Pamiera laikā astoņi cilvēki Ukrainā tika ievainoti. Trīs gadus veca meitene guva ievainojumus Dņepropetrovskas apgabalā. Harkivas pilsētā sestdienas vakarā krievu drons trāpījis daudzdzīvokļu ēkai. Tur ievainoja sešus, ieskaitot trīs bērnus. (TT) Krievu drons traumējis arī kādu pusaudzi Hersonas ostas teritorijā. Visi šie ievainojumi izraisīti tieši pamiera apstākļos. (SvD)

Krievija esot gatava risināt sarunas ar ukraiņiem par kara izbeigšanu. To uzzinājām 9.maija pievakarē. Vai šī ir paša Putina vai viņa komandas ideja? Tas pagaidām nav zināms. Taču Putins runāšot un uzrunāšot. Viņa uzticības persona būšot Gerhards Šrēders, bijušais Vācijas kanclers. Korumpēts, nejēdzīgs politiķis, kurš padarīja Vāciju atkarīgu no Krievijas piegādēm un līdz šim ir lieliski pelnījis naudu Putina sistēmā. Tieši tāpat kā Merkele. kalpojot Putina režīmam. Protams, ka Šrēders būs lojāls krieviem, nevis mums. 

Šo ideju (par bijušā Vācijas kanclera Šrēdera iecelšanu starpnieka amatā) noraida Vācijas valdības partijas, kuras Putina priekšlikumu sauc par “vieglprātīgu” un “viltus piedāvājumu”. (SvD)

Ukrainas kara laikā ir nogalināti (oficiālas ziņas) vairāk nekā 300 000 Krievijas karavīru, un aptuveni 1 miljons ir ievainoto. Krievi to zina, bet neuzskata šo faktu par lielu problēmu. Taču komunikācijas ierobežojumi, dzīves dārdzības pieaugums un slēgtais Rietumu tirgus krievu kaitina daudz vairāk. ”Viņš ir sapratis, ka viņam (Putinam), iespējams, vairs nav tik liela atbalsta no krievu tautas puses, lai turpinātu šo karu”- tā domā bijusī Krievijas korespondente SR Marija Pērsone Lofgrēna. (SR)

Iespējams, ka Krievija rūgst. 

Situācija arī karā  (un frontē) ir mainījusies. Krievu panākumi ir nebūtiski. Kopš pavasara Ukraina ir pastiprinājusi savu stratēģiju. Asimetriskāka karadarbība izrādījusies ļoti rezultatīva. Paralēli var redzēt, ka Krievijas ekonomika pasliktinās, budžeta deficīts strauji pieaug, inflācija un procentu likmes joprojām augstas. ES sankciju paketēm ir daudz trūkumu, taču tās nav neefektīvas.

Zelenskis pašlaik izmanto katru iespēju, lai uzsvērtu, ka Ukrainu nevar un nedrīkst ignorēt. Kad ASV Tramps nedēļas nogalē  aicināja uz krievu pamieru, tad Zeļenskis nekavējoties piebilda, ka  esot gatavs “atļaut” Krievijai rīkot savu parādi.

Ukraina ir atvērta un gatava miera sarunām. Putins arī gribot šīs “miera sarunas”, taču tām esot jānotiek “trešajā valstī”. Pirms tam Zelenskis vēlas redzēt amerikāņu pārstāvjus Kijivā, kur viņi līdz šim nav bijuši. Lielākās domstarpība sarunu laikā, protams, skars Donbasu un Zaporižjas AES. 

Cerēsim, ka asinsizliešana beigsies un miera sarunas patiešām sāksies. 

Gaidīsim.  

Ilustrācija – raķetes radīts krāteris Ukrainā, autors Ivans Samoilovs