Korupcijas šķēršļi ceļā uz Eiropas Savienību

Datums: 28.03.2001
Autors: Sandra VEINBERGA, Neatkarīgās korespondente Stokholmā, Evija CERA
Rubrika: Nacionālās ziņas

Nedēļas beigās (29. un 30. martā) Briselē tiksies Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu iestājsarunu vadītāji, ES vēstnieki, lai Zviedrijas prezidentūras perioda pirmajā kārtā vienotos par dažiem galvenajiem jautājumiem, provizorisku pabeigto sarunu sadaļu slēgšanu un atlikušo – atvēršanu.

Provizoriski slēgtās sadaļas nozīmē, ka kandidātvalsts attiecīgajā jomā ir gatava piemērot ES likumdošanu vai arī ir notikusi vienošanās par pārejas perioda pasākumiem.

Katras kandidātes sarunas ar ES notiek atsevišķi prezidējošās valsts vadībā. Konferences šajā jomā notiek divos līmeņos – ārlietu ministru un vietnieku līmenī. Šīsnedēļas konference ir otrā līmeņa pasākums.

Zviedrijas ES jautājumu ārlietu padomnieks Franks Belfrage otrdien preses īssaietā Stokholmā žurnālistus iepazīstināja ar kandidātvalstu iestājsarunu situāciju, kuru atklāj tabula. (Tumši iekrāsotie lodziņi ir sadaļas, kas atvērtas Zviedrijas prezidentūras laikā.)

Tabulā redzams, ka visenerģiskākā jaunu sadaļu atvēršanā šogad bijusi Lietuva, tai seko Latvija, kas šogad atvērusi sociālpolitiku, telekomunikāciju, reģionālo politiku, vides aizsardzību un muitas sistēmu sadaļu. Pagaidām mūsu valsts ir pabeigusi un gatava slēgt tikai vienu – 20. – sadaļu (kultūras un audiovizuālie jautājumi). Tabula uzskatāma par provizorisku, un līdz 30. martam tajā var tikt veiktas izmaiņas.

Otrdien brīfingā tika uzsvērts, ka Lietuva un Latvija aktīvi veic iestājsarunas un enerģiski tuvojas Igaunijai, kas sarunas sāka pirms diviem gadiem (kopā ar pirmo grupu). Taču tika akcentēts, ka Latvijai un Lietuvai gaidāmas vissmagākās iestājsarunas par tēmām, kas pagaidām izskatoties diezgan sarežģītas.

Par vissmagākajām tēmām Latvijai Zviedrijas Ārlietu ministrijas ES iestājsarunu speciālists Hokans Emsgords uzskata tieslietas un iekšlietas. Šajās jomās komisijas ziņojumi vēstīja par lielu korumpētību, un šis aspekts ir būtiska Latvijas krītambedre ceļā uz eirointegrāciju. «Korumpētības līmenis Latvijā ir augsts, un tas var kļūt par traucēkli ceļā uz ES,» uzsvēra H. Emsgords.

Ļoti sarežģītas Latvijai izskatoties arī ietājsarunas par lauksaimniecību, jo valstī neesot pietiekami kompetentas administratīvās kapacitātes, t. i., speciālistu, kas pašvaldību līmeni spēj izskaidrot ES prasības vietējiem zemniekiem un nodrošināt saikni ar ES. Trešais smagākais jautājums ir valsts līgums telekomunikāciju jomā. Monopols šajā nozarē nav pieļaujams, un atliek cerēt, ka mūsu valdība juridiskās sarunās ar somu Soneru ierobežos ES prasībām neatbilstošās uzņēmuma monopoltiesības vismaz līdz 2002. gadam. Latvijas valdības tiesiskie paraugdemonstrējumi šķīrējtiesās uzticību nerada. Smaga tēma mūsu valstij solās būt arī vides jautājumi.

Tikko pabeigtās Slovēnijas sarunas šajā jomā esot piemērs pārējām kandidātvalstīm, kā šīs problēmas atrisināmas. Slovēnija ir gatava piemērot ES likumdošanu vides jautājumos līdz ar iestāšanos Savienībā, taču pieprasījusi pārejas periodu ES direktīvu realizācijai trijās jomās: notekūdeņu attīrīšana, iesaiņojumi un industriālu uzņēmumu vides piesārņojuma līmenis. Slovēnijai tie ir atļauti tāpēc, ka valsts uzrādījusi konkrētas rīcības tabulas un prasību īstenošanu dokumentē konkrēts pasākumu finansējuma plāns. F. Belfrage brīfingā uzsvēra, ka Slovēnijas piemērs būtu izpētes cienīgs valstīm, kas sāk sarunas ar ES vides jautājumu sadaļā. To provizoriski patlaban dara Latvija.

Svarīgs jautājums ir arī piemērošanās iekšējam ES tirgum. Polija un Slovēnija jau noslēgušas sadaļu preču, Igaunija, Čehija un Ungārija – pakalpojumu jomā. Brīva kapitāla kustības nodaļa pabeigta Kiprai un Igaunijai, Lietuva to gatavojas atvērt, Latvija gaida rindā. Par svarīgu zviedru speciālisti uzskata arī muitas sadaļu. Pēc pievienošanās ES Latvijai būs jārēķinās ar ūnijas tirdzniecības noteikumiem un jānodrošina ES ārējās robežas aizsardzība, kā arī ar «trešās valsts eksporta» noteikumiem. Šo nodaļu slēdz Polija, Čehija un Kipra, sāk – Latvija un Lietuva.

30. marta Briseles apspriedē tiks nolemts, kuras sadaļas Latvija ir gatava slēgt, un visas pārējās tiks atvērtas turpmākajam darbam. Taču slēgtās sadaļas nebūt nav pabeigtas, abas puses pie tām var atgriezties, ja reformas nav realizētas vai pieņemts kāds jauns acquis (likumdošanas kopums). Zviedrija savas prezidentūras laikā plāno vēl vienu otrā līmeņa apspriedi ES robežpaplašināšanas jautājumos – 17. un 18. maijā, ministru līmenī – 11. un 12. jūnijā.

Dānijas ārlietu ministrs Mogens Liketofts paziņoja, ka desmit jaunās dalībvalstis ES vajag uzņemt vienā kārtā, nevis divās, ziņo LETA–Reuters.

Eiropas Komisija pagājušajā gadā pavēstīja, ka paplašināšanās varētu notikt 2003. gadā un sarunas ar kandidātvalstīm varētu slēgt 2002. gadā, kad Dānija rotācijas kārtībā būs ES prezidējošā valsts. Līdz šim par vadošajām kandidātēm tiek uzskatītas Polija, Ungārija, Čehija, Kipra un Igaunija, kas varētu pievienoties ES pirmajā kārtā, otrajā atstājot Latviju, Lietuvu, Maltu, Slovākiju, Bulgāriju un Rumāniju. Pēc Dānijas ārlietu ministra domām, Rumānija un Bulgārija ir vienīgās, kas nekļūs par ES loceklēm tuvākajos piecos gados. Jāatgādina: 14. martā Dānijas premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens paziņoja, ka viņa valdība uzņemsies iniciatīvu, lai Latvija, Lietuva un Igaunija tiktu uzņemtas pirmajā kārtā.

Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien dosies oficiālā vizītē uz Dāniju, kur tiksies ar P. N. Rasmusenu.

Maksa par pakalpojumu:

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s