Valpurģa nakts ir sākusies

2012. gada 30. aprīlis
Lāpu gredzena rituāls. 2012. gada 30. aprīlis

Lāpu gredzena rituāls. 2012. gada 30. aprīlis

Tikko atgriezos no pavasara uvertīras. 

Mūsu ugunskurs šoreiz tika rīkots vietējo Stiklinges aktīvistu režijā.

Krāvums bija sarūpēts pašā jūrmalā un organizētāji vispirms izdalīja kaimiņiem populāru dziesmu vārdus, lai klātesošie varētu dziedat līdzi vietējam korim.

Bērni kāvās ar pērnajām smilgām, vecāki ierāva līdzpaņemtos dzērienus un saule lēnām laidās lejup.

Visbeidzot plkst. 20.55 tika iedegtas lāpas un ar parasto, svinīgo rituālu, kaimiņi aizdedzināja pavasara ugunskuru.

Pavasara ugunskura aizdedzināšana. 2012. gada 30. aprīlis

Pavasara ugunskura aizdedzināšana. 2012. gada 30. aprīlis

Tas liesmoja patiešām vareni.

Nez kāpēc pārņēma Līgo svētku sajūta. 

Smeldzīga un smaržīga.

Vēsums zagās klāt zibenīgi, nebiju uzvilkusi dūnu jaku un cimdus.

Apkārtējie bija apģērbušies daudz siltāk.

Oj,oj. Nosalu.

Pa ceļam uz mājām nācās iet pretī svinētāju straumei, kas tikai tagad plūda uz jūrmalu, lai pulcētos ap ugunskuru. Saklausīju holandiešu, vācu, angļu un franču valodas.

Eiropas pavasaris ir sācies!

Valpurģa nakts ugunskurs. Autores foto

Valpurģa nakts ugunskurs. Autores foto

Bērzu skaras apskatot un dramatisko Valpurģi gaidot

2012. gada 29. aprīlis
 

Visi esam zīmējuši pamatskolā bērzu ar skarām.

Bērzs pavasarī. Foto autore Sandra Veinberga

Bērzs pavasarī. Foto autore Sandra Veinberga

Jā, esam!

Tas nozīmē, ka pavasaris beidzot ir klāt. 

Māllēpju smaidošās cepures pērnajā, garajā zālē šo faktu apstiprina dubulti.

Šodien saulē bija silts, bet ēnā noderēja pat cimdi.

Māllēpe. 2012. 29. aprīlis

Māllēpe. 2012. 29. aprīlis

Zviedriem vakar sākās svētku maratons, kura kulminācijas brīdis būs rīt – Valpurģa nakts jeb Valborgas svinībās. 

Vikipedija ziņo, ka Valborgu jeb Valpurģi 30. aprīlī svin zviedri, somi, igauņi, čehi, slovēņi un arī latvieši!!!

Kā mēs to Latvijā svinēsim? 

Pagaidām varu izstāstīt, kā to dara zviedri.  Taču ceru, ka kāds man izstāstīs uz ko un kā rīt “riktēsies” Rīgā, Liepājā vai Cēsīs.

Viena daļa Valpurģa svinētāju šos svētkus saista ar svēto Valborgu, citi ar cīņu pret ļaunajiem gariem un vēl pārējie – ar pavasara atnākšanu.

Rītvakar Zviedrijas pauguru un pakalnu galā tiks aizdedzināti svētku ugunskuri, pie tiem dziedās tradicionālās kora dziesmas un vietumis varēs noskatīties arī uguņošanu.

Zviedru lielākā daļa nesaista šos svētkus ar svēto Valborgu. Drīzāk ar gaismas un pavasara ierašanos.

Stokholma, Stureplan. Maltīte ārā

Stokholma, Stureplan. Maltīte ārā

Ugunskura kurināšana arī zviedriem nesaistās ar raganu un spoku aizdzīšanu, bet gan ar gaismas ierašanās svinēšanu.

Šajā laikā Somijā un Zviedrijā tradīcija pieprasa ģimnāziju absolventiem un studentiem sākt nēsāt tradicionālās, baltās vasaras naģenes.

Tāpēc zviedru studenti lielā mērā uztver Valpurģa vakaru kā savus svētkus un šajās dienās visā valstī augstskolas rīko tradicionālās pavasara aktivitātes.

Piemēram, Gēteborgā Čalmera tehniskā augstskola, rīko fantāzijas automobiļu parādi, kas pirmo reizi tika  izveidota jau 1909. gadā.

