Tumšā gaiteņa jautājums Latvijas ārpolitikā

Datums: 30.03.2001
Autors: Sandra VEINBERGA, Neatkarīgās korespondente Stokholmā
Rubrika: Nacionālās ziņas

Igaunija jau gandrīz stāv un mīņājas pie ES ieiejas durvīm. Lietuvas izredzes NATO virzienā pagaidām esot vislabākās. Kur paliks Latvija, ja scenārijs nebūs vislabākais?

Šodien Briselē Latvija apkopo ES iestājsarunu kārtējo posmu, slēdzot divas un atverot septiņas sadaļas. Zviedrijas prezidentūras laikā bija plānots atvērt maksimālo sarunu sadaļu skaitu, t. i., 29 un, kā Neatkarīgajai norādīja Zviedrijas Ārlietu departamenta eksperts Bjorns Lindelfalks, «šis mērķis tiks īstenots, un atlikušās piecas Latvijas iestājsarunu sadaļas arī tiks atvērtas līdz Zviedrijas prezidentūras perioda beigām».

Prezidentūras laiks patlaban ir pusē, un visu eirooptimistu acu priekšā, saprotams, nostājas 2002. gads kā iespējamais Latvijas iestājsarunu nobeiguma termiņš, līdz ar to mūsu valsts ieejas biļete Eiropā.

Taču 2002. gada rudens Baltijas valstīm var kļūt liktenīgs arī Prāgas apspriedes sakarā, rēķinoties ar gaidāmo NATO robežu paplašināšanu. Zviedrija nav NATO dalībvalsts, taču signāli no Vašingtonas šajā jomā tiek aktīvi analizēti arī Stokholmā, un, kā šonedēļ avīzē Svenska Dagbladet norādīja CSIS pētniece Anna Sofija Dāla, «jau tagad esot pamats prognozēt, ka NATO robežpaplašināšana nebūšot big bang ar gigantisku uzņemšanu, kurā iekļausies visas kandidātvalstis», ko joprojām sludinot «nedaudzi entuziasti no iepriekšējās administrācijas».

Intervijā Neatkarīgajai

A. S. Dāle vakar apstiprināja: «Ir zināms risks, ka Latvija visai drīz var nokļūt gaitenī starp Igauniju, kas būs ES locekle, un Lietuvu, kas, iespējams, būs NATO. Es ceru, ka šo bīstamo notikumu attīstību daudzi apzinās. Ziemeļvalstu valdības ir tieši tās, kas no šāda notikumu attīstības scenārija visiem spēkiem centīsies izvairīties. Nevienas rietumvalsts interesēs nav, lai Latvija viena pati nokļūtu šādā apdraudētā un vārīgā situācijā. Jācer, ka tiks darīts viss un pieliktas visas pūles, lai izvairītos no šāda scenārija.» Neatkarīgā eksperte no Vašingtonas atzīmē, ka, neņemot vērā K. Pauela labvēlīgos izteikumus un Jeses Helmsa pozitīvos aicinājumus Senātā sakarā ar baltiešu NATO izredzēm, nevajag aizmirst, ka patlaban tiek aktualizēta nacionālā pretraķešu aizsardzības sistēma ASV, kas Maskavā netiek uzņemta ar sajūsmu. Tāpēc, kā norāda Svenska Dagbladet, – «visreālāk ir rēķināties ar maksimāli vismaz vienas Baltijas valsts izredzēm NATO, un Lietuva ir visiespējamākā izvēle šajā gadījumā». Avīze uzsver, ka Krievija nebūšot gatava «akceptēt gan pretraķešu aizsardzības sistēmu ASV, gan arī trīs valstis no bijušās padomju teritorijas kā NATO dalībvalstis». Cerēt uz kaut ko tamlīdzīgu, pēc avīzes domām, nozīmē «cerēt pārmērīgi daudz». Turpretī ES virzienā nedaudz lielāka nozīme ir pašu kandidātvalstu centieniem. Latvijas izredzes šajā virzienā pagaidām ir cerīgas.

Sadaļu atvēršanā Baltijas valstīm līdz šim Zviedrija ir palīdzējusi cik iespējams enerģiski, taču sadaļu aizvēršana jau ir nākamais rādītājs, t. i., katras kandidātvalsts mājasdarbs. Šajā ziņā Lietuva patlaban apsteidz Latviju (13:11), taču Bjorns Lindelfalks uzskata, ka «nebūtu pareizi salīdzināt, jo grafiks šīm valstīm atšķiras». Igaunija, kas iestājsarunas ar ES uzsāka jau divus gadus agrāk, ir solīdā avangardā kopā ar pārējām pirmās grupas valstīm, krietni apsteidzot Latviju un Lietuvu.

Igaunijas stratēģijas stiprā puse ir arī spēja piemērot sarunu sadaļas prezidējošo valstu profilam un prioritātēm. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts līdz šim veiksmīgi izmantoja ne tikai Somijas prezidentūras periodu savu iestājsarunu sekmēšanai, bet arī Zviedrijas prezidentūras laiku gatavojas izmantot, proti, nobeidzot vides sadaļu, kas tiek uzskatīta par vienu no vissarežģītākajām, jo prasa apjomīgu investīciju projektu. Latvija patlaban atver šo sadaļu, un, kā norādīja Zviedrijas AM Eiropas Savienības lietu padomnieks Franks Belfrāge, «būtu pareizi izmantot Slovēnijas aktuālo pieredzi šajā jautājumā, kas tikko slēgusi šo sadaļu».

Lietuva vides jautājumā esot pavirzījusies uz priekšu tālāk nekā Latvija, taču, pēc Bjorna Lindelfalka domām, tas «pagaidām esot tikai uz papīra» un Latvijai esot visas iespējas šajā distancē neatpalikt.

Nākamā ļoti smagā tēma Latvijai būšot lauksaimniecība, kas pieprasot investīcijas un administratīvās sistēmas reformēšanu. «Pienotavu un lopkautuvju piemērošana ES higiēnas standartu prasībām prasa investīcijas, taču tai pašā laikā būs priekšnoteikums Latvijas pārtikas eksportam uz ES,» uzskata B. Lindelfalks.

Šonedēļ Zviedrijas radio ES programmā plaši tika apspriests arī darbaspēka pārvietošanās iespēju jautājums ES robežās pēc jauno dalībvalstu uzņemšanas, atsaucoties uz Vācijas kanclera Šrēdera nesenajiem izteikumiem. Pagaidām šis jautājums ir prezidējošās valsts darba kārtībā, taču diskusijas par šo tēmu dalībvalstu vidū tikai sākas, un ir pamats prognozēt, ka ierobežojumi tomēr būs. Vācija un Austrija (kā šī jautājuma iniciatores) atsaucās uz analogiem ierobežojumiem savulaik Spānijas un Portugāles virzienā.

One thought on “Tumšā gaiteņa jautājums Latvijas ārpolitikā

  1. Nekur jau viņi nepazudīs, pat tagad viņi Riksdāgā ir lielākā patirja. Daudz kas atkarīgs no tā, vai/kā viņi sadarbosies ar citām partijām Bet Mona jebkurā gadījumā ir švaks līderis, Anna Linda būtu bijusi kas pavisam cits diemžēl, liktenis nebij’ lēmis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s