Lidojoša drona troksnis Maskavas un Pēterburgas iedzīvotājiem pagaidām bija nepazīstama skaņa. Tagad viņi sāk ar šīm šausmām lēni iepazīties. 

“Draudzene pirmo reizi  dzirdēja uzbrūkošu dronu savā vasarnīcā pie Maskavas. Gaisā dimdēja dūkoņa. Pēc tam sekoja detonācja un tas nozīmēja, ka pretgaisa aizsardzība to notriekusi”, – stāsta krieviete Olga kolēģei Annai Lēnai  intervijā.(DN) 

Karš bikli ienācis krievu ikdienā caur internetu. Tīmekli Putins bieži izslēdz. Krievijas iestādes apgalvo, ka šādi notiek aizsargāšanas no droniem. Taču krieviem šķiet, ka iemesli varētu būt arī citi: “Dažreiz mums ir internets, bet dažreiz nav. Populārākais jautājums Krievijā šodien (satiekot paziņas uz ielas) ir sekojošs : “Vai jums šodien ir internets?”

Izskatās, ka Putinam ir programma šajā lietā. Lai gan Olga domā, ka tajā nav nekādas loģikas: “Manai mātei nav VPN, bet viņa grib izmantot Whatsapp,  lai sazinātos. Tam vajadzētu darboties. Taču nedarbojas. Dažreiz mana dēla savienojums darbojas, bet manējais ne. Lai gan mums ir viens un tas pats mobilo sakaru operators,”  – pauž sašutumu Olga.

Saziņas nodrošināšana ar dažiem draugiem un radiem Krievijā pašreiz kļuvusi daudz sarežģītāka. Viņi izmanto sliktas kvalitātes bezmaksas VPN pakalpojumus, kurus Krievijas varas iestādēm jau ir izdevies bloķēt. Tagad vienīgā iespēja ir izmantot Kremļa  piedāvātos pakalpojumu Max, kas vienlaikus sniedz varas iestādēm visu iespējamo informāciju par saviem pilsoņiem. Tāpēc daudzi joprojām cenšas no Max izvairīties, īpaši lielajās pilsētās. “Sākumā karš cilvēkus neietekmēja. Viss notika kā parasti. Tāda arī bija varas iestāžu stratēģija, lai mēs neko nepamanītu. Tagad tas vairs tā nav. Cilvēki ir briesmīgi aizkaitināti”- stāsta kolēģis Maksims no Maskavas. 

“Tīkls ir briesmīgs. Nedarbojas. Nāk brīdinājumi. Katru nakti “viņi” brīdina par robotiem (raķetēm),” – raksta Maksims.(DN)  Tas, ka internets vairs nav regulāri pieejams, rada visiem problēmas: “ Krievu uzņēmēji vairs nevar pārdot preces vai pakalpojumus tiešsaistē. Ceļojot ārpus Maskavas, jāņem līdzi daudz skaidras naudas, jāpieraksta tālruņu numuri, jo nav droši zināms vai varēs samaksāt vai kā varēs uz mājām piezvanīt.”

Vai šī situācija var nokaitināt krievus? Panāk pretošanos Putina ofensīvai? 

“Nē, nevaru apgalvot, ka tā notiek. Tā nav.  Krievijas iedzīvotāji ir pieraduši, ka varas iestādes izdomā visu iespējamo, lai pārceltu sabiedrības uzmanību uz to, kas viņiem šķiet vajadzīgāks.  Viņi klausa. Pašlaik Maskavā notiek visādi festivāli un bezmaksas pasākumi. Pilsēta dzīvo paralēlajā realitātē. Izliekas, ka nekāda kara vispār nav.”

69% joprojām apgalvo, ka atbalsta Krievijas karaspēka rīcību Ukrainā. (Levada dati), bet 62% vēlas, lai sāktos miera sarunas jeb Ukrainas kapitulācijas process. 

Krievijas pilsoņi dzīvo diktatūrā, kurā neatbalstīt savus vadoņus uz armiju, skaitās nepatriotiski un pat bīstami. Valsts kontrolētie mediji par reāliem Ukrainas kara faktiem vispār neziņo.  Krievi faktiski nezina kas šajā karā notiek.

Ukraiņi to zina. Tāpēc cer panākt psiholoģisku efektu uz krievu sabiedrību ar dronu triecienu palīdzību. Daļēji viņiem tas arī izdodas. 

