Datums: 19.02.2001
Autors: Sandra VEINBERGA, Neatkarīgās korespondente Stokholmā
Rubrika: Nacionālās ziņas

Viens no iemesliem, kāpēc Zviedrijas satelītu kanāls TV3 kategoriski atsakās rādīt filmu Buy Bye Beauty Latvijā, ir nepārprotamā iespēja, ka pret šo kanālu civiltiesisko prasību cels vairāki filmā parādīti un nosaukti cilvēki un iestādes, uzņēmumi un pat Latvijas valsts.

Pēc Zviedrijas likumdošanas, par nepatiesiem un godu un cieņu aizskarošiem faktiem atbild tiesā nevis darba autors, bet gan atbildīgais izdevējs, tas ir, kas šo darbu publicēja vai pārraidīja. Šajā gadījumā TV3. Prasību var celt arī pret Gēteborgas kinofestivālu, kur šo filmu rādīja pirmo reizi. Taču zinot, ka festivāls cīnās ar ekonomiskām problēmām, prasītājiem ekonomiski daudz izdevīgāk vērsties pret TV3 un tās īpašnieku zviedru mediju miljonāru Stenbeku. Ceļot prasību pret TV3, juridiskas nianses var būt tikai, kurā valstī to darīt – Zviedrijā, kur šī filma tika rādīta, vai Anglijā, no kurienes TV3 raida.

Prasību tiesā pret TV3 var celt Latvijas policija, jo filmā nepārprotami tiek apgalvots, ka Latvijas policija ir korumpēta, ar to domājot visu policiju. Pēc tiesu loģikas, Latvijas policijai nebūs jāpierāda, ka tā nav korumpēta, bet TV3 gan būs jāpierāda, ka tā tāda ir.

To pašu var darīt jebkura Latvijas viesnīca, sevišķi tās, kurā dzīvoja pats filmas autors, jo filmā tiek apgalvots: viesnīcas veic bordeļu funkcijas, katrā Latvijas viesnīcā, bārā, diskotēkā utt. ir saraksti ar pieejamām prostitūtām. Arī tas TV3 būtu jāpierāda tiesā, ja prasību, piemēram, celtu Radisson SAS, Radi un draugi. To pašu var darīt Latvijas taksometru firmas, jo filmā tiek apgalvots, ka Latvijas taksometri nav taksometri, bet gan prostitūtu piegādātāji. Šie apgalvojumi ir nepārprotami pateikti tādā formā, ka tas rada iespaidu – tas attiecas uz visiem nosauktajiem policistiem, taksometriem, viesnīcām, bāriem, diskotēkām utt.

Ar pārliecinošu uzvaru tiesā noteikti beigtos tādas prasības, ja tās pret TV3 celtu kadros redzamie diskotēku apmeklētāji, kailās un puskailās meitenes, jo kadri, kuros šie cilvēki redzami, bija kontekstā ar mūzikas tekstu Ja gribat seksu, tad maksājiet.

Nezin vai šie cilvēki bija informēti un piekrita, ka tiks izmantoti seksa pircēju kontekstā?

Pēc Zviedrijas normām, šādi kadri bija jāpavada uzrakstiem, ka kadrā redzamajiem cilvēkiem nav nekāda sakara ar seksa pirkšanu. Tad TV3 tiktu sveikā cauri. Taču ne šoreiz.

Zinot, ka līdzīgas prasības Zviedrijā beidzas ļoti labvēlīgi prasītājiem un tiesa ļoti devīgi apmierina prasības daudzu miljonu apjomā, TV3 būs pamatīgi jāpārskata savs tuvāko gadu budžets, ja filmā apvainotie cilvēki un juridiskās personas vērsīsies pie Zviedrijas juristiem, kuri stāv rindā, lai uzņemtos šīs tik nepārprotami uzvaramās lietas.

Zviedrijā žurnālistu un mediju speciālistu aprindās vispārzināms ir fakts, ka TV3 pastāvīgi tiesājas un sūdz tiesā citus. Šoreiz skandalozā filma dod iespēju daudziem filmā apsmietiem cilvēkiem un iestādēm gūt vismaz solīdu materiālu kompensāciju, nerunājot nemaz par to, cik tas būtu pamācoši šādu filmu izplatītājiem.

Savukārt filmā seksuāli izmantotās sievietes prasību var celt arī pret zviedru vakara laikrakstiem Expressen un Aftonbladet, jo šie izdevumi publicēja viņu fotogrāfijas no filmas kadriem. Un šie izdevumi gan interneta, gan papīra versijā bija pieejami arī Latvijā. Un tas ir šo sieviešu pazemojošā līguma pārkāpums, ja ticēt tam, ka Holanders ir solījis, ka filmas kadri nebūs redzami Latvijā. Ja šīs sievietes to darītu, tad dabūt 30 000 dolāru un daudz lielākas summas no šiem izdevumiem tiesas ceļā vai arī izlīguma veidā nebūtu nekādu problēmu.

Konsultējoties ar Zviedrijas juristiem, kas specializējas mediju lietās, varēja secināt, ka filmā mudž no iespējām pamatīgi izkratīt TV3 un Stenbeka kasi. Ja filmu tādā versijā, kāda tā ir pašlaik, parādītu kāds izplatītājs Latvijā, TV3 vai kāds kinocentrs, tad varētu izputināt arī tos. Taču Latvijas likumdošana pret šādām lietām ir bezzobaināka, jo tā par līdzvainīgo uzskata arī autoru, kam parasti nav līdzekļu, lai būtu ekonomiski interesanti pret viņu vērsties tiesā.

Latvijas tēla veidotāju institūcijas, policija u. c., kas jūtas nepamatoti aizvainotas šajā filmā, tagad varētu izmantot situāciju un apmaiņai pret atteikšanos celt juridisku prasību pret TV3, pieprasīt, lai TV3 Zviedrijā producē un izplata pozitīvas filmas par Latviju.

Neko nedarīt juridiskā veidā pret šo TV3 akciju nevar, jo tādā veidā tiek akceptēts filmas faktu patiesīgums.

Lietojot paša Holandera un TV3 izplatītās metaforas par zviedru kapitālu, kas pazemo Latvijas sieviešu ķermeņus, tagad var secināt, ka Latvijas valsts, filmā skartās fiziskās un juridiskās personas ar TV3 un tās īpašnieku Stenbeku var izdarīt to pašu, ko Holanders viesnīcas gultā ar latviešu sievietēm.