Lundas studenti rīt svinēs ”pēdējo aprīli”, rīkojot tradicionālās virves vilkšanas sacensības starp studentiem un pasniedzējiem, piknikus parkos un dažādus oriģinālus koncertus visā pilsētā.

Stokholmā tradicionāli svin Valpurģi kopš 1894. Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Skansenā un pēc tam pievakarē (līdz ar tumsas iestāšanos) ugunskuri liesmos visu apdzīvoto vietu centros.

Grandiozākie studentu svētki rīt sāksies Upsalā. ”Pēdējo aprīli” Upsalas studentu vidū   sāka svinēt jau 1842. gadā.

Pamazām tradīcijas ievirzījās apjomīgu akciju organizēšanas virzienā un tā ”studentu cepuru diena” papildinājās un paplašinājās, iegūstot svētku maratona statusu.

Upsalas studenti uzsāk svinēt jau 28. aprīlī ar grila piknikiem brīvā dabā. Taču pats galvenais pasākums ir laivu būvēšana un brauciens ar pašizgatavotajām laivām pa pilsētas kanāla straumi svētku kulminācijas brīdī.

Svinēsim?

Svinēsim?

Laivu regate rīt, protams, sāksies tradicionāli – ar šampanieša brokastīm plkst. 07.00.

Burbuļojošā dzēriena iemalkošana notiks brīvā dabā, pie kanāla.

10.00 dosies ceļā pirmās fantāzijas laivas, kas tieši tāpat kā pārējās, finālā mēdz straumē apgāzties.

Pasākumā var piedalīties arī ielūgto augstskolu ekipāžas un caurmērā ”pēdējo aprīli” šādā veidā katru gadu svin ap 100 pašdarinātu fantāzijas laivu mači.

Ap pusdienas laiku upsalieši, tieši tāpat kā pārējie zviedri, uzēdīs marinētas siļķes ar kartupeļiem un lociņiem. 

Popsīgākā vieta Upsalā šajā brīdī ir astronomijas fakultātes Observatorijas parks, kurā mēdz muzicēt studentu radiostacija 98,8.

13.00 sāks dziedāt vīru kori un plkst. 15.00 uz skatuves kāps slavenākais zviedru vīru koris Orphei Drängar, kas piedāvās skatītājiem un klausītājiem (translēs arī sabiedriskie mediji) tradicionālo ”pēdējā aprīļa” koncertu no universitātes aulas ar visām šim notikumam adresētajām dziesmām, kuras līdzi dzied praktiski visa Zviedrija.

Sekos vakariņas un gatavošanās ugunskuriem. 

Rītvakar tradīcija paredz arī mēbeļu sviešanu ārā pa logiem nakts vidū, īpaši studentu rajonos.

Tāpēc – uzmanīsimies, ja tuvosimies studentu kopmītnēm.

🙂

Rīt sinoptiķi sola Stokholmā 13 grādu un Rīgā 19 grādu siltumu.

Valpurģa nakts ugunskurs Stokholmā. Foto: SVD

Galvenais jāatceras, ka pirms aizdedzināšanas der pabakstīt žagaru krāvumu, lai izdzenātu ežus, kas mēdz apmesties Valpurģa nakts ugunskura žagaru kaudzēs.

Ezim nāksies meklēt māju citur.

🙂

Labu svinēšanu!

 

Stokholmas centrā zied japāņu ķirši. Burvīgais brīdis ir klāt.

2012. gada 28. aprīlis

 

Zied ķirši. Sandras Veinbergas foto

Zied ķirši. Sandras Veinbergas foto

Lielais pavasara notikums ir klāt. Stokholmas centrā beidzot atkal zied japāņu ķirši.

Šķiet, ka ir grūti vienuviet ieraudzīt tik daudz fotografēt gatavu cilvēku kā šeit.

Visi ir gatavi vai nu prozēt vai arī fotografēt. Garas rindas (parka malā) pacietīgi gaida savus saldējumus, veiksminieki uz terasēm bauda kafiju un saule spēlē paslēpes ar mākoņiem.

Cilvēki fotografē cits citu, paši sevi un ķiršu ziedus. Skaistuma brīdis tiek iemūžināts. Telefonos, fotoaparātos un Ipados.

Daži mēģina pat gleznot.

