīgais informācijas avots. Premjerministram Berluskoni pieder arī lielākais reklāmas uzņēmums, trīs rīta avīzes un lielākā valsts grāmatu izdevniecība.

Ceturtdien Itālijas parlaments balsoja par jaunu mediju likumu, kas, vēl vairāk nostiprinās valsts vadītāja reālo ietekmi mediju tirgū. S. Berluskoni apgalvo, ka viņš neko un nekad neietekmējot. “Es valsts televīziju RAI neietekmēju, jo es pat nezinu viņu telefona numuru!” uzsver Berluskoni.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s