Lietuva atzīstas par CIP cietumiem valstī. Mēs – klusējam. Zviedru TV pārpērk ārzemnieki.

2011. gada 30. septembrī

Vakar Amnesty International un Reprieve publiskoja informāciju par to, ka Lietuva beidzot ir atzinusi CIP cietumu eksistenci valstī.

2009.gadā Lietuvai nācās izveidot analīzes grupu, kuras uzdevums bija noskaidrot ”vai tā ir bijis, vai nav bijis” kā apgalvoja mediji.

Mediji tolaik ziņoja, ka CIP bija izveidojusi (netālu no Viļņas) slepenu cietumu, kurā tika pratināti/spīdzināti nozīmīgi AlQuaidas dalībnieki. To skaitā arī viens no terorisma organizācijas līderiem, palestīnietis – Abu Zubaidahs. Tagad noskaidrojies, ka šīs skandalozās mediju ziņas faktiski atbilst patiesībai.

Savādi, ka pie mums Latvijā šo periodu neviens neizmeklē un joprojām nav īsti skaidrs, kāpēc mūsu valsts ar tik lielu entuziasmu tolaik iesaistījās Irākas kara procesā un pagaidām tā laika atbildīgās amatpersonas (prezidente un ārlietu ministrs) sodu vai publiski kritisku vērtējumu – nav saņēmušas. Cik man zināms.

Nesalīdzināsim ASV ar diktatorisko Krieviju, kas līdz šim savu vainu (starptautiskos noziegumos) nekad nav atzinusi. Rietumu demokrātijai pieklājas atzīt savas kļūdas un tieši šis solis to padara civilizētu.

Paldies nevalstiskajām organizācijām un medijiem par to. 

Tāpēc vakardienas notikumi Lietuvā liecina par soli uz priekšu – caurskatāmas un taisnīgākās valsts demokratizācijas virzienā.

 

Tikmēr zviedri turpina bažīties par ārzemju kapitāla pieplūdi savā televīzijas tirgū.

Shine Group tikko iegādājies Rupert Murdochs News Cororation, kas tagad ir lielākais ārzemniekiem piederošais īpašums TV producēšanas sfērā. Tas nozīmē, ka Merdokam tagad ziemeļvalstīs pieder Metronome, Meter Television, kas gatavo pārraides gan komerciālajām TV stacijām gan arī sabiedriskajai televīzijai. Populārākās sērijas ir izklaide raidījumi (Superzvaigzne, Zvaigznes uz ledus, Luksusa lamatas u.c.).

Holandes Snowman (meitas uzņēmums vācu ProSiebenSat) tikko iegādājusies Eyeworks Scandinavia.  

Britu ITV iegādājusies Silverback (TV Studios Nordic), kas arī specializējas izklaides veidošanā – ” Pusastoņos pie manis”, ” Elles ķēķis” u.c.

Kā to vērtēt? Notiek ne tikai preses, bet arī TV formātu stereotipizācija. Perspektīvā mums jārēķinās, ka visās televīzijās būs redzami vieni un tie paši formāti un mazos producentus palēnām izstums no tirgus.

Protams, ka monopolizācija neveicina programmas veidotāju radošo dzirksti.

Konglomerāts ražo galvenokārt pārbaudītas un tirgū izfiltrētās formas.

Īpaši tagad, kad TV formātu producēšanas firmas vairs nevar aprobežoties tikai un vienīgi  televīzijas raidījumiem, bet producē paralēli arī tīmeklim.

Skatītājs pats izlemj ko un kad skatīties.

Tas nozīmē, ka krīzes priekšā ir statiskā pieeja televīzijai, nevis audiovizuālais piedāvājums.

Tieši tāpēc šogad strauji palielinājies privāto kreatīvo TV programmu uzņēmumu skaits arī Zviedrijā.

