Reliģiskais fundamentālisms un mēs 2016. gadā

svenskstyrkan

Briselē atkal sprādziens. Kā atbilde lido mediju ziņa par to, ka  Skandināvijas valstīs steidzīgi palielina policistu skaitu. Teroristu, jeb modernais partizāņu karš 2016. gadā pieprasa jaunus frontes veidus. Izskatās, ka tādi turpmāk būs policijas vienības ar specializētu kompetenci.

Ceru, ka parlaments un valdība saprot situācijas nopietnību, – taisnojas zviedru policijas priekšnieks Dans Eliasons un informē, ka nekavējoties jāpieņem darbā vēl 700 policistu (2000 plānoto policijas ierēdņu un 1300 izmeklētāju vietā). Budžetā naudas šim mērķim nepietiekot. Vajadzīgi izmeklētāji un policijas vienības uz valsts robežas. Bēgļu plūsma un terorisma draudi maksā lielu naudu. Tur sadeg pilsoņu nodokļu maksājumi.

Kamēr Eiropā diskutē par to, vai vecajā kontinentā ir nepieciešams “savs, kopējs CIA”, tikmēr Kremļa televīzija nenogurst stāstīt par “puvušo liberālismu” un sēt ideju par to, ka tikai Krievija spējot atbrīvot pasauli no ļaunuma – šajā gadījumā no terorisma. Rietumiem esot jāprotas un jāatceļ ekonomiskā blokāde. Tad lietas notikšot, – tā Putins domā. Nekā jauna te nav, skan vecā dziesma. Tieši tāpat – vecajā toņkārtā, uz notikušo reaģē arī Pentagons, kas piedāvās Barakam Obamam palielināt savas armijas klātbūtni Irākā, lai atgūtu savā kontrolē Mozulu, kuru okupējuši IS kaujinieki.

-Sistemātiski iznīcināsim islāmistu vadoņus. Pagājušajā nedēļā izdevās novākt IS neformālo finanšu ministru Hadži Imamu. Pa šo ceļu iesim tālāk, – apgalvoja Eštons Kārters, ASV Aizsradzības ministrs, savā vakardienas preses konferencē.

Hadži Imama “novākšana” ir būtisks notikums, jo viņs bija otrā svarīgākā persona IS vadoņu hierarhijā un uzstājās terora organizācijas vārdā brīdī, kad Albagdadi jeb IS fīrers bija ievainots vai kā citādi nepieejams. Amerikāņiem izdevies novākt arī otru IS līderi, čečenu Omaru Alšisanī, kas bija pazīstams ar savu sarkano, nekopto bārdu un ar šo kļuvis par savdabīgu islāmistu zīmolu. Tagad sarkanbārža vairs neesot starp dzīvajiem. Vai tā patiešām ir?

Omars Alšishanī

 

Kas ir islāmisti? Šo virzienu mēdz dēvēt arī par politisko islāmu. Tā ir kustība ar vairākiem atzariem, kas radusies jau 20. gadsimta sākumā kā atbilde rietumu koloniālismam. Tā bāzējas uz Džamala Alsina Alafgani, Rašida Rida un Muhameda Abdula nostādnēm. Islāmistus nevajadzētu sajaukt ar tradicionālo islāma valstu pārvaldes formu, kurā šarias likumus realizē nevis valsts, bet ticīgo tiesa. Pašreizējā formā var novērot vēlmi palielināt ticīgo grupējumu varu pār sekulārās varas funkcijām valstī, panākot lielāku reliģijas dogmu un noteikumu kontroli arī pār pilsoņu privāto dzīvi. Līdzīgu tendenci varam novērot arī  kristīgo pasualē, jo īpaši postsovjetisma zonā. Postsovjetiskajā Krievijā un Latvijā, kur baznīcas spiediens pret sekulāro valsti pastiprinās gan tieši: Pussy Riot + neskaitāmie tiesas procesi Krievijā ticības vārdā, gan arī netieši: caur neokonservatīvu, fundamentālo kristiešu nevalstisko organizāciju darbību, cenšoties “regulēt ģimenes vērtības” (panākot bērnu grāmatiņas, sociālās aģitācijas, Stambulas konvencijas cenzēšanu) Latvijā un apzināti tuvinot mūsu valsti baznīcas tiešai ietekmei.

Tāpēc islāmisti, tieši tāpat kā mūsu kristīgo fundamentālisti, ir modernās valsts produkts. Gan vienus, gan otrus neapmierina demokrātijas attīstība un rīcību motivē centieni pagriezt attīstību atpakaļ, nododot valsti un sabiedrību 100% reliģijas pārziņā.

