Tīmekļa milži = tie, kas mūs izspiego ikdienā

2012. gada 9. aprīlis

Aklā iela
Aklā iela

Apple, Amazon, Google un Facebook vēlas sistematizēt mūsu ieradumus, sociālo dzīvi un vēlmes. Vai mēs tam piekrītam?

Vai neesam jau ievēlušies Orvela absurdajā ”modrās acs” sabiedrībā labprātīgi, sēžot un rakstot pie sava datora vai telefona? 

Grāmatu veikals Amazon šodien nosaka cenas pasaules grāmatu tirgū. Tas lieliski zina ko mēs lasām, kā lasām un par kādu cenu lasām.

Šis veikals vairs nav tikai tirdzniecības vieta. Tas ir 164 miljonu klientu forums, kurā tirgo ne tikai grāmatas, filmas, mūziku, bet arī visu pārējo (sākot no autoriepām un beidzot ar apģērbu un kosmētiku).

Amazon, kā tīmekļa gigants, zina  ko pircēji vēlas un esoša datu bāze ir nākamais šī uzņēmuma biznesa projekts, kura izmantojuma sekas var būtiski ietekmēt mūsu visu dzīvi.

Apple ir šodien visaugstāk  novērtētā preču zīme (250 miljardu latu vērtībā) tātad – šī summa atbilst, piemēram, Zviedrijas nacionālajām kopproduktam.

Googles reklāmas ieņēmumi 2012. gadā sasnieguši jau 24 miljardu dolāru līmeni un tas ir tik pat daudz, cik visas ASV preses reklāmas peļņa gada laikā.

Facebook ir pagaidām pieticīgākais dalībnieks tīmekļa milžu kvartetā. Ar saviem 850 miljoniem aktīvo lietotāju, kas katru mēnesi palielinās ar + 10 miljoniem fanu.

Kvarteta locekļi vairs nav lojāli cits pret citu. 

Katrs no viņiem vēlas uzvarēt un pievākt sev interneta varas monopolu.

Karš ir sācies.

Kāpēc  batālijas un kaujas sākas tieši šogad?

Tāpēc, ka līdz šim milži kopa katrs savējo dārziņu. 

Piemēram, Amazon bija galvenokārt kultūras universālveikals, Facebook sociālās saziņas dienests, Google meklēšanas programma un Apple bija datoru un telefonu ražotājs.

Tagad viņi visi sper vienu soli tālāk un metas iekšā konkurentu zonā. 

Tagad visi ir gatavi tirgot visu. 

Izklaides jomā Googe/Youtube un Amazon  tagad darbojas arī kā producenti (nevis tikai piegādātāji). To mērķis ir ” klientu totālā piedzīvojuma” nodrošināšana un tas tiek panākts, izmantojot tradicionālos TV kanālus un tīmekļa medijus, kas summējas izcili precīzā auditorijas apzināšanā un analīzē.

Televizors pavisam drīz ”labi apskatīs” arī mūs – skatītājus (novērtējot mūsu intereses un pirktspēju).

Google nesen (pavasarī) paziņoja, ka saglabās komunikācijas vēsturi par katru lietotāju, lai izveidotu īpaši piemērotu reklāmas piedāvājumu katrai segmenta grupai un katram indivīdam atsevišķi. Lai to labāk ”piegrieztu” ir nepieciešams mūsu – lietotāju ”jā” vārds.

Tāpēc tīmekļa giganti tagad pieprasa no mums (pērkot mobiltelefonu) visu: sakot ar bankas kartes, konta datiem un beidzot ar biogrāfijas un interešu faktiem. Visas aplikācijas mēs tagad pērkam iebakstot ar pirkstu ekrānā, bet milži automātiski novelk par to naudu no mūsu bankas konta vai pieskaita pirkuma summu mūsu mobiltelefona rēķinam.

Drīz viņi zinās par mums visu. Piemēram, jau tagad IT uzņēmums Responsys ir izveidojis metodi, kas līdz ar e pasta atvēršanu, uzreiz piedāvā arī reklāmu no sūtītāja vai nodrošina, ka meklēšanas programmas pašas jums pēc brīža piedāvās attiecinošo reklāmu.

Milžu savāktie dati par mums ir apjomīgi.

Baismīgi precīzi un sensitīvi.

Viņi izmanto mūsu sociālos kontaktus un draugus.

Tīmekļa gigantu pārdošanas loģika ir vienkārša – uzbūvēt biznesu nevis ap produktu, bet ap pircēju psiholoģiju un rīcību. 