Ārzemju investīciju pieplūde zviedru televīzijas tirgum sākās pirms sešiem gadiem, kad lielie preses koncerni izlēma ierobežot savu darbošanos audiovizuālajā jomā, koncentrējoties tikai uz ”šauru biznesa nišu” jeb iespiestajiem medijiem. Šibstedts toreiz atteicās no TV tirgus un paplašināja investīcijas iespiestajos medijos. Līdzīgi rīkojas Bonjēri un Stenbeka koncerns.

 

 

 

 

 

Krievijas ietekme Latvijas politikā un medijos: tumsonības bruņinieks Kabanovs, farss Kremlī un klauns, kas nopirka Itāliju.

Nikolajs Kabanovs, SC

2011. gada 29. septembrī

Vakar mūsu parlamenta deputāts Nikolajs Kabanovs braši paziņoja, ka turpinās publicēšanos avīzē ”Vesti Segodnja” paralēli politiķa darbam parlamentā.

Izrādās, ka viņš neko nezina par mediju darba ētiku.

Vai nu augstskolā tas Nikolajam nav iemācīts, jeb ” Vesti Segodnja” viņu ar šiem noteikumiem nav iepazīstinājuši.

Tas, kurš nosaka politiku nevar būt vienlaikus žurnālists un darboties spēles pretējā laukuma pusē.

Tādi ir demokrātijas noteikumi.

Starptautiskās žurnālistu organizācijas ētika savos kodeksos aizliedz vienlaikus darboties pretējās valsts demokratizācijas virzības pusēs.

Nevar vienlaikus cīnīties boksa ringā pats ar sevi.

Amizanti, ka Kabanovs to nezina!?

Kā redzamākos piemērus, savai izvēlei, viņš nosauc proletariāta diktatūras vadoni Ļeņinu un seno politisko ikonu Vinstonu Čērčilu (pārprastā nozīmē).

Varbūt, ka savas demagoģijas argumentācijai vajadzēja atkāpties līdz verdzības laikmetam, tur piemēru netrūktu…taču avīžu gan būtu pamaz.

Kabanovs izmantos ” žurnālistiku kā resursu savai politiskajai darbībai” tieši tāpat kā zārcinieks izmanto slimnīcu kā resursu savam apbedīšanas biznesam.

Marjana Ivanova Jevsejeva

No viņa neatpaliek arī otra krieviski rakstošā deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva. Atkal tā pati avīze un tā pati tumsonība.

Tumsonība patiešām ir …varens spēks.

Latviski rakstošie žurnālisti – parlamenta deputāti rīkojas civilizētāk. Uz laiku atkāpjas no sabiedriskās domas iespaidošanas medijos. 

Acīmredzot viņi nav Kremļa mucā audzināti un pa Putina spundi baroti kā

Kabanovs un Ivanova-Jevsejeva.

Sekojot abu pēdējo ”loģikai” medijus vispār vajag atdot politiķiem.

Dombrovskis vai Brigmanis lai lasa ziņas Panorāmā, netrūks arī politisku komentāru rakstītāju avīžu ievadrakstos, ja pie vārda katru dienu šajā slejās tiks Rubiks vai kāds no karojošajiem nacionāļiem.

Pašlaik notiekošais farss Kremlī: Putina – Medvedjeva apmanīšanās vietām visaugstākajos politiskajos amatos valstī, nepaliks nepamanīta arī Latvijā.

Redzot, kā mūsu politiķi seko krievu piemēram, varam prognozēt, ka kaut kas līdzīgs tūliņ notiks arī Rīgā. Kāds ar kādu pamanīsies amatiem, lai paliktu pie varas.

Zaļzemnieku niknuma izvirdumi medijos un saskaņiešu diletantiskie izteikumi par mediju darba apvienošanu ar politiķa pienākumiem, ir aktuāls apliecinājums šiem nesimpātiskajiem procesiem arī mūsu valstī.

Krievijas ceļš ir staigns.

Putina krampjainā tiekšanās un turēšanās pie varas Krievijā (līdz 2024. gadam!) atgādina seno padomju tradīciju – ilgāk par viņu pie varas būs bijuši tikai Staļins un Brežņevs (New York Times, 25.09.2011).