Islāmisti uzsver džihāda akcentu, kas nozīmē tiesības brīvi interpretēt korānu esošās situācijas zīmē. Tieši tāpēc viņi vēršas pret moderno laiku un sūfismu. Kristīgie fundamentālisti rīkojas tieši tāpat.

opus_dei_odessa

 

 

 

Kas ir reliģiskais fundamentālisms?

Jēdziens “fundamentālisms” radās  20. gadsimta sākumā ASV un apzīmē konservatīvus kristīgas ticības piekritējus, kas ar savām ticības dogmām apzināti traucē modernās valsts attīstību laikā, cenšoties politikā un tiesībās iepludināt reliģiskās normas. Vēlāk Le Monde ieviesa savās publikācijās jēdzienu “islāmists” ar šo apzīmējot tos musulmaņus, kas cenšas panāk lielāku ticības ietekmi pār visiem valsti regulējošiem procesiem.

Tāpēc būtu jānošķir islāms no islāmistiem, tieši tāpat kā kristīgs cilvēks no kristiešu fundamentālistiem.  Spēcīgākās islāmistu grupas pasaulē ir : Musulmāņu brālība, Hamazs, Hisbolā, Islāmistu džihāds u.c. Visi šie grupējumi ir pārliecināti, ka islāms ir objektīva patiesība un tam jāpakārto visu regulējošo likumu un noteikumu sistēma un tikai šādā veidā iespējams pasaulē nodrošināt kārtību.

Savukārt, kistīgo fundamentālistu kustības sākums datējams ar kalvīnistiem 1890.gadā kā reakcija uz pieaugošo sabiedrības sekularizāciju. Šodien to pārstāv, piemēram: Army of God, Moral Majority,  International Council of Christian Churches, Colonial Christian Republic,  Pro-Life kustība ASV u.c.

Izteikšanās brīvība un fundamentālisti

“Daļa kristiešu Rietumeiropā kopē musulmāņu fundamentālistu bardzību un skaudrumu pret moderno sabiedrību, pārtopot perversos kristīgā fundamentālisma slavinātājos” (Dagens Nyheter, 2007,02.27).

Tepat pie mums brīvajā Latvijā reliģiskie līderi sāk runāt par baznīcas tuvināšanu valstij, apgalvojot, ka ticība ir vienīgā, kas spēj “padarīt cilvēkus labākus, tikumīgus” un valsts tiecas pakļauties kardināliem un krustnešiem ar inkvizīciju pie labās un indulgencēm pie kreisās rokas. Ar Polijas palīdzību fundamentālisti mēģina aizliegt abortus visā Eiropas Savienībā, tālu šajā virziena tikuši arī Spānijā, Itālijā un Portugālē. Vācu kristīgie demokrāti mēģina aizliegt pagarinātas dienas klases un bērnudārzus Vācijā un pāri Eiropai veļas masīvs kareivīgo krustnešu ceļa rullis ar mērķi iznīcināt liberālās demokrātijas pamatprincipus.

Taču atgriezīsimies pie musulmāņu fundamentālistiem, pie IS.

Skärmavbild 2016-03-26 kl. 10.18.52

Kā viņus var uzveikt un ko par to domā neatkarīgie eksperti?

Upsalas universitātes pētnieki Evins Ismails un teologs Muhameds Fazlhaslemi spriež, ka vispirms jāsāk ar sociālo mediju attīrīšanu. Tieši šeit islāma kaujinieku PR brigādes izplata insinuācijas par to, ka visā pasaulē musulmaņi tiek vajāti un vienīgā vieta, kur šīs ticības piekritēji var dzīvot netraucēti un pielūgt Dievu bez bažām, esot jaundibinātā sunnītu valsts pašreizējās Sīrijas un Irākas teritorijā. Viņu mērķis ir pārņemt varu visā pasaulē un tā padarīt visus zemeslodes iedzīvotājus “tikumīgus un pareizus”.     

-Pirmais solis ir cīņa ar viņu propagandu, – žurnālistiem atzīst Evins Ismails un piebilst, ka masīvajai reliģiozo fundamentālistu aģitācijai neesot pretspēka Eiropā. Tātad – kaut kas mums Latvijā ļoti pazīstams – savdabīgs Kremļa propagandas klons. IS regulāri ražo labi samontētas aģitācijas videofilmas, kuras tiek izplatītas ar interneta palīdzību. Tikai ASV un Francijā tiek mēģināts ražot kontrpropagandu. Zviedrijā un citās Rietumeiropas valstīs, kuras faktiski piegādā lielu kontingentu IS kaujinieku brigādēm un “sieviešu armijai”, šādā ideoloģiska pretspēka nav.