Fotografēties "pie ķiršiem" vēlas visi

Fotografēties "pie ķiršiem" vēlas visi

  • Un tagad mēs ieejam pasaku pilī! – man aiz muguras skaļi pavēstīja kāds vīrietis savam mazajam bērnam, kas aiz lielas sajūsmas ievilka elpu un iesaucas
  • Cik skaista pils! –

Taisnība.

Šī burvīgā pārvērtība Stokholmas centrā ir piedzīvojama tikai dažas dienas pavasarī.

Abas skaistās ķiršu gatves veido divus ziedošus gaiteņus pašā galvaspilsētas centrā.

Ziedošie japāņu ķirši un savādās geišas

Ziedošie japāņu ķirši un savādās geišas

Ja jūsu ceļš šonedēļ ved uz Stokholmu, tad noteikti atbrauciet līdz centram un pagrozieties ziedu pilī.

Nenožēlosiet.

Pavasaris ir klāt.

Ar šo arī Jūs visus apsveicu!

Burvīgais ķiršu laiks Stokholmā

Burvīgais ķiršu laiks Stokholmā

Ķiršu dārzs, kas iedzīvojies ziemeļos

Ķiršu dārzs, kas iedzīvojies ziemeļos

Bezdarba līmenis ceļas arī Spānijā

2012. gada 27. aprīlis
Bezdarbnieku rinda Madridē, SR

Bezdarbnieku rinda Madridē, SR

Ceturtajā lielākajā Eiropas valstī – Spānijā ceļš no ekonomiskās krīzes  nav atrasts.

Statistika rāda, ka spāņiem no krīzes joprojām nav izejas.

Bezdarba līmenis Spānijā sasniedzis jau 24,4% un tas ir par 2% vairāk nekā pirms mēneša.

Kopš nekustāmā īpašuma un celtniecības ”burbuļa sasprāgšanas” (pirms trim gadiem) izdzīvot Spānijā kļūst aizvien grūtāk.

Krīze šodien ievainojusi praktiski visus, jo tie, kam ir darbs ir spiesti palīdzēt saviem tuviniekiem, kas palikuši bez darba.

”Spānija šodien atgādina kamaniņu braucēju, kas drāžas lejup no kalna bez bremzēm un stūres”, –  tā Zviedrijas Radio šodien komentē ekonomisko situāciju Spānijā.

Standard & Poor’s jau nogrūduši Spāniju lejup līdz pakāpienam BBB+.

Valsts parāds – 68% no nacionālā kopprodukta, budžeta deficītu gandrīz neiespējami nosegt.

Valsts bankām būs nepieciešama palīdzība, lai balansētu zaudējumus sakarā nekustāmo īpašumu pārdošanu (kuru tirgus vērtība turpina kristies).

Spānija aizvien uzkrītošāk atkārto Grieķijas notikumu attīstības scenāriju.

Viens solis un priekšu – divi atpakaļ + indignācija.   

Ķīnas skandāls – alkatības krīze

2012. gada 26. aprīlis

Kāds ir Ķīnas ceļš?

Kāds ir Ķīnas ceļš?

Vakar un šodien Zviedriju apmeklē Ķīnas premjerministrs Vens Džiabao (Ven Jiabao). Viņa programmā ietilpst tikšanās ar Zviedrijas valdības vadītāju Frederiku Reinfeldu, industrijas ministri Anniju Lofu un audience pie karaļa.

Šī vizīte ir komplicēta, jo Ķīna joprojām ir politiska diktatūra. Valstī nav politiskas demokrātijas, režīma kritizētājus vajā, nogalina un turpina ieslodzīt ”darba nometnēs”.

Ķīnā netiek nodrošināta mediju, izteikšanas vai reliģijas izvēlēs brīvība.

Etniskās minoritātes Tibetā, Ksinjangā un Mongolijā tiek vajātas un, protams, ka tas nav akceptējami.

No otras puses Ķīnai pašlaik pieder pasaules dinamiskākā ekonomika, pēdējie 30 gadi šajā virzienā valstij ir bijuši veiksmīgi.

Cēlies ķīniešu dzīves standarts un labklājība.

Ķīnieši nav brīvi, bet paēduši. 

No ”debesu impērijas” Ķīna pārvērtusies par globālu lielvaru.

Jā, protams, ka šobrīd ķīnieši dzīvo daudz brīvāk nekā Mao laikā, taču demokratizācijas fināla atrisinājumu vēl nav iespējams saskatīt.