Medvedeva soļi līdz šim bija salīdzinoši progresīvāki, jo viesa cerības, ka Austrumu lielvalsts beidzot mēģinās nostāties uz abām kājām (attiecību noskaidrošana ar pagātni un tās sekām šodienas Krievijas politikā, liberāļu konsolidācija).

Tagad cerību uz Krievijas atveseļošanos vairs nav. Putina atkalatgriešanās slīcinās dziļāk medijus un, kā norādīja Arkādijs Dvorkovičs (Medvedjeva padomnieks) – ” tagad pie televizora nekas cits vairs neatliks, kā stabili skatīties vienīgi sporta kanālus”.

Krievijas veselības stāvoklis nav tik labs kā Latvijas ”kabanovi” un ” ivanovas-jevsejvas” mēdz apdziedāt. Valstij ir dziļas, nopietnas politiskas un ekonomiska problēmas.  Dzimstība līmenis Krievijā krītas, alkoholisms sit visaugstāko vilni, emigrācijas apjomi pieaug.

Vadonis neatrisinās šīs problēmas.

Vairs nav divdesmitā gadsimta trīsdesmitie gadi un centra ”stūre” nav risinājums.

Krievija ir jāreformē no augšas līdz apakšai caur liberālāku ekonomikas politiku, neatkarīgo tiesu sistēmu un korupcijas izskaušanu visos līmeņos. Valsts institūcijas ieskaitot.

Tikmēr vīrs, kurš sev nopirka visu Itāliju, domā līdzīgi.

Itālija (tāpat kā Krievija) ir sašautā demokrātija.

Silvio Berluskoni

Arī tur ”pie kloķiem” atrodas klauns – Silvio Berluskoni.

75   gadus vecais valsts vadītājs ir pievilcis politiķa tēlu pavisam tuvu klauna imidžam. Pateicoties Berluskoni un Putinam, politiskie vadītāji sāk izklaidēt tautu līdzīgi šovmeņiem”:  brauc ar sacīkšu automašīnām, rāda uzpūstus muskuļus, tēlo mačodžekus vietā un nevietā. Iespējams, ka daļa auditorijas no sajūsmas spiedz un nepamana ka politiskie soļi tiek nomainīti ar izklaides piruetēm.

Nenoliedzami, ka Berluskoni un Putina autoritārās ”demokrātijas” ir fiksētas vadoņa egocentrisma virzienā un lielu pakalpojumu šeit nodrošina televīzija, kas šādiem līderiem mēdz būt ”piesieta, ķēdes suņa statusā”.

Kāpēc tautai patīk Napoleona tipa cilvēciņi ar neierobežotu varu?

Vispirms tāpēc, ka parastie politiķi ir nodrošinājuši neticību normālai demokrātijai.

Tādā brīdī ierodas fīrers, kas valsts lietu kārtošanas vietā skrien maratonu un gandrīz nomirst! Piemēram – Ušakovs!

N. Ušakova liktenīgais skrējiens

Šo ”soli” daudzi sāk vērtēt augstāk par reālu ”ekonomiskās krīzes” pārvarēšanu sarunās ar SVF (Dombrovskis & Co).

Skaidrs, ka ”kabanovs” un ”ivanova-jevsejeva” šos procesus neaiztiks. Par to viņi savai avīzei nerakstīs.

Vārna vārnai acīs neknābj.

Mediji (kopā ar viņiem) dancos līdzi maratona skrējējiem, žiguļu braucējiem un plastmasas bicepsu demonstrētājiem politiskajos varas gaiteņos.

”Man nav laika bažīties par rītdienu!” – savulaik apgalvoja tas pats Vinstons Čērčils.

Žēl, ka viņam šai nodarbei nepietika laika.

Varbūt tāpēc mēs tagad par to maksājam daudz dārgāk nekā vajadzētu…

Zviedrijā turpinās sviesta deficīts veikalos. Atsūtīsiet?

2011.  gada 28. septembrī

Lielveikalos un mazos veikaliņos šeit joprojām nav sviesta. Pie tukšajiem plauktiem neiztrūkstoši rēgojas zīmīte – ”Sviesta nav. Piegāžu traucējumi”.