Svarīga ir islāmistu ideoloģijas atpazīšana. Tā uzskata arī islāma teologs un filozofs Muhameds Fazlhaslemi, kurš ir pārliecināts, ka imperatīvai reliģijas izpratnei šajā ideoloģijā ir atslēgas loma.

-Sabiedrībai ir jāuzsāk debates ar viņiem. Nepietiek pateikt, ka IS neko jaunu ticīgajiem nepiedāvā. Tie, kas paši aģitē, maz ko saprot no islāma. Viņi liek lieta reliģijas demagoģiju un to vajadzētu apskatīt plaši un dziļi, lai sabiedrība redz, cik sekla ir šo kaujinieku garīgā platforma, –  tā uzskata teologs. Šādas iniciatīvas ir jau bijušas. To skaitā – atklātā vēstule IS vadonim Abu Bakram Albagdadi, kuru parakstīja vairāki sunītu līderi Rietumeiropā. Diskusijas medijos un sarunas skolās ar imigrantu bērniem no musulmaņu valstīm arī notiekot. Nākamais solis esot politisks – apturēt pilsoņu karu Sīrijā un panākt stabilu valdību Irākā. ANO un ES esot jāpiestrādā pie situācijas stabilizēšanas Lībijā, kur politiskā vara šobrīd ir faktiski anulēta.

-Pēdējos mēnešus IS ļoti strauji aktivizē savu darbību tieši Lībijā. Nav pieļaujams, ka viņi sagrābj arī šīs teritorijas, – uzskata Muhameds Fazlhaslemi.

Evinam Ismailam šķiet, ka fundamentālistu agresīvās ideoloģijas iznīcināšana tomēr ir pats galvenais darbs. Viņu stratēģija ir turpināt terorismu Eiropā, “lai iedzītu parastos musulmaņus stūrī, bezizejā. Vietējie viņus neieredzēs IS akciju dēļ un šiem cilvēkiem neatliks nekas cits kā pieslieties fundamentālistiem”.

Ikvienam no mums nevajadzētu aizmirst, ka šī ideoloģija paredz visas pasaules iekarošanu.

Mēs varam sabombardēt viņu bāzes Sīrijā un Irākā, bet kaujas vienības Eiropā tikmēr tupinās savas terorisma akcijas netraucēti citur. Mierīgo Eiropas iedzīvotāju nogalināšana terora akciju rezultātā ir akceptēta viņu kaujas taktika un no tās islāmisti neatteiksies. Tieši ar šo taktikas izmantojumu IS atšķiras no Alkaidas un citiem teroristu grupējumiem. Viņi neatļaus dzīvot mierīgi tieši tiem, kas pie miera un pārticības ir pieraduši vai sāk pierast. Līdzšinējās kaujas operācijas ar bombardēšanu “no augšas” ir nepietiekamas. Pēc uzlidojumiem Sīrijā, šīs IS kaujas vienības ir pārgrupējušās un turpina sirot Lībijā. Protams, ka kokam divi gali: no vienas puses demokrātiskie rietumi atbalsta sekulāras un civilas valdības veidošanos Irākā un Lībijā, Ēģiptē un Tunisijā, taču pie varas svirām nekavējoties ķeras reliģiozie fanātiķi un avantūristi, kuru netrūkst nekur. Kamēr ticību kāds izmantos kā izrēķināšanas, disciplinēšanas jeb varas sviru, tikmēr humānisma paradigmai nav izredžu. “Mēs” un “šie” shēma paliek spēkā un varmācības ofensīva turpinās savā fanātiskajā cikliskumā.

Labu attiecību veidošana joprojām ir pats grūtākais darbs barbarisma zonā, kurā empātiju un pieklājību uztver kā invaliditāti. Atliek pēdējais un visprimitīvākais arguments – nauda.

IS kaujas operācijas finansē nafta un šantāža. Pastāv iespēja ne tikai sabombardēt IS naftas krājumus, bet arī bloķēt valstis, kas iepērk lēto naftu no islāmistiem.  Piemēram, Turcija samērā ilgu laiku bija džihādistu tranzītvalsts un piedalījās IS naftas tirgošanā.