Tas nozīmē, ka pārdošana kļūs ”vēstījoša”, jo piedāvās mums produktu sekvences, kas precīzi prognozē mūsu vēlmes. Piemēram – plānojot vakariņa itāliešu stilā, tīmekļa spiegi jau laicīgi mums (it kā starp citu) piedāvās iegādāties ”labu itāliešu vīnu” , jo viņi faktiski lasa un redz (uz priekšu), ko mēs darīsim un kā dzīvosim!

No kvarteta neatpaliek arī Twitter, kas arī labi pārzina mūsu sociālos kontaktus, simpātijas, antipātijas, vajadzības un kaislības.

Pirms laiciņa noskaidrojās, ka Twitter (caur Datasift) ir piedāvājis pārdošanai visu mūsu komunikāciju pēdējo divu gadu laikā vairākiem mārketinga uzņēmumiem. Pārdošanai tika nodoti arī fakti par to, kur čivinātāji ir atradušies (fiziski) komunikācijas laikā. Šoziem noskaidrojies arī, ka Apple un Google ar ”cookies” un aplikāciju palīdzību ir centušies izspiegot savus lietotājus. Vienā gadījumā ar  iPhone palīdzību tika iegūtas pat konkrēta lietotāja privātās piezīmes, telefona grāmatiņas adreses un fotogrāfijas.

Savādi, ka sabiedrība par to neuztraucas. 

Sociālie mediji ir vienkārši labi un viss.

Tie ir demokrātiski un progresīvi un basta.

Visi, kas ir atbilstoši stilīgi apģērbti un pareizā, ironiskajā stilā ieraksta Twitterī savu kārtējo pašironijas piesātināto piezīmi, ir good guys.

Tikmēr milži attīsta  mūsu uzskatu, gaumes, ieradumu un ideju uzskaitīšanas un sistematizācijas tehniku.

Apple jau izņēmusi patentu datora lietotāju  acu zīlīšu kustību analīzei. Senseye apgalvo, ka jau pēc gada būšot gatava programma, kas analizēs mūsu acu kustības, lasot tekstu telefonā. Pa to pašu taku soļo arī politiķi. ASV valdība gatavojas izmantot līdzīgu programmu, lai pēc acu kustībām (skatoties ekrānā!) varētu noteikt datora lietotāja kriminogēnās tieksmes.

Dators un telefons mūs apskata! 

Turpmāk apskatīs vēl uzmanīgāk un rūpīgāk! 

Ekrānu spiegi studē mūsu rīcību uzvedību, lasa mūsu domas, apgādā ar izrietošajiem produktiem un nodarbojas ar sistemātisku mūsu bankas kontu automātisku drenāžu.

Kā jūtaties? 

Ir patīkami?     

 

3 comments


  1. Nekas, drīz tehnoloģiju attīstība ļaus sociālajā tīklā autorizēties ar DNS, kas, no vienas puses, ļaus atrast pazudušos radiniekus, atrast sev ideālu bioloģisko partneri, no otras puses sociālajam tīklam uzkrāt milzīgu datu bāzi militāriem mērķiem.
    Ir jau arī sazvērestības teorijas, ka Facebook faktiski ir radīts mākslīgā intelekta radīšanai, jo lietotāji ar saviem “like” iedod diezgan lielu bāzi analīzei – terminatora sižets vairs nav nekas nereāls.
    No otras puses – nav jau nekas traks, ja kāds zina, ka es regulāri pērku tēju, nevis kafiju – esmu tikai viens cilvēks statistikā, vienkārši laicīgi jāpamana, kur tas viss var tikt izmantots pret mums.


  2. Patīkami nav, bet īpaši arī neuztraucos. Manuprāt, kamēr netiek sagrauta uzņēmumu motivācija sensitīvos datus uzkrāt un analizēt, tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Ja arī tiks piemērots formāls aizliegums datus uzkrāt, to darīs tāpat, tikai rūpīgāk slēpsies. Bīstamākais un nepatīkamākais ir iespējamās datu noplūdes. Piemērs ar ASV raisa neuzticību – ja viņus reāli satrauktu pilsoņu drošība, vispirms tiktu ierobežota šaujamieroču izplatība.
    Savā ziņā var mierināt apziņa, ka esi tikai viens no miljoniem klientu un ir ļoti neliela iespēja, ka kāds tieši tevi analizēs īpaši. Vairums klientu datu tiek apstrādāti automātiski. Ja datu privātums tomēr uztrauc, alternatīva vienmēr ir šo uzņēmumu pakalpojumus nelietot vai vismaz neko sevišķi sensitīvu neuzticēt.


  3. No otras puses, tam ir savi bonusi. Piem., pēc kāda laika, varēsi vakarā pēc darba sagurusi iekrist kaut kādā googlemobīlī, pateikt: “navigate to home” un nesatraukties par aizmigšanu pie stūres vai braukšanu reibumā :))

Leave a Reply