”Zviedru sviests patiešām ir izbeidzies. To nav iespējams iegādāties”, – konstatē tuvējās kafejnīcas šefs Stokholmā. Viņam jau vairāk nekā mēnesi nākas lietot savās ceptuvēs importa sviestu un tas jau vairs negaršo maizītēs un cepumos tik labi kā vietējais. Kā citādi!

Šodien avīzēs tiek piedāvātas receptes kā ikvienam pašam sākt pagatavot mājas apstākļos sviestu no putukrējuma un skābā krējuma.

Kas noticis?

Piena ražošanas apjomi Zviedrijā ir samazināti. Tagad nāksies importēt piena izstrādājumus no ārzemēm. Pie vainas esot Eiropas Savienības regulējošā sistēma, kas 2009. gadā likvidēja Eiropas sviesta rezerves.

Rezultātā – sviesta šeit vairs nav.

Savādi, ka Latvijas ražotāji šo robu zviedru veikalos nav pamanījuši.

Manā ledusskapī joprojām gozējas no Latvijas atvestais sviests.

Taču drīz arī tas beigsies.

Avīzes ziņo, ka vienīgā valsts, kurai esot pašlaik sviesta rezerves esot ..Igaunija.

Koncerns Arla sola atjaunot sviesta piegādes zviedru veikaliem ar 3. oktobri. Zviedriem ir svarīgi, lai sviesta saturā būtu ”tikai un vienīgi govju piena krējums, bez piemaisījumiem” , kas esot bieži raksturīgi ārzemēs ražotajiem sviestiem. Ne vairāk kā 16% ūdens.

”Sviests zviedriem ir ļoti svarīga lieta, vēsturiski, etniski, kulturāli nozīmīga dzīves sastāvdaļa”, – konstatē Emma Šoldberga, Gēteborgas universitātes Ziemeļvalstu valodu doktorande. ”Iet kā pa sviestu’, ” kūst kā sviests uz pannas” , ” dzīvo kā pa sviestu”, – ir tikai daži no zviedru ierastajiem ikdienas izteicējiem.

Tagad …sviesta nav.

Vai var pasūtīt no kāda Latvijas veikala sviestu pa pastu uz Zviedriju?

Kas kopīgs K. Streipa un DSK gadījumiem

2011. gada 27. septembris

Foto IMF. http://www.businessinsider. com/ strauss-kahn-meets-the-obamas-2011-5

Bijušais Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektors Dominiks Stross Kāns (DSK) vakar aicinājis atcelt viņam izvirzīto civilprasību, atsaucoties uz tiesisku imunitāti un paziņojot, ka Ņujorkas viesnīcas istabenes Nafisato Diallo liecības esot bijušas ”nepatiesas” un, ka jezga ap viņa seksuālo uzmācību istabenei esot bijusi politiska sazvērestība pret viņu un viņa centieniem noregulēt globālo ekonomiku.

Skandāls licis DSK atkāpties no SVF amata un iedragājis viņa reputāciju, startējot Francijas prezidenta vēlēšanās (kā Sociālistiskās partijas kandidātam uz šo amatu).

Foto: TVnet. lv

Latvijā vienlaikus turpina kūsāt kaislības par žurnālista Kārļa Sreipa mutes palaišanu LTV ēterā, nosaucot zaļzemnieku deputātus necenzētos vārdos par ”pērkamām sievietēm”. Streipa noņemšana no ētera zināmā Latvijas sabiedrības daļā arī tiek traktēta kā ”politisks pasūtījums” un pat viena no daudzajām Latvijas žurnālistu organizācijām jau pasteigusies paziņot, ka lamāšanās sabiedriskās televīzijas ēterā nav tik liela skāde, ja to salīdzina ar to postu, kuru Latvijai nodarīs Sreipa īslaicīgā pazušana no public service ekrāna.

Izrādās, ka Orvela likumi joprojām darbojas gan Francijā, gan arī Latvijā.

