Ukrainas posta fonā turpinās otrs karš Irānā. Vai irāņi zaudē Trampam un Netanjahu? Nē, izskatās, ka uzvar abus. 

Uzreiz vēlos pateikt, ka man nav simpātiju pret Irānas reliģiozo režīmu. Būtu labāk, ja ticības fanātiķu diktatūru nomainītu humānāka valsts pārvaldes forma un sievietēm nebūtu jāstaigā pa ielām Teherānā un citur melnos maisos. Taču pagaidām nekas neliecina, ka situācija būtu mainījusies uz labo pusi. 

 Kurp dosies Irāna brīdī kad bumbas apklusīs? Pašlaik izskatās, ka Hormuza šauruma šantāža ir padarījusi mullas par noteicējiem savā reģionā un palīdz aizsargāt savu kodolieroču programmu, kuru tiecas sagraut amerikāņi un Izraēla. Neraugoties uz kara postījumiem, Irāna (paradoksālā kārtā!) ir kļuvusi vēl stiprāka un vēl ietekmīgāka. 

Amerikāņu/izraēļu uzbrukumu rezultātā esot nogalināti ap 2000 cilvēku un ievainoti aptuveni 26 500. ASV un Izraēla apgalvo, ka esot trāpīts vairāk nekā 12 000 mērķiem Irānā. Raķešu palaišanas iekārtas, kara kuģi un miltārās tehnikas ražošanas jaudas esot iznīcinātas. Tramps jau ir pateicis, kas šis karš esot uzvarēts. Tāpēc no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka Irānai tagad būtu jābūt ievērojami novājinātai. Nevarīgai un vārgai. Taču šāds pieņēmums ir mānīgs, jo ne vienmēr uzbrucējs kļūst par uzvarētāju. 

Ar ko nerēķinājās Tramps uzbrūkot? Domāju, ka neņēma vērā vairākus aspektus. Pirmkārt, Irāna nav Venecuēlā un tajā nevar pāris dienās (desantnieki) nomainīt valsts vadību. Otrkārt, Hormuza šaurums ir ļoti spēcīga šantāžas kārts Irānas spēlē pret pasauli.  2024. gadā cauri šim šaurumam plūda ap 20 miljoni barelu naftas dienā un piektā daļa no pasaules sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības. Tas ir daudz. Tagad šī plūsma ir apturēta un tieši Teherāna nosaka kuģu caurbraukšanas nosacījumus. Kuģiem ir jāievēro Irānas prasības un jāmaksā par labvēlību. Vienlaikus Irāna turpināt eksportēt savu naftu par augstākām cenām. Vašingtonai trūkst ilgstoša risinājuma par šī kara finālu, bet Irāna ir nostiprinājusi savas pozīcijas. Treškārt, Irāna izrādījās militāri spēcīgāka nekā amerikāņi prognozēja. Karš ir parādījis cik lielu postu Irāna spēj nodarīt savam reģionam (uzbrukumi ASV bāzēm, Izraēlas objektiem, Persijas līča valstu lidostām, ostām un enerģētikas infrastruktūrai).

Pašlaik izskatās, ka Irāna,  (neskatoties uz lieliem zaudējumiem) ir vēl vairāk nostiprinājusi savu reģionālo ietekmi Tuvajos Austrumos. Ceturtais punkts ir kodolieroču jautājums. Pagaidām nav nekādi reālu signālu, ka amerikāņiem būtu izdevies apturēt Irānas kodolieroču attīstīšanas programmu. 

Amerikas Savienoto Valstu un Izraēlas uzbrukumi Irānas kodoliekārtām un tās zinātniekiem, iespējams, ir aizkavējuši valsts kodolieroču programmu. Tomēr tie  nav iznīcinājuši zināšanas, materiālus vai rūpnieciskās jaudas, kas nepieciešamas, lai atjaunotu kodolieroču iegūšanu. Saskaņā ar IAEA datiem Irānā pašlaik ir 441 kilograms urāna, kas bagātināts līdz 60%. Tas joprojām ir zem aptuveni 90% līmeņa. Taču pietiekami daudz, lai pārvērstu šo valsti par kodolieroču īpašnieci. Tas, ka Vašingtona  pašlaik apsver Irānas desmit punktu plānu, liecina, ka Teherānai ir spēcīga sarunu pozīcija. Diemžēl tā tas ir. 

Kā ar Ukrainu? 

Černobiļas atomelektrostacijas aizlieguma zonā pašlaik plosās liels meža ugunsgrēks. 1100 hektāru platībā. “Spēcīga vēja dēļ ugunsgrēks strauji izplatās šajā apgabalā un ierauj liesmās arvien jaunās meža masīva daļās,” (Telegram). Starojuma līmenis pagaidām ir normas robežās. Pagaidām nav skaidrs vai ugunsgrēks izplatās arī atomelektrostacijas virzienā. (SvD)

Paralēli 9. maija cirkam Sarkanajā laukumā, Putina administrācija sākusi projektēt PR ideju, kas mieru ar Ukrainu iztēlotu kā krievu un Putina uzvaru. (The Moscow Times, Dossier Center) Tagad nebūs vairs runa par “militārās speciālās operācijas” agrāko mērķi, bet  galvenā uzmanība tiks pievērsta Donbasam un Ukrainas “denacifikācijai”. Tiek paustas bažas par to kā krievu radikalizētie blogeri un krievu ekstrēmisti uztvers šo pagriezienu. The Moscow Times ziņo, ka Kremlis mēģinās rūpēties par patriotu “emocionālās pāraudzināšanas” veikšanu, pakāpeniski pieradinot viņu pie idejas, ka karš ir jābeidz. 

Vakar Tramps paziņoja, ka esot notikusi vienošanās par 1000 ieslodzīto apmaiņu un trīs dienu pamieru no 9. līdz 11. maijam. Putina zvans ir nostrādājis. Zelenskis apstirpinājis šo pamieru. (TT)

Ilustrācijā sagrautā Teherāna (SvD)