Vakardienas krievu uzbrukumos bojā gājuši 5 cilvēki un 35 ievainoti. Tiek ziņots par vairākiem nāves gadījumiem. Netālu no robežas ar Moldovu nogalināti civiliedzīvotāji. Uzbrukumos Zaporižjā likvidēts viens cilvēks un septiņi ievainoti. Harkivā sagrautas vairākas ēkas. Sprādzieni reģistrēti arī Kijevā, Dņipro un Mikolajvā. (Suspilne)

Vienlaikus ukraiņi uzbrukuši krievu naftas terminālim Novorosijskā. (TT)

Putins “pārspraudis” termiņu visa Donbasa iekarošanai. Tik ātri (kā cerēts) tas viņam neizdodas. Zināms, ka Kremlis grib, lai Ukrainas armija pamestu šo teritoriju (ieskaitot krievu daļēji okupēto Doņecku un Luhansku). Tā Putins vēlas. Tikai pēc tam viņš varētu sākt “miera sarunas” ar ukraiņiem. (Kyiv Independent) Tagad izskatās, ka ukraiņi nav gatavi dāvināt Putinam savas teritorijas un tāpēc miera sarunas atkal kavējas. 

Vakar Kremlis informēja, ka Putinam neesot “agresīvu plānu” attiecībās ar Eiropu. Viņa telefonsaruna ar Trampu esot bijusi “ārkārtīgi atklāta”. (Krievijas prezidenta birojs) Tā ilgusi stundu. Vaļsirdīgais dialogs ar Trampu noticis pēc abu Vašingtonas sūtņu tikšanās ar Kremļa diktatoru. Krievija tagad domājot par “iespējamām miera sarunām”. Ukraina ir gatava un jau paziņojusi, ka sarunas varētu sākt septembrī. Diemžēl Maskavai tas esot “par agru”. (TT)

Lielbritānija (pirms ziemas) sola ukraiņiem līdzekļus jaunu pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei, ieskaitot Patriot raķešu pirkumu. (TT)

Somija pabeigusi 200 kilometrus garā žoga būvniecību gar robežu ar Krieviju. “Šī ir daļa no mūsu robežas drošības. Tā palīdz veikt novērošanu un neļauj ienaidniekam iekļūt Somijas teritorijā,” – tā saistībā ar atklāšanu konstatēja Iekšlietu ministrs Mari Rantanens. Somija slēdza robežu ar Krieviju 2023. gada decembrī. Toreiz migranti (no krievu puses) tika aicināti organizēti forsēt robežu ar velosipēdiem vai skrejriteņiem. Straujā migrantu pieplūduma dēļ Somijas valdība 2023. gada novembrī sāka slēgt robežkontroles punktus. Vēlāk pilnībā tika slēgta sauszemes robeža, aizliedzot iebraukšanu ar velosipēdiem.

Krievija nosūtījusi nolaupītos Ukrainas bērnus uz vasaras nometni Ziemeļkorejā. (Omni) Pēc Krievijas teiktā, šī bērnu nometne esot parasta “kultūras apmaiņa”, taču novērojumi un organizācijas forma pierāda, ka šeit ir runa par parastu propagandu un neglītu nozagto bērnu izmantošanu aģitācijas mērķiem. (TT)

Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis esot sapratušas, ka karš Ukrainā turpināsies arī 2027. gadā un “Trampa centieni” neesot būtiski ietekmējuši Vladimiru Putinu. (Bloomberg) Izskatās, ka notiks pretējais – Putins jau tagad aktīvi plāno ziemā pastiprināt gaisa triecienus Ukrainai, lai demonstrētu savu varenību un spēku. 

Pašlaik krievi gatavojas uzbrukt ar jauna veida droniem. Kara sākumā irāņu Šaheda droni izraisīja smagu haosu, taču ar laiku izdevās tos neitralizēt. Tagad līdzīga situācija veidojas brīdī, kad krievi sāk izmantot  jaunus – ar reaktīvo dzinēju aprīkotos dronus.  Tie tiek izšauti pa vienam vai pāros. Nevis spietos (kā agrāk). Taču tas notiek ar ātrumu 500 km/stundā. Šāds ātrums ir liela problēma ukraiņu pretgaisa aizsardzības sistēmai.  2. septembrī viens šāds krievu drons ietriecās universitātes ēkā Kijivā un divas dienas vēlāk –  drošības dienesta SBU galvenajā ēkā, kas atrodas pilsētas centrā. Līdzās Svētās Sofijas katedrālei.

Geran 4 tiek izmantots kopš pērnā pavasara, bet visintensīvāk tieši tagad. Geran 5 variants ļoti līdzinās spārnotajai raķetei. Spēj pārvietoties vēl ātrāk, taču tam ir mazāka kaujas galviņa.

Daudzi no ukraiņu pārtvērējdroniem pašlaik nesasniedz ātrumu virs 300 kilometrus stundā. Tas nozīmē, ka nespēj panākt Krievijas jaunos Geran 4 un Geran 5. Taču arī šo aktuālo problēmu ukraiņiem nāksies atrisināt. Darba būs daudz, jaunajiem droniem ir uzlabotas vadības īpašības. Tie pārvietojas pa trajektorijām, kuras grūti prognozēt (izmantojot režģtīklus). Proti –  signāls uz droniem iet caur vairākām antenām, kas apgrūtina to kustības traucēšanu. 

Eksperti uzskata, ka krievu drons, kas 4. septembrī ietriecās SBU galvenajā mītnē, bija vadīts tieši šāda ceļā. Izmantojot retranslācijas staciju Ukrainas teritorijā. Tāpēc tas trāpīja ēkas daļai, kur atrodas organizācijas vadītāja Oleksandra Poklada birojs.

Līdz šim reaktīvo dronu skaits krieviem bija mazāks nekā propellera dronu daudzums. Ja Putins palielinās tagad reaktīvo dronu ražošanu (kas ir ievērojama dārgāka), tad šoruden ukraiņiem būs jātiek galā ar Geran 4 un Geran 5. 

Kas tie ir?

Krievija pašlaik Ukrainā izmanto vairāku veidu tālas darbības uzbrukuma dronus. Lielākā daļa no tiem tiek būvēti, izmantojot Irānas izstrādāto Shahed dronu – pašnāvnieku. To palaiž no rampas pa sliedi, kas var balstīties uz zemes vai tikt piestiprināta pie piekabes vai kravas automašīnas.

Modeļi atšķiras. Mazākais ir 2,5 metrus garš un sver 200 kilogramus. Geran 4 (jaunājais variants) ir 3,5 metrus garš un sver 450 kilogramus. (CSIS, Ukrainas bruņotie spēki)

Militāri-stratēģiski, Geran-4 un Geran-5  ir mazāk Kremļa “superierocis”, bet vairāk terorizēšanas līdzeklis, jo spēj padarīt masveida gaisa uzbrukumus ātrākus un grūtāk anulējamus. Tagad Krievija var kombinēt lēnākus Geran-2 ar ātrākiem Geran-4/5 un raķetēm. Tas piespiež Ukrainu vienlaikus izmantot dažādus pretgaisa aizsardzības līdzekļus un tērēt patvērējus.

Taču šie ieroči nepanāks lūzumu kara gaitā. To kaujas galviņas joprojām ir daudz mazākas nekā daudzu spārnoto vai ballistisko raķešu kaujas galviņas. 

Pats galvenais – ukraiņi šim ierocim jau ir pielāgojusies. Piemēram, 2026. gada septembrī Vācija un Ukraina izveidoja sadarbību pretgaisa aizsardzības un interceptoru-dronu jomā un tieši Vācija finansē 15 000 Shahed tipa dronu pārtvērējus. (Reuters)

Geran-4/5 dod Putinam iespēju pāriet no principa A) – “izšaujam ļoti, ļoti daudz “Šahedu” un ceram, ka vismaz daži izies ukraiņu aizsardzībai cauri” uz projektu B) – “izšaujam ļoti daudz dažāda ātruma mērķu, kas pārslogo Ukrainas aizsardzību ir grūti notriecami”. 

Jā, nepatīkami. Tā tas ir.

Taču arī šie jaunie ieroči uzvaru Ukrainā Kremlim tomēr nenodrošinās. 

Ilustrācija: Anatolii Stepanov / Reuters / Scanpix / LETA/Meduza