Vispār jau nedrīkst piespiest sievieti stāties seksuālās attiecībās ar klientu darba vietā, taču daži, kas ir augstāk situēti (kā tagad izrādās… drīkst darīt!). Jo? Jā viņi vienkārši ir svarīgāki par parastiem cilvēkiem. Amats augstāks un naudas vairāk par mums pārējiem.

Tāpēc viņi var iedarbināt prestižu draugu – viedokļu noteicēju PR dzirnavas sev par labu un krāsot tālāk melnu par baltu.

Savādi – vieni nedrīkst, bet otriem jāsavaldās.

Vispār jau žurnālisti nedrīkst lietot necenzētus vārdus ēterā, īpaši – sabiedriskās televīzijas ekrānā šis noteikums ir samērā strikts un manis visnotaļ cienījamajam kolēģim Kārlim Streipam šādi tādi ne pārāk pieklājīgi izteicieni pasprukuši ne reizi vien arī agrāk. Normāli par šādu nodarījumu žurnālistu uz laiku ”noņem” no ētera. To faktiski zina visi, kas strādā šajā jomā. Taču Kārlis, kā izrādās ir izņēmums. Viņš var saukāties, bet ja kāds ķersies viņam klāt, tad uzreiz būs 100% skaidrs, ka ”tas ir politisks pasūtījums”.

Nē, neesmu zaļzemnieku fans.

Taču zinu profesijas ētiku un profesionāla darba noteikums TV.

Par saukāšanos žurnālistiem liek atstāt tiešraidēs ēteru un pēc soda pauzes atļauj atsākt strādāt tikai ierakstu režīmā.

Latvijā tā laikam nevar…vieni drīkst to, kas citiem ir aizliegts.

Žurnālistikas studentiem lekcijās ir grūti paskaidrot šo paradoksu. ”Jūs nekādā ziņā nedrīkstat tā darīt. Nav atļauts lietot necenzētus vārdus ēterā. Tāpat nav pieļaujams interešu konflikts, kad žurnālists strādā un saņem atlīdzību, piemēram, prezidenta vai kāda cita vadoša politiķa paspārnē – tulko vai sniedz valsts amatpersonai PR pakalpojumus!’- tā es mācu studentiem, bet reālā dzīve rāda, ka sabiedrība dažiem sarūpējusi izņēmumus.

Kārlis drīkst to, ko studenti nedrīkst.

Šis fenomens man ir neatbildēts jautājums.

Tieši tāpat kā DSK sieva – Anne Sinkleira, kas visus šo mēnešus kopš kolorītajiem notikumiem Ņujorkas viesnīcā, turpina tēlot izprotošas un piedodošas sievas lomu.

Jā, arī viņa ir televīzijas žurnāliste. 80. gados vadīja vadošo ”Sept sur Sept” (kaut kas līdzīgs nedēļas apskatam) un ēterā iepazinās ar spējīgo ekonomistu un politiķi Dominiku Strosu Kānu. Viņi salaulājās.

22 gadus vēlāk abi jau pretendēja uz Francijas prezidenta troni. Taču 15.maija notikumi nojauca bagātā un pašapzinīgā dueta fināla ambīcijas. Tracis ap notikušo turpinājās visu vasaru, tad pierima un septembrī ” gāztais priekšnieks” atgriezās Francijā, jo tiesa nenotika pieradījumu trūkuma dēļ.

Upuris vai tomēr ciniķis?

To, kas reāli notika liktenīgajā dienā, istabā nr. 2806 var atbildēt tikai divi iesaistītie – Valūtas Fonda priekšnieks francūzis (kas visu noliedz) un afrikāņu izcelsmes, Francijas kolonijā dzimusī apkopēja Nafisa toi Dilaos, kuras liecības publicēja Newsweek.

OK, es neaprakstīšu piespiedu seksuāla akta nianses, ar tām var iepazīties publicētajās liecībās.

