Krievijas Domes vēlēšanas ir vēlēšanu imitācija, jeb viena aktiera teātris.  Visas partijas tur lojālas Kremlim. Piedāvāju svētdienas pārdomām epizodes no kolēģes Annas Lenas apraksta. (DN) 

Piemēram, Arturs uzskata, ka balsot krievi var trīs variantos: 1) Es mīlu Putinu! 2) Es apbrīnoju Putinu! 3) Putinam vienmēr taisnība! Tas arī viss. Nekādas jēgas piedalīties šajā “vēlēšanu pasākumā” faktiski nav. Var balsot tikai par Putinu. Neviena cita neatradīsiet. Tāpēc krievi izvairās apspriest vēlēšanas jeb runāt par politiku. Jo šādas sarunas varot slikti beigties. 

Krievijas opozīcija trimdā mudinājusi krievu vēlētājus svētdien pusdienlaikā doties uz vēlēšanu iecirkņiem un balsot par jebkuru partiju, izņemot Putina “Vienotā Krievija”. Tādā veidā sabojājot vadonim Putinam vēlēšanu dienu.

Pašlaik ir pat atcelts noteikums, ka vismaz 50% jāpiedalās vēlēšanās, lai rezultāts būtu spēkā. Šis apstāklis (pēc daudzu domām) padara balsošanu vēl bezjēdzīgāku.

Ukrainas karš ir neredzamā centrālā tēma. Taču vienīgā partija, kas vēlas tūlītējas miera sarunas, bija Jabloko. To pašu Putina Augstākā tiesa jau diskvalificējusi. 

Vispār jau Putins varēja nemaz nerīkot šīs vēlēšanas, jo iznākums iepriekš ir zināms. Taču viņš vēlas, lai vēlēšanas tomēr notiek. Lai tās kļūst par tautas lojalitātes apliecinājumu krievu vadonim Kremlī. Par suminājumu krievu fīreram.  

Neatkarīgais televīzijas kanāls Doždj ziņo, ka Permas universālveikalu tīkla Magņit darbinieki tiek mudināti reģistrēties elektroniskai balsošanai un balsot elektroniski (šos datus esot vieglāk koriģēt). Vladimirā uzņēmumu direktoriem uzdots nodrošināt, lai visi skolotāji un pirmsskolas pedagogi balsotu par Vienoto Krieviju. Novosibirskā pilsēta spiež ārstus piedalīties vēlēšanās obligātā kārtā. Jābalso ir pareizi, citādi būs slikti. 

Formāli it kā neviens neapgalvo, ka vēlēšanu iznākums varai ir svarīgs, taču Kremlī ļoti gribas zināt cik lielā mērā tauta vēl ir dumja un apstulbināta…jeb jau pamodusies. 

Ja Vienotā Krievija iegūs labu rezultātu noteiktā republikā vai pilsētā, tad tas nozīmēs, ka tauta ir paklausīga un amatpersonas lojālas. Tad ir vērts no šīm zonām vervēt vairāk karavīru karam Ukrainā.

Apmēram 18% Krievijā būtu vēlējuši par  pretkara partiju Jabloko. Ja šī partija nebūtu likvidēta.  

Pašlaik krievu vēlēšanās drīkst piedalīties visas Kremlim lojālas partijas. Putina partijas “Vienotā Krievija” galvenie kandidāti ir ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins. Bijušais prezidents Dmitrijs Medvedevs kandidātu sarakstā netika iekļauts, jo viņš esot pārāk nepopulārs. Pārējie galvenie kandidāti ir kara veterāns Vladislavs Golovins un propagandas kanāla “Rossija-24” kara korespondents Jevgēņijs Podubnijs. Vienīgā sieviete ir “bērnu tiesību sardze” Marija Ļvova-Belova. Tā pati, kas joprojām tiek starptautiski meklēta saistībā ar ukraiņu bērnu nolaupīšanas organizēšanu no Ukrainas kara zonām. 

Komunisti pašlaik Krievijā sevi dēvē par opozīcijas partiju, bet ir daļa no sistēmas. Tas attiecas arī uz ultranacionālistiem LDPR jeb tā saucamajiem liberāļiem Novije ļuģi (Jaunie cilvēki) un tēlotajiem Putinasociāldemokrātiem (Taisnīgā Krievija).

Krievijas Domes vēlēšanas notiek laikā no 18. līdz 20. septembrim. Iznākumu un rezultātus zinām jau tagad – Putins uzvarēs. 

Tātad: Krievijas parlamenta vēlēšanās uz piecu gadu termiņu tiks ievēlēti 450 cilvēki.

Kopš Putina kļūšanas par prezidentu (2000. gadā) Krievijā nav notikušas nevienas brīvas un godīgas vēlēšanas. Nenotiek arī protesta demonstrācijas pret šo sistēmu. Neatkarīgā vēlēšanu novērošanas organizācija “Golos” tika slēgta 2025. gadā. Krievija nav uzaicinājusi EDSO novērotājus apmeklēt vēlēšanas.

Ilustrācija: vēlēšanu afiša Krievijā. Igors Ivanko/AFP