Krievijas pilsoņiem ir ierasts domāt par karu “kā par labu lietu”. Par “varonīgajām krievu armijas uzvarām” mediji  gavilē ik dienas un nenogurst šo “piedziedājumu” atkārtot šodien, rīt un parīt. Vienīgi autobraucējiem Maskavā tagad daudz grūtāk iegādāties automašīnas rezerves daļas, nav arī vairs šiku lietu modes preču veikalos. Tas arī viss. “Ja tieši uz mani tas, neattiecas”, tad krieviem jeb “homo sovieticus” kara fakts nav svarīgs. 

Padomju Savienības laiks saviem pilsoņiem (un viņu pēctečiem) iemācījis super-egoismu: “Man, man, tikai man!”. “Empātija” tāpēc daudziem joprojām ir nepazīstams svešvārds. To var novērot, piemēram, arī braucot Latvijā ar automašīnu. Visi grūžas garām vienkārši tāpēc, ka vajag apdzīt. Nevis tāpēc, ka steidzas vai tāpēc, ka 100 km/h pa lauku ceļu būtu “pārāk lēns” ātrums. Nē, te visu nosaka super-egoisms: “Es apdzenu visus šos braucošos muļķus un šādi triumfēju”, jo satiksmes  noteikumus ievēro “tikai muļķi un zirgi”.

Tas pats sovjetisma fenomens šodien triumfē arī Krievijā: “Ja mani tas konkrēti netraucē, tad man uz šo karu nospļauies!”. Šādi turpina domāt daudzi krievi un ukraiņiem līdzi nemaz nejūt.  

“Piemēram, kad “viņi” uz 15 stundām slēdz Vnukovas lidostu dronu dēļ, tad neviens tāpēc nevaino karu Ukrainā. Nē,  cilvēki šeit nedomā, ka tas ir kara dēļ. Nē, pie visa vainīgi ir sliktie laika apstākļi. Tur neko nevar darīt”, – secina Maksims. 

“ Vairums cilvēki šeit netic, ka Ukrainas droniem ir izdevies aizlidot līdz pat Pēterburgai. Nē, viņi par šādu apgalvojumu smejas. Uzskata, ka droni nāk no Igaunijas vai Somijas. Kā gan citādi tie varētu aizlidot tik tālu?” – konstatē Olga. (DN)

Vecās padomju tradīcijas dominē domāšanā. Kopš 1945. gada padomju ļaudīm tika stāstīts, ka krievi nekad nevienam neuzbrūk. “Skolā mums mācīja, ka Krievija ir miermīlīgākā valsts pasaulē. Mēs nekad nevienam neesam uzbrukuši, bet tikai aizstāvējušies. Ja šeit ierodas droni, tad  citi mēģina šādi iebrukt mūsu mierīgajā valstī.  Paši nekad nevienam neesam uzbrukuši” – ironiski skaidro Maksims. 

Vai neviens Krievijā nevēlas uzzināt patiesību par šo karu?

“Kāpēc mums tas būtu jādara pašiem? Jāmeklē internetā, jāriskē tikt sodītiem? Nē, vieglāk ir neatzīt un nezināt. Arī tad, ja Jūs izstāstīsiet un paskaidrosiet, krievi ierausies savās čaulās un nevelēsies neko dzirdēt. Lai tie droni lido kur grib. Galvenais, ka netrāpa man. Tā krievi domā. Nekādas rietumu pāraudzināšanas kampaņas šo tautu nekad nepārtaisīs. Viņi domās tā kā domāja agrāk,”  – secina Maksims. 

Tas nozīmē, ka krievu atbalsts šim karam ir palicis nemainīgs. 

2022. gada februāra beigās 68 % atbildēja apstiprinoši. Viņi atbalstīja uzbrukumu Ukrainai. Tagad šie skaitļi ir apmēram tie paši. Vienīgā atšķirība, ka pieaudzis to krievu skaits, kas vēlas “miera sarunas” jeb ātrāku Ukrainas kapitulāciju.  Avots: Levada.ru

Ilustrācija: Maskavas iedzīvotāji pastaigājas gar Maskavas upi. Pašlaik vara iegulda milzu līdzekļus kultūras festivālos un bezmaksas pasākumos, lai uzmundrinātu iedzīvotājus un liktu viņiem nedomāt par Ukrainas karu. Foto: Pāvels Bedņakovs/AP