Reliģisko fundamentālistu uzliesmojums austrumos un rietumos nav cerīga prognoze nākotnei. Bezdarbs, rūgtums par izredžu iespējām nākotnē, naudas un pārticības trūkums ir lieliski tramplīni visiem kūdītājiem, kuri savu publiku saskata tieši maznodrošināto iedzīvotāju masās. Kā jūtamies mēs uz šī fona?

Umma Frīda un viņas māsas organizācijā 'Ģimene"

Izceļotājas no Zviedrijas uz IS. “Es un manas māsas jeb ģimene”,  – tā šo fotogrāfiju komentēja sieviete, kas sevi  nosauc par Ummu Frīdu un ir apmetusies islāmistu nometnē Sīrijā kopā ar saviem bērniem 2014. gadā.

Kārtējā nevalstiskā organizācija “Ģimene”.

6 thoughts on “Reliģiskais fundamentālisms un mēs 2016. gadā

  1. “kustība ar vairākiem atzariem, kas radusies jau 20. gadsimta sākumā kā atbilde rietumu koloniālismam.” – tā jau viņi mīl sludināt. Taču domāju ka “sliktais rietumu kolonizators” šeit tikai iegansts, nevis iemesls. Nevēlos attaisnot rietumniekus, taču šāds apgalvojums ir islāmistu propagandistu novienkāršošana, tas it tāpat kā kad kādi tur Teksasas labējie kristīgie fundamentālisti apgalvo ka viņu kustība radusies kā atbilde nēģeru un meksikāņu kolonizācijai.
    Piemēram, tikai īsumā,gadsimta sākumā arābi angļus uzvēra kā sabiedrotos pret turkiem, un atkal Alžīrā, zeme kurā gadsimta vidū reāli cīnījās pret kolonizatoriem, kaut kā nav dzirdēts par kādiem tur islāmistiem. Savukārt Indonēzijā islāmisti spridzina bez jebkādas “slikto rietumu kolonizācijas” … ak jā, ja neskaita “kolonizatorus” tūristus, kuri ļaundari tādi, vazājas pa visu arhipelāgu, aizvainojot ticīgo jūtas! Arī talibi parādījās jau vairākus gadus pēc tam kad pēdējais krievu karavīrs bija aizgājis, bija nogāzta krievu izveidotā valdība – bet afgāņu lauka komandieri “draudzīgi” apšāva viens otru. Un savus iedzīvotājus, starp citu.
    Jā, nevar attaisnot rietumu politiku Vidējos Austrums, tas skaidrs, īpaši Buša iebrukumu Irākā, tāpēc ka viena tante esot teikusi ka Huseinam esot kodolieroči, bet lūdzu neatkārtosim islāmistu propagandas klišejas.
    Jā, starp citu,vēl viena klišeja, ko mēs bieži atkārtojam, ka krusta kari bijuši ļauno agresoru uzbrukums mieru mīlošajiem musulmaņiem. Jā, krustneši bija laupītkāri agresori – tā bija viņu galvenā pamat motivācija, tas patiesi, taču arī arābi nebūt nebija miermīlīgi jēriņi, tikai pārdesmit gadus pirms pirmā krusta kara, arābi iebruka Itālijā, izveidojot uzbrukuma placdarmu, kuru tikai ar grūtībām izdevās atkarot. Nemaz nerunājot par Spāniju un Sicīliju. Krusta karos agresori karoja ar agresoriem. Vēsture nav melnbalta. Labi, bet tas no citas operas.

    • Vai Jūs varat izskaidrot kāpēc reliģiskajiem fundamentālistiem tā veicas postsovjetiskajā zonā? Kā jau norādījāt – eksistē “šablona atbilde” uz šo jautājumu – Dieva nepieciešamība tiem ļaudīm, kas to nebija pieredzējuši PSRS laikā. Taču tā nav atbilde pēc būtības. Boļševiku laikā maz bija tādu, kas ticēja “komunisma uzvarai” un partijai. Pakļāvās un viss. Vai tagad notiek tas pats? Vajadzība pakļauties kādam, kas uzdodas par spēcīgu un varenu? Savādi, ka tik daudzi latvieši skaļi sludina, ka ir konservatīvi un jūtas pārliecināti, ka tas ir lieliski!🙂 Mazliet komiski to noskatīties.

