Datums: 18.02.2002
Autors: Sandra Veinberga, mediju zinātniece, žurnāliste
Rubrika: Ārzemēs
Visi TV skatītāji ir ieinteresēti, lai sabiedriskā (valsts) televīzija un radio būtu maksimāli neatkarīgi no politisko, ekonomisko un citu spēku ietekmes un spiediena.
Arī katra Latvijas politiskā partija ir vitāli ieinteresēta šādā neatkarībā, jo citādi, ja televīzijas vadītājus izvēlēs pēc politiskās piederības, vienmēr aizskarti būs citu partiju pārstāvji un riņķa deja ar ģenerāldirektoru maiņām turpināsies līdz komiskai bezgalībai.
Šajā sakarā interesanta varētu būt Latvijas kaimiņzemes Zviedrijas pieredze, kur sabiedriskā televīzija ir politiski un ekonomiski neatkarīgs uzņēmums.
Zviedrijas likumdošana mediju jomā, politiskā un juridiskā prakse garantē, ka ne Zviedrijas premjers, ne kādas citas vadošas partijas vadītājs nevar tieši ietekmēt ne TV programmu saturu, ne formu, lai arī cik bieži un nesaudzīgi Zviedrijas TV kritizētu pašu premjeru un viņa kabineta vai citu partiju darbu. Tā ir pati par sevi saprotama lieta. To nosaka pats jēdziens public service, kas ir radies BBC dzimtenē Anglijā un kas nozīmē kalpošanu sabiedrībai. Zviedrijas televīzijas galvenais mērķis ir kalpot sabiedrībai, nevis valstij vai atsevišķām ietekmīgām personām vai varas grupām. Tātad Zviedrijas sabiedriskās televīzijas programmu piedāvājums nepakļaujas ne politiskai, ne komerciālai ietekmei.
Kā tiek panākta neatkarība?
Vispirms to nosaka īpašuma veids. Formāli valstij nepieder public service uzņēmumi. SIA Zviedrijas TV īpašnieks ir speciāli šim mērķim radīta pārvaldes organizācija (förvaltnings stiftelse). Līdz 1993. gadam Zviedrijas sabiedriskās TV īpašnieki oficiāli bija pārstāvji no sabiedriskām organizācijām (60%), industrijas (20%) un no dienas avīzēm (20%). Taču šī īpašuma forma izjuka, jo daļa no īpašnieku grupas atteicās veikt šo misiju, un tādēļ, lai sabiedriskā TV nenonāktu tieši valsts rokās, tika izveidota pašreizējā kārtība, kad TV pieder speciālai pārvaldes organizācijai, kurā darbojas desmit locekļi un priekšsēdētājs.
Šīs pārvaldes organizācijas sastāvu nosaka valdība, pamatojoties uz parlamenta politisko partiju priekšlikumiem. Tomēr pārvaldes organizācijas valdes sastāvu nedrīkst ietekmēt vēlēšanu rezultāti un valdību maiņa. Valdei ir jāsastāv no dažādiem sabiedrības slāņiem un dažādiem valsts reģioniem. Taču īpašnieks, kas šajā gadījumā ir pārvaldes organizācija, neatbild par TV darbības finansēšanu. Par to atbild valdība un parlaments.
Parlaments un valdība, ik pēc trim gadiem piešķirot Zviedrijas TV raidīšanas atļauju, nosaka arī principiālos public service televīzijas darbības priekšnoteikumus, uzsverot, ka «Zviedrijas sabiedriskā televīzija nav atkarīga ne no valsts, ne no dažādām interešu un varas grupām valstī». Neatkarību garantē arī citi likumdevēju akti, tādi kā likums par izteikšanās brīvību, radio un TV likums, žurnālistu ētikas normas un noteikumi utt.
Zviedrijas televīzijas valdē bez īpašnieka, t.i., pārvaldes organizācijas, izvirzītajiem locekļiem ietilpst arī divi valdības un divi arodbiedrību pārstāvji, no kuriem viens pārstāv žurnālistu arodbiedrību. Televīzijas valde un neviens cits ieceļ un atceļ izpilddirektoru un programmu direktoru.
Taču pašreizējā Zviedrijas TV vadības sistēma tiek pilnveidota, lai maksimāli panāktu vēl lielāku valsts izpildvaras ietekmes samazināšanos.
