Situācija ir pasliktinājusies“, – ziņo Ukrainas aizsardzības vadītājs Oleksandrs Sīrskis. Ukraiņi spiesti atkāpties no nocietinājumiem Doņeckas apgabala austrumu daļā un Novobahmutivskas pilsētas, kas atrodas aptuveni kilometru uz ziemeļiem no Avdijivkas, kuru Krievija pārņēma savā kontrolē jau februārī. (TT)

Krievijas uzbrukumā Ukrainas pilsētā Nikolajevā pie Melnās jūras ir cietusi viesnīca.(AP) Bojāta arī enerģētikas infrastruktūra. Šonakt, uzbrukumos Ukrainai, krievi ievainojuši septiņus civiliedzīvotājus. (AP)

Kremlis  daudzviet atcēlis 9. maija parādes. Tās šogad nenotiks: Brjanskā, Pleskavā, Rjazaņā, Kurskā un Belgorodā. Šīs piecas zonas atrodas Krievijas rietumu daļā, tāpēc tiek uzskatītas par īpaši neaizsargātām pret iespējamiem Ukrainas dronu uzbrukumiem. Pērn pompozās 9.maija parādes tika atceltas 20 Krievijas pilsētās. (TT) 

Saskaņā ar anonīmu avotu sniegto informāciju, Ukraina šajās dienās izmantos jaunās ASV ražotās raķetes Atacms pret mērķiem okupētajā teritorijā, lai pārtrauktu Krievijas munīcijas un ieroču piegādes. Eksperts Oskars Jonsons uzskata, ka tās tiks mērķētas uz degvielas noliktavām, gaisa spēku bāzēm un, iespējams, pret Krimas tiltu. Pagājušā gada oktobrī ukraiņi uzbruka divām gaisa spēku bāzēm Krievijas okupētajā teritorijā, izmantojot Atacms. Saskaņā ar The New York Times datiem, tas bija modelis, kas var sasniegt 150 – 200 km. Pēc mēnešiem ilga Ukrainas spiediena, amerikāņi aprīlī slepeni piegādāja raķetes MGM-140 Atacms, ar kurām var notriekt mērķus vairāku simtu kilometru attālumā. (NBC News) Saskaņā ar ASV amatpersonu teikto, 17. aprīlī ukraiņi izmantoja šīs raķetes, lai uzbruktu Krievijas militārajam lidlaukam Krimā, aptuveni 165 kilometrus no frontes līnijas, un šonedēļ tās uzbruka Krievijas spēkiem Berdjanskā, Ukrainas dienvidaustrumos. Pentagons neatklāj, cik daudz raķešu sistēmu ir nogādātas Ukrainai, taču Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans apgalvo, ka tas esot “ievērojams skaits”. Pavisam drīz piegādās „vēl dažas“, tā šonedēļ apstiprināja prezidents Baidens. (Reuters)

Pēc Oskara Jonsona domām, Atacms ir vistālākā darbības rādiusa sauszemes raķetes, kādas Ukrainai tagad pieder. Ukraina ir pārbūvējusi un pārveidojusi dažas raķetes, tāpēc nevar izslēgt, ka tai ir uz zemes bāzētas raķetes, kas var sasniegt vēl tālāk. Agrāk ukraiņiem ir bijušas britu raķetes Stormshadow un franču Scalp. Abas var sasniegt līdz 90 un palaižamas no lidmašīnām. Taču Atacms  ir uz pusi lētākas un ērtāk izmantojamas raķetes. 

Ir zināms, ka “Atacms” uzbruks Krimas pussalai, lai likvidētu Krievijas apgādes mezglus Ukrainas dienvidaustrumos. Viens no avotiem apgalvo, ka mērķis esot izdarīt lielāku spiedienu uz Krimu, kas ir Krievijas sauszemes un pretgaisa aizsardzības spēku centrs. Taču pagaidām daudz raķešu būšot jāizvieto Ukrainas teritorijas aizsardzībai, – norāda ASV drošības avoti.

Tūkstošiem Krievijas karavīru bēg no Krievijas agresijas kara Ukrainā, taču viņi saskaras ar problēmu – Rietumvalstis baidās šos cilvēkus uzņemt. Aģentūra AP ir tikusies ar sešiem dezertieriem, kuri gaida atbildes uz saviem patvēruma pieteikumiem. Visiem sešiem Krievijā draud tiesas prāva par dezertēšanu – tātad vismaz desmit gadi cietumā. Kopš 2022. gada septembra Krievijā ir tiesāti vairāk nekā 7300 dezertējušo Krievijas karavīru. Nav skaidrs, vai visi no viņiem ir lūguši patvērumu Rietumos. (Mediazona). Politiķi rietumos nav vienoti par to vai trimdā esošie Krievijas pilsoņi būtu jāuzskata par risku valsts drošībai. Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius) uzskata, ka pret Putinu noskaņotie krievi ir stratēģiski svarīgi Rietumiem.(TT)