Speciāli TVNET

Bieži notiek tā, ka lielas idejas piedzimst dažādu cilvēku galvās apmēram vienlaicīgi. Tā tas notika ar Alfredu Raselu Vollesu (1823 -1913), kurš nonāca pie evolūcijas teorijas gandrīz vienlaicīgi ar Čārlzu Darvinu. Diemžēl pirmais no viņiem neuzdrošinājās savu atklājumu publicēt, jo uzskatīja, ka teorija labāk jāpierāda. Turpretī Darvins nevilcinājās un publiskoja šīs idejas, kas arī nodrošina viņam vēl šodien evolūcijas teorijas atklājēja laurus. 

Šo teoriju šodien saucam par darvinismu, lai gan varēja notikt tā, ka to pašu mēs būtu saukuši par vollesismu. Protams, arī pats Darvins sākumā baidījās publicēt savu atklājumu, bīstoties, ka daudzi to nepieņems. Taču, izlasot to pašu domu un atklājumu Vollesa tekstos, viņš nekavējoties publiskoja atklājumu grāmatā „Sugu izcelšanās“. Protams, minētais atklājums bija pretrunā Bībeles viedoklim, kurā visu uz Zemes ir radījis Dievs. Protams, Darvins tāpēc nekaroja, bet piezīmēja, ka viņa teorija ir hipotēze un viss. Par atzīstamu teoriju tā kļuva vēlāk, un to paveica viņa sekotāji.

Kā tas notika?

Viss sākās tveicīgā 1858. gada vasaras dienā. Alfrēds Volless bija 45 gadus vecs un slims ar malāriju. Lija ka traks, un gaisa temperatūra tobrīd bija 30 grādu ēnā. Tātad, guļot gultā jeb precīzāk – sviedru peļķē kādā caurvējainā telpā Malaizijā, tika radīta šī teorija. Drudža uzbrukumi turpinājās, un starp tiem Artura galvā pēkšņi uzzibsnīja ideja par sugu izcelšanos.

Šo loģisko teoriju daudzi vēlāk sauks par Darvina ideju. Jā Darvina galvā arī kaut kas tamlīdzīgs bija radies pirms 15 gadiem, taču viņš bija vilcinājies ar šā atklājuma publiskošanu. Kāpēc? Vai trūka pierādījumu? Nē, drīzāk tās bija bailes no agresīvas pretreakcijas. Tad nu Volless (pēc izveseļošanās) trīs dienu laikā pierakstīja savu teoriju uz papīra un izveidoja zinātnisku rakstu par sugu izcelšanās ceļu (On the tendency of varieties to depart indefinitely from the original type).

Idejas impulss esot bijis angļu politologa un demogrāfa Tomasa Maltusa atklājums, ka cilvēku skaits pasaulē pieaug ātrāk nekā izmantojamo resursu daudzums. Tāpēc cilvēku skaita regulēšanai rodas kari, epidēmijas, slimības un citi iznīcinoši faktori. Tie normalizējot cilvēku skaitu uz Zemes. Šī teorija faktiski attiecas uz dzīvniekiem, nevis cilvēkiem. Tā domāja arī Volless. Tāpēc savu evolūcijas teoriju viņš sistematizēja trīs sektoros: 1) cīņa par izdzīvošanu (resursu visiem nepietiks, lai izdzīvotu un vairotos), 2) variācijas un 3) iedzimtība. Ja saprot šos procesus, tad Radītājs nav vajadzīgs. Tā uzskatīja Volless. Kāpēc abi šaubījās? Tāpēc, ka tobrīd nebija atklāta ģenētika kā zinātne. Eksistēja tikai pirmie primitīvie viedokļi par iedzimtības mehānismiem.

Tātad, raksts bija uzrakstīts, bet autors to tomēr nenosūtīja zinātniskajiem žurnāliem. Viņš bija publicējies iepriekš un ar procedūru tāpēc pazīstams. Ja toreiz Volless būtu publicējis savu darbu pats kādā zinātniskā žurnālā, tad šodien enciklopēdijās viņš būtu „Darvina Mēness“. Nē, viņš nobijās un drošības dēļ aizsūtīja manuskriptu nevis redakcijai, bet Darvinam. Pēc raksta izlasīšanas Darvins ļoti nopriecājās un saprata, ka abi ir atklājuši vienu un to pašu un tāpēc „tā tas“ patiešām varētu būt. Pēc tam Darvins nosūtīja rakstu kopā ar saviem tekstiem (kas datēti agrāk) vairākiem citiem zinātniekiem, un teorija tika publicēta. Tā ieraudzīja dienas gaismu, un Darvins kļuva par tās atklājēju.

Volless (cik zināms) netika iebildis pret šo procesu, lai gan formāli viņš nebija piekritis savu zinātnisko atklājumu publicēšanai. Pats tobrīd atradās Malaizijā. Viņa pēcteči izmeklēja šo lietu un secināja, ka viņu sencis nav bijis sarūgtināts par to, ka Darvins ieguvis atklājēja godu. Tas nozīmē, ka Volless ir bijis ļoti dāsns cilvēks.

Kas viņš bija?

Par Alfredu Raselu Vollesu var izlasīt viņa memuāros, kurus viņš sāka rakstīt, būdams astoņdesmit gadu vecs. Tajos daudz un plaši aprakstīti ceļojumi un atklājumi. Par šo rakstījis arī norvēģu autors Markus Lindholms (”Barbeint i Amazonas. Historien om Alfred Russel Wallace” (Spartacus Förlag)).