Mani pārsteidz kas cits. Cinisms ar kādu DSK torīt pagāja garām pie miskastes vemjošajai istabenei, lai dotos uz lidostu un vēlākā Sinkleiras -Kāna pāra apņēmība tieši tik pat cietsirdīgi pakļaut sev tagad jau visu Franciju.

Dažas cūkas ir līdztiesīgākas par citām cūkām.

Dzīvoklis pie Place de Vosges, ķīlas nauda ASV tiesai…yes, tas viss maksā. Taču ilgas pēc prezidenta troņa laikam ir tik neatvairāma lieta, ka var pārmaksāt 100 – kārtīgi un melot, aci nepamirkšķinot.

Jāpiezīmē, ka pie mums Latvijā arī pie Prezidenta krēsla daži iet pāri līķiem un naudas kaudzēm.

Nauda šiem cilvēkiem, acīmredzot, nedod nedz dzīves piepildījumu nedz kaisles ekstāzi.

Amats ir vajadzīgs kā izeja no pārticības radītā visatļautības stresa.

Pēc kā viņi dzenas?

Pēc amata, kas piešķirs viņiem visas sabiedrības cieņu.

Gigantisku, globālu cieņu.

To nekādi nevar nopirkt par naudu.

Cieņu nevar iegādāties tieši tāpat kā veselību un mīlestību.

Viņi… laikam to nezina.

Anne Sinkleira ir bagāta sieviete. Viņa cēlusies no leģendārā franču mākslas tirgotāja Paula Rozenberga ģimenes (kas savulaik tirgojās ar Pikaso darbiem). DSK viņas dzīvē ienāca diezgan ” vēlu” – 1989. gadā un uzreiz tika mainīts kurss.

Nav svarīgi, cik sievu vai vīru katram jau reiz bija bijuši, cik un kādi bērni.  Pils Marakešā, socializācijas fundaments un ietekme Francijas elitē Annei pavēra izredzes labākas nekā Karlai Bruni. Elizejas lauku pils durvis Annes Sinklēras priekšā jau faktiski vērās vaļā pašas…taču pa kājām maisījās vīra bezgalīgās seksa afēras un bijusī ētera zvaigzne pieņēma lomu, kas īsi formulējot nozīmē – ” esmu lepna un nelokāma, neatkarīgi no viņa falliskās varas pār citām”.

O, yes.

Pie Elizejas lauku pilsdurvīm bija jātiek pa katru cenu. Šim mērķim noderēja visi ietekmīgie draugi, filozofu Bernhardu Henrī Levī un sociopolitiķi Maiklu Ričardu ieskaitot. Pieskaitīts bija pat kultūras ministrs, kas pauda uzskatu, ka DSK ”kļuvis par upuri drausmīgais sazvērestībai” un ”politiskajam pasūtījumam”.

Teātris turpinās.

Francija sagaida savu ”politiski piežmiegto” DSK ar aplausiem un var gadīties, ka izvarotāja neslavas vietā viņa galvu apvīs ar cietēja lauru vainagu. Pavisam vienkārši – notikušajam tiks nomainīti akcenti.

Vai ar mums nav tāpat?

Ne Fliks, bet krievu miljardieris Antonovs pret Latviju AirBaltic strīdā

Svenska Dagbladet par Airbaltic bankrotu un krievu oligarhu Vladimiru Antonovu

Kamēr Latvijā medijos valda uzskats, ka Airbaltic konfliktā ar Latvijas valsti strīdas Bertolds Fliks, skandināvu prese uzskata, ka pēc būtības ar Valdi Dombrovski konfliktē krievu oligarhs Vladimirs Antonovs, kas ir nomērķējis arī uz zviedru autofirmu SAAB.

BAS, kas ir Airbaltic 48% akciju īpašnieks, faktiski kontrolējot un kreditējot Vladimirs Antonovs ar sava uzņēmuma Antonovs Convers Group palīdzību.

