Datums: 29.05.2010
Autors: SANDRA VEINBERGA
Rubrika: SestDiena

Zviedriem izdevies aizlaisties no ekonomikas nedienām. Vieni zaudējuši ierasto darbu un ienākumus, citi palikuši savās vietās. Taču gan vieni, gan otri sagaidījuši gaišākus laikus

Stokholmas pavasaris šogad padevies auksts un netīkams. Jukas Grieķijā, ziemeļvēji, Eijafjadlajegidla pelnu izvirdumi ik pa laikam traucējuši lidmašīnu satiksmi un bojājuši zviedriem omu. Ik pa laikam uznākošais aukstums paralizējis iecienīto maltīšu ieturēšanu ārā. Pavasaris zviedriem taču saistās ar ēšanu ārā! Bet nenovēršami pietuvojusies vasara, un kāda priecīga noskaņa sākusi virmot drēgnajā gaisā: krīze kā spocīga ēna lēni atkāpjas un izgaist. Turpat ietves malā malkojot rīta kafiju, tiek apspriesta Grieķijas izšķērdība.

Stokholmā dzīvo liela septiņdesmitajos gados (militārās huntas laikā) ieceļojušu grieķu kopiena, un par notiekošo Atēnās var uzzināt “no pirmajām rokām”. Protams, zviedriem ir drošāk, jo valsts atrodas ārpus eiro robežām. Tāpēc grieķu pēdējo gadu dzīres un tieksme dzīvo pāri līdzekļiem, alkatīgi palielinot algas un populistiski izveidojot neparasti humānu pensionēšanās sistēmu, šeit mazliet atgādina bērnu plosīšanos Vidusjūras smilšu kastē. Jaunais grieķu premjerministrs George Papandreu juniors ir atgriezies dzimtenē pie varas stūres no trimdas Zviedrijā, un viņa centieni izmēzt korupciju un populismu Atēnu varas gaiteņos šeit tiek uztverti kā bruņinieka cienīgs godīgas kaujas sākums. “Lai viņam veicas! Kauja nebūs viegla,” uzskata vairākums zviedru, kas redz, ka grieķu politiķi vairs nevarēs refinansēt savus kredītus ārzemēs.

Labvēlīgā statistika

Zviedrija joprojām atrodas ārpus Eiropas monetārās savienības jeb EMU un tur arī paliks vairākus gadus. Krīze vēl vairāk padziļinājusi sajūtas un argumentus par labu savrupībai. Deviņiem miljoniem zviedru, kas pašlaik apdzīvo valsti, pagaidām pietiek ar gaidāmo nacionālā kopprodukta pieaugumu plānoto 4% robežās un esošo valsts parādu 1009 miljardu kronu (ap 72 miljardiem latu) (Statistik, 2009. Statistiska centralbyrån, 2010). Vietas valstī visiem pietiks vēl ilgi, jo Zviedrijā katrā kvadrātkilometrā caurmērā mitinās 22 iedzīvotāji. Mazāka burzma Eiropā ir vienīgi zilo ezeru zemē Somijā (17 personas uz katru valsts kvadrātkilometru), daudz neatpaliek Latvija ar rādītāju 36 (Lietuvā 54, Igaunijā 31). 74,2% iedzīvotāju 2007. un 2008.gadā bija nodrošināts darbs, atlaišanas pēdējā gada laikā Zviedrijā samazinās. Taču dzīve ir dārga, un dārdzība turpina pieaugt. Trešā daļa vai pat puse algas zviedriem aiziet maksai par dzīvokli, 20% sadzīves izdevumiem un 20% pārtikas iegādei. Salīdzinājumā ar 2007.gadu par 13% pieaudzis bezcerīgo parādnieku skaits, kuru manta ir apķīlāta un vēl ilgi būs jāmaksā kroņa fogdu (kronofogden — parādu piedzinējs) aprēķinātie parādi. Sliktāk ir ar dzīvokļiem. Jāpiebilst, ka zviedriem labāk patīk dzīvokli īrēt, nevis pirkt, to atbalsta arī valsts politika. Taču īres dzīvokļu nekad nepietiek. Arī 2010.gadā, veicot aptaujas, noskaidrojās — lai atrastu brīvu nelielu īres dzīvokli Stokholmā, nācies meklēt 307 nedēļas jeb sešus gadus. Amsterdamā, Madridē to iespējams izdarīt 1–5 nedēļu laikā, Oslo, Kopenhāgenā, Briselē un Helsinkos dzīvokli varot atrast vienas dienas laikā. Taču, par spīti dārdzībai, zviedri turpina ziedot naudu tiem, kam klājas vēl sliktāk, piemēram, dažādu slimību pētniecībai un Amnesty International.

