Kuģa sūce Latvijas ārpolitikā

Datums: 22.02.2001
Autors: Sandra VEINBERGA
Rubrika: Cilvēks un sabiedrība

Sagrieztā kuģa lieta no jauna aktualizējusies. To iezvanījusi kārtējā Zviedrijas valdības vēsts Latvijai, šoreiz 20. februāra aide memoire izskatā ar to pašu veco prasību saturā, kas vienkāršotā valodā nozīmē – maksājiet naudu par sagriezto kuģi. Pēc iespējas drīzāk.

Neraugoties uz visiem Latvijas vēstnieka J. Dripes «precizējumiem» televīzijas intervijā par to, vai notai sekojošs dokuments ar to pašu saturu ir vai nav nota, Zviedrijas valdība viņu otrdien tomēr bija izsaukusi pie sevis uz tepiķa nevis lai laipni patērzētu, bet gan lai atgādinātu to, kas visiem zināms.

J. Peršona valdība modri seko un turpinās sekot, lai Latvija ievērotu starptautiskos līgumus un arbitrāžas tiesas lēmumus. Lai gan Rīgā dažādos līmeņos cilvēki vēl nav iemācījušies lasīt diplomātiskus tekstus un starptautiskajās attiecībās visai bieži jauc pieklājību ar laipnību, zviedru dokumenti pauž dziļu aizvainojumu un pamatotus draudus. Sāk jau atgādināt Estonia gangrēnu, kad kuģa paša vairāk nav, bet tas nebeidz par sevi atgādināt katru dienu.

Neizpratni par notiekošo Rīgā Neatkarīgās korespondentei trešdien Stokholmā izteica Zviedrijas ārējās tirdzniecības ministrs Leifs Pogrockis: – Šķīrējtiesa notika un balstījās uz līguma, kuru ir parakstījušas abas valstis – Latvija un Zviedrija. Šķīrējtiesa uzskatīja, ka šādos gadījumos, kad divas puses ir parakstījušas līgumu, tām arī ir jāievēro savstarpējā vienošanās. Līgumi ir jāievēro visiem, un, ja viena puse pēkšņi sāk tos ignorēt tāpēc, ka kaut kāds aspekts vairāk nepatīk, jāsāk uztraukties. Esmu patlaban ļoti nobažījies par Latvijas labo slavu. Tieši šīs lietas sakarā. Brīnos, ka Latviju tas neuztrauc. Īpaši ārzemju investētāju priekšā. Nav noslēpums, ka daudzi tagad šaubās, vai vispār investēt Latvijā. Kuģa lietas sakarā ir radies iespaids, ka Latvijā nerespektē līgumus, kas uzrakstīti uz papīra, kā arī likumus un vienošanās. Ja Latvijai kaut kas pēkšņi nepatīk, uzreiz var visu nomainīt. Rīkoties tā, kā pēkšņi šķiet izdevīgāk. Šāds fināls, saprotams, nevienam investētājam neliekas vilinošs.

– Vai kuģa lieta var kļūt par sūci Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību?

Leifs Pogrockis: – Jā. Tā tas var notikt.

– Kas notiks, ja Latvija turpinās ignorēt šķīrējtiesas spriedumu?

Leifs Pogrockis: – Pirms kāda laika mēs nosūtījām Latvijas valdībai notu šajā jautājumā. Mēs esam vairākkārt atgādinājuši šo lietu Latvijai. Tāpēc Latvijā ir zināms, ko Zviedrijas valdība domā šajā jautājumā. Latvijas valdība ir informēta par mūsu viedokli. Mūsu nostāja ir zināma. Zviedrija nekad nav konkrēti pieslējusies kādai pusei, rēderejai, Rīgas ostai vai kādam citam, taču ar savu attieksmi Zviedrijas valdība vēlas uzsvērt – ja starp valstīm ir parakstīts līgums, strīdīgus jautājumus var izšķirt šķīrējtiesas ceļā. Šāda tiesa ir bijusi, un tās lēmums ir visiem zināms. Tādā gadījumā Zviedrijas valdība uzskata, ka tiesas spriedums ir jāievēro. Vienalga – vai tiesā ir uzvarēts vai zaudēts.

– Ko īsti jūs šoreiz ar savu aide memoire vēlējāties paziņot Latvijas valdībai?

Lota Fogde, valsts sekretāre: – Patlaban mēs vēlamies Latvijas valdībai signalizēt, ka pret šo lietu mēs izturamies ļoti, ļoti nopietni. Mums ir kopīgi parakstīts starptautisks līgums. Starp mūsu valstīm. Uz šī līguma pamata Latvijai ir jāuzņemas noteikta atbildība konkrētā uzņēmuma priekšā. No zviedru viedokļa mēs to apskatām šādi: ja Latvija negrasās izpildīt savus pienākumus pret šo uzņēmumu, kas ir uzvarējis tiesas procesā un kam pēc sprieduma pienākas kompensācija, tātad – ja Latvija to tomēr nedarīs, Zviedrijas valstij neizbēgami būs jāiesaistās šajā procesā un jāsāk atbilstoša un no tā izrietoša procedūra valsts pret valsti. Tieši no šādas notikumu attīstības mēs ļoti vēlētos izvairīties. Tāpēc pieprasām, lai Latvija ātri, ļoti ātri, nekavējoties izpilda savu pienākumu pret šo uzņēmumu. Pretējā gadījumā mēs būsim spiesti turpināt šo lietu kā valsts pret valsti jautājumu. No tā mēs, kā jau teicu, gribētu izvairīties, jo tas maksā naudu un laiku.

– Ko nozīmē procedūra valsts pret valsti?

Lota Fogde: – Tas nozīmē, ka ir nepieciešams šķīrējtiesas panelis, kura pamatā atkal būs šis noslēgtais līgums. Tieši šis līgums dod tiesības Zviedrijai izvirzīt prasības Latvijai. Šajā gadījumā Zviedrija nostāsies uzņēmuma vietā un izvirzīs prasības Latvijai. Patiešām nesaprotu, kāpēc tas būtu vajadzīgs un kāpēc Latvija joprojām vairās izpildīt tiesas lēmumu.

– Latvijā cilvēki nesaprot, kāpēc Zviedrijas valdība iesaistās strīdā.

Lota Fogde: – Mēs esam spiesti to darīt, jo tieši Zviedrijas valdība savulaik noslēdza šo līgumu ar Latviju. Tāds pats līgums Zviedrijai ir apmēram ar 45 valstīm. Nekad mums nekas tamlīdzīgs nav gadījies, ka kāds no līguma partneriem pēkšņi sāk neievērot līguma saistības. Tāpēc mēs šo notikumu attīstību uztveram ļoti nopietni un pieprasām no Latvijas puses respektēt starptautisko līgumu un spriedumu normas.

– Tātad šis kuģa gadījums Zviedrijas vēsturē ir pirmais šāds notikums?

Lota Fogde: – Jā, tā tas diemžēl ir. Latvijas interesēs arī būtu saprātīgāk, ja šis notikums nekļūtu par brīdinājuma signālu citiem investētājiem. Citādi radīsies iespaids, ka Latvijā netiek respektēti līgumi un vienošanās. Latvijai tagad ir ļoti daudz iemeslu izbeigt šo lietu. Tieši Latvijas interesēs ir to nokārtot, un to mēs arī uzsvērām savā pēdējā vēstulē, akcentējot, ka Latvijas interesēs ir to nokārtot maksimāli drīzāk. Jau tagad ir pagājis daudz laika, un rodas iespaids, ka Latvija nav gatava respektēt starptautiskās saistības, kuras tā pati rakstveidā ir uzņēmusies.

– Vai jūs informējāt Latvijas valdību arī par turpmāko – visnepatīkamāko notikumu attīstības scenāriju, tas ir, ja nauda no Latvijas puses tomēr netiks samaksāta?

Lota Fogde: – Jā, protams.

– Vai jums ir zināms kāds piemērs pasaules praksē, kad izmantots panelis valsts pret valsti? Tāds pats, kas patlaban draud Latvijai?

Lota Fogde: – Es ceru, ka tik tālu mums nebūs jāiet, un nekad agrāk mums tā nav bijis jārīkojas. Mēs arī nevēlamies šādi reaģēt, jo ceram uz pozitīvu risinājumu nekavējoties.

Leifs Pogrockis: – Es vēlētos vēlreiz uzsvērt, ka mēs nevēlamies konflikta padziļinājumu, taču pieklājības normas ir jāievēro. Starptautiskās attiecības nav izņēmums. Ir robežas, kas Latvijai būtu jāapzinās. Jo ilgāk Latvija šaubās, jo dārgāk tas iznāk valstij. Konflikta saasināšanās var izmaksāt Latvijai daudz dārgāk nekā esošā situācija. Taču lieta ir nopietna, un mēs nevēlamies to vēl vairāk pasliktināt.

Tā savukārt apgalvo bēdīgi slavenā sagrieztā kuģa zviedru īpašnieku advokāts Ulfs Andersons, kas trešdien Neatkarīgās korespondentei Zviedrijā komentēja notikumu attīstību pēc arbitrāžas tiesas 2000. gada rudenī: «Mums nav bijis nekādu divu procesu, kas tagad būtu ņemami vērā kā šķēršļi. No Latvijas pienāk ziņas, ka esot it kā divi iesākti šķīrējtiesas procesi, no kuriem viens esot iesākts un nepabeigts, un pēc tam iesākts nākamais. Tas esot Latvijas puses trumpja dūzis cīņā pret SwemBalt, lai izvairītos no Kopenhāgenas tiesas sprieduma – samaksāt 3,5 miljonus ASV dolāru sagrieztā kuģa īpašniekiem. Taču nekāda Oslo procesa vispār nav bijis. 1997. gada pavasarī ierodoties Rīgā kopā ar Zviedrijas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, mēs tikāmies ar Latvijas valdības līderiem, un es draudēju ar Oslo procesu, ja viņi vilcināsies ar kompensācijas naudu. Toreiz Latvijas valdība mums solīja, ka viss tiks nokārtots un samaksāts, un mēs šo procesu nemaz nesākām. Mēs gaidījām un gaidījām vairākus gadus. Diemžēl bez rezultātiem. Tad neizturējām un tomēr griezāmies tiesā. Tās rezultātā Latvija tagad ir zaudējusi, un tai vajadzēs mums tomēr samaksāt piespriesto summu ar procentiem, kas krājas katru dienu. Patiešām brīnos, kā Latvijas valdībai nav kauna melot. Šie meli mūsu virzienā turpinās neizskaidrojami ilgi un kaitē tikai Latvijai pašai. Nevienam citam.»

Ulfa Andersona kontaktpersonas Rīgā ziņojot, ka pie visa vainīgas esot gaidāmās pašvaldību vēlēšanas Latvijā. Kamēr tās nav notikušas, lieta uz priekšu nekustēšot. Kāds Latvijas parlamenta deputāts esot Ulfam Andersonam ieteicis «pārdot» šo Latvijas parādu «Viļņas birģermeistaram», kurš esot gatavs atrast veidus, kā piedzīt šo naudu no Latvijas budžeta. SwemBalt advokāts uzsver, ka Latvijā vietējie speciālisti viņam vairākkārt ieteikuši vērsties pēc palīdzības pie puskriminālām grupām šī konkrētā parāda piedzīšanas sakarā. Ja kāds no Latvijas lasītājiem zina un saprot, ko nozīmē jēdziens «Viļņas birģermeistars», Ulfs Andersons labprāt saņemtu šo paskaidrojumu, jo maz ticams, ka reālā Lietuvas galvaspilsēta būtu gatava iedzīt «parādos» Latviju. Latvijas politiskās elites pārstāvji Ulfam Andersonam Rīgā skaidrojuši, ka Latvijas valsts budžets jau tagad «sprāgst pa visām šuvēm», tāpēc uz 3,5 miljoniem ASV dolāru tik drīz neesot ko cerēt.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s