Rīt mēs novēlēsim viens otram un cits citam –  priecīgas Lieldienas. 

Tā būs.

Jēzus augšāmcelšanās (pirms vairāk nekā 2000 gadiem) ir mūsu šodienas svinību pamatā.

Kā reliģiski svētki Lieldienas esot sāktas svinēt jau 1200 gadus p. Kr. dz. Ēģiptē.

Tas nozīmē, ka mēs rīt svinēsim senebreju Pasach ko izrunājam kā Paska jeb Lieldienas, kas ir atdzimšanas un augšāmcelšanās svētki un tāpēc ļoti gaišs un priecīgs notikums.

Parasti Lieldienas sakrīt ar pavasara un saules atnākšanu un daudzas tautas Lieldienu svinēšanu sinhronizē ar pavasara auglības svētkiem.

Ola ir auglības un atdzimšanas simbols.

Vistas šajā laikā atsāk dēt olas un tas nozīmē, ka rodas olu rezerves ”olu kaujām”. 🙂

Olu krāsošana, dāvināšana, ēšana, papīra olu piepildīšana ar saldumiem šodien ir dominējošie Lieldienu rituāli, lai gan vēsturiski olu mizošana nozīmē ” kapa atvēršanu” un atgriešanos atpakaļ jaunā dzīvē.

Šķiet, ka tik filozofiski retais no mums rīt būs noskaņots uzsākot kaujas ar lieliski izkrāsotām olām. Tām jābūt ļoti raibām.

🙂

Skandināvi Lieldienās izmanto vairāk simbolisku svētku elementu nekā mēs.

Piemēram – gaidot Lieldienas, mēdz rotāt bērzu zarus ar košām spalvām, lai pavasaris ir gaišs, silts un priecīgs.

Zaļajā ceturtdienā pa zemi siro Lieldienu raganas, kas simbolizē ļauno spēku (Jēzus nodevējus), kuriem jāpazūd jau pievakarē. Naktī uz piektdienu šīs raganas uzlec uz savām slotām un aizlido uz Zilo kalnu.

Kā redzams, šie svētki ir sekularizējušies un šodien grūti nošķirt baznīcas un tautas folkloras tradīcijas.

Priecīgas Lieldienas!

Lai viss izdodas un notiek vienreizēji labi!

🙂