Tāda nav.

Kur slēpjas problēma mūsu attiecībās ar Ķīnu? 

Šobrīd mēs varam uzskatāmi novērot, kā lielās Eiropas valstis (Francija un Vācija) cenšas tuvoties Ķīnai un visiem spēkiem klusināt kritiku ķīniešu politiskā režīma vizrienā.

Priekšplānā tiek izvirzītas ”darījumu attiecības” un politiskajam aspektam tiek uzlikta surdīne. 

Dzenoties pēc jauniem eksporta tirgiem vai tieši pretēji – cerot iegūt ķīniešu investīcijas, bizness aizbāž muti politikai. Protams, ka te noderētu vienota Eiropas politika režīma virzienā.

Piemēram – kopējs ieroču embargo Ķīnas vizrienā. Taču te negrib piedalīties Francija.

Ikviens vēlas izmantot Ķīnu savām biznesa iespējām, cenšoties neredzēt novecojošo režīmu, kas šajā valstī valda joprojām.

Taču ir cerība.

Pēdējais skandāls, kas saistās ar skandalozo britu uzņēmēja nogalināšanu, var sašūpot trekno elites slāni Ķīnas varas hierarhijas augšpusē.

Tā kā manu blogu lasa arī lasītāji no Ķīnas, es jūtos gandarīta, ka varu izklāstīt kā šo ”Ķīnas skandālu” atspoguļo rietumu prese. 

Skandāls (par kuru jau informēju iepriekš) sākās kādā viesnīcas istabā Čongkvingā (Chongquing). Nogalinātais bija kāds britu uzņēmējs (Neil Heywood), kurš pēc ķīniešu mediju ziņām – bija pārdzēries un nomiris no alkohola pārdozēšanas. Tās bija oficiālas ziņas, taču realitāte ir tāda, ka šis cilvēks nekad nelietoja alkoholu un nāves iemesls (acīmredzot) bija pavisam cits.

Šī detektīvstāsta turpinājumā pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, maskējies sieviešu drānās, ieradās amerikāņu konsulātā Čengdū (Chengdu) un paziņoja, ka minētais notikums ir slepkavība. Ar to arī viss sākās.

Tagad ir iestājies otrais spēcīgākais politiskais orkāns ( kopš 1989. gada!) un viens no ietekmīgākajiem ķīniešu politiķiem Bū Ksilais ir nomests no amata. Viņa sieva ir apcietināta, aizdomās par  minētās slepkavības veikšanu vai organizēšanu.

Iemesls – politiķa sieva, ar britu uzņēmēja palīdzību, ir ”transportējusi naudu” no Ķīnas uz rietumiem. Abi nav varējuši vienoties par brita honorāra lielumu, pēc tam sekojuši draudi – publiskot ”darījumus” Ķīnas medijos. Rezultātā – politiķa kundze nepaklausīgo britu vienkārši noindējusi. Tā informē rietumu mediji.

Augsti stāvošā politiķa un viņa sievas dēls Bū Guanga (kas savulaik vadāja glītas meitenes uz ķīniešu diskotēkām ar savu sarkano Ferrari), turpina studijas ASV (Kennedy School of Government, Harvard) un, protams, ir pamats brīnīties, kā  ķīniešu vecāki var samaksāt atvases dārgo skolas naudu un sadzīves izmaksas ASV (un pirms tam Lielbritānijā) un  vēl finansēt jauna Porsche iegādi dēla vajadzībām ASV. Galu galā ar augsta partijas līdera algu šādiem izdevumiem nepietiek.

Jā, šis skandāls ir pašlaik galvenā sarunu tēma Ķīnā. 

Tam var izrādīties tālejošas sekas. 

Mandarīnu valodā vara nozīmē ”quan” un nauda ”qian”. Nav brīnums, ka daudzi uztver šos vārdus kā sinonīmus. 

Ķīnā katrs pelna naudu kā māk: ārsti ņem ”honorāru” pirms operācijām (tāpat kā Latvijā!),  žurnālisti – ņem pretī naudu pirms raksta publicēšanas. Tieneši ņem naudu no apsūdzētajiem, politiķi no ražotājiem. Korupcijas dimensijas ir grandiozas.

Ķīnas centrālās bankas ziņojums par to, ka 18 000 korumpēti valsts ierēdņi ir  izveduši nelegāli no valsts 120 miljardus dolāru, faktiski ir nieks. Katrs nozog valstij un līdzpilsoņiem apmēram 7 miljonus un kas tas ir salīdzinājumā ar mūsu oligarhiem?