Svarīgs neatkarības faktors ir televīzijas finansēšana ar abonēšanas maksas (licences) palīdzību. Tādā veidā televīzijas budžets nav tieši saistīts ar valsts budžetu un nav ietekmējams no tā svārstībām. Zviedrijas TV kopā ar BBC Anglijā, Dānija, Norvēģija ir tās valstis, kuru public service darbu finansē licenču maksas.
Arī reklāma netiek raidīta Zviedrijas sabiedriskajā TV, un līdz ar to Zviedrijas TV nav atkarīga no reklāmdevējiem, kas tieši un netieši var ietekmēt jebkura medija darbu.
Taču Eiropā ir vairāk nekā desmit sabiedrisko televīziju, kuru galvenie ienākuma avoti ir reklāmas laika pārdošana. Šī situācija rada negodīgu konkurenci reklāmas tirgū, un Eiropas Savienības līmenī regulāri tiek izskatītas komerciālo TV staciju sūdzības par Vācijas, Portugāles, Spānijas un citu valstu public service uzņēmumu darbības pretrunīgo raksturu, it kā negodīgi konkurējot reklāmas tirgū.
Vēl Zviedrijas TV ienākumus gūst no sponsoriem. Taču sponsorēt ir atļauts pamatā tikai sporta un dažas kultūras notikumu translācijas ar sponsoru logo uz dažam sekundēm programmas sākumā un beigās. Tie ir notikumi, kuru norisi un rezultātu sponsors ietekmēt nekā nevar. Taču Zviedrijas TV nekad nav iedomājama tāda sponsorēšanas forma, kas ir izplatīta Latvijas TV, kur tiek sponsorēti publicistiski un informatīvi raidījumi.
Zviedrijas TV tradicionāli stipra ir redakciju integritāte un neatkarība, un to grūti ir ietekmēt pat Zviedrijas TV valdei, lai gan valde faktiski atbild par visu redakciju darbību. Zviedrijas televīzija pati nosaka savu programmu saturu, un neviens cits šajā jomā iejaukties nedrīkst.
Kontroles veids
Svarīgs neatkarības garants ir TV un radio kontroles komisija (kas ir līdzīga organizācija Latvijas TV un radio padomei), kuras uzdevums ir kontrolēt, kā TV un radio ievēro likumus un raidīšanas atļaujas, un īstenot nepieciešamās sankcijas.
Komisijai ir valsts iestādes statuss, un tā sastāv no priekšsēdētāja un 11 locekļiem, kurus ieceļ valdība. Priekšsēdētājam un tā vietniekam ir jābūt bijušiem tiesnešiem.
Komisijā darbojas arī direktors, kas ir šīs iestādes vadītājs.
TV un radio kontroles komisija drīkst kontrolēt programmas pēc saviem ieskatiem vai pamatojoties uz privātpersonu vai citu iesniegumiem. Ja kāds TV un radio uzņēmums ir pārkāpis reklāmas, sponsorēšanas likumus un noteikumus, komisija šo uzņēmumu var sodīt maksimāli ar piecu miljonu kronu naudas sodu. Citos pārkāpumos, kas saistās ar mediju bezpartejiskuma, neitralitātes, lietišķuma, privātās dzīves aizskaršanas normu neievērošanu, komisija liek savu nosodošo spriedumu attiecīgajam kanālam paziņot savā programmā.
Speciāla likumdošana
Lai samazinātu valsts varas ietekmi uz sabiedrisko televīziju un nodrošinātu tās stabilu, ilglaicīgu un ekonomiski drošu darbību, mediju zinātnieki uzskata, ka būtu nepieciešami likumi, kas regulē sabiedriskās televīzijas un radio darbu, nosakot sabiedriskiem radio un TV uzņēmumiem likumīgas tiesības veikt raidījumus sabiedrības interesēs, ar likumu nosakot to finansēšanas veidu, uzsverot, ka tiem ir jāveido no valsts, politiskajām partijām, interešu organizācijām un varas grupējumiem neatkarīgas, lietišķas programmas, respektējot izteikšanās un informācijas brīvības nosacījumus. Public service darbības pamati vairākās valstīs ir jau noteikti ar likumu, piemēram, Somijā, Norvēģijā, Dānijā, Holandē.
Valstīs, kurās darbojas tāda public service TV, kas piedāvā augstas kvalitātes un plaša spektra programmas, izdarītie pētījumi liecina, ka šie sabiedriskie kanāli izdara arī pozitīvu spiedienu uz komerckanāliem un tie ir spiesti tuvoties sabiedrisko TV staciju līmenim programmu daudzveidības un kvalitātes jomā.