Krīze atstāj pēdas

Finanšu krīze ir pārvarēta. Tā sludina zviedru mediji, taču iedzīvotāju ikdienā tā sajūtama joprojām. Turpina vērties ciet veikali (īpaši mazie, kas neietilpst lielajās ķēdēs), iedzīvotāji rūpīgāk apgroza rokās katru kronu pirms iepirkšanās. Veikali piesardzīgāk izvēlas sortimentu, jo pirktspēja ir kritusies. Cenu celšanās visvairāk novērojama pārtikai, īpaši augļiem, dāzeņiem, kas zviedru virtuvē ir vispieprasītākie. 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, cenas dārzeņiem cēlušās par aptuveni 15%. Tā, piemēram, puravu cena pieaugusi par 85%, gurķiem — par 58%, tomātiem un lapu salātiem — par 21%. Lētāki kļuvuši šogad vienīgi sīpoli. Toties nākotne šķiet cerīga, to apstiprina arī sabiedriskās domas pētījumi. Gaisma krīzes tuneļa galā ir ne tikai saskatīta, bet arī pietuvinājusies. Liela nozīme šajā līdzsvara saglabāšanas procesā ir valsts finanšu politikai. Zviedrijā valsts kases naudas plūsma (tieši tāpat kā ārpolitika) netiek atstāta politiskās elites vai ierēdņu ziņā, kā tas mēdz būs, piemēram, Latvijā. Zviedrijas krona attiecībā pret eiro un ASV dolāru turas stabili, un valsts bankas diktētā galvenā transakciju procentu likme tur karalistes finanšu sistēmu virs ūdens. 2009.gadā 51,7% bija pret zviedru kronas nomaiņu ar eiro. Tagad, pēc krīzes, eiroskeptiķu rindas turpina pieaugt.

Karaliste uzteic Latviju

Zviedru bankas ar savu kreditēšanas vieglprātību Baltijas valstīs, protams, nokaitināja “caurmēra Svensonu”. Pirms gada, Latvijas bankrota brīdī, zviedru mediji bija pilni ar histēriskiem ziņojumiem no Latvijas un signāliem, ka kaimiņi viņpus Baltijas jūras var kļūt par akmeni kaklā visai zviedru finanšu sistēmai.

Toreiz šeit nervozēja visi, pat Stokholmas metro mēnešbiļešu pārdevēji pazemes kioskos. Viens šāds pārdevējs ilgi grozīja rokās manu bankas maksājumu karti no Latvijas, pārjautājot: “Ak maksāsi gan ar bankrotējušas valsts naudu?”, un pēc tam pasniedza pa lodziņa apakšu pirkumu kopā ar komentāru: “Labāk ņem ārā savu naudu no vieglprātīgu valstu bankām!” Paskaidroju, ka latviešu nauda Rīgā glabājas zviedru bankās. Pamazām arī parastie zviedri sāka saprast, ka nāksies maksāt par karalistes banku kļūdām kaimiņvalstīs.

Finanšu ministrs Anderšs Borgs to saprata pirmais un vēl tagad uzskata, ka rīkojies pareizi. “Mēs nekavējoties atbalstījām Latviju krīzes situācijā. Jo riskam tika pakļautas arī zviedru intereses Latvijā. Tie ir mūsu kaimiņi. Tagad es neuzskatu, ka Zviedrijai būtu jāpiedalās ar savu naudu Grieķijas krīzē un jāfinansē grieķu pensionēšanās sistēma, kur cilvēki, saglabājot pilnu algu, iet pensijā no 40 gadu vecuma,” uzskata Borgs. Zviedrijas presē sāk parādīties atzinīgi komentāri par to, cik vīrišķīgi Latvija “iet cauri krīzes dzirnavām”, izturot nežēlīgo valsts budžeta taupības paketi.

Lai gan mediji un eksperti šeit joprojām ir kritiski pret Latvijas politiķu izvēlēto iekšējo devalvācijas ceļu (lata devalvācijas vietā), uzsverot, ka šāda ekonomikas un finanšu sistēmas atveseļošanās iespēja Latvijā pastāvēja un tā būtu bijusi humānāka izeja no krīzes mazturīgajiem iedzīvotājiem. Grieķi šo ceļu nevar iet, jo ir piederīgi eiro ūnijai. Tas nozīmē, ka Latvija pamazām kļūst par krīzes plosītās Eiropa paraugskolēnu, kas maksā nenormāli dārgi, taču apņēmīgi virzās uz krīzes izejas durvju pusi.

Ar modi pret krīzi

Dārdzība ietekmējusi daudzas jomas, taču modi ne. Stokholmieši ir pārliecināti, ka šajā ziņā karalistē viss ir kārtībā. Modes drēbes labprāt tiek pirktas arī lietotu apģērbu veikalos vai internetā, un zviedri paši sevi uzskata par nāciju, kas ir testa zona visu modes priekšmetu ražotājiem. Sākot ar virtuves iekārtām un beidzot ar apģērbu kolekcijām. Daudzi ražotāji savu produkciju vispirms pārbauda Zviedrijā (ieskaitot reklāmu), lai pēc tam laistu apgrozībā globālajā tirgū. Tā, piemēram, Stokholmā maijā Lady Gaga savu koncertu laikā mēģināja samulsināt ar izaicinošiem aksesuāriem, piedāvājot daļu no skatuves tērpu kopijām arī zviedrietēm. Pagaidām bez redzamiem panākumiem. Karnevāla laiks ir garām. Taču patlaban ir modē cept mājās rudzu maizi. Šo darbu veic galvenokārt vīrieši. Tāpēc kungu saruna publiskajā telpā skar ne tikai naudu un hokeju, bet arī rupjmaizes cepšanas noslēpumus.