Daudz vai maz?

Morāle tā pati – zagt kamēr vēl var paspēt to izdarīt.

Nauda ir pazudinājusi daudzus.

Cilvēkus, partijas un valstis.

Nav izslēgts, ka Ķīnas varas aparātam neizdosies apturēt domino kauliņu krišanas procesu, kuru ir iedarbinājusi Bū Ksilais kundze ar savu alkatību.

Ķīnas politiskā sistēma ir pārvarējusi daudzas problēmas.

Izskatās, ka nauda šo valsti pazudinās un režīms kritīs. 

Tā patiešām izskatās.

 

”Arābu pavasaris” un ”indignacija”. Jauni vārdi, lai saprastu pasauli?

2012. gada 25. aprīlis

 Madrides nemieri, 2011. Sveriges Radio

Madrides nemieri, 2011. Sveriges Radio

Ko nozīmē indignacija? Būt indignētām?

Būt sašutušam?

Jā un nē.

Šorīt zviedru sabiedriskais radio šim jēdzienam veltīja krietnu ētera laiku, diskutējot par to, vai šis jēdziens ir mūsu dienaskārtībā vai nav.

Dienvideiropā protestu kustība ar nosaukumu ”Los indignados”  ir jēdziens pats par sevi un nozīmē sabiedrības vairākuma sašutumu par to kā ekonomiskā attīstība iedragā mūsu ikdienas dzīvi; demokrātija ir spiesta klanīties ”naudas maisu” priekšā un varu pārņem tehnokrāti, nevis demokrātiju atbalstošākie politiķi.

Šis jēdziens ir simbolisks (apzīmē konkrētu procesu). Tieši tāpat kā ”arābu pavasaris” nenozīmē pavasari vispār.

Tikko sestdien stokholmieši (neliela aktīvistu grupiņa) sarīkoja “bezmaksas zupas dienas” trūkumcietējiem. Pašā galvaspilsētas centrā. Pasākums bija vairāk kā demonstrācija un mazāk kā labdarības akcija. Šī bija jau trešā ”zupas akcijas” reize un ar šo rīkotāji vēlējās pievērst uzmanību bezpajumtnieku skaita pieaugumam Zviedrijas galvaspilsētā.

Rīkotāji ir indignēti par to kas mūsu valstī notiek!” – rakstīja pēc tam zviedru mediji.

Latvijā man šo vārdu noteikti izlabotu ar ”sašutuši” un izlabotājs pat nezinātu, ka atkal ir nivelējis politisku kustību līdz parasta vārda līmenim.

Jā, tieši tā!

”Būt indignētam” nenozīmē to pašu ko ”būt  sašutušam”.

Nav tas pats.

Šis jēdziens lieliski izskaidrots jaunajā Stéphane Hassel grāmatā ” Indignez-vous” un autors būtu apskaities, ja šo politisko kustību kāds atkal nosauktu par ”sašutuma kustību”.

Indignacija nozīmē, ka mums jāprotestē pret politiskās un ekonomiskās elites triecieniem pret mūsu cilvēktiesībām. 

Spāņi šo kustību Eiropā attīstījuši vislabāk un viņiem pieslējās arī indingētie mediji.

Protests būtībā ir pret valsts politisko varu, kas paklausīgi seko visām finanšu kapitāla norādēm jostu pievilkšanas politikā un sagrauj līdzpilsoņu labklājību. 

Šai kustībai (faktiski!) bija savulaik jāsākas krīzes plosītajā Latvija, jo mūs piežmiedza pirmos, taču…šodien Rīgā, Liepājā vai Alūksnē sabiedrība nevis iet ielās un demonstrē savu indignaciju, bet gan emigrē uz ārzemēm un pagriež Latvijai muguru.

Aiz mūsu sašutuma paliek tukša telpa…bez reakcijas.

Jā, tukšums un klusums ir protesta veids.

Varbūt, ka ”nogalināt ar klusumu un tukšumu” ir mūsu valoda?

Mēs protam labāk nerunāt nekā protestēt? 

Tikmēr indignacija sit augstu vilni Grieķijā.

Šo jēdzienu nekādi nav iespējams iztulkot latviešu vai zviedru valodā.

Tam ir kompakta un ļoti specifiska būtība.

