Tramps ieradies Ķīnā un jau vakar atzinās, ka Sji esot viņa labākais draugs.  Savādi, līdz šim Tramps publiski apsaukāja ķīniešus stipri nepieklājīgi un  neslēpa savu nepatiku pret viņu ekonomisko uzplaukumu. Taču tagad dzied himnas. Acīmredzot viņam kaut ko vajag no ķīniešiem un viņu dikatora. 

Šī ir agrāk atceltā vizīte, kas beidzot tomēr notiek. Tramps cer, ka Ķīnas diktators viņam palīdzēs noregulēt Irānas para problēmas, bet Sji grib saņemt no amerikāņa piekrišanu hipotēzei, ka Taivana ir Ķīnas sastāvdaļa (nevis atsevišķa demokrātiska valsts). ASV delegācijas sastāvā ir gan ASV Ārlietu ministrs Marko Rubio, gan arī  Aizsardzības (kara) ministrs Pīts Hegsets. Sarakstā ir arī Teslas vadītājs Īlons Masks, Apple vadītājs Tims Kuks un Boeing šefs Kelijs Ortbergs. Visi šie ļautiņi Ķīnas diktatoru maz interesē. Viņam svarīgākais ir Nvidia izpilddirektors Jensens Huangs, kas izstrādā vismodernākās mikroshēmas, sistēmas un programmatūru nākotnes mākslīgā intelekta rūpnīcām. Ķīna vēlas no amerikāņiem iegādāties tieši šos produktus.  Kas varētu kļūt izšķiroši mākslīgā intelekta sacensībās, taču amerikāņi viņiem šādu tehiku nepārdod. 

Ķīna vēlas sev ASV mikroshēmas, bet amerikāņi iecerējuši sev ķīniešu retzemju metālu plūsmu. 

Taču kā ir ar mūsu attiecībām ar Ķīnu? Valsti, kuras ražojumus lietojam katru dienu. Vai tā kļūs par pasaules daļu, kas pārņem vadību planētas ekonomikā un sāks diktēt noteikumus arī mums?

Vai lētuma dēļ sāksim braukt tikai ar ķīniešu automašīnām un attaisnosim barbarisko iekšpolitiku deļ viņu lētajām mantām un izdevīgajiem pirkumiem Temu?

Kāda ir ķīniešu nostāja Ukrainas kara jautājumā?

Diktatora Sji pozīcija ir “pragmatiska” un tas nozīmē – faktiski prokrieviska (attieksmē pret karu Ukrainā). Viņs atturas publiski nosodīt krievu uzbrukumu Ukrainai,  bet nevēlas arī atklāti un tieši atbalstīt Putinu. Lai gan sniedz ekonomisku un diplomātisku atbalstu Krievijai nepārtraukti un sistemātiski.

Ko ķīnieši grib Ukrainas konflikta kontekstā? Pekinas mērķis ir ilgstošs, kontrolēts konflikts, kas vājina Rietumus, taču neļauj pilnīgu Krievijas sakāvi vai kodolieroču izmantošanu

Tātad – kontrolēts konflikts. Oficiāli Ķīna nav nosodījusi Krievijas iebrukumu un atsakās to dēvēt par karu. Nē, no kara tēmas viņi izvairās. Tāpēc aicina cīnīties par mieru (= padoties Putinam) un neatbalsta Ukrainas suverenitāti.

Kā Ķīna palīdz Putinam?

Turpina aktīvu ekonomisko sadarbību ar Krieviju, palīdzot tai apiet Rietumu sankcijas. Piegādājot preces, kas var tikt izmantotas arī militārām vajadzībām.

Vai ķīniešiem ir izdevīgi tas, ka karš Ukrainā turpinās? 

Jā, Ķīnai tas ir izdevīgi. Tas novērš Rietumu uzmanību no cilvēktiesību pārkāpumiem pašā Ķīnā. Bez tam – padara Krieviju aizvien atkarīgāku no Ķīnas.

Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins reiz nosauca Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par savu “tuvāko draugu”. Abus saista stratēģiska partnerība un kopīgas intereses, tostarp amerikāņu ietekmes mazināšana Āzijā un Eiropā. 

Ķīnas ārpolitika ir vērsta uz vēlmi kļūt par  globālu lielvaru, mazinot ASV ietekmi un apsteidzot Krieviju. Šie centieni balstās uz ekonomisko ekspansiju, ehnoloģisko attīstību un bardzību pret Taivānu, Tibetu un Honkongu. 

 “Vilku diplomātijas” lietošana attiecībās pret mazākām valstīm: nicinot “perifērijas”, kas vēlas atbrīvoties (Ukraina, Taivana) un stumjot stūrī attīstītās lielvalstis, kas nepakļaujas ķīniešu loģikai. 

Tāda ir šī ķīniešu pasaule, kura nekad nav piedzīvojusi demokrātiju. Tieši tāpat kā krievi.