Tā atsaucoties uz dāņu avotu  www.takeoff.dk raksta zviedru  avīze Svenska Dagbladet.

http://www.svd.se/naringsliv/air-baltic-nara-konkurs_6490670.svd

AirBaltic nedienas, biļešu iegādes nožēla un primadonnu pēcvēlēšanu teātris

2011. gada 22. Septembrī

 

Šodien tomēr sāku nožēlot, ka nākamo biļeti lidojumam uz Rīgu oktobra vidū iegādājos AirBaltic krāsās. Pārliecības par to, ka izdosies tikt uz Rīgu no Stokholmas ar mazajām ”propellerlidmašīnām” man vairs nav. Pārāk liela putra ir savārīta un pārāk netīri investori ” izskatās” iesaistīti.

Ryanair ar saviem ”lidojošajiem autobusiem”, rupjo servisu un vienmēr alkoholizētajiem ceļotājiem no Īrijas, kas, pārsēžoties Skavstā uz Rīgu, turpina skaidrot attiecības – ”vai tu mani cieni vai ne?” (pa starpām uzdziedot Jāņu dzērājdziesmas) būs… drošāka kārts par nacionālo lidsabiedrību.

Uz Rīgu nāksies kuģot un lidot ar posta kastēm.

Latvijas karoga mastā tajās vairs nebūs.

Kuģi pieder igauņiem, lidmašīnās – oligarhiem un antonoviem.

Vai tā ir?

Vai AirBaltic karo ar to pašu ” SAAB” problēmu, kad valsts vairs nevēlas iesaistīties, bet īpašnieku sarakstā ir kriminālas personas no Krievijas (ar saknēm organizētā noziedzībā)?

Šķēles pārliecība par to, ka transports nav valsts, bet gan privāts bizness, tātad – ir spēkā.

Kamēr skandināvi domā vai pārdot SAS privātajām kapitālam, Latvijas gadījumā šis jautājums jau izskatās izlemts.

Ko darīt ar manu Airbaltic biļeti 12. oktobrī?

Uzspraust uz nagliņas, ierāmēt jeb tomēr palaist kā kuģīti jūrā?

Tikmēr radio šorīt ziņo, ka vairākas primadonnas atsakās turpināt darbu parlamentā Rīgā, ka ”tā partija” veidos koalīciju ar ”to partiju”.

Primadonnas tā mēdz darīt.

Politiķi nē.

Politika ir kompromisu māksla.

Kāpēc mēs turpinām vēlēt iekšā Saeimā lauku primadonnas līdzsvarotu politiķu vietā?

Lembergs neprot zaudēt, bet Ušakavs neprot būt uzvarētājs

CVK mājas lapa

2011. gada 18. septembrī

Vakardienas parlamenta vēlēšanas Latvijā ir jauns solis mūsu valsts kustībā uz priekšu.

Patiešām apsveicu visus ar pozitīvu iznākumu!

Kāpēc man ir gandarījums par notikušo?

Pirmkārt, tāpēc, ka Latvijas vēlētājs vairs nav tik smagi un histēriski pārbaidāms ar Kremļa bubuli un agrākās ”nacionālās izvēles” vietā izšķīrās par pilsoniskām partijām (Vienotību un Zatlera Reformu partiju), kas sakņojas modernākā pieejā politisko lēmumu pieņemšanā.

 

Tas nozīmē, ka Latvijas vēlētājiem tagad ir laika prasībām atbilstošākā, eiropeiskāka pieeja savas valsts politisko problēmu risinājumā, nekā bija vērojams līdz šim.

Otrkārt – ”zatleriešu” panākumi liecina, ka tauta vairs nav tik viegli manipulējama kā agrāk un  priekšvēlēšanu uzbrēcieni no oligarhu puses, negūst pilsonisku atbalsi publiskajā domā.

Liels mūsu kopīgais sasniegums ir tas, ka visi trīs oligarhi vairs neskaitās. Tiešā un pārnesta nozīmē.

Protams, ka nekas nav absolūts ir  skaidri saprotams, ka viņu sētā korupcijas sēkla Latvijā eksistē ierēdņu un politisko ielikteņu padevībā pret bijušajiem vergturiem. Šlesers, Šķēle un Lembergs nerimsies arī turpmāk veikt rokādes, lai turpinātu valsts izlaupīšanu ierastajā stilā, taču ar laiku astoņkāja taustekļi atmirs, ja šodien iesāktais kurss būs konsekvents un principiāli mērķtiecīgs.