Indignācija nozīmē – sašutumu par kaut ko necienīgu. Par necienīgu attiekšanos pret cilvēkiem. Pret savām un citu cilvēku cilvēktiesībām.  Tas nav ”sašutums vispār”. 

Piemēram kustība ” Occupy wallstreet” pārtapa kustībā ”Occupy Stockholm”. Nezinu vai bija arī ”occupy Riga”. Vai bija? Nosaukt to par ”okupāciju” būtu muļķīgi…

Ja zviedriem nav īsti skaidrs kas īsti bija ”jostu pievilkšanas politika Latvijā”, kuras rezultātā valsī drīz vairs nebūs iedzīvotāju, tad mums šis process ir zināms pilnībā.

Kāpēc mūsu valodā nav indignacijas jēdziens?

Kāpēc mūsu politiskajā dzīvē nav indignacijas?

Diktatūras izmanto rietumu tehniku savējo izspiegošanai. Ericsson un Lukašenko skandāls.

2012. gada 24. aprīlis
Nyheter 24

Nyheter 24

Mediji ziņo, ka zviedru biznesa delegācija dodas uz Azerbaidžānu; pārdod telekomunikācijas tehniku Irānai un Baltkrievijai.

Fakts.

Vai demokrātiska valsts drīkst pārdot ieročus vai drošības tehniku valstīm ar cilvēktiesības neievērojošu valdību? 

Vai tirgoties ar diktatūrām ir morāli? 

Nedrīkst. Nav morāli. 

Šie procesi ir jāuzrauga medijiem un ”jākar pie liela zvana”, ja tādas lietas notiek.

2011. 31.10. Ziņu aģentūra Bloomberg informēja, ka Irānas drošības dienesti izmanto zviedru ražotāja Ericsson izstrādājumus, lai uzraudzītu un izspiegotu irāņu politiskās opozīcija pārstāvjus.  2011.16.11. Dagens Nyheter ziņo, ka zviedru Eksporta padomes delegācija, kopā ar Ārlietu ministriju, rīko biznesa braucienu uz Azerbaidžānu, kas joprojām ir korumpēta un cilvēktiesības neievērojoša valsts. Par šo soli Zviedrijas valdību kritizē Human Rights Watch un Vides partijas līderi.

2011.24.11. Zviedrijas sabiedriskā televīzija ziņo par Ericsson kontaktiem ar Sīrijas režīmu, kas piedāvā Asadam pilsoņu  telekomunikācijas uzraudzības tehniku. 2011. gada 2. decembrī Zviedrija tāpēc mēģina nobremzēt ES sankcijas pret telekomunikācijas uzņēmumiem, kas darbojas Sīrijā. Saprotams, ka valsts mēģina aizstāvēt sava uzņēmuma biznesa intereses Sīrijā.  2012.18.04.  DN un SVT ziņo par Life (Telia Sonera) un Ericsson darījumiem ar Lukašenko režīmu Baltkrievijā.

Skandāli? 

Protams.  

Tagad izrādās, ka drošības dienesti Baltkrievijā izspiego savus iedzīvotājus, pateicoties tieši zviedru tehnikai. DN šodien informē, ka telekomunikāciju uzņēmuma Ericsson iekārtas pašlaik veido galvenos  mezglu punktus baltkrievu telekomunikācijas tīklā un šobrīd ir zināms, ka DIP (deep packet inspection) aparatūra nodrošina ne tikai komunikāciju uzraudzību, bet arī kontroli un ietekmēšanu. Diktatūrai tas palīdz ne tikai kontrolēt savus politiskos pretiniekus, bet arī cenzēt ”to, kas notiek tīmeklī”. 

DN šodien ziņo, ka telekomunikāciju tehniku, kas pašlaik uzstādīta Baltkrievijā, izveidojis zviedru uzņēmums Redback, kas iekļaujas Ericsson sistēmā un, ka baltkrievu vēlme iegādāties zviedru telekomunikāciju, tehniku nav bijis tikai tehniski motivēts solis. 

Neformālie Ericsson avoti no Baltkrievijas stāsta avīzei DN, ka visi trīs Baltkrievijas drošības dienesta atzarojumi ir apmācīti kā rīkoties ar dip-tehniku. Tie ir : KGB mantinieks ar to pašu nosaukumu, Iekšlietu ministrija un iestāde, kas saucas Operāciju un analītikas centrs (OAC).

Pats Ericsson notikušo nekomentē.