Ukraiņu uzbrukumi Pēterburgai (Putina “davosas laikā”) ir pierādījuši, ka kara process pagriezies pret Kremli. Tagad paši krievi liek uz jumtiem pretgaisa aizsardzības sistēmas un ir nobijušies no ukraiņiem. Putina pusē attīstība apstājusies. 

Uz debesskrāpju jumtiem Maskavas Sokoļņiku rajonā pašlaik tiek izvietota pretgaisa aizsardzības “Pantsir” sistēma. Agentstvo ir ģeolokalizējusi video. Konkrētais jumts videoierakstā  pieder ekskluzīvai daudzdzīvokļu ēkai trīs minūšu attālumā no Sokoļņiku metro stacijas. Maija beigās tāda paša veida pretgaisa aizsardzības sistēma tika uzstādīta uz biroju ēkas “Nordstar Tower” jumta netālu no metro stacijas “Begovaja”. 42 stāvu debesskrāpis ir savienots ar naftas kompāniju “Rosneft”. Tas atrodas netālu no Krievijas militārā izlūkdienesta GRU galvenās mītnes. (Agenstvo)

Analītiķi, kas pētījuši aktuālos video no Maskavas uzskata, ka  šis ir Pantsir-SMD-E modelis, kas pielāgots tieši dronu notriekšanai. 

Pantsir sistēma kopš 2023. gadā izvietota uz Krievijas Aizsardzības ministrijas galvenās ēkas jumta. Kopš tā laika šos sistēmu skaits uz Maskavas jumtiem ir pieaudzis līdz aptuveni 100. (Militaryi) 

Ukraina jau pastiprinājusi, kas sistemātiski uzbrūk un uzbruks Krievijas teritorijai. Sestdienas naktī Ļeņingradas apgabals tika apšaudīts ar 140 droniem. Tas pats sagaidāms Maskavā. Līdz šim plašākais dronu uzbrukums Krievijas galvaspilsētai notika maija vidū. Dienas laikā tur tika notriekti ap 500 ukraiņu dronu. Tika bojātas vairākas dzīvojamās ēkas. Trīs cilvēki gāja bojā. (DN)

Neapmierinātība pieaug arī amerikāņu vidū. Saistībā ar Trampa politiku. Iespējams, ka vara slīd ārā no rokām, jo trešdien Tramps zaudēja pirmajā raundā: Pārstāvju palātas balsojums noslēdzās ar rezultātu 215:208. Ceturto reizi nobalsojot par Donalda Trampa varas ierobežošanu Irānas karā. Lai gan šim balsojumam nav juridiska spēka, tas tomēr sūta politisku signālu pasaulei un DT. Rādot, ka šim karam ir pretinieki pat republikāņu vidū. 

Četri republikāņi šķērsoja “robežu” un balsoja kopā ar demokrātiem. Kad Baretam (kurš balsoja kopā ar demokrātiem) jautāja, vai viņš baidās no Donalda Trampa atriebības, tad skanēja atbilde: “Balsoju ar sirdsapziņu par to, ko uzskatu par pareizu.” Vienlaikus Pārstāvju palātas spīkers republikānis Maiks Džonsons brīdināja deputātus, ka rezolūcijas pieņemšana “vājinās” prezidenta Donalda Trampa “iespējas izbeigt šo karu Irānā”.

Trešdien Pārstāvju palāta nobalsoja arī par rezolūciju, kas skar jaunu sankciju noteikšanu Krievijai un papildu palīdzības sniegšanu Ukrainai. Balsojums noslēdzās ar rezultātu: 218 pret 204 balsīm. Arī šajā balsojuma vairāki  republikāņi nobalsoja kopā ar demokrātiem. 

+

Nepatīkami, ka  Krievijas valsts televīzijas kanāla RT kādreizējā vadītāja Francijā Ksenija Fjodorova ir tagad pārvērtusies par franču mediju zvaigzni. Pateicoties konservatīvā Francijas mediju magnāta Vinsenta Bollorē laipnībai. Pašlaik viņa var izplatīt Kremļa propagandu lielākajā ziņu kanālā Cnews,  un regulāri publicēties Bollorē laikrakstos. Izdevusi  arī savu grāmatu vienā no viņa izdevniecībām. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ES atsauca Krievijas propagandas kanāla RT, (Russia Today) apraides licenci. Tobrīd Ksenija Fjodorova bija kanāla franču valodas versijas (RT France) vadītāja. Dzimusi un augusi Krievijā un kopš 2017. gada dzīvo Francijā. Savā darbā ievēro visus Putina norādījumus: seko, lai netiek lietots vārds “karš” vai “iebrukums”, jo ofensīva Ukrainā esot tomēr tikai un vienīgi “speciālā operācija” + jāizvairās no ziņojumiem par karadarbības analīzi ārpus Donbasa. (Tāpēc, ka Putina nostāja ir ļoti šaura: kaujas notiek tikai Donbasā). Kad slēdza RT, Fjodorova pazuda. Taču parādījās  no jauna nevis kā krievu, bet gan kā Francijas lielākajā ziņu kanālā Cnews zvaigzne. Tātad kā franču “žurnāliste”. 

Kanāla īpašnieks ir 74 gadus vecais miljardieris Vinsents Bollorē, (kurš pēdējos gados ir iegādājies vairākus lielos medijus) ir piešķīris tiem izteikti labēji nacionālistisku nokrāsu. Viņš ir konservatīvs un tāpēc atbalsta Putinu. Bollorē ir ciešas saites ar Marinas Lepēnas partiju tāpēc viņa medijos krieviete Ksenija Fjodorova pašlaik ir vadošā personība. 

Ko Ksenija stāsta Francijā? Pēc viņas domām Putins ir ģēnijs un Makrons var daudzas lietas no Putina pamācīties.  Ukrainas karu esot izraisījis NATO, nevis Putins utt. Starp citu, Tomēr Fjodorova parādās ne tikai Cnews, bet arī radio kanālā Europe 1 ēterā. Viņai ir regulāra sleja dienas laikraksta Le Journal du Dimanche nedēļas nogales pielikumā, un viņas grāmatu “Bannie” (Bannlyst) ir izdevusi Bolloré izdevniecība Fayard.  Šodien viņa aktīvi komentē notikumus Krievijā un Ukrainā Francijas publikai un aktīvi izplata tur Putina dezinformāciju. 

Francijas prezidents Emanuels Makrons jau 2017. gadā nosauca Fjodorovu par “valsts propagandisti, nevis žurnālisti”. Domāju, ka šis ir korekts raksturojums. 

Pagaidām nav konkrētu pierādījumu, ka Fjodorova būtu Krievijas apmaksāta aģente. Taču savādi, ka 2024. gadā viņai uz desmit gadiem tika atjaunota uzturēšanās atļauja Francijā. Iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess apgalvo, ka vietējā amatpersona šo jautājumu risināja kā “ikdienas lietu”. Taču nav skaidrs, kāpēc viņai tika piešķirta tik ilga uzturēšanās atļauja, ja daudziem citiem krieviem vīzas tiek atteiktas. Makrona partijas politiķi vēlas, lai Fjodorova tiktu iekļauta ES sankciju sarakstā  un, lai Francijas Arcom veiktu konkrētus pasākumus pret Cnews.

Ilustrācija : Aleksandrs Dummers (Unsplash)