Ja zatleristi un Vienotība turēs vārdu, tad lietas sāks notikt.

Protams, ka mēs esam tikai sākuma punktā, taču mēs esam pie krustcelēm.

Pagrieziena punktā.

Ar to arī visus apsveicu!

Diemžēl lielākas problēmas mūs sagaida ar ceturto Latvijas oligarhu – Ušakovu. Viņa izturēšanās un runas vēlēšanu naktī televīzijas ekrāna bija aroganta, uzpūtīga, flegmātiska un neieinteresēta pozēšana. Vai nu Saskaņas centra līderis joprojām (pēc operācijām) slikti jūtās un cenšas izturēt slodzi, jeb viņš vienkārši nespēj un neprot uzvarēt.

Viņa reakcija vakar bija neadekvāta notikušajam, radot iespaidu, ka saskaņiešiem bija vajadzīga vienīgi uzvara un tālākai rīcībai nekāda scenārija vairs nav.

Skaidrs, ka Saskaņas centra uzvara nav partijas piedāvātas politikas triumfs, bet gan Kremļa propagandas un mūsu krieviski runājošo tautiešu  iebaidīšanas rezultāts.

Bēdīgi, ka mūsu krieviski runājošos joprojām var iebaidīt un, ka viņi konstruktīva Latvijas patriotisma vietā izvēlas tikai Kremļa saukļus un iemīļoti ”otras valsts valodas” mantru.

Tā ir nekonstruktīva pieeja un liecina par zemu politiskā brieduma slieksni.

Protams, ka šī fenomena autori ir masu mediji, kas raida no Krievijas un turpina importēt Putina platformu savos ziņojumos un procesu interpretācijā arī šeit uz vietas.

Ušakovs arī drīz braukšot pie sava patrona Putina uz Kremli un droši vien ka saņems no sava idejiskā tēva konfektes un kādu ordeni. Piedevām.

Tāpēc patlaban mani visvairāk interesē, cik krievu vēlētāju ir balsojuši par zatleristiem un Vienotību?

Cerams, ka šie fakti drīz būs pieejami.

Ušakova elektorāts runā pats par sevi.

Cerams, ka arī viņš pazudīs no mūsu politiskās skatuves kā jau tas Latvijas oligarham pieklājas – spītīgi kārpoties pretī, taču neatgriezeniski.

Bez Šlesera un Co  otrs ielākais vēlēšanu zaudētājs ir Lembergs, kurš šajā priekšvēlēšanu kampaņa uzvedās izaicinoši, bezkaunīgi un bezgala negatīvi. Savādi, ka man agrāk par šo politiķi bija daudz labāks priekšstats kā par nobriedušu un līdzsvarotu viedokļu manipulētāju.  Savai sagrāvei lamatas šoreiz izraka viņš pats.

Vēlētāji pateica ko domāja.

Nelīdzēja arī kārtējais Ventspili slavinošais reklāmas sižets, kuru Latvijas Televīzija ”palaida gaisā” vakar, tūliņ pēc ziņu izlaiduma plkst. 18.00. Savādi, ka tas tomēr notika un varēja notikt dienā, ka visa priekšvēlēšanu propaganda ir aizliegta.

Orvela likums nostrādāja pats pret sevi.

Latvijā tagad, acīmredzot, būs tāpat kā Dānijā – lielākā uzvarējusī partija atkāpies otrās un trešās vietas ieguvēju priekšā.

Ārzemju mediji šodien prognozē Dombrovska palikšanu premjera krēslā un paredz Ģirta Valda Kristovska ņemšanos ap nacionālo partiju pievienošanu centriskajai koalīcijai.

Cerams, ka Kristovskim šoreiz neizdosies sagraut saprātīgus politiskos kompromisus, kas var mūsu valsti izvest no krīzes.

Kauliņi ir mesti!