  2. Nu jā, tomēr lai arī protams, lielum lielais vairums padomju varai “pakļāvās un viss”, klusu sprauslādami dūrē, tomēr arī pie mums bija tādi, kuri tiešām ticēja partijas virsvadībai. Un pazīstu vienu, šobrīd jau diemžēl nelaiķi, kurš sākoties atmodai, savu ticību partijai neticami ātri un fiksi nomainīja ar ticību Dievam, konkrēti luterāņu interpretācijā. Sākumā domāju, liekuļo, bet tad drīzāk nonācu pie pārliecības, ka ir cilvēku tips, kuriem vienkārši vajag ticēt kaut kam nemaldīgam, vienkāršoti, kādai precīzai, konkrētai dzīves vadlīnijai (te negribu teikt ka šādi cilvēki būtu “slikti”, vai “labi”). Protams, bija arī daudzi liekulības gadījumi, bet tomēr ne visi. Manuprāt, līdzīgs psiholoģiskais mehānisms strādā arī alkoholiķiem vai narkomāniem, kuri atturēties no savas atkarības spēj tikai atrodot sev citu atkarību, orientējoši kā “mīloša, bet stingra Tēva” veidolā – kādā, tas jau atkarīgs no izvēlētās draudzes.
    Tas būtu viens, kāpēc postsovjetisma telpā, vēl iespējams aspekts (noteikti jārunā par dažādu savstarpēji atkarīgu aspektu kopumu) varētu būt ka mēs, atšķirībā no rietumniekiem, tomēr “esam gājuši cauri” daudz lielākām, nozīmīgākām sociālajām kolīzijām. Un cilvēkiem rodas vēlme pieķerties kaut kam “stabilam, mūžīgam”.
    No šā principā varētu izrietēt arī “latviešu konservatīvisms” – fenomens, kas iedziļinoties, vispār ir ilūziju ilūzija! Vēl kaut kādu pamats, vai precīzāk, pēctecību (kas arī protams, diskutējami), varētu atrast, piemēram, angļu konservatoriem. Bet mums, ja tā sāk ņemt, tad liekākais konservators ir – Rubiks… Bet labi, mūsu konservatori par pamatu savai pārliecībai principā ņēmuši literāro mantojumu, kas starp citu, veidojies nacionālā romantisma, ne konservatīvisma straumē, ja tā varētu izteikties. Bez tam, konservatori kā ideālu piesauc viensētas, aizmirstot ka ar šodienas tehnoloģijām šāds dzīves veids ir neiespējams. Viensētas atdzīvosies tikai tad, kad izbeigsies pēdējās naftas atradnes, vai drīzāk, tiks ieviests vispārējais ludītisms.
    Bet protams, izsmeļošai atbildei nepieciešams daudz gudrāks cilvēks par mani. Varu tikai te drusku pamuldēt.

    • Savādi, ka mums nav normālas, demokrātiskas partijas, kas aizstāv nacionālā vairākuma intereses. Skatos uz “smalku ļaužu” saietiem Latvijā – mediji atreferē fotoreportāžas no operas vai prezidenta aizkulisēm un rēgojas bezgaumīgi ģērbti, nekopti rumpji (ar alkohola reklāmu fonā) kas domā, ka ir Latvijas politiskā, ekonomiskā un kultūras elite. PSRS laika nomenklatūras kloni. Tie arī laikam ir tie “konservatīvie”, kas izskatās pēc klauniem, bet jūtas kā “grāfimontekreisto”.🙂 Lai gan faktiski atdarina padomijas laiku komunistisko šūniņu, kad “nomenklatūra” katru nedēļas nogali pavadīja treniņtērpos, medībās vai pirtīs CK menedžmentā. Kāpēc tautas vairākums tiecas pēc “vadoņa” ir tas pats – bērni, kas izskatās pēc pieaugušajiem. Sabiedrībai jāsāk izturēties pret saviem locekļiem kā pret saprātīgiem.

  3. jā,baznīcā redzami tikai pensionāri un tie patreiz ir pašu lielākie ienaidnieki-jāmaksā pensijas,laukos lielsaimniekiem viņu mājas apgrūtina rapša lauku ierīkošanu,kādreiz salasās pie Saimes nama kaunināt valdību,uztur tradīcijas,ražo pārtiku mājas apstākļos(ļoti nepatīk miljonāriem,miljardieriem) mēģina būt patrioti.ar jaunajiem problēmu nav-planšet piderfoni,energy drinki,zālite,saindētā pārtika no šūpuļa(pulverīšu putra),graujoša popkultūra armijā pat vairāk nav kam iet ,visi slimi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s