Krievija pieprasa Ukrainu izdot divus sagūstītos ziemeļkorejiešus. Taču karavīri nevēlas atgriezties atpakaļ krievu pusē.

Ieslodzīto gūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu ir delikāts process. Tas pieprasa ilgstošas ​​sarunas starp valstīm. Dažās apmaiņās tūkstošiem karavīru no abām pusēm ir “apmainīti” vienlaikus un problēmu nav bijis. Taču reizēm rodas neskaidrības, ja dažiem (kas ilgu laiku ir bijuši ieslodzīti frontes otrā pusē) nav iespējams vai negribas atgriezties mājās.

Kopš 2022. gada Krievijā ieslodzīti salīdzinoši daudz gūstekņu. Daudzi no viņiem nav saņēmuši veselības aprūpi un esot sliktā fiziskā formā. Krievijā ieslodzīto Ukrainas karavīru skaits joprojām esot lielāks, nekā krievu gūstekņu daudzums Ukrainā. (Ukrinform) Pašlaik krievu gūstā ir ap 7000 ukraiņu. Savukārt Ukrainā – ap 4000 Krievijas karavīru.

Lieldienās notika kārtējā apmaiņa, kad mājās atgriezās simtiem gūstekņu. Taču krievi apturēja procesu un nevelējās to turpināt. Pēc krievu domām visi gūstekņi neesot vienādi vērtīgi. Īpaša izdarīšanās ir ar gūstekņiem no citām valstīm. Piemēram, ar korejiešiem.  Krievija vairākkārt lūgusi izdot divus Ziemeļkorejas karavīrus, kurus Ukraina sagūstīja saistībā ar pretuzbrukumu Kurskā. Kāpēc? Ir zināms, ka Ziemeļkorejas karavīriem ir ieteikts izdarīt pašnāvību, ja viņiem draud gūsts pie ienaidnieka. Diktators Kims Čenuns savās runās ir uzslavēja tos, kuri “izvēlējās nāvi”.

Tas nozīmē, ka ziemeļkorejieši tiktu sodīti, ja viņi tiktu nodoti Krievijai un līdz ar to arī Phenjanai. Ir zināms, ka abi ziemeļkorejieši nevēlas atgriezties Krievijā, bet grib braukt uz Dienvidkoreju. (Ukrinform) Tagad ukraiņi nonāk grūtā situācijā juridisko finešu dēļ. 

Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un līgumiem ir tā, ka par citu valstu karavīriem atbild tā valsts, kas viņus karadarbībā ir iesaistījusi. Ja tagad Ukraina neizdos ziemeļkorejiešu karagūstekņus, tad Kremlis var apsūdzēt Kijevu šo noteikumu pārkāpšanā. Vienlaikus Ženēvas konvencija nosaka, ka karagūstekņus nedrīkst izdot, ja pastāv atriebības vai soda risks.

+

Kremlis aprīlī un maijā ievērojami pastiprinājis drošību ap prezidentu Putinu. Kāpēc? Tāpēc, ka pastāvot bažas par iespējamu valsts apvērsumu vai atentāta mēģinājumu pret krievu līderi. Putins tagad slēpjoties bunkuros un nekur nebraukājot. Pārtraucis apmeklēt prezidenta rezidenci Maskavā un pat savu pili Valdajā, kas atrodas starp Maskavu un Pēterburgu. (Financial Times, CNN un Important Stories)

Kopš 2026.gada sākuma nav apmeklējis nevienu militāro objektu. Izplatītie attēli un videoieraksti, kuros Putins apmeklē karavīrus, ir vecs, arhīvu materiāls.

Kara laikā Putins lielu sava laika daļu pavadīja atpūtā privātajā luksusa bunkurā Krasnodarā, netālu no Melnās jūras. Izlūkdienestu ziņojumi liecina, ka Putins tur uzturējies nedēļām ilgi.

Jauno slēpšanās kārtību spiesti akceptēt visi. Tagad arī Putina pavāriem, miesassargiem un fotogrāfiem aizliegts ceļot sabiedriskajā transportā. Viņu mājās ir uzstādītas novērošanas kameras.

Tie, kas apmeklē Kremli, tiek pakļauti dubultai ķermeņa, kabatu, somu un radu rakstu pārmeklēšanai. Tiem, kas atrodas Putinam tuvu (tiešajā lokā ap viņu) ir atļauts lietot tālruņus tikai bez interneta pieslēguma.

Pastiprināta arī Maskavas “drošība”. Dažās galvaspilsētas daļās apzināti ierobežota piekļuve internetam, un drošības spēki biežāk patrulē pa ielām, laukumiem un pārvietojas pa Maskavas upi.

Iespējams, ka tieši šie pasākumi samazinājusi tautas uzticību Putinam. Pagājušajā nedēļā publicētā aptaujā 73 % iedzīvotāju atzina, ka uzticas prezidentam. Tas ir maz. Jo krievu sabiedrībā šim skaitlim bija jābūt 100%. Būtisks uzticības zaudēšanas faktors esot ukraiņu veiksmīgie iebrukumi Krievijas teritorijā. Piemēram, dronu uzbrukumi naftas ieguves objektiem Tuapsē un Permā, kas izraisīja ievērojamu vides piesārņojumu.

Putina nozušanas laikā sapulces organizē Sergejs Šoigu, kurš tagad vada Krievijas Drošības padomi. Ruslana Caļikova, arests martā esot zīme tam, ka viņš nebija spējis nodrošināt Krievijas elites drošību. Pašlaik visiem Krievijas militārajiem līderiem ir piešķirta pastiprināta personiskā aizsardzība. (liecina Eiropas izlūkdienesti)

Krievu spicei ir bail. Pamatoti bail. 

Ilustrācija: Ziemeļkorejas karavīri apmācībās Krievijā. Kurskā 2024. gada beigās. Foto: TASS