Iznāk, ka evolūcijas teorijas atklājējs bija kaut kas līdzīgs Linnejam vai Mendeļējevam. Proti, krājējs un klasificētājs. Viņš pats finansēja savus ceļojumus, krāja insektus, augus, lai pēc tam pārdotu savākto un finansētu jaunus braucienus. Viņa lielākais ceļojums gandrīz noveda kapā, jo laiva nogrima ar visām mantām. Izglāba apdrošinājuma nauda, un Alfrēds atkal turpināja ceļot.

Šonedēļ Alfredam 200. dzimšanas diena – viņš dzimis 1823.gada 8.janvārī. Pretēji Darvinam, viņš dzimis trūcīgā ģimenē, sācis pelnīt jau 14 gadu vecumā un nekādas skolas nav beidzis. Taču bijis ļoti zinātkārs un centīgs cilvēks. Daudz lasījis, pratis franču, portugāļu, spāņu valodu un iemācījies arī vairākas vietējās valodas savu ceļojumu laikā. Viens no ekoloģijas pamatlicējiem, 1863.gadā uzrakstījis rakstu par bioloģisko daudzveidību, kas būtu jāsaglabā. Pētījis slimības, kas vieniem pielīp, bet citiem ne, skaidrojot šo savādību ar iedzimtiem mehānismiem. Labi rakstījis, tāpēc viņa ceļojumu piezīmes ir vērā ņemama lasāmviela. Mūža beigās viņu ļoti interesēja dzīve uz citām planētām. Citās sauļu sistēmās. Viņš ir bijis verdzības pretinieks. Iebildis pret eigēniku jeb mācību par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populācijas iedzimtības īpašību uzlabošanā. Tas būtu izdarāms, taču cilvēku sabiedrība ir korumpēta un negodīga. Tāpēc šāda attīstība nav iespējama ļaužu nelāgas dabas dēļ. Tie, kas šajā sabiedrībā ir vistālāk izvirzījušies un nosaka situāciju, nav nedz labākie, nedz gudrākie.

Starp citu, bija dažas atšķirības Darvina un Vollesa pieejai evolūcijas teorijai. Volless sliecās uz teoloģijas pusi, uzskatot, ka cilvēces attīstībai ir kaut kāds galamērķis vai virziens. Viņam šķita, ka cilvēce virzās uz gaismu un intelekts tāpēc attīstās. Darvins domāja citādi. Viņš bija pārliecināts, ka evolūcija ir akls, haotisks process. Interesanti ir arī tas, ka Vollesam šķita, ka cilvēka apziņa un tās produkti – māksla, matemātika, zinātne – nav izskaidrojami ar materiālajiem evolūcijas mehānismiem. Viņam šķita, ka dzinulis nāk no ārpuses. Starp citu, jautājums par apziņas materiālajiem pamatiem un tās būtību joprojām nav noskaidrots. Interesants šajā virzienā ir publicista un filozofa Sērena Kirkegora atzinums par to, ka cilvēks dzīvo uz priekšu, bet saprot tikai to, kas paliek aiz muguras.

Politiski Vollesam bija vairāk kreisi, nevis konservatīvi uzskati. Viņa sapnis bija dzīvot laukos, apgādājot sevi. Valsts pārvaldes jomā viņš vairāk nosliecās utopisko sociālistu virzienā. Bija par visu cilvēku vienādām tiesībām jeb precīzāk sakot – vienādām iespējām, kas būtu jāgarantē ikvienam. Cilvēkus viņš uzskatīja par sociālām būtnēm un ka šajā „zvēru dārzā“ vājajiem vajag palīdzēt. Vollesam bija progresīvi uzskati arī sieviešu tiesību jautājumā. Pēc viņa domām, visām sievietēm jāpiešķir tādas pašas tiesības, kādas pienākas vīriešiem. Ieskaitot vēlēšanu tiesības. (The Times, 1909.)

Aizraušanās ar idejām

Vollesam patika aizraujošas idejas, un tāpēc viņš ļoti aizrāvās arī ar spiritismu. Arī ar mesmerismu un frenoloģiju. Frenoloģija ir pieņēmums, ka pēc cilvēka galvaskausa formas var noteikt viņa raksturu, talantu un personības iezīmes. Metode ir galvaskausa taustīšana. Frenoloģija nemeklēja ģēnijus, taču ticēja, ka ģenialitāte iedzimst. Pašu Darvinu pakļāva šādai izmeklēšanai laikā, kad viņu intervēja ekscentriskais ekspedīcijas vadītājs Roberts Ficrojs pirms ceļošanas ar The Beagle. Viss esot beidzies labi. Darvina galvaskauss esot bijis labs. Lai gan pašam Darvinam šī procedūra nav patikusi un viņš to visu uzskatījis par māņiem  un niekošanos.

Mesmerisms ir netradicionālās medicīnas pieņēmums par to, ka cilvēkiem un dzīvniekiem piemīt magnētisms, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības. Cilvēki šāda „magnētisma“ iespaidā varot attīstīt telepātiskas spējas vai kādā citā veidā ietekmēt apkārtējos.

Protams, abi – Darvins un Volless centās savienot ateismu ar reliģiju. Darvins un Volless bija agnostiķi (vismaz mūža beigās).

Evolūcija dabiskās izlases rezultātā darbojas arī mūsdienu apstākļos, kad gēni kļuvuši par nozīmīgāko spēlētāju šajā spēlē. Vai evolūcijas teoriju var izmantot arī mūsu apziņas un domu izskaidrojumā? Kā svešu cilvēku domu fragmenti, ideoloģijas un idejas mūs šodien ietekmē? Kā izskatās iedzimtības mehānismi molekulārā vai kvantu līmenī? Vai mūsu apziņa ir mēmju transporta līdzekļi? Vollesu tas viss noteikti interesētu. Nav izslēgts, ka viņš pētītu tālāk sava